Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 27.novembrī

AM: Par iemaksām Gruzijai paredzētajā Trasta fondā

27.novembrī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Partnerattiecības mieram Trasta fondā Gruzijai”.

MK rīkojuma projekts paredz no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Partnerattiecības mieram Trasta fondā Gruzijai iemaksāt 4666 latus.

Ņemot vērā nesen notikušo Gruzijas un Krievijas militāro konfliktu, Baltijas valstis ir nākušas klajā ar priekšlikumu paplašināt jau esošo Ziemeļatlantijas līguma organizācijas programmas Partnerattiecības mieram Trasta fonda projektu, lai neitralizētu sprādzienbīstamos priekšmetus, kas Gruzijas teritorijā palikuši pēc kara. Lai izstrādātu projekta nākamo fāzi un precizētu tā izmaksas, NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūrai ir jāveic papildu izpēte.

Projekta paplašināšanas izpētei nepieciešami 20 000 eiro. Savstarpēji vienojoties ar pārējām projekta līdzvadītājām Lietuvu un Igauniju, nolemts, ka Latvijai jāsedz viena trešā daļa no izpētei nepieciešamajām izmaksām.

Gruzija ir viena no NATO partnervalstīm, kuru AM atbalsta aizsardzības reformu palīdzības un sadarbības jomā. 2008.gada sākumā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm uzņēmās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas programmas Partnerattiecības mieram Trasta fonda Gruzijai līdzvadību, kā arī iemaksāja 30 000 eiro fonda projektā.

Projekta mērķis ir demilitarizēt 1080 S-8 nevadāmās gaiss–zeme kaujas raķetes militārajā bāzē Vartsikhē, kā arī 5724 Alzan tipa raķetes un 1976 Kristall tipa raķetes, kas atrodas Dedoplistkaro militārajā bāzē. Trasta fonda projekts formāli tika atklāts šā gada septembrī Ziemeļatlantijas Padomes vizītes laikā Gruzijā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēm

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.–2016.gadam un 27.novembrī valsts sekretāru sanāksmē iesniedz starpinstitūciju saskaņošanai un publiskai apspriešanai. Pamatnostādnes nosaka eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes politikas pamatprincipus, mērķus un galvenos rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.

Šābrīža ekonomiskajā situācijā ir būtiski palielināt eksporta preču pievienoto vērtību, paplašinot arī eksportu un ārvalstu tiešo investīciju īpatsvaru sektoros, kas orientēti uz ražošanu un eksportu. Vienlaikus jāintegrē eksporta atbalsta pasākumi tautsaimniecības attīstības stratēģijā, kopā ar privāto sektoru nodrošinot vienotu nozaru programmu īstenošanas pārraudzību.

Pamatnostādņu mērķis ir palielināt un paplašināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu, īpaši augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarē, piesaistīt uz ražošanu un eksportu vērstas ārvalstu investīcijas, kā arī veicināt Latvijas komercsabiedrību konkurētspēju globālajos tirgos.

Pamatojoties uz pamatnostādnēs formulētām problēmām un definēto mērķi, ir noteikti trīs galvenie rīcības virzieni. Konkurētspējas paaugstināšanas virziena prioritāte ir būtiska uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodrošinot ciešu sasaisti ar eksporta veicināšanas politiku. Līgumtiesiskā nodrošinājuma virzienā paredzēts ievērojami samazināt tirdzniecības barjeras Latvijas eksportam un nodrošināt efektīvu un drošu pieejamību izejvielām un energoresursiem. Atbalsta instrumentu virziens paredz veicināt finanšu instrumentu pieejamību uzņēmumiem un eksporta pakalpojumu sniegšanu atbilstoši privātā sektora vajadzībām, kā arī eksporta atbalsta institūciju konsolidāciju, lai samazinātu birokrātiskos šķēršļus uzņēmējiem eksporta atbalsta pakalpojumu saņemšanā.

Šo trīs rīcības virzienu un uzdevumu īstenošanai tiks izstrādāti īstermiņa plānošanas dokumenti – divgadīgie rīcības plāni, kuros sadarbībā ar uzņēmējiem un asociācijām tiks noteikti konkrēti veicamie pasākumi, termiņi un atbildīgie.

Ekonomikas ministrija jau sākusi aktīvas konsultācijas ar sociālajiem partneriem par pamatnostādņu projektu un priekšlikumiem 2010.–2011.gadam rīcības plānā ietveramajiem pasākumiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par valsts pārvaldes darbinieku mēnešalgas skalu

Valsts sekretāru sanāksmē 27.novembrī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu, kvalifikācijas pakāpēm, ierēdņu pabalstiem un kompensāciju. Ar grozījumiem noteikumos plānots pārskatīt mēnešalgu skalu. Grozījumi MK noteikumos izstrādāti saistībā ar valdības lēmumu no nākamā gada paaugstināt minimālo mēnešalgu no 160 latiem līdz 180 latiem, kā arī lai nodrošinātu atbilstību koncepcijā par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem ietvertajām pamatnostādnēm.

Izmaiņas MK noteikumos nepieciešamas, lai īstenotu Valsts kontroles ieteikumus samazināt darba samaksas mainīgo daļu un integrēt piemaksas mēnešalgā. Tādējādi, izstrādājot grozījumus, tika ņemts vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra tiek likvidēta piemaksa par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

Pārskatot mēnešalgu skalu, ņemti vērā SIA “Fontes Latvija” 2007.–2008.gada pētījuma dati par darba samaksas attīstības tendencēm darba tirgū, tai skaitā darba tirgus mediāna konkrētajām mēnešalgu grupām.

Grozījumus MK noteikumos vēl skatīs valdība. Paredzams, ka tie stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

FM: Par grozījumiem transportlīdzekļu ekspertīzes noteikumos

Lai atvieglotu transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes kārtību, valsts sekretāru sanāksmē 27.novembrī tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehnisko ekspertu sertificēšanu.

Grozījumi MK noteikumos paredz: gadījumā, ja transportlīdzekļa remonts tiks veikts uzņēmumā, kas saskaņots ar apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (TAB), eksperts pēc remontuzņēmuma tāmes un fotogrāfiju izvērtēšanas sagatavos atzinumu par remonta ekonomisko pamatotību, tehnisko ekspertīzi veicot nepieciešamības gadījumā.

Izmaiņas MK noteikumos tika sagatavotas sadarbībā ar TAB konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir pārstāvji no FM, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Automoto biedrības, Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas, Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras un Latvijas Nacionālo kravas ekspeditoru asociācijas, kā arī citi eksperti.

Grozījumu projekts vēl jāizskata MK.

FM: Par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību

Lai nodrošinātu gada ienākuma deklarācijas atbilstību likumam par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), 27.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību.

Ar grozījumiem likumā par IIN tika noteikta atšķirīga nodokļa likme, tas ir, 15% ienākumiem, kas gūti no saimnieciskās darbības. Savukārt saimnieciskās darbības veicējiem, kuri veic noteiktu darbību, tiek dota iespēja izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli. Izmaiņas arīdzan paredz proporcionāli sadalīt likumā noteiktos atskaitījumus, kas samazina ar nodokli apliekamo ienākumu, starp attiecīgajiem ienākumu veidiem.

Lai nodrošinātu dažādu nodokļa likmju piemērošanu, plānots veikt izmaiņas gada ienākumu deklarācijā D, vienlaikus Ministru kabineta noteikumus papildinot ar jaunu iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas D6 pielikumu, lai nodrošinātu likumā noteikto atskaitījumu, kas samazina ar nodokli apliekamo ienākumu, sadalījumu proporcionāli starp attiecīgajiem ienākumu veidiem.

MK noteikumus plānots papildināt ar D5 pielikumu, kas jāaizpilda IIN maksātājam, kurš par saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem maksā fiksēto ienākuma nodokli.

Tāpat paredzams, ka tiesību akts tiks papildināts ar normu nodokļa maksātājam, kurš deklarāciju iesniedz, lai deklarētu tikai taksācijas gada attaisnotos izdevumus par izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, aizpildīt tikai deklarācijas D 09.rindu.

FM: Par Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības kārtību

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā nodrošina Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadību. 27.novembrī tiesību akta projekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

MK noteikumi reglamentēs Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības sistēmu, projektu izklāstu un iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, individuālo projektu, programmu, grantu shēmu, apakšprojektu un īpašo atbalsta formu īstenošanu, tai skaitā pārskatu sniegšanas kārtību, maksājumu veikšanu un finansējuma plānošanu. Tiesību akts arīdzan noteiks sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.

Kārtība paredzēs sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju funkcijas sadarbības programmas vadības nodrošināšanā, tai skaitā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras kā vadošajās iestādēs veicamās funkcijas.

MK noteikumi reglamentēs arī sadarbības programmai piešķirtā finansējuma atgūšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā risināms strīds par piešķirtā finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu, ja individuālā projekta saņēmējs, starpniekinstitūcija vai īpašo atbalsta formu saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm par MK noteikumu projektu lems valdība.

Latvijas un Šveices sadarbības programmai paredzētais finanšu palīdzības apjoms ir 26,11 miljoni latu (59,88 miljoni Šveices franku). Finansējums būs pieejams līdz 2012.gadam, savukārt projekti jāpabeidz līdz 2017.gadam. Tā kā sadarbības programmas finansējums ir samērā neliels, paredzams, ka līdzekļi tiks koncentrēti konkrētiem liela apjoma projektiem vai programmām.

FM: Par nodokļu konvenciju ar Tunisiju

Valsts sekretāru sanāksmē 27.novembrī saskaņošanai ministrijās tika nodota Latvijas Republikas un Tunisijas Republikas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu par ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, līdz ar līguma stāšanos spēkā tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Tunisijā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks sekmēta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par šādu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 60 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 57 valstīm (to vidū arī līgums ar Tunisiju), no kurām 49 ir parakstītas, un ir sākta 45 konvenciju piemērošana.

Līguma projekts vispirms jāapstiprina valdībai, bet pēc parakstīšanas to iesniegs apstiprināšanai Saeimā.

FM: Par reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par reliģisko organizāciju gada pārskatiem un noteikumus par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem. 27.novembrī valsts sekretāru sanāksmē abi tiesību aktu projekti tika nodoti saskaņošanai ministrijās.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, Finanšu ministrijas izstrādātie noteikumi paredzēs reliģiskajām organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām noteikt jaunu ziedojumu un dāvinājumu pārskata sagatavošanas kārtību, aizstāt gada pārskata sastāvdaļu shēmas ar veidlapu paraugiem un reglamentēt, ka reliģiskā organizācija, kura ir ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu, iesniedz informāciju par ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu sabiedriskā labuma darbībai.

Paredzams, ka MK noteikumos reglamentētā kārtība nodrošinās kontroles pasākumu veikšanu, lai sagatavotu atzinumus par ziedojumu izlietojumu atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma prasībām.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2006.gada 14.novembra MK noteikumi Nr.928 “Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem”, kā arī 2006.gada 3.oktobra MK noteikumi Nr.808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par kārtību publiskas videonovērošanas veikšanai

Iekšlietu ministrija 27.novembrī pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā veicama publisku vietu novērošana, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu glabāšana un publiskošana”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Valsts policijas, Drošības policijas un pašvaldības policijas darbinieki veic publiskas vietas novērošanu, izmantojot tam paredzētos tehniskos līdzekļus, kāda veida novērošana pastāv, tehnisko līdzekļu izmantošanas laiku, informatīva rakstura simbolu izvietošanu, kā arī kārtību, kādā tiek reģistrēts konstatētais sabiedriskās kārtības apdraudējums, noziedzīgais nodarījums vai informācija par meklēšanā izsludinātu personu vai transportlīdzekli.

Noteikumu projekts nosaka arī kārtību, kādā tiek glabāti novērošanā iegūtie dati, to glabāšanas termiņus un šādu datu publiskošanas noteikumus.

Tas izstrādāts, konsultējoties ar Latvijas Pašvaldību savienību un Rīgas pašvaldības policiju.

IeM: Par uzturdevas kompensācijas iekļaušanu atlīdzībā

Iekšlietu ministrija (IeM) 27.novembrī pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē koncepciju, kas paredz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm uzturdevas kompensācijas pakāpenisku iekļaušanu atlīdzībā.

Pašlaik normatīvie akti paredz IeM un IeVP amatpersonām sociālo garantiju – uzturdevas kompensāciju – 120 latu mēnesī. Tā veido būtisku amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības daļu – aptuveni 18% no vidējiem bruto ienākumiem vai 23% no vidējiem neto ienākumiem. No šīs summas netiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas būtiski ietekmē pensijas un valsts sociālo pabalstu, slimības naudas, izdienas pensijas un atvaļināšanas pabalsta apmēru.

Iekšlietu ministrija piedāvā divus variantus uzturdevas kompensācijas pakāpeniskai iekļaušanai atalgojumā.

Pirmais variants paredz iekļaut uzturdevas kompensācijas bruto summu (177 lati) mēneša amatalgā ik gadu 59 latus trīs gadu periodā no 2012. līdz 2014.gadam.

Šī varianta īstenošanai kopsummā nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi līdz 36,8 miljoniem latu – līdz 12,2 miljoniem latu ik gadu trīs gadu periodā no 2012. līdz 2014.gadam.

Otrais variants paredz uzturdevas kompensācijas bruto summas iekļaušanu piemaksās. Šim variantam ir divi apakšvarianti, no kuriem viens paredz jauna piemaksas veida – uzturdevas piemaksa – ieviešanu, bet otrs – piemaksas par speciālo dienesta pakāpi apmēra palielināšanu par uzturdevas kompensācijas bruto summu ik gadu 59 latu apmērā trīs gadu periodā no 2012. līdz 2014.gadam.

Šī varianta īstenošanai nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi līdz 25,9 miljoniem latu – līdz 8,6 miljoniem latu ik gadu trīs gadu periodā no 2012. līdz 2014.gadam.

IeM atbalsta problēmas risinājuma variantu, kas paredz jauna piemaksas veida – uzturdevas piemaksa – ieviešanu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

SM: Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posmu Ploski–Terehova un Ludza–Nirza rekonstrukcijas projekta īstenošanai

Satiksmes ministrija plāno atpirkt zemi valsts autoceļa posmu Ludza–Nirza un Ploski–Terehova rekonstrukcijas projektu īstenošanai. Kopumā tiks iegādātas 26 zemes vienības.

Zemes atpirkšanu Ludzas rajonā paredz 27.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ploski–Terehova rekonstrukcijas projekta īstenošanai” un “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 A12 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Nirza rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Zemi nepieciešams iegādāties, lai izbūvētu valsts autoceļa posmu, kas kļuvis par būtiska infrastruktūras projekta sastāvdaļu austrumu virzienā. 17,8 garā ceļa posma Ludza–Nirza rekonstrukcija tiks pabeigta 2010.gadā un tūlīt pēc tam plānots īstenot Ploski–Terehova rekonstrukciju.

Valsts autoceļa posmu rekonstrukcijas veikšanai nepieciešamo zemi pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas un rīkojuma saņemšanas pirks Satiksmes ministrija.

Izdevumi, kas saistīti ar divdesmit sešu zemes vienību atpirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžetā 2008.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas “Austrumu–Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība” valsts autoceļa E22 posma Ludza–Nirza un Ploski–Terehova rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem.

Ministru kabineta rīkojuma projektam vēl jāgūst atbalsts valdībā.

SM: Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Viskaļi–Koknese būvniecības projekta īstenošanai

Lai īstenotu jauna ceļa posma Viskaļi–Koknese būvniecību, Satiksmes ministrija plāno pirkt četrdesmit divas zemes vienības, kuru kopējā platība ir nepilni 65 hektāri.

Zemes īpašumu iegādi Aizkraukles rajona Kokneses pagastā paredz 27.novembrī valdībā izsludinātais rīkojums “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 Tīnūži–Viskaļi–Koknese posma Viskaļi–Koknese būvniecības projekta īstenošanai”.

Četrdesmit divas zemes vienības nepieciešams iegādāties, lai varētu izbūvēt valsts autoceļa posmu Viskaļi–Koknese, kas kļuvis par vienu no būtiskākajiem infrastruktūras projektiem austrumu virzienā. Tas būs jauns autoceļa posms 18 kilometru garumā, kura būvniecību plānots sākt 2009.gadā. Satiksmes ministrija zemes vienību iegādei paredzējusi gandrīz 645 tūkstošus latu. Izdevumi, kas saistīti ar tā pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžeta 2008.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas 45.00.00 “Austrumu–Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība” valsts autoceļa E22 posma Viskaļi–Koknese būvniecībai paredzētajiem līdzekļiem.

Ministru kabineta rīkojuma projekts vēl jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Olaines cietuma ēku piešķiršanu valstij

27.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta rīkojuma projekts par nekustamā īpašuma Olainē, Rīgas ielā 10, saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Tieslietu ministrijas valdījumā. Rīkojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) speciālisti.

Uz zemesgabala atrodas IeVP Olaines cietumam piederošās ēkas un būves.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, minētā nekustamā īpašuma sastāvā ir viena zemes vienība 126 818 m2 platībā un 30 būves. Būvju īpašumtiesības apliecina izziņa par IeVP Olaines cietuma bilancē esošām ēkām jeb būvēm. Savukārt zeme atrodas uz bijušo īpašnieku saimniecību zemēm: “Priedes”, “Rutku Romi”, “Ispašu-Kalēji”, “Rutku-Alupi”, “Ispašu Grūbes”, “Zaķi”, “Mazgailīši” un Rīgas pilsētas Olaines saimniecības zemes.

Olaines pilsētas zemes komisijā saņemti “Ispašu-Grūbu” un “Rutku-Alupi” bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumi zemes īpašuma tiesību atjaunošanai. Komisija ir atjaunojusi šo zemes īpašnieku īpašuma tiesības, piešķirot zemi citā vietā Olaines pilsētas teritorijā. Pārējie bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki pieprasījumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Olaines pilsētas zemes komisijā nav iesnieguši, turklāt nav saņemti citi pieprasījumi uz šo zemesgabalu.

Līdz ar to saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” zemesgabals Olainē, Rīgas ielā 10, piekrīt valstij.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par atbalsta piešķiršanas un uzraudzības kārtību šķiedras linu un kaņepju apstrādātājiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem”.

ZM izstrādātais grozījumu projekts paredz noteikt garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzumu, kāds 2008./2009.tirdzniecības gadā būs par vienu linu sējumu hektāru, t.i., 1012 kilogrami, bet īsās linšķiedras un kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzums būs 3641 kilograms par vienu linu un kaņepju sējumu hektāru.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa