Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 1999. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Saturā

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta

cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības

apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču

grupām un valstīm

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas

maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un

vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas

ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un

pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

5.1.2. Eiropas savienības strukturālie fondi

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācija un īpašuma struktūra

5.3.2. Valsts īpašuma objektu privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un

nodokļu kapitalizācija

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un

izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Ekonomiskā izglītība un zinātne

5.11. Ēnu ekonomikas aprēķini

6. Rekomendācijas

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis.

Īss kopsavilkums

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

1.1. tabula

Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji*

1996

1997	1998	1999p	2000p
	(pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)
Iekšzemes kopprodukts
(salīdzināmajās cenās)	3,3	8,6	3,6	2,0	4,0
Privātais patēriņš	10,3	5,0	5,8	3,0	2,5
Valsts patēriņš	1,8	0,3	5,3	1,0	0,5
Kopējā pamatkapitāla veidošana	22,3	20,7	11,1	5,0	5,5
Patēriņa cenas	17,6	8,4	4,7	2,5	2,5
	(procentos pret iekšzemes kopproduktu, ja nav norādīts cits)
Kopbudžeta fiskālais saldo	-1,4	1,2	0,1	-2,0	-1,0
Valsts ārējais parāds	8,0	6,7	6,1	7,9	8,0
Valsts iekšējais un ārējais parāds	14,4	12,2	9,9	11,9	12,8
Ārējās tirdzniecības bilance	-15,6	-15,1	-17,6	-16,2	-15,2
Maksājumu bilances tekošais konts	-5,5	-6,1	-11,1	-7,8	-7,0
Reģistrētais bezdarba līmenis (%,
perioda beigās)	7,2	7,0	9,2	9,2	8,0
Lata kurss pret SDR (perioda beigās)	0,7997	0,7997	0,7997	0,7997	0,7997

* Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Ekonomikas ministrijas prognozes.

p - prognozes

Pieaug gan ārvalstu investīcijas un valsts investīcijas, gan arī iekšzemes banku kredītu apjomi uzņēmumiem.

Kopš 90. gadu sākuma līdz 1998. gada beigām uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā sasniedza pavisam 846,4 milj. latu. Īpaši veiksmīgs tiešo investīciju piesaistes ziņā bija 1997. gads sakarā ar privatizācijas paātrināšanu. Kā liecina statistikas dati, 1998. gadā tiešās investīcijas turpināja ienākt valstī, taču nedaudz zemākos apjomos kā iepriekšējā gadā. 1998. gadā ārvalstu tiešās investīcijas valstī bija 4,3% apmērā no IKP (1996. gadā - 7,4%, 1997. gadā - 9,3%).

Palielinās arī valsts investīciju apjomi, kuri tiek novirzīti galvenokārt infrastruktūras finansēšanai. Ir plānots, ka 1999. gadā valsts investīciju programmu kopīgie finansu resursi no valsts budžeta, valsts garantētajiem kredītiem u.c. avotiem sastādīs aptuveni 5,8% no IKP (1998. gadā - 2,9%, 1997. gadā - 2,7%).

Kopš 1996. gada beigām strauji pieaug izsniegto iekšzemes kredītu apjomi uzņēmumiem un privātpersonām. 1997. gadā tie pieauga par 77%, 1998. gadā - par 52%. Kredītu apjomu pieaugumu ir veicinājusi gan ekonomiskās darbības aktivizēšanās, gan kredītriska samazināšanās, jo uzlabojās uzņēmējdarbības vide. Lai arī Krievijas krīzes ietekmē samazinājās banku sektora kopējie aktīvi, kritās noguldījumu apjoms, kredīti turpina pieaugt.

Pēdējos gados ir pieauguši gan privātā, gan arī valsts patēriņa apjomi. 1998. gadā privātais patēriņš pieauga par 5,8%, valsts - par 5,3%. Privātā patēriņa pieaugums ir saistīts ar iedzīvotāju naudas ieņēmumu pieaugumu. Statistika liecina, ka 1999. gadā turpina pieaugt reālā darba alga.

Latvija ir jāraksturo kā atvērta ekonomika. Preču un pakalpojumu eksports ir aptuveni 50%, bet imports vēl lielāks - aptuveni 60% no IKP. Pēdējos gados eksports ir strauji pieaudzis un ir bijis par vienu no noteicošajiem IKP pieauguma faktoriem.

Latvijas preču eksports 1998. gadā pieauga par 10%, tai skaitā uz ES - par 27%. Galvenās preces Latvijas eksportā bija koksne (34%), vieglās rūpniecības izstrādājumi (18%), lauksaimniecības un pārtikas produkti (11%). Aptuveni 1/5 no eksporta sastāda metālapstrādes un mašīnbūves produkcija, transporta līdzekļi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1998. gadā Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ ir samazinājies lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī mašīnu un iekārtu eksports.

Tajā pašā laikā preču imports pieauga par 19%, no ES valstīm - par 24%. Pašreizējos apstākļos importa pieaugumu objektīvi nosaka vispārējā ražošanas modernizācija un iedzīvotāju augošais pieprasījums pēc kvalitatīvām ilglietošanas precēm. Mašīnas un mehānismi sastāda vairāk par 20% no Latvijas importa, energoresursi - 10 procentus.

Pašreiz vairāk nekā puse Latvijas eksporta un importa ir ar ES valstīm, lai gan pirms neatkarības atgūšanas Latvijai gandrīz nebija ārējās tirdzniecības ārpus bijušā sociālisma valstu bloka. Sadalījumā pa valstīm 1998. gadā Latvijas lielākais tirdzniecības apgrozījums bija ar Vāciju (16,3% no ārējās tirdzniecības kopapjoma), Krieviju (11,9%), Zviedriju (8,3%), kā arī Somiju, Lielbritāniju un Lietuvu (ar katru vairāk nekā 6% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma).

Latvijas pakalpojumu eksporta un importa saldo kopš neatkarības atgūšanas ir bijis pozitīvs, sniedzot tranzītpakalpojumus galvenokārt saistībā ar NVS valstīm. Tranzīta pakalpojumu kopējie ienākumi, pēc mūsu aprēķiniem, ir aptuveni 10% no IKP, savukārt tranzītpārvadājumi un ostu pakalpojumi Latvijas eksportā sastāda gandrīz 1/7 daļu. Jāatzīmē, ka tranzīta pakalpojumu apjomam attiecībā pret IKP pēdējos gados ir tendence samazināties galvenokārt Latvijas kuģu karoga maiņas dēļ. Krievijas krīzes ietekmē ir samazinājušas kravu plūsmas virzienā no Rietumiem uz Austrumiem, tomēr pretējā virzienā tās ir pieaugušas. Kopumā kravu apgrozība caur mūsu ostām, sākot ar 1998. gada otro pusi, pieaug.

Pēdējos gados pieaug gan ārējās tirdzniecības, gan maksājumu bilances tekošā konta deficīts. 1998. gadā tekošā konta deficīts pieauga līdz 11% no IKP (1997. gadā - 6,1% no IKP). Tajā pašā laikā kopīgais maksājumu bilances saldo ir pozitīvs. Šādu situāciju nodrošināja ievērojama kapitāla ieplūde Latvijā, kas ļauj ne tikai segt pieaugošo tekošā konta deficītu (aptuveni 2/3 no tekošā konta deficīta 1998. gadā tika segtas ar ilgtermiņa investīcijām), bet arī palielināt ārējo rezervju aktīvus. 1999. gada sākumā novērotās attīstības tendences ļauj paredzēt, ka gada laikā uzlabosies gan ārējās tirdzniecības, gan arī tekošā konta saldo.

Nozaru griezumā lielākais īpatsvars IKP struktūrā 1998. gadā bija rūpniecībai (24,3%), tirdzniecībai (17,5%) un transportam un sakariem (14,2%). Pārējo nozaru īpatsvars IKP ir krietni mazāks.

Pēc ievērojama apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu krituma 90. gadu sākumā, sākot ar 1996. gadu, aktivitāte šajā nozarē ir ievērojami pieaugusi (1997. gadā pat par 17%). 1998. gada pirmajā pusē tā turpināja strauji pieaugt, tomēr gada otrajā pusē Krievijas krīzes ietekmē apstrādes rūpniecībā pieaugums tika pārtraukts un strauji samazinājās eksporta iespējas uz šo valsti. Visvairāk ir cietusi pārtikas, ķīmiskā un mašīnbūves rūpniecība. Tajā pašā laikā turpina pieaugt apģērbu, koku un koka izstrādājumu un dažu citu nozaru, kuru noieta tirgi ir Rietumos, ražošanas apjomi. Kokapstrāde pašlaik ir dinamiskākais sektors Latvijas rūpniecībā, kurš, balstoties uz vietējiem izejvielu un lētiem darbaspēka resursiem, ražo produkciju galvenokārt Rietumu tirgum. Kopumā ir sagaidāms, ka apstrādes nozares ražošanas apjomi 1999. gadā būs mazāki nekā 1998. gadā.

1997. gadā un 1998. gadā bija vērojama īpaši strauja attīstība tirdzniecībā. Tirdzniecības pieaugumu sekmē gan iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums, gan arī jaunu pakalpojumu veidu, tādu kā līzings, plašāka pieejamība. Arī 1999. gada pirmajos mēnešos ir saglabājušies augsti mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomi.

Transporta un sakaru nozarē

augstus pieauguma tempus (1996. gadā - par 13,6%, 1997. gadā - par 7,4%) nodrošināja tranzītpārvadājumi. Taču kopš 1997. gada beigām sāka kristies pasaules pieprasījums pēc izejvielām, un tranzīta apjomi samazinājās. 1998. gadā Krievijas krīzes ietekmē eksporta samazinājums iespaidoja arī transporta pārvadājumus, un nozares pievienotā vērtība 1998. gadā kritās par 1,3 procentiem.

1997. gadā tika pārvarēta apjomu samazināšanās lauksaimniecībā. Tomēr 1998. gadā slikto laika apstākļu, kas ietekmēja graudu un kartupeļu ražu, un Krievijas krīzes dēļ lauksaimniecībā atkal bija kritums.

Nozīmīgi ir tas, ka jau vairākus gadus strauji pieaug būvniecības darbu apjomi. 1997. gadā pievienotā vērtība pieauga par 8,2%, bet 1998. gadā vēl straujāk - par 11,1%. Īpaši strauji rit celtniecības darbi ostās, kā arī ceļu remontdarbi.

Aktivizācijas procesi valsts ekonomikā 1997. gadā un 1998. gada pirmajā pusē sekmēja nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugumu un reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanos. Krievijas krīzes ietekmē 1998. gada otrajā pusē bezdarba līmenis strauji pieauga un gada beigās sasniedza 9,2% (1997. gada beigās tas bija 7%). 1999. gada pirmajos mēnešos tas turpināja pieaugt un aprīļa beigās bija 10,2%. Tomēr tā pieauguma tempi bija samazinājušies, un maijā bezdarbs pirmo reizi kopš 1998. gada jūnija samazinājās.

Bezdarba līmenis ievērojami atšķiras valsts rajonos un pilsētās. Vissmagākā situācija joprojām ir Latgales rajonos un pilsētās. Katrs ceturtais no bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvis, bet vismazāk bezdarbs ir skāris augstākās kvalifikācijas profesiju pārstāvjus.

Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā, kas parāda reālo bezdarba līmeni valstī, 1998. gada beigās bija 13,7% (1997. gada beigās - 14,1%, 1996. gada beigās - 19,5%).

Efektīvi īstenojot monetāro politiku, vidējā gada patēriņa cenu inflācija samazināta no hiperinflācijai tuvā līmeņa - 951,2% 1992. gadā līdz 4,7% 1998. gadā. 1999. gada pirmajā pusē inflācija turpināja samazināties, un kopumā ir sagaidāms, ka tā 1999. gadā varētu būt ne vairāk par 2,5 procentiem.

Pēdējos gados ir uzlabojies valsts finansiālais stāvoklis. 1997. gadā un 1998. gadā valstī bija fiskālais pārpalikums (gada beigās attiecīgi 1,2% un 0,1% no IKP). 1998. gadā turpināja samazināties kopējais valsts parāds. Valsts budžets 1999. gadam ir pieņemts bez finansiālā deficīta, bet ar fiskālo deficītu aptuveni 3% apmērā no IKP.

Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē 1998. gada augustā tika pārtraukta monetāro rādītāju augšupejošā līkne, kura bija vērojama vairāk nekā divus gadus. 1998. gada rudenī samazinājās banku sektora kopējie aktīvi, kritās noguldījumu apjoms, galvenokārt tādēļ, ka nerezidentu nauda ir aizplūdusi atpakaļ uz noguldītāju mītnes zemēm (Krieviju u.c.). Taču iekšzemes kredīti turpināja pieaugt, tikai lēnākos tempos. Kopš 1998. gada novembra Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvā ietekme uz monetārajiem rādītājiem ir sākusi mazināties.

Nacionālās valūtas (lata) apmaiņas kurss pret SDR valūtu grozu ir palicis nemainīgs kopš 1994. gada marta, naudas bāzes segums ar ārējām rezervēm 1999. gada maija beigās bija 120%, un neto rezerves bija līdzvērtīgas valsts preču un nefaktorālo pakalpojumu importa gandrīz četru mēnešu apjomam.

 

 

2. Ārējā ekonomiskā vide

1999. gada sākumā pasaules finansu un ekonomiskās krīzes draudi, kas bija īpaši aktuāli 1998. gada nogalē, pakāpeniski mazinājās.

Lai gan 1999. gada janvārī izraisījās nopietna valūtas un finansu krīze pasaules astotajā lielākajā ekonomikā - Brazīlijā, ar vietējās varas un pasaules finansu institūciju palīdzību jau nākamajos mēnešos izdevās stabilizēt situāciju šajā valstī. Arī citos pēdējo gadu krīžu un ekonomiskās depresijas skartajos pasaules reģionos jauni saasinājumi nebija vērojami.

Dienvidaustrumāzijā vairākās krīzes skartajās valstīs 1999. gada 1. ceturksnī jau bija vērojams ekonomikas pieaugums. Arī šī reģiona lielākās ekonomikas - Japānas iekšzemes kopprodukts 1999. gada 1. ceturksnī palielinājās par 1,9 procentiem.

Turpinājās relatīvi strauja izaugsme ASV, pieauga šīs valsts fondu tirgus indeksi, piemēram, Ņujorkas fondu biržas Dow Jones indekss pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē pārsniedza 10 000 atzīmi.

Lai gan Eiropas savienībā šogad tiek prognozēts zemāks kopprodukta izaugsmes temps (2,1%), salīdzinot ar 1998. gadu (2,9%), taču recesija nav vērojama un netiek arī prognozēta nevienā valstī.1

Var secināt, ka 1999. gada pavasarī globālās finansu un ekonomiskās krīzes draudi pakāpeniski mazinājās, saglabājoties depresīvai situācijai atsevišķos pasaules reģionos.

Tomēr jāatzīmē, ka iepriekšējo finansu satricinājumu cēloņi nav likvidēti, nav pat pilnībā apzināti, un arī globālo finansu tirgu uzraudzības un kontroles jautājums paliek atklāts.

Ekonomiskā situācija ES valstīs

2

Eiropas savienība 1999. gadu uzsāka ar vienotās valūtas - eiro ieviešanu bezskaidras naudas norēķinos, kas ir jauna pakāpe šīs valstu savienības ekonomiskās politikas koordinācijā. ES valstu vadītāji pieņēma arī vairākus svarīgus lēmumus šīs valstu savienības budžeta izdevumu politikas pilnveidošanā, arī vienotās lauksaimniecības politikas reformēšanā, kuru mērķis ir izlīdzināt kopīgo projektu finansēšanas nastu starp dažādām valstīm.

1998. gads ES valstu ekonomikām bija veiksmīgs, tika panākts augstākais ES iekšzemes kopprodukta pieaugums pēdējo gadu laikā - vidēji 2,9% (skatīt 2.1. zīmējumu). Straujākā ekonomiskā attīstība tāpat kā iepriekšējos gados bija vērojama Īrijā, kur kopprodukts pieauga par 12%, un Somijā - par 5,3%, zemākais kopprodukta pieaugums bija Itālijā - par 1,4%. Turpinoties šādam straujam attīstības tempam, jau tuvāko gadu laikā Īrija var izvirzīties 2. vietā ES (aiz Luksemburgas) pēc iekšzemes kopprodukta uz 1 iedzīvotāju.

2.1. zīmējums

Ikgadējie vidējie iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi

ES un kandidātvalstīs*

(procentos)

 

Stagnācija atsevišķos pasaules reģionos, ar kuriem ES ir visai aktīvas tirdznieciskās attiecības, piemēram, Japānā, un arī krīze Krievijā ir galvenie faktori, kāpēc ES ekonomiskās izaugsmes prognoze 1999. gadam tika samazināta no 2,4% pagājušā rudenī līdz 2,1% 1999. gada pavasarī.

1998. gads Eiropas savienībai bija veiksmīgs arī lielākās šīs savienības sociāli ekonomiskās problēmas - bezdarba samazināšanā. 1998. gadā Eiropas savienībā darba vietu skaits pieauga par 1,7 milj., kas samazināja bezdarba līmeni līdz 10%. Turpmākajos divos gados ES paredz radīt vēl 2,5 milj. darba vietu, prognozējot bezdarba vidējā līmeņa samazināšanos līdz 9,2%. 1998. gadā bezdarba līmenis pārsniedza 10% tikai četrās ES valstīs - Grieķijā (19%), Itālijā un Francijā (aptuveni 12%), Somijā - (aptuveni 11%).

Inflācijas jomā ES 1999. gadā cer sasniegt zemāko šī rādītāja līmeni kopš Otrā pasaules kara beigām - 1,3%. Pēc ievērojamiem sasniegumiem Eiropas savienības valstu budžetu stabilizācijā aizvadītajos gados, kad vidējais ES valstu budžeta deficīta līmenis tika samazināts no 6,1% (pret IKP) 1993. gadā līdz 1,5% 1998 gadā, šogad deficīta samazināšanās nav gaidāma.

Ekonomiskā situācija ES kandidātvalstīs

3

Ekonomisko situāciju ES kandidātvalstīs ietekmēja Krievijas krīze, kas, pēc vairāku ekspertu slēdziena, bija atstājusi dziļāku iespaidu uz Baltijas un Polijas ekonomiku, nekā bija paredzēts 1998. gada rudenī. Dažās kandidātvalstīs iekšējo strukturālo problēmu dēļ 1998. gadā bija vērojams iekšzemes kopprodukta kritums - Rumānijā par 7,3% (jau otro gadu pēc kārtas) un arī Čehijā - par 2,5%. Straujākie pieauguma tempi, pārsniedzot 5%, bija vērojami Slovākijā, Lietuvā un Ungārijā.

ES kandidātvalstīs vidēji bija vērojama IKP pieauguma samazināšanās no 5% 1995. gadā līdz 2,5% 1998. gadā. Tādējādi ekonomiskās izaugsmes tempi 1998. gadā kandidātvalstīs bija zemāki nekā ES valstīs, un šo valstu ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanas process ar ES aizkavējās.

Kopumā kandidātvalstīm 1999. gadā tiek prognozēts IKP pieauguma temps par 2,3%. Latvijai prognozē otru lielāko iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu starp ES kandidātvalstīm (aiz Ungārijas) - 3,8 procenti.

Kandidātvalstu izaugsmi 1999. gadā aizkavē galvenokārt tādi faktori kā ekonomiskās nestabilitātes turpināšanās Krievijā un citās NVS valstīs, attīstības tempu samazināšanās ES, it īpaši Vācijā un Itālijā, kuras ir ekonomiski visciešāk saistītas ar kandidātvalstīm. Iespējams, ka dažu kandidātvalstu attīstību ietekmēs arī Kosovas krīzes sekas.

Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs

4

Ekonomiskā krīze Krievijā ietekmēja Baltijas valstu ekonomisko attīstību, kas iepriekšējos gados bija uzņēmušas visai augstus ekonomiskās attīstības tempus.

Visās Baltijas valstīs samazinājās IKP izaugsmes tempi un pieauga bezdarba līmenis (skatīt 2.1. tabulu). Tomēr monetārā situācija bija stabila, samazinājās inflācija un nenotika valūtu devalvācija. Krīze pastiprināja maksājumu bilances problēmas Latvijā un Lietuvā.

2.1. tabula

Galvenie ekonomiskie rādītāji Baltijas valstīs 1997.-1998. gadā

	Iekšzemes kopprodukta pieaugums (% pret iepriekšējo gadu)		Inflācija (decembris pret iepriekšējā gada decembri)		Bezdarba līmenis (gada beigās)		Maksājumu bilances tekošā konta deficīts (% no IKP)		Ārvalstu investīcijas uz 1 iedz. (gada laikā ienā- košās, USD)
	1997	1998	1997	1998	1997	1998	1997	1998	1997	1998
Latvija	8,6	3,6	7,0	2,8	7,0	9,2	-6,1	-11,1	124	68
Lietuva	7,3	5,1	8,4	2,4	6,7	6,9	-10,2	-12,1	92	158
Igaunija	10,6	4,0	12,5	6,5	2,1	2,5	-12,2	-8,6	188	392

 

1 Spring 1999 Economic Forecast, European Commission, March 99.

2 Sadaļā izmantoti "Spring 1999 Economic Forecast, European Commission, March 99" dati.

3 Sadaļa izmantots Eiropas Komisijas materiāls "Econimic Reform Monitor", N2, May 1999.

4 Sadaļā izmantoti Baltijas valstu nacionālo statistikas organizāciju dati.