Eiropas Komisija: Par daudziem patērētājiem radīto kaitējumu un to kompensāciju

Eiropas Komisija ir publicējusi Zaļo grāmatu par patērētāju kolektīvo kompensāciju attiecībā uz to, kā sekmēt kompensācijas saņemšanu gadījumos, kad viena tirgotāja prakse, pārkāpjot patērētāju tiesības, ir radījusi kaitējumu lielam skaitam patērētāju. Patērētāju tiesību pārkāpumi var būt vairākkārtējas maksas noteikšana patērētājiem, piemērojot slēptas izmaksas vai pārāk augstu maksu, maldinoša reklāma tīmekļa vietnēs vai obligātās informācijas nesniegšana par finanšu produktiem. Tamlīdzīga nelikumīga prakse, ja tā skar lielu skaitu patērētāju, var radīt vērā ņemamu kaitējumu patērētājiem, sekmēt negodīgu konkurenci un traucēt tirgus darbību.

Zaļajā grāmatā ir norādīti šķēršļi patērētāju efektīvai kompensācijai piekļuves, efektivitātes un dārdzības ziņā un ietverti dažādi risinājumi noteikto trūkumu novēršanai. Ar Zaļajā grāmatā izklāstītajiem risinājumiem cenšas nodrošināt, lai patērētāji, kam kaitējusi nelikumīga prakse, var saņemt kompensāciju par zaudējumiem, izvairoties no nepamatotiem prasījumiem. Viedokli par Zaļo grāmatu var izteikt līdz 2009.gada 1.martam.

ES patērētāju tiesību aizsardzības komisāre Meglena Kuneva teica: “Patērētājiem, kuriem kaitējumu radījušas nelikumīgas darbības, piemēram, vairākkārtējas maksas uzlikšana, maldinoša reklāma vai atklāta krāpniecība, ir tiesības uz kompensāciju. Patlaban, jo īpaši, kad prasījumi ir maza apmēra un reti, šīs tiesības bieži vien ir teorētiskas, jo pastāv šķēršļi tās piemērot praksē. Ir nepilnīga tiesvedība, labklājība, kā arī ir trūkumi kompensācijas sistēmā, tādēļ patērētājiem nav pie kā vērsties. Pašreizējā situācija ir neapmierinoša. Mums jārod veids, kā aizvien vairāk patērētāju var īstenot pamattiesības pieprasīt kompensāciju.”

Pašreizējā situācija

Tā kā masu patērētāju tirgi paplašinās un pat kļūst par pārrobežu tirgiem, viena veida vai līdzīga tirgotāja prakse var nodarīt kaitējumu daudziem patērētājiem. Nelikumīgai rīcībai var būt tik liela mēroga ietekme, ka tā var kropļot tirgu. Piemēram, Apvienotās Karalistes bankās tiek veikta izmeklēšana par to, ka tās sistemātiski likušas pārmaksāt simtiem tūkstošiem patērētāju, kuri pārtērējuši konta limitu. Patērētāju grupa Portugālē veica pasākumus pret telesakaru uzņēmumu, kas pieprasīja pakalpojuma sākšanas maksu no 3 miljoniem klientu. Pēc patērētāju kopīgas sūdzības Lisabonas tiesa nolēma, ka maksa nav likumīga un tā ir jāatlīdzina klientiem. Patērētājiem izmaksātā kompensācija bija 70 miljoni eiro.

Problēma

Patērētāji vienmēr var vērsties tiesā, lai saņemtu individuālu kompensāciju. Masu prasījumus principā varētu izskatīt kopā ar lielu skaitu individuālo prasījumu. Tomēr Komisijas veiktie pētījumi liecina, ka pašlaik gadījumos, kad patērētāji, kuri saskārušies ar nelikumīgu rīcību, vēlas, lai šo lietu izskatītu, sastopas ar nopietniem šķēršļiem pieejamības, efektivitātes un dārdzības ziņā.

Tā kā valstīs, kur darbojas kolektīvā kompensācija, tā, iespējams, var būt noderīgs papildu līdzeklis, lai mazinātu patērētājiem nodarīto kaitējumu, šajā Zaļajā grāmatā uzmanība pievērsta kolektīvajai kompensācijai kā instrumentam, ar kura palīdzību varētu atrisināt problēmas, ar kurām saskaras patērētāji, mēģinot saņemt kompensāciju par masu prasījumiem gan valsts mēroga, gan pārrobežu gadījumos. 76% patērētāju vēlētos aizstāvēt savas tiesības tiesā, ja varētu apvienoties ar citiem patērētājiem.

Sekmējot patērētāju piekļuvi efektīvai kompensācijai, tiktu gūtas vairākas priekšrocības: nodrošinātu, ka patērētāji, kuriem kaitējumu radījuši tiesību aktu pārkāpumi tirdzniecībā, saņemtu kompensāciju par zaudējumiem; uzlabotu ES tiesību aktu ievērošanu kopumā, neļaujot uzņēmumiem iesaistīties nelikumīgās darbībās, kas tiem rada negodīgas konkurētspējas priekšrocības attiecībā pret citiem dalībniekiem.

Zaļajā grāmatā apspriedēm izvirzīti vairāki risinājumi: 1) tūlītēji pasākumi netiek veikti; 2) dalībvalstu sadarbība, atverot valstu kolektīvās kompensācijas sistēmas patērētājiem no citām dalībvalstīm, kurās nav kolektīvās kompensācijas mehānisma; 3) dažādu politisko instrumentu kopums, lai stiprinātu patērētāju kompensāciju (tostarp kolektīvu patērētāju alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi, tiesības valsts īstenošanas iestādēm noteikt tirgotājiem izmaksāt kompensāciju patērētājiem un maza apmēra prasījumu procedūru darbības jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz masu prasījumiem); 4) saistoši vai nesaistoši pasākumi tiesas procedūrai saistībā ar kolektīvo kompensāciju visās dalībvalstīs. Viedokli var izteikt arī par šo risinājumu dažādo elementu apvienojumu.

Priekšvēsture

Komisijas vajadzībām veiktie pētījumi un apsekojumi liecina, ka šķēršļu dēļ, tostarp jo īpaši tiesāšanās izmaksu un ar to saistītā riska, sarežģīto un ilgstošo procedūru dēļ, viens no pieciem Eiropas patērētājiem nevērsīsies tiesā, lai pieprasītu kompensāciju, kas ir mazāka par 1000 eiro. Puse patērētāju saka, ka nevērsīsies tiesā, lai saņemtu kompensāciju, kas ir mazāka par 200 eiro. Patlaban tikai 13 dalībvalstīs ir dažādas valsts sistēmas, kas nodrošina iespēju patērētājiem saņemt kolektīvo kompensāciju. Ir pierādīts, ka pēdējos gados šie valstu mehānismi ir piemēroti tikai dažos gadījumos. Piemēram, Vācijā tikai četri no desmit miljoniem cilvēku katru gadu ir piedalījušies kolektīvās kompensācijas prasībās un Portugālē visvairāk cilvēku kolektīvās kompensācijas mehānismus ir izmantojuši vienā un tajā pašā lietā.