ATSAUCĒ IETVERT:
Lai veicinātu Latvijas un Austrumu kaimiņu saprašanos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.08.1999., Nr. 258 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18458
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Lai veicinātu Latvijas un
Austrumu kaimiņu saprašanos
Šodien, 17.augustā, Jūrmalā notiek Latvijas Universitātes Austrumeiropas institūta rīkotā apaļā galda apspriede par tematu "Latvija, Baltkrievija un Krievija Eiropas integrācijas procesu kontekstā"
No mūsu valsts apspriedē piedalās Latvijas Universitātes Austrumeiropas institūta direktore Dr. hist. Ilga Kreituse, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, "Eiropas kustības Latvijā" prezidents Ainārs Dimants, Latvijas Universitātes politisko zinātņu katedras profesors Miķelis Ašmanis un vairāki citi vēsturnieki un sabiedrības pārstāvji. No abām kaimiņvalstīm līdzdalību apspriedē apsolījuši Krievijas Ārējās un aizsardzības politikas padomes prezidija priekšsēdētājs profesors Sergejs Karaganovs, Maskavas Kārnegi centra direktora vietnieks profesors Dmitrijs Treņins, Attīstības un drošības pētījumu institūta direktors Aleksandrs Jegorovs, Baltkrievijas Valsts universitātes profesors Anatolijs Rozanovs, Baltkrievijas Ārējo sakaru bankas prezidents Georgijs Jegorovs, baltkrievu rakstniece, opozīcijas pārstāve Svetlana Aleksijeviča.Apspriedes priekšvakarā "Latvijas Vēstnesis" tikās ar šī foruma iniciatori, Latvijas Universitātes Austrumeiropas institūta direktori Ilgu Kreitusi.
— Vispirms, lūdzu, pastāstiet par pašu Austrumeiropas institūtu, kas, cik zināms, dibināts nesen, līdz ar to sabiedrība vēl ir visai maz informēta par šo institūciju.
— Šī gada 22.maijā Latvijas Universitātes Senāta sēdē tika pieņemts lēmums Universitātē dibināt Austrumeiropas institūtu, un Universitāte ir šīs dibināšanas dalībniece, līdz ar to institūta vārdā nosaukumā tiek minēta arī Universitāte. Institūta dibinātāji esam arī es un bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters. Šī institūcija juridiski darbojas kā patstāvīga vienība, taču tās darbība un programma tiek saskaņota ar Universitāti — lai institūta darbība atbilstu akadēmiskās izglītības prasībām.
Šāda institūta ideja nav jauna, un tā nav mūsu izdomāta. Šī ideja nāk apmēram no 1994.gada, kad mums sākās intensīvāki sakari ar Vāciju, ar Čehiju un kolēģi no šīm valstīm vaicāja: kāpēc jums nav šāda institūta? Jo gandrīz visu Eiropas valstu lielākajās universitātēs ir Austrumeiropas institūti, kas galvenokārt nodarbojas ar Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un citu valstu vēstures izpēti. Vācu kolēģi mums arī teica, ka Latvija, viņuprāt, vislabāk varētu nodarboties ar šo problēmu pētniecību. Vispirms jau tāpēc, ka Latvija pati ir bijusi Krievijas impērijas sastāvā — gan cara impērijas, gan Padomju Savienības sastāvā. Arī tāpēc, ka latviešiem ir labas krievu valodas zināšanas. (To gan mēs nevaram teikt par jauno paaudzi.)