Tiekoties ar lielāko ražojošo nozaru pārstāvjiem

28.novembrī Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar lielākajām ražojošo nozaru nevalstiskajām organizācijām un nozaru asociācijām.

Ministru prezidents iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar valdības rīcībā esošo informāciju par apgrozījumu dinamiku un tendencēm ražošanas cenu, preču fizisko apjomu izmaiņām ekonomikas nozarēs un aicināja nozaru asociāciju pārstāvjus šos datus komentēt.

Ivars Godmanis aicināja nozaru pārstāvjus jau šobrīd izteikt prognozes par tuvākā laika attīstības tendencēm un ekonomikas virzības scenārijiem, lai valdība varētu nekavējoties reaģēt un veikt nepieciešamās likumdošanas izmaiņas un uzlabojumus.

Īpašs uzsvars tika vērsts uz iespējām sekmēt ražojošo nozaru produkcijas eksportu uz ārvalstīm un nepieciešamajiem valdības lēmumiem, lai eksporta apjoms tiku saglabāts un palielināts. Ministru prezidents interesējās par eksportētāju iespējām veikt eksporta darījuma apdrošināšanu un saņemt kredītlīnijas bankās, kamēr tiek gaidīta samaksa no preču pircējiem.

Virkne nozaru asociāciju pārstāvju norādīja uz šā brīža situāciju banku sektorā, jo bankas ir pārstājušas izsniegt kredītus, tās vairs nevēlas ar kredītlīnijām atbalstīt eksportētājus brīdī, kad reāli pieaug preču saņēmēju nemaksāšanas laiks, tāpat šobrīd līdz minimumam ir samazinājušās faktoringa iespējas.

Ministru prezidents aicināja asociācijas aktivizēt darbu ar savām biedru organizācijām, lai panāktu vienošanās asociāciju biedru vidū tādā šobrīd Latvijas ekonomikai svarīgā jautājumā kā publiskā iepirkuma summas palielinājums. Ministru prezidents norādīja, ka līdz ar iepirkuma griestu pacelšanu noteikti tiks paredzēti ārkārtīgi nopietni sodi tiem, kas gribētu mēģināt apiet noteiktās prasības par konkursu publiskošanas kārtību. Zināma atbildība tiks prasīta arī no tiem uzņēmējiem, kas vēlēsies apstrīdēt iepirkumu konkursa rezultātus.

I.Godmanis norādīja, ka esošajos ekonomiskajos apstākļos vieglajai un pārtikas rūpniecībai atkal ir jāmēģina atgriezties vietējā tirgū. Savukārt ražotāju pārstāvji norādīja uz dažās nozarēs valdošo protekcionismu, kas šo atgriešanos tirgū apgrūtina, un nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, kas ļautu šābrīža ekonomisko situāciju vieglāk pārvarēt.

Visi sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka Eiropas Savienības struktūrfondu veiksmīga apgūšana ir šobrīd izšķiroši svarīga Latvijas ekonomikas stabilizācijai un turpmākai attīstībai.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka jāpārskata ražotāju klasifikācijas atbilstība ES prasībām, ko nosaka ES regulas, precizējot klasifikāciju pēc apgrozījumu apjomiem. Klātesošie bija vienisprātis, ka jāpagarina termiņi attiecībā uz PVN nodokļu iekasēšanu, kā arī jāizskata iespējas solidāri atbalstīt ražojošās un eksportējošās nozares.

Ministru prezidents nozaru asociāciju pārstāvjus iepazīstināja ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par bezdarba līmeņa dinamiku Latvijā. I.Godmanis aicināja uzņēmējus precīzi un godīgi norādīt informāciju par pieprasītajām darba vietām, lai valsts iegūtu objektīvu informāciju par izmaiņām darba tirgū. Šādi dati ļautu sekot bezdarba līmeņa izmaiņām un attiecīgi efektivizēt profesionālās izglītības sistēmu, lai tā ātri spētu reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām darba tirgū.

Sanāksmes dalībnieki secināja, ka šobrīd vēl nejūt strauju bezdarba pieaugumu valstī, jo ir mazinājies pieprasījums pēc mazāk kvalificēto profesiju pārstāvjiem – palīgstrādniekiem, sargiem, sētniekiem, pavāriem, sekretārēm. Analizējot izmaiņas darba tirgus pieprasījumā, sanāksmes dalībnieki secināja, ka ir samazinājies pieprasījums pēc radošo profesiju pārstāvjiem, komercspeciālistiem, juristiem, taču pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ražošanā paliek nemainīgs vai pat pieaug.

Nozaru asociāciju pārstāvji tikšanos ar Ministru prezidentu novērtēja atzinīgi, norādot uz I.Godmaņa izpratni par ražotāju problēmām šābrīža ekonomiskajā situācijā pasaulē. Sanāksmes dalībnieki atzinīgi novērtēja Ministru prezidenta gatavību ātri, efektīvi un radikāli sekmēt iespējas palielināt valsts iekšējo kopproduktu, preču un pakalpojumu eksportu, kā arī veikt uzlabojumus, lai stimulētu valsts ekonomisko attīstību 2009.gadā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments