Triju Zvaigžņu gaisma — Lāčplēša un Spīdolas zemē Lielvārdē

Atzīmējot Triju Zvaigžņu ordeņa 75. gadskārtu, Lielvārde 21. augustā pošas uz ordeņa nesēju tikšanos

Turpinājums no 1.lpp.

Ierosinājumus par apbalvošanu Ordeņa domei var iesniegt jebkura persona, un izvirzīti tiek labākie un nesavtīgākie, tie, kas no sava dvēseles spēka spējuši arī citiem dot. Tas labi redzams jau ieskatoties apbalvoto sarakstos. Par to pārliecinājušies arī "Latvijas Vēstneša" ļaudis, gatavojot grāmatu "Triju Zvaigžņu gaismā" un jau divdesmit reizes rīkojot tikšanās ar tās varoņiem. Šādā tikšanās reizē pirmo reizi skaļi tika pausta arī ilgi auklētā ideja par ordeņa nesēju tikšanos, labāku savstarpēju iepazīšanos un sava kopu spēka apzināšanu. Šo domu gandrīz vienlaicīgi izteica arheologs Jānis Graudonis un Andreja Pumpura muzeja vadītāja Anastasija Neretniece. Idejai kūmās stāvēja Gunārs Priede, un par salidojuma vietu gluži pašsaprotamā veidā tika izraudzīta Lielvārde. Pirmais lielais solis ceļā uz idejas piepildījumu bija Lielvārdes pilsētas galvas Aivara Troskas piekrišana un visas domes atbalsts. Par pašu lielvārdiešu un muzeja saimes atsaucību Anastasija Neretniece nebija ne mirkli šaubījusies, jo sabiedriskā darba tradīcijas te allaž godā turētas.

Pagājušajā trešdienā, kad visa pasaule sekoja lielajām kosmiskajām rotaļām, salidojuma rīcības komiteja līdz Saules aptumsuma sākumam paguva novadīt savu divpadsmito sēdi. Tika precizēts dalībnieku skaits un norišu laiki, fotomeistars dabā noskatīja labāko vietu kopuzņēmumam, muzeja meitenes ziņoja, kur tiks dzerta kafija un uz kādiem atspirdzinājumiem var cerēt. Kur varēs izvietot automašīnas un kā notiks pāreja no vienas norises vietas uz otru. Kā tiks iekārtota Botāniskā dārza piedāvātā dāliju izstāde un "Latvijas Vēstneša" fotogrāfa Arņa Blumberga personālizstāde. Pārrunāts tika katrs solis un pussolis, lai nekur nevarētu pārsteigt kāda neizdarība. Lielākā vērtība jau būs pašu ordeņa kavalieru sastapšanās, atkalredzēšanās un iepazīšanās. Viņiem dziedās, spēlēs un muzicēs Lielvārdes jaunieši un Nacionālais vīru koris, būs Lāčplēša alus un āboli no lielvārdiešu dārziem. Pašas beigas būšot bez beigām, jo kas gan var paredzēt, cik ilgi tuviem un tāliem ciemiņiem gribēsies runāties, kopā būt. Rīkotāji cer nodot stafeti nākamā salidojuma saimniekiem, kas varētu nākt no Latgales, Kurzemes vai Zemgales.

Par šī salidojuma veiksmi vai neveiksmi varēsim pārliecināties pavisam drīz.

Kādu mācību devusi gatavošanās šim vērienīgajam notikumam?

Aivars Troska:

— Šādiem pasākumiem vajadzīgi sponsori. Bijām cerējuši uz lielo firmu un politisko partiju atbalstu, diemžēl iznāca vilties. Laikam tāpēc, ka pārāk tālu vēlēšanas. Arī Kultūrkapitāla fonds nevēlējās mūs atbalstīt. Ja pilsētas domes locekļi nebūtu tik vienoti un paši lielvārdieši tik atsaucīgi, laikam gan nekas nebūtu iznācis. Un tomēr — jāsāk tās lietas kustināt. Latvijā daudz kas būtu jāsāk kustināt, ja negribam galīgi iesūnot.

Pauls Kvelde:

— Katrā Latvijas novadā un katrā rajonā ir brīnišķīgas vietas un visur ir brīnišķīgi cilvēki. Salidojuma nākamo adresi nemaz nebūs tik grūti atrast.

Māra Kokina:

— Rīgas Latviešu biedrības namā pašlaik notiek lieli remontdarbi, kas tik ātri nebeigsies. Bet nākotnē Māmuļa varētu kļūt par to vietu, kur arī Triju Zvaigžņu kavalieri varētu pulcēties.

Jānis Streičs jau izteica domu, ka starp Lāčplēša dienu un Valsts neatkarības svētkiem te varētu rīkot ordeņa kavalieru balli.

Kārlis Lišmanis:

— Šādus pasākumus nevar sarīkot viens vai divi cilvēki. Mums dome darbojās pilnīgā vienprātībā, visu laiku bija vislielākais sabiedrības atbalsts. Un muzejs kā centrs. Tiklīdz radās kāda ideja, Anastasija Neretniece, Dzidra Bļodone, viņu daudzie palīgi to uzreiz apaudzēja ar konkrētām lietām, visu nolika savā vietā.

Anastasija Neretniece:

— Nākošajiem jau būs vieglāk. Kaut vai tāpēc, ka esam apzinājuši apbalvoto personu loku. Ordeņa domes sekretāre Aija Blūmane gan bija ļoti atsaucīga un atsūtīja apbalvoto cilvēku sarakstus ar adresēm. Diemžēl tajos bija krietnas neprecizitātes. Šķiet, ka pareizi rīkojāmies, aicinot pašvaldības rūpēties par savu cilvēku līdzdalību. Pirmās atsaucās Saldus, Tukuma, Jūrmalas, Talsu un Rēzeknes pašvaldības. Nevis formāli, bet ar patiesas līdzdalības vēlmi.

Visvairāk mūs iepriecinājušas pašu ordeņa kavalieru un virsnieku vēstules, ko esam saņēmuši no Rīgas un Madonas, no Melburnas un Londonas, Hannoveres un vairākām Amerikas un Kanādas pilsētām. Tajās ir tik daudz sirsnības un vēlēšanās tikties, ka tik daudz labu vārdu par pašu salidojuma ieceri un arī piedāvāto programmu, jau tagad jūtamies gandarīti par saviem pūliņiem, lai kā arī noritētu pats salidojums. Cilvēki ir priecīgi, ka viņi nav aizmirsti, ka ordenis tiek godā celts.

Izsūtījām vairāk nekā 300 ielūgumu, apstiprinošas atbildes esam saņēmuši no 151 adresāta. Starp apbalvotajiem ir daudzi veci un slimi cilvēki, daudziem ir neatliekami darbi un ģimenes rūpes. Taču neviens atteikums nav izteikts strupi vai noraidoši.

Pāršķirstām arī mēs prāvo vēstuļu kaudzīti. No deviņdesmitgadnieku gvardes visizjustāko vēstuli veselas lappuses garumā atrakstījis zemūdenes "Ronis" pēdējais komandieris kapteinis Hugo Legzdiņš. Virsrakstā viņš liek vienu vienīgu vārdu ar izsaucēju: "Pateicība!" Un nobeidz vēstuli ar vārdiem: "Ļoti, ļoti nožēloju, ka man nav iespējams piedalīties tik ļoti, ļoti vērtīgā, interesantā, vēsturiskā un labi izdomātā salidojumā. Man rit 96. dzīves gads un līdz ar to visādas veselības kaites. Esmu mazkustīgs, ar spieķīti. Idejiski būšu ar jums visiem!" Sveicienu sūta rakstnieks Gunārs Janovskis no Anglijas, publicists Erens Treiguts no Vācijas un ekonomikas un vēstures profesors Jānis Labsvīrs no ASV, kurš saka sirsnīgu paldies rīcības komitejai "par uzņēmību un izdarību latviešu nacionālās stājas stiprināšanā".

Rīdzinieks Ainārs Bambals, kas ielūgumu ar pateicību pieņēmis un apliecinājis gatavību piedalīties salidojumā, savu vēstuli beidz ar vārdiem: "Triju Zvaigžņu ordeņa svinības ir visnotaļ apsveicamas, un ir patīkami, ka Jūs tādas rīkojat. Piecdesmit padomju okupācijas gados ordeņa kavalieri ir gana nīdēti, nīcināti un arī noklusēti. Pats ordenis arī gana cietis no aizmirstības. Ir pienācis laiks to atkal gaismā celt un godāt. Galvenais — pieminēt cilvēkus!"

Tas tiešām ir galvenais. Tāda ir arī salidojuma rīkotāju pārliecība.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Šai dienā uz savu kārtējo sanāksmi pulcējās Lielvārdes pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Troska, domes deputāts, kultūras komisijas loceklis Jānis Paeglītis, diriģents Pauls Kvelde, Andreja Pumpura muzeja vadītāja Anastasija Neretniece, diriģents Arnolds Skride un citi salidojuma rīcības komitejas locekļi. Gatavojoties lielajam notikumam, bijušas divpadsmit lielas un trīsdemitpiecas mazākas apspriedes un pārrunas Foto: Arnis Blumbergs, "LV"