Par Latvijas “Laimes monētas” laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss) Fonā – pilsētas namu jumti, augšdaļā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, centrā – kaķis, lejasdaļā vidū skaitlis 1 un zem tā puslokā uzraksts LATS.	Monētas aizmugure (reverss) Centrā uz jumtu fona uz skursteņa stāvošs skursteņslauķis ar trepēm labajā un virves rituli ar birsti un atsvaru kreisajā rokā. Lejasdaļā vidū kaķis un gadskaitlis 2008.

Monētas josta: Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 22,00 g, diametrs: 35,00 mm;

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof; Kalta: 2008.gadā Rahapaja Oy (Somija);

Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).

Latvijas Banka 3.decembrī laiž apgrozībā sudraba piemiņas monētu “Laimes monēta”. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis.

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, tradicionāli tiek izkalta kāda neparasta monēta.

Šo svētku laikā cilvēki vēl cits citam laimi un ieskatās folkloras krājumos, kuros bagātīgi rodami ticējumi un formulas veiksmes un laimes meklējumiem. Arī skursteņslauķi tiek uzskatīti par laimes nesējiem.

Starp Latvijas Bankas neparastajām monētām vēl minamas, piemēram, tūkstošgades monēta “Poga”, “Likteņa monēta” sudraba monēta ar apzeltītu aversu, abas sudraba – niobija “Laika monētas” ar zilu vai violetu blāzmojumu, septiņstūru “Ciparu monēta” un “Dzīvības monēta” ar apzeltītiem dizaina elementiem abās monētas pusēs.

Sudraba 1 lata monēta “Laimes monēta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža – 5000. “Laimes monēta” būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 22,50 lati.

Jubilejas un piemiņas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.

Tikai retais kaut reizi dzīvē nav sastapis melnā tērpā ģērbtu nokvēpušu vīru ar micīti vai pat lepni slietu cilindru galvā. Vilnas vadmalas svārkus parasti rotā spodrinātas misiņa pogas, un milzīgi plato ādas jostu saslēdz spoža metāla sprādze. Skursteņslauķu allaž pašpārliecināto gaitu līdzsvaro smagnēji šņorējami biezzoļu zābaki, bet pār plecu pārmests viņu galvenais amata rīks – garas virves ritulis ar asu drāšu birsti un metāla svaru bumbu galā.

Vienmēr tur, kur bijuši dūmeņi, tos vajadzējis tīrīt. Taču īstais skursteņslauķu laiks sākās 18. un 19.gadsimtā, kad, akmeņogles lietojot, lielpilsētu gaiss un dūmvadi sarada ar bieziem kvēpiem un ugunsgrēka briesmas spieda ļaudis pastiprināti rūpēties par dūmeņiem.

Sākumā skursteņslauķa darbus augsto jumtu smailēs lika darīt izveicīgiem zēniem, un, piemēram, Lielbritānijā 1788.gada noteikumi prasīja, lai viņi nebūtu jaunāki par astoņiem gadiem. Tā arī angļu literatūras klasiķa Čārlza Dikensa romānā “Olivers Tvists” viltīgais Gemfīlds mēģina padarīt mazo Oliveru par skursteņslauķa mācekli. 1840.gadā vecuma cenzs palielināts līdz 21 gadam, un turpmāk ar skursteņslauķa pienākumiem nodarbojās nopietni vīri. Tāpēc dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena pasakā “Gane un skursteņslauķis” abus porcelāna personāžus jau saista pašaizliedzīga mīlestība.

Ogles pakāpeniski nomainīja nafta, dabasgāze un elektroenerģija, krāsnis aizstāja centrālapkures sistēmas. Taču skursteņslauķu pakalpojumi vēl arvien ir pieprasīti, un nekas neliecina par šā amata drīzu izzušanu, lai gan tradicionālais skursteņslauķis moderno pilsētu ielās sastopams arvien retāk.

Skursteņslauķi ir smaidīgi un laipni, jo zina, ka par viņiem ļaudis priecāsies pat vietās, kur dūmeņi ir kārtībā vai to nemaz nav. Tas tāpēc, ka skursteņslauķi tiek uzskatīti arī par laimes nesējiem. Uz ielas pēkšņi ieraugot šos vīrus, cilvēki visbiežāk iedomājas kādu vēlmi un paberzē melnu pogu. Tad viss iecerētais un kārotais piepildīšoties.

Dažviet skursteņslauķus aicina piedalīties pat kāzu rituālos, lai vadītu laulības dzīvi mīlestībā, saticībā, labklājībā un veselīgu bērnu pulkā.

Latvijas Banka sniedz vēl vienu oriģinālu šo ticējumu attīstības iespēju. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc laimes alkās varam paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti – nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš.

Tiem, kas tic brīnumam, varbūt arī šeit darbosies laimes pogas efekts – veiksme un ilgu piepildījums ienāks cilvēku mājās un likteņos.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs