Par dienesta nosacījumiem iekšlietu sistēmā

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 26.novembrī pirms trešā lasījuma atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Likumprojekts precizēs amatpersonas pārcelšanas, kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanas kārtību, kā arī pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumus.

“Ar šo likumprojektu tiek īstenota virzība uz dienesta attiecībām, nevis darba attiecībām. Policija jāveido kā dienests, jo policijā vajadzīga kārtība un stingrība. Jāparedz katra policista atbildība, kā arī priekšnieka tiesības lemt par piemērotu sodu,” skaidroja komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš.

Šobrīd tiek strādāts, lai pilnveidotu dienesta disciplīnas prasības, tostarp priekšniekiem dotu iespējas sodīt padotos, informēja Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis.

Deputāti uzsvēra, ka ar izmaiņām likumā netiek samazinātas līdzšinējās sociālās garantijas, un norādīja, ka Policijas arodbiedrības izplatītā informācija nav patiesa. “Neviens nevienā brīdī nevienam neko nav atņēmis. Jūs neesat izlasījuši likumu,” sacīja komisijas deputāte Linda Mūrniece. Arī A.Lieljuksis norādīja, ka nevienā normā nav samazinātas sociālās garantijas, un piebilda, ka Latvijas policijas darbinieku sociālās garantijas ir labākas salīdzinājumā, piemēram, ar Igaunijas policistiem.

Grozījumi paredz, ka lēmuma par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Tādējādi netiks kavēta lēmuma izpilde gadījumā, ja tas tiks apstrīdēts vai pārsūdzēts.

Lai pretendētu uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu, būs nepieciešama 15 gadu ilga dienesta pieredze līdzšinējo piecu gadu vietā.

Kārtējo speciālo dienesta pakāpi amatpersonai varēs piešķirt, ja pret viņu nebūs ierosināta disciplinārlieta.

Turpmāk amatpersonas amata aprakstā būs jānosaka arī minimālā nepieciešamā izglītība.

Savukārt, atvaļinoties no dienesta, būs jāatmaksā izsniegtā formas tērpa atlikusī vērtība.

Iekšlietu ministrijas izglītības iestāžu vadītājam dienesta laiku varēs pagarināt līdz 70 gadu vecumam, paredz likumprojekts. Pašreiz līdz 70 gadu vecumam varēja strādāt tikai akadēmiskais personāls.

Saeimas preses dienests