Par Vecrīgas kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzību un saglabāšanu (Par caurlaižu sistēmu Vecrīgā)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns uzskata, ka esošā caurlaižu sistēma Vecrīgā ir morāli novecojusi un nav attaisnojusi tās ieviešanas mērķus, tāpēc ministrs nesaskata pamatojumu īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai un aicina Rīgas domi galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanai meklēt efektīvākus risinājumus.

“Kaut arī īpaša režīma zonas statusa nepagarināšanas gadījumā Rīgas domei nebūs tiesību uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā, pašvaldībai saglabājas tiesības noteikt Vecrīgas ielu lietošanas kārtību, un tā nezaudēs tiesības ierobežot satiksmi vecpilsētā,” norāda E.Zalāns.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs aicina Rīgas domi kā Vecrīgas satiksmes organizācijas mērķi noteikt gājēju drošību, būtiski samazinot transporta plūsmu vecpilsētā.

Īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai tika piešķirts, lai nodrošinātu valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un vides aizsardzību. Kopš 1996.gada īpaša režīma zonas statuss pagarināts astoņas reizes. 2002.gadā izstrādātā Vecrīgas satiksmes organizācijas koncepcija, kas paredzēja atsevišķas ielas noteikt par gājēju ielām, līdz galam nav īstenota un jaunu izstrādāt šobrīd nav paredzēts.

Lai izvērtētu īpaša režīma zonas statusa Vecrīgai pagarināšanas nepieciešamību un lietderību, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) vairākkārt ir lūgusi Rīgas pilsētas pašvaldību sniegt izvērstu pamatojumu. Ministrija pašvaldību aicinājusi informēt ne tikai par investīcijām Vecrīgas projektos un uzsākto un plānoto darbu turpināšanu, bet iepazīstināt arī ar pilsētas redzējumu par turpmāko Vecrīgas satiksmes organizēšanu un vecpilsētas kā pilsētbūvniecības pieminekļa saglabāšanu.

Rīgas pilsētas pašvaldība, atbildot uz informācijas pieprasījumiem, ir norādījusi, ka Vecrīga ir “dzīva pilsēta”, kas nemitīgi attīstās un pilnveidojas, līdz ar to nav prognozējams, kad beigsies būvniecība Vecrīgā un kad būs iespējams realizēt Rīgas pilsētas pašvaldības 2006.gadā izvirzīto Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta mērķi – gājēju satiksmes prioritāte un drošība.

Sniedzot informāciju par Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizēšanu, Rīgas dome norāda, ka 2007.gadā no pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā iekasēti 1 091 159 lati, bet 2008.gadā plānots iekasēt 900 000 latu.

Tā kā īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai piešķirts, lai nodrošinātu pilsētbūvniecības pieminekļa un vides aizsardzību, no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā iekasētie līdzekļi Rīgas pašvaldībai jāizmanto Vecrīgas plānojuma, celtņu, dārzu un parku izpētei, saglabāšanai, popularizēšanai, kā arī Vecrīgas vides kvalitātes saglabāšanai un izmantošanai. Izvērtējot no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā iekasēto līdzekļu izlietojumu, secināms, ka Rīgas pilsētas dome 2007.gadā vairāk nekā 30% izlietojusi un 2008.gadā vairāk nekā 47% plāno izlietot satiksmes plūsmas kontroles nodrošināšanai.

Rīgas dome, lūdzot vismaz uz pieciem gadiem pagarināt īpaša režīma zonas statusa Vecrīgai, kā pamatojumu norāda investīcijas Vecrīgas projektos, kā arī sākto un plānoto darbu turpināšanu satiksmes organizēšanā, koriģējot iebraucošā transporta plūsmu. Atbilstoši Rīgas domes norādītajam, nosakot attiecīgu nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā, ar ekonomiskām metodēm varētu samazināt transportlīdzekļu atrašanos Vecrīgā. Vienlaikus kā būtisks šķērslis šā mērķa sasniegšanai tiek minēts, ka lielāko skaitu transportlīdzekļu Vecrīgā veido to personu transportlīdzekļi, kurām nevar piemērot nodevu.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15.panta otrajai daļai ikvienas pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana, ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana u.c.).

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa statuss ir noteikts ne tikai Rīgas vēsturiskajam centram, bet gan arī Ventspils, Kuldīgas, Cēsu, Liepājas, Jelgavas, Jaunjelgavas, Alūksnes, Bauskas, Daugavpils, Subates, Dobeles, Jēkabpils, Krāslavas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Limbažu, Ludzas, Saldus, Sabiles, Talsu, Valdemārpils, Tukuma un Kandavas pilsētu vēsturiskajiem centriem. Vienlaikus šīm pašvaldībām nav piešķirtas ekskluzīvas tiesības iekasēt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu to pilsētu vēsturiskajā daļā. Kaut arī minēto pilsētu pašvaldības to administratīvajā teritorijā esošo pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzību nodrošina bez papildu līdzekļiem, pilsētbūvniecības pieminekļi nav zaudējuši to kultūrvēsturisko vērtību un unikalitāti.

RAPLM uzskata, ka Vecrīgas kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzību un saglabāšanu iespējams īstenot bez īpaša režīma zonas statusa pagarināšanas, izmantojot citos normatīvajos aktos noteiktos līdzekļus. Atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 1.panta pirmajai daļai pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, un to uzturēšanas un lietošanas kārtību nosaka šīs iestādes. Tādējādi Rīgas pilsētas pašvaldībai pašai ir tiesības noteikt Vecrīgas ielu lietošanas kārtību, un tā nezaudēs tiesības ierobežot satiksmi Vecrīgas ielās.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas viedoklis par īpašā režīma zonas statusa nepagarināšanu Vecrīgai 2.decembrī tika nosūtīts Rīgas domei.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre