Šonedēļ žurnālā “Komersanta Vēstnesis”:

• Biedrība “Mārketinga padome”, kas plaši pazīstama kā kvalitātes preču zīmes “Kvalitatīvs produkts” jeb tautā dēvētās zaļās karotītes ieviesēja, līdz 24.decembrim rīko sociālo kampaņu “Zaļā karotīte kvalitatīvi vieno!”. “No Dienvidamerikas, no Izraēlas, Holandes un daudzām citām valstīm ar lieliem furgoniem, kuģiem mums atved produktus (nezinām, cik ilgi noliktavās jau tur stāvējuši), kas atkal glabājas noliktavās, pirms nonāk veikalos. Pārnestā nozīmē sakot – šie kuģi atnāk šurp pilni ar pārtikas produktiem un aiziet atpakaļ diemžēl pilni ar mūsu naudu. Es gribētu, lai tā nauda paliktu šeit, mūsu zemniekam,” saka restorāna “Vincents” vadītājs un biedrības “Slow Food” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rītiņš. Plašāk par zaļās karotītes zīmi – rakstā “Zaļās karotītes mēnesis – Latvijas produktu godā celšanai”.

• Nodokļu konsultante Jadviga Neilande skaidro pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.

• Krīze izdzen uzņēmēju no komforta zonas, un, nonākot stresa zonā, jāķeras pie jaunu ideju meklēšanas – tā ir viena no atziņām, ko diskusijās apcerēja Rīgā notikušās vadības konferences “Praktiskā inovācija – no idejas līdz rezultātam” dalībnieki. Vairāk par konferencē izskanējušām idejām un kāds reāls uzņēmuma veiksmes stāsts – publikācijā “Kā nenogalināt ideju”. “No gumijas zābakiem līdz augstām tehnoloģijām” – tā uzņēmuma SIA “Meža īpašnieku konsultatīvais centrs” izaugsmi formulēja attīstības direktore Inese Suija.

• Izvēršoties ekonomiskajai krīzei visā pasaulē, saasinās arī situācija kredītu atmaksāšanā. Cilvēki aizdevumus ņēma, vai nu nenovērtējot savu reālo finansiālo stāvokli, vai nākotnes perspektīvas iedrošināti, kas, izrādās, bijis mānīgs priekšstats. Kredītu parādi rodas līdzīgā veidā, bet to piedzīšana dažādās valstīs norisinās atšķirīgi. Plašāk – rakstā “Ārvalstu pieredze ar kredītu parādniekiem”.

• Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Virza uzsver, ka rājiens nav pats sliktākais, kas ar darbinieku darba attiecībās var notikt. Tas ir līdzeklis darbinieka motivācijai, jo atkarībā no darba devēja interpretācijas par darbinieka izdarītajiem darba līguma vai darba kārtības pārkāpumiem viņš varētu tikt arī atlaists. Tā vietā rājiens ir tikai brīdinājuma zīme darba pienākumus veikt apzinīgāk.

• Šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu darba tirgū populārākas ir kļuvušas valsts iestādes – secināts personāla atlases uzņēmuma “WorkingDay Latvia” pētījumā par darba devēju tēlu darba tirgū “Iekārotākais darba devējs 2008”. Visticamāk, tas ir saistīts ar pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem, kad būtisks darbinieku motivējošais faktors ir darbavietas piedāvātā stabilitāte. Interesanti, ka pētījuma respondenti joprojām vēlas strādāt banku sektorā. Arī “Parex banka” ir iekļuvusi TOP 10.vietā.

“Komersanta Vēstneša” redakcija