Saeimas 2008. gada 27. novembra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2008.gada 27.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par grozījumiem tajā.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šā gada 27.novembra sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu Saeimas lēmuma projektu “Par Janīnas Kursītes-Pakules 9.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un svītrot no tās 19.punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, pirmais šodienas darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Janīnas Kursītes-Pakules 9.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augstā Saeima! Šā gada 28.oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir pieņēmis lēmumu, kurā konstatēts, ka deputāts Juris Boldāns saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18.panta pirmās daļas prasībām ir uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva.

Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka nākamais deputāta amata kandidāts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu kandidātu saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā ir Janīna Kursīte-Pakule.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja savā sēdē visus materiālus, sagatavoja Saeimas lēmuma projektu un lūdz apstiprināt Janīnas Kursītes-Pakules deputātes pilnvaras.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Aicinu Janīnu Kursīti-Pakuli no Saeimas tribīnes dot svinīgo solījumu.

J.Kursīte-Pakule.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Janīnas Kursītes-Pakules 9.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Janīnas Kursītes-Pakules 9.Saeimas deputātes pilnvaras ir apstiprinātas. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir jāpār­instalē balsošanas iekārta, pārtraukums – 15 minūtes. Tiekamies pulksten 9.20.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 2008.gada 27.novembra sēdi.

Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Lai jūsu balsojums tiktu reģistrēts… Arī Āboltiņas kundzi es ļoti lūdzu paklausīties, lūdzu paklausīties arī deputātus Barču un Blumbergu. Tātad, kolēģi, lai jūsu balsojums nākamajā balsojuma reizē tiktu reģistrēts, lūdzu, vēlreiz izvelciet ārā no balsošanas iekārtas un ievietojiet atpakaļ balsošanas kartes, pretējā gadījumā sistēma jūs neatpazīs un par nākamā balsojuma rezultātiem varētu būt kādas pamatotas šaubas.

Un tagad turpinām izskatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību. Turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Publisko aģentūru likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar “JT International SA” un “JT International Holding BV”, saistītajiem līgumiem – Savstarpējo pārtraukšanu līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar “JT International Holding SA” un “JT International Holding BV” un Līgumu attiecībā uz “Gallaher” starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar “JT International SA” un “JT International Holding BV” – un Atbrīvojumu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Brieža, Tabūna, Kalniņa, Lagzdiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dolgopolova, Ribakova, Klementjeva, Kabanova un Ušakova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. “Par” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augstā Saeima! Šie grozījumi likumā par civildienestu balstās uz diviem galvenajiem apsvērumiem.

Pirmais apsvērums ir tas, ka Ministru kabineta Sēžu zālē ir rakstīts: “Viens likums – viena taisnība visiem”, un līdz ar to šie grozījumi paredz, ka uz visiem strādājošajiem mūsu valstī… uz viņiem attiecas Darba likums.

Otrs apsvērums ir tas, ka laikā, kad vajadzēja stiprināt ierēdniecības korpusu, tiešām bija nepieciešami visdažādākie bonusi, lai piesaistītu darbam labākos kadrus.

Šodien, kad ierēdniecība ir tik ārkārtīgi pavairojusies, un šodien, kad mēs runājam par taupības režīmu valstī, būtu lietderīgi runāt par to, ka galvenais un vienīgais darba kvalitātes un kvantuma rādītājs ir cilvēku atalgojums, nevis visdažādākie bonusi.

Tāpēc mūsu priekšlikums paredz mainīt šo likumu, un es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu un virzīšanu tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam. Acīmredzot viņš runās “pret”.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Daudz kur varbūt varētu piekrist Dolgopolova kungam, bet es tomēr aicinu neatbalstīt šo kolēģu iniciatīvu, jo šobrīd šis likumprojekts ir apritē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Mēs esam sākuši nopietnas pārrunas ar Valsts kanceleju par šā likuma sakārtošanu. Gribu atgādināt, ka šie kolēģu piedāvātie grozījumi ir varbūt zināmā mērā virzīti uz to, ko Dolgopolova kungs teica, bet tajā pašā laikā šī nav sistēmas sakārtošana. Komisija iestājas tomēr par to, lai sistēma būtu gan ierēdņiem, gan arī visiem pārējiem.

Līdz ar to es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dolgopolova, Ribakova, Klementjeva, Kabanova un Ušakova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 53, atturas – 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada 20.novembrī. Saeimas Prezidijs ir piešķīris deputātam Kārlim Leiškalnam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.novembrī. Šis jautājums vairs nav balsojams, šim punktam ir tikai informatīva nozīme.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo darba kārtības sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Dzintras Kraukles atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegumu ar lūgumu izskatīt jautājumu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses Dzintras Kraukles atbrīvošanu no tiesneša amata ar 2008.gada 3.decembri sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienbalsīgi ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Dzintras Kraukles atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dzintras Kraukles atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Dzintara Zaķa, Silvas Bendrātes, Artura Krišjāņa Kariņa, Solvitas Āboltiņas, Einara Repšes, Ainara Latkovska, Sarmītes Ķikustes un citu pieprasījums finanšu ministram Atim Slakterim “Par Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātajām prēmijām”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis pieprasījums tika izskatīts mūsu komisijā un noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, kolēģi! Ir tāds latviešu tautas sakāmvārds: “Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē”, un šo sakāmvārdu var attiecināt arī uz Tautas partijas deputātu Ventu Armandu Kraukli, kā arī uz viņa partijas biedru – finanšu ministru Ati Slakteri. Kāpēc? Kaut kad septembrī, kā jau mūsu premjeram Godmanim patīk, viņš ieskatījās atkal ciparos un tabulās. Un ko viņš tur atklāja? Izrādījās, ka no gada sākuma līdz septembrim valsts iestādes bija pamanījušās atlīdzībā iztērēt par 10 procentiem vairāk, nekā bija plānots šī gada budžetā. Pastāvot tā saucamajiem knapajiem krīzes laikiem, tas skaitlis izskatījās diezgan liels. Turklāt izrādījās, ka šajā laikā – deviņos mēnešos – valsts iestādes bija izmaksājušas par 4 procentiem vairāk prēmiju, nekā bija plānots. Un plānots bija diezgan daudz, ticiet man. Pēc šādas te situācijas Godmaņa kungs nāca klajā ar paziņojumu vienā no masu medijiem, ka nu viņš aizliedz jebkādu prēmiju izmaksu līdz pašām gada beigām, lai taupītu valsts budžetu. Kas izrādījās? Izrādījās, ka vienu dienu pirms tam, kad šis lēmums stājās spēkā, – 31.oktobrī, dienu pirms tam! – Finanšu ministrijas valsts sekretārs Tautas partijas biedrs Bičevskis izmaksāja Finanšu ministrijas ierēdņiem prēmijas – 79 ierēdņiem. Tajā pašā dienā viņš pamanījās izmaksāt vēl dažiem ierēdņiem, kurus bija aizmirsis iekļaut sarakstā. Bet vēl interesantāka ir situācija citās iestādēs. Ekonomikas ministrija šajā laikā izmaksāja 46 tūkstošus, Vides ministrija oktobrī prēmijās izmaksāja 77 tūkstošus, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izmaksāja 92 tūkstošus, Zemkopības ministrija, kas stāv mūsu lopkopju sardzē un cīnās par piena cenām, pamanījās izmaksāt 152 tūkstošus latu, bet vislabāk ir strādājis – nu tiešām tā, ka mūsu mazie un vidējie uzņēmumi, it īpaši mazās kafejnīcas, skolu ēdnīcas, ir cietuši, ir strādājis! – Pārtikas un veterinārais dienests. Zināt, cik viņi prēmijās izmaksāja no gada sākuma līdz šodienai? Gandrīz miljonu latu! Visi lauku iedzīvotāji, ēdnīcu, kafejnīcu, mazo veikaliņu īpašnieki var tikai priecāties par viņu darba sparu un panākumiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Kāpēc tu KNAB aizmirsi?”)

Nu tad ko? Šoreiz jau nav diskusija par to, vai prēmijas darbiniekiem pienācās vai nepienācās. Jo, kā zināms, pieeja šiem jautājumiem var būt ļoti radoša, un iemeslu vienmēr var atrast, kāpēc prēmēt darbinieku – un, iespējams, dažreiz pat vajadzīgi. Šoreiz diskusija ir par to, ka šāda rīcība ir klajā pretrunā ar Ministru kabineta deklarēto taupības politiku un, iespējams, liecina par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Kāpēc? Jo visus rīkojumus, ko izdod premjers, skata cauri kā Tieslietu ministrija, tā Finanšu ministrija. Vai šie rīkojumi neskar arī budžeta jautājumus? Tātad Bičevska kungam bija zināms par to, ka premjers gatavojas izdot rīkojumu, ar kuru būs aizliegta prēmiju izmaksa, bet viņš izmantoja šo iekšējo informāciju, lai pirms tam pamanītos izmaksāt prēmijas; kā saka, lai nauda neaizietu atpakaļ valsts budžetā un nesegtu mūsu budžeta deficītu.

Pēc būtības šis ir pieprasījums par finanšu ministra spēju kontrolēt valsts iestāžu un pat paša vadītās ministrijas izdevumus laikā, kad būtu radikāli jāsamazina tēriņi.

Bet pats interesantākais nāca klajā pavisam nesen. Kā jau katram politiķim, arī premjeram ir daudz padomnieku, un viens no viņiem ir juridiskais padomnieks Eduards Ikvilds, kas noteikti strādāja arī pie šā rīkojuma. Un ko viņš pateica, kad žurnālisti viņam jautāja: “Bet kā tad tur ir? It kā rīkojums ir izdots, bet tik un tā šur un tur… Te nesen tieslietu ministrs izdeva rīkojumu par prēmēšanu…” Un ko viņš pateica? Viņš uz šo jautājumu atbildēja šādi: “Tā nebija, ka premjers prēmijas vispār aizliegtu.” Nu izrādās, ka ar tiem darbiem ir Rīgā… ar tiem vārdiem ir Rīgā, bet ar darbiem aizkrāsnē. It kā aizliedza, bet tomēr neaizliedza. Līdz ar to mēs joprojām varam gaidīt, ka līdz gada beigām un uz Ziemassvētkiem prēmijas tomēr tiks izmaksātas, bet tajā pašā laikā valdība runās par to, ka trūkst naudas un ka ir jāaizņemas Starptautiskajā Valūtas fondā.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt “Jaunā laika” pieprasījumu. Balsosim “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi!

Lai izliktos drusciņ gudrāks, es šodien paņēmu Frīdriha Nīčes darbu par melošanu, lai visi redz, ka es lasu arī lielos filozofus. Un viens tāds neliels, neliels aforisms vai viena tāda neliela doma man nebeidz skanēt galvā: “Antisemīts vienmēr zog, vienmēr melo. Citādi viņš nemaz nevar.”

Bet tagad par lietu un pēc būtības.

Šis ir tas budžets, ko mēs pieņēmām, ko mēs izskatījām un ar ko mēs darbojamies. Un budžets bija jāsagatavo ārkārtīgi ātri un būs jāpārlabo vēlreiz. Un ir cilvēki, kuru atalgojums (atšķirībā no Saeimas deputātu atalgojuma) ir… teiksim, es zinu vienu piemēru: VID darbinieks ar augstāko izglītību, kas strādā reģionā, kam ir trīs vai divi bērni un kam ir sieva skolotāja, mēnesī saņem 380 latus… (No zāles: “Uz papīra!”) uz papīra… Jā, ne jau tā kā mēs – 1200 uzreiz kabatā! Un tiem cilvēkiem ir jāstrādā, viņiem ir “jānoķer” desmitiem tūkstošu vai simtiem tūkstošu ievestu cigarešu, viņiem ir “jānoķer” nelegāli valstī ievestie miljoni, kā mēs redzam tagadējā laikā. Un, ziniet, pie tiem 380 latiem kaut kādu motivāciju vajag… Tāpat kā arī visiem… lielai daļai deputātu pazīstamajam Finanšu ministrijas darbiniekam Jānim Šinta kungam vajag šo prēmiju… Mēs budžetu izskatījām divpadsmit stundās, bet bija cilvēki, kas sēdēja, strādāja un gatavoja šo budžeta likumprojektu, kas vāca skaitli pa skaitlītim, kas koordinēja visu ministriju iesniegtos skaitlīšus, kas strādāja sestdienās, svētdienās un arī pa nakti…

Un tagad mēs izmantojam tādu parlamenta ierosmi kā pieprasījums, lai mēģinātu gan morāli pazemot tos cilvēkus, kas šīs prēmijas saņem pie savām 300–400 latu lielajām algām, lai izsauktu vai mēģinātu izsaukt šeit ministru Slaktera kungu, lai beigu galā ar šādu sīku pēc būtības rīcību – kas negadās! – nogāztu vēl arī premjeru vai visu Ministru kabinetu.

Nu, tā ir bezjēdzība! Nu, nevajag izmantot šos parlamentārās kontroles instrumentus, lai mēģinātu kādam ieriebt vai mēģinātu pastāstīt, ka cilvēki, kas tik tiešām ir smagi, nopietni un ilgi strādājuši, ir nepelnīti saņēmuši prēmijas. Viņi ir saņēmuši pelnīti prēmijas!

Un arī es parakstīšu papīru, lai tie darbinieki, kas šeit, Saeimā, strādāja, sēdēja… pa nakti sēdēja un gatavoja šīs tabulas… lai arī viņi saņemtu kādu prēmiju pie sava visnotaļ ne pārāk diženā atalgojuma.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es runāšu par divām lietām, godātie kolēģi!

Pirmā. Prēmiju un atalgojumu izmaksu regulē normatīvie akti, un – es vairākkārt esmu teikusi! – ar rīkojumu nevar šīs lietas grozīt. Manuprāt, šis patstāvīgais “Jaunā laika” priekšlikums bija vērsts uz to, lai mēģinātu valstī sakārtot šo sistēmu.

Tagad par Leiškalna kunga teikto. Leiškalna kungs, es arī ļoti augsti vērtēju minētā valsts sekretāra vietnieka kompetenci (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tieši tā!”) un darba spējas, bet, Leiškalna kungs, šī sistēma pagaidām ir tāda, ka… Es tīri nejauši uzdūros uz datiem par šī augsti kvalificētā speciālista atalgojumu. Pagājušajā gadā (es nezinu, cik šogad, droši vien šogad viņam būs vairāk) viņam šis atalgojums ir bijis trīs reizes lielāks nekā jums, kas šeit, Saeimā, sēžat. Neskaitot, iespējams, šīs prēmijas… vai skaitot, man grūti pateikt.

Es domāju, ka šis patstāvīgais pieprasījums tomēr būtu jāatbalsta, lai vēl un vēlreiz Ministru kabinetam, tostarp arī finanšu ministram, pateiktu, ka šī lieta ir jāsakārto. Piemēram, šajā gadījumā ar prēmiju izmaksu, manuprāt, ir notikusi arī ļoti būtiska diskriminācija, jo divas nodaļas Valsts ieņēmumu dienestā vispār nav saņēmušas ne latu prēmijā. Acīmredzot divi nodaļu vadītāji ir nobijušies no Godmaņa rīkojuma un nav to izdarījuši. Kādēļ, piemēram, vainot šos cilvēkus?

Pieprasījumu komisijā mēs runājām arī par to, ka, piemēram, atsevišķu augstskolu rektori ir ārkārtīgi sašutuši, jo saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu… Ministru kabineta noteikumi tiešām šajā gadā paredz: ja cilvēki ir godīgi strādājuši, tad, iespējams, taupīgs valsts iestādes vai universitātes vadītājs… viņš taupa, lai cilvēkiem būtu, piemēram, prēmija, ko likums paredzēja uz Ziemassvētkiem. Bet šeit ar šādu administratīvo rīkojumu visiem nogriezt, neskatoties, vai… Atsūkt taukus (varbūt tādā pārnestā nozīmē runājot), neskatoties, vai citam tiešām tā tauku kroka ir pavisam uzbriedusi, bet citam galīgi vāja, – tas, manuprāt, nebūtu pareizi. Un šis pieprasījums būtu apmierināms, es uzsveru, tā iemesla dēļ, ka šī lieta ir jāvērtē likumdevējam. Un jāvērš Ministru kabineta uzmanība uz to, lai beidzot kaut kas tiek darīts. Es tagad, piemēram, gaidu, kad kaut kas Ministru kabinetā notiks ar šo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, uzņēmumu… kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļu atalgojumiem. Es neko neesmu dzirdējusi, ka kaut kas notiktu vai notiks šajā jomā… Vai atkal līdz nākamajam rīkojumam… Manuprāt, šajā jomā nav absolūti nekādas kārtības. Un, starp citu, ja arī kāda no šīm personām ir saņēmusi šo prēmiju, tad, es domāju, šajā ziņā neviens viņam vairs šo prēmiju nevar atņemt un jebkura tiesa pateiks, ka viņš ir likumīgi saņēmis šo prēmiju.

Bet es tomēr aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo es zinu… Es ar Brigmaņa kungu arī runāju, vakardien Pieprasījumu komisijas sēdē viņš sacīja, ka ir koalīcijas līgums un ka nevar apmierināt pieprasījumu… Nu, es saprotu, jums ir koalīcijas līgums augstāks par Satversmi, augstāks par to, ka šajā gadījumā tomēr būtu arī Saeimas deputātiem jāzina šī informācija un kaut kas šajā jomā jādara. Es vēlreiz uzsveru, ka es tomēr aicinu apmierināt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mūsu Ministru kabineta zālē uz sienas, augšā, kā mēs visi esam redzējuši, ir rakstīts: “Viens likums – viena taisnība visiem”. Leiškalna kungs mums nupat stāstīja, ka, protams, šīs prēmijas bijušas nepieciešamas, jo Finanšu ministrijas ierēdņi vaiga sviedros bija dienu vai divas dienas strādājuši, lai sagatavotu visus priekšlikumus un budžetu. Tas faktiski, manuprāt, ietilpst jau viņu darba pienākumos, bet… nu, cilvēki ir strādājuši. Jāprēmē! Nu tad es uzdošu Leiškalna kungam un visiem koalīcijas deputātiem jautājumu… Paskaidrojiet no šīs tribīnes visiem ārstiem un mediķiem (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tie arī saņem prēmijas!”), kuri strādā vairākas slodzes, strādā diennaktis, glābjot cilvēku dzīvības, nevis gatavojot papīrus… (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Viņiem maksā dubultā!”) Viņi glābj cilvēku dzīvības, uzņemas atbildību par to. Jūs no šīs tribīnes sakāt, ka ir jātaupa nauda un ka ārstiem, mediķiem algu palielināt nevar. Labi! Tas ir jūsu arguments: “Viens likums – viena taisnība visiem.”

Tātad jūs sakāt: “Ārsti, mediķi, skolotāji, policisti, ejiet jūs, kā saka…” (es neteikšu neko nepieklājīgu no šīs tribīnes). “Mēs taupīsim naudu, neizmaksāsim jums algas!” Bet, lūk, ar finanšu ministra ziņu valsts sekretārs, zinādams, ka tagad prēmijas būšot aizliegtas, izmanto šo informāciju, lai pēdējā mirklī vēl izmaksātu! Tātad – valsts ierēdņiem… Politiskajā redzējumā šie cilvēki ir prēmējami un īpaši izceļami. Bet tie pārējie, kuriem nav tā valsts sekretāra un nav tā politiskā aizsega? Viņiem neko neizmaksā!

Es uzskatu, ka tas ir ne tikai nepareizi; es uzskatu, ka tas ir pilnīgi amorāli. Un arī tas, ko Čepānes kundze ir teikusi no šīs tribīnes atkārtoti, tas, ko Latkovska kungs tagad saka, ir atgādinājums, ka mums šī sistēma ir jāsakārto. Bet mēs no Saeimas to sistēmu… Mums šeit nav izpildvaras, mums ir jāsauc attiecīgais ministrs šeit... lai Slaktera kungs nāk, lai viņš atbild par to, ko viņš ir izdarījis, jo viņš zina, ka viņš ir nepareizi darījis. Ja viņš būtu, kā saka, apzinīgs, viņš jau šodien arī te būtu un sevi aizstāvētu. Bet tā vietā – klusums. Tā vietā Leiškalna kungs, kā saka, mēģina birdināt asaru par nabaga ierēdņiem. Un mēs saprotam, ka tā problēma nav tā, ka cilvēki, kuri strādājuši, nebūtu pelnījuši atalgojumu. Bet pelnījuši būtu visi – pēc vienādiem noteikumiem! Ja ārstiem, mediķiem, policistiem nevar izmaksāt, nu tad – es atvainojos! – mēs nevaram arī pieļaut to, ka ministrs izmaksā saviem ierēdņiem.

Es aicinu un lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu! Atbalstot šo pieprasījumu, mēs sauksim ministru pie atbildības par to, ko viņš ir darījis un kas ir klajā pretrunā ar to, ko viņš pats sludina.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim, otro reizi.

A.Latkovskis.

Leiškalna kungs jau pareizi teica: “Sīka rīcība.” Tas ir tas, kas ir raksturīgs Tautas partijas biedram – Finanšu ministrijas valsts sekretāram Bičevskim. Viņš zināja šo iekšējo informāciju. Un tā tiešām ir sīka rīcība, tāda diezgan... nekaunība: tu zini, ka tu esi atbildīgs par to, lai valsts kasē naudas būtu vairāk, bet tajā pašā laikā tu pamanies izmaksāt, jo tev šī informācija ir, un tu pamanies to izdarīt dienu pirms tam, kad rīkojums stājas spēkā.

Tik tiešām, Leiškalna kungs, tā ir sīka rīcība!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Man patiess prieks, ka parlamenta debašu kvalitāte ir uzlabojusies, jo no augstās tribīnes tiek citēti filozofi, šajā gadījumā – Nīče.

Es ļoti cienu vienu citu filozofu – Vitgenšteinu, kurš ir daudz rakstījis par domu un runas vienotību. Es nezinu, ko Leiškalna kungs domāja, šeit runājot par antisemītismu, bet man prātā nāk viens cits Nīčes tipāžs, proti, pārcilvēks. Izrādās, mūsu valstī ir pārcilvēki, kuriem pienākas vairāk.

A.Štokenbergs.

Pēc opozīcijas pieteikuma Satversmes tiesa tagad ir ierosinājusi lietu par vadības līgumu atcelšanu. Es domāju, ka tas būs pirmais solis uz tās sistēmas likvidēšanu, ko Orvels savulaik ir dēvējis kā tādu, kurā daži ir vienlīdzīgāki nekā citi.

Bet es aicinātu arī tos deputātus, kuri šobrīd domā, ka šo opozīcijas pieprasījumu vajadzētu noraidīt tikai tāpēc vien, lai parādītu, ka viņi ir ārkārtīgi cieti, enerģiski un vienoti savā rīcībā, – es aicinātu atcerēties vienu citu Orvela eseju, kas saucas “Nogalināt ziloni”. Tajā bija stāsts par to, ka viens baltais cilvēks, saprotot, cik tomēr bezjēdzīga ir viņa rīcība, bija gatavs nogalināt ziloni, kaut arī tas bija bezjēdzīgi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Orvels, protams, ir laba lieta. Es nebirdināju asaras ne par vienu, Kariņa kungs! Man nav jābirdina asaras. Man ir jāskatās uz situāciju, kāda tā ir. Man jāskatās uz tiem atalgojumiem, kādi ir tiem cilvēkiem, kuri reāli strādā. Un, tā kā arī es tiekos un arī man ir tā mode tikties ar sabiedrības pārstāvjiem, visvairāk viņi uzdod jautājumu: “Cik jums tur, Saeimā, maksā, Leiškaln?” Es saku: “Nu 1200 sanāk cieti uz rokas – plus vēl piemaksā man par telefona sarunām kā komisijas priekšsēdētājam.” Es saku: “Es cenšos daudz netērēt.” Viņi saka: “1200 uz rokas? Tas ir kādi 2000 uz papīra.” Viņi saka: “Par ko jums to naudu maksā?” Viņi saka: “Tā jums ir: tie ierēdņi, tie, protams, kaut ko dara, bet ko jūs tur darāt? Jūs tur vai nu kaut ko pamuldat, vai visu laiku staigājat pa zāli un traucējat Kariņa kungam, kas tiešām ir vienīgais, kas kaut ko dara.” Tā viņi saka man. Viņi saka: “Un jūs viņam traucējat strādāt. Sak, par ko jums?” Es saku: “Cik tad, kā jūs domājat, deputātam būtu jāmaksā?” Varbūt ar to arī sāksim: viens likums – viena taisnība visiem! Viņi saka tā: “Viena minimālā mēnešalga būtu par maz, bet, ja jums būtu divas, tad neviens krēsls Saeimā no tiem 100 krēsliem, kas tur ir, nepaliktu tukšs.”

Varbūt sāksim ar šo galu. Nu, nekritīsim virsū, ja prēmiju, varbūt pat priekšpēdējā dienā, izmaksā cilvēkiem, kas tiešām strādā. Budžetu negatavo divas dienas! Budžetu, šo budžetu, kas tūdaļ būs jālabo, gatavo vismaz no marta mēneša. Un ir pašaizliedzīgi cilvēki vai cilvēki, kuriem valsts sekretāra vai ministra pavēle ir likums un kuriem ir jāstrādā arī pa nakti, ir jāapkopo tie cipariņi. Šis nav pieprasījuma jautājums!

Un vēl es gribētu teikt gan Štokenberga kungam, gan arī kundzēm (No zāles: “Kurām?”) to vienu citātiņu (No zāles: “Kurām?”). Nu tad visām... visām! Es gribu teikt: kurš no jums ir bez grēka, tad ņemiet to akmeni un metiet pirmais! Mēs atceramies to lielo stāstu. Un es biju Satversmes tiesas pusē un Endziņa pusē tad, kad viņi teica, ka izmaksājuši sev prēmijas… un ka tas ir kaut kas nelikumīgs. Es zinu tās prēmijas, kas ir maksātas Ekonomikas ministrijā vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kad tur strādāja Štokenberga kungs. Es zinu, ka tas viss vienmēr ir bijis. Un prēmija ir viens tāds labs instruments, lai motivētu cilvēkus, it sevišķi tos, kuru atalgojums ir ne pārāk liels. Es nezinu, cik liels ir vidējais atalgojums ierēdņiem valstī, bet nu… tas ne tuvu nav… nesasniedz… Varbūt atsevišķiem eksemplāriem… Tas ne tuvu nesasniedz parlamenta deputātu atalgojumu. Tā ka nevajag…!

Tiklīdz mēs sāksim šo lietu kustināt, mēs atgriezīsimies pie tā jautājuma, ko viņi uzdeva man. Viņi teica: “Cik jūs saņemat?” Es teicu: “1200 uz rokas.” Viņi saka: “Par ko? Par to, ka jūs traucējat Kariņa kungam strādāt?”

Noraidīsim šo pieprasījumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis pieprasījums, protams, ir opozīcijai normāls ierocis, tikai, es domāju, šis ierocis nav īstajā laikā izvilkts no maksts un nav vērsts pret īsto mērķi. Latkovska kungs aizmirsa pieminēt vēl, piemēram, vienu institūciju, kas izmaksāja otras lielākās prēmijas valstī, – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Dīvaini, vai ne?

Bet, ja mēs runājam par Finanšu ministriju, tad mēs zinām, ka šis budžets faktiski otrreiz tika pārstrādāts gandrīz no jauna, ņemot vērā to, ka tika izmainīta šī ienākumu prognoze. Un tas būs jāpārstrādā vēl vienu reizi, jo pat vislielākie eksperti gan Latvijas Bankā, gan ārvalstīs precīzi nevarēja paredzēt ekonomikas attīstības scenāriju. Un, kaut arī apstākļi ir grūti, būtu pilnīgi muļķīgi vispār teikt, ka tagad cilvēkus neprēmēs. Tāpēc ka viens cilvēks strādā astoņas stundas vai pat mazāk, bet otram cilvēkam, kuram ir jāveic konkrēti uzdevumi, kas ir valstij svarīgi… Ir jābūt iespējai par to pateikt paldies, un nevajag šeit stāstīt pasakas par to, ka, zinot slepenu informāciju, tagad šo te kaut kā izmantoja! Protams, šīs prēmijas laikus tika saskaņotas ar Ministru prezidentu, un Pieprasījumu komisijā tas arī tika skaidri pateikts, ka ir cilvēku loks, kuram ir tiešām ārkārtīgi liels neplānota darba apjoms un kuram ir jāsamaksā papildus. Un tas ir tikai normāli! Tas ir pareizi.

Un nu par Valsts ieņēmumu dienestu. Šis ir tas dienests, kas faktiski arī tajā laikā, kad daudzās citās iestādēs par 30–40 procentiem gadā pieauga atalgojums… Valsts ieņēmumu dienests diemžēl vienmēr ir palicis tādā pabērna lomā. Bet atcerēsimies to, ka, pateicoties tieši šim dienestam, valstī lielā mērā ienāk tie budžeta līdzekļi, kuri nāk arī no negodprātīgiem nodokļu maksātājiem! Un, ja šiem cilvēkiem, kuri ir labāk pastrādājuši, nebūs iespējams piemaksāt pie šiem 380 latiem uz papīra, tad iedomājieties… Šis, starp citu, ir daudz mazāks atalgojums nekā jūsu nosauktajām citām profesijām… Tad beigu beigās budžets nepildīsies.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu un citreiz izvēlēties kādu citu, daudz precīzāku mērķi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Kādas interesantas mums tās debates! Vai tad pieprasījums ir adresēts tiem ierēdņiem, kas strādāja? Pieprasījums ir adresēts finanšu ministram. Par to, ka finanšu ministram ir dažāda izpratne par vārdu “taupīgums”, var pārliecināties ikviens, jo tajā brīdī, kad taupīt aicina ārstus, skolotājus, policistus… tajā brīdī ar greznu svītu, ar neskaitāmiem padomniekiem finanšu ministrs droši dodas apceļot pasauli un iegūt zināšanas.

Jā, Kraukļa kungs, paldies ir jāpasaka vienmēr, bet paldies ir jāpasaka jebkuram godīga darba darītājam. Prēmija – tas ir sociālisma laika ieviesums. Normālā demokrātiskā valstī cilvēks par savu darbu saņem darba algu.

Un es atgādinu vēlreiz, ka pieprasījums ir adresēts finanšu ministram. Pieprasījums ir adresēts finanšu ministram, kurš pārstāv Tautas partiju, kas Finanšu ministriju vada jau vairāk nekā četrus gadus. Pieprasījums ir ministram un partijai, kura pēc būtības jau sen varēja šo sistēmu sakārtot. Tas ir jautājums, par ko mēs runājām šeit gan budžeta pieņemšanas laikā, gan arī pirms tam, mudinot veikt auditu, lai ierēdnis par savu darbu – kārtīgu, godīgu darbu – saņemtu arī attiecīgu atalgojumu.

Jā, Leiškalna kungs, mēs varam skatīties uz savām algām, bet pašreiz mēs skatāmies uz to, vai ir sistēma. Un sistēmas izkropļošana nav attaisnojums tam, ka mēs tagad mēģinām… Tajā brīdī, kad mēs lūdzam visiem pievilkt jostas, politiķi tomēr demonstrē… Tā ir politiķu, nevis šo ierēdņu atbildība par to, kādā veidā cilvēkiem tiek samaksāts par darbu. Un te nevar piemērot šo mērauklu, ka mēs šodien runājam un aizstāvam ierēdņus. Jā, viņi strādāja – un strādāja rūpīgi! Es pati esmu bijusi ierēdne un zinu, ko nozīmē šis darbs.

Mēs šodien noraidījām populistisku priekšlikumu – noņemt ierēdņiem sociālās garantijas, bet kāpēc tad mēs nevienu soli neejam tajā virzienā, lai šo sistēmu sakārtotu? Un kāpēc mēs izliekamies, ka mēs šodien runājam par ierēdņiem, nevis par politiķiem, kuri demonstrē to, ka katram ir sava mēraukla?

Tieši tāpēc ir tapis šis pieprasījums, un tieši tāpēc es aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Es nešaubos, ka jūs saprotat, ka mēs neesam nekādi draugi “Jaunajam laikam” un jūs tāpat, …mēs pat esam idejiski pretinieki. Taču jūs tikpat labi saprotat, ka šis pieprasījums jeb pieprasījuma projekts ir savlaicīgs, ir taisnīgs, ir nepieciešams. Citādi iznāk tā, ka mēs, tāpat kā tajos padomju laikos, domājam vienu, runājam otru, bet darām trešo. To nevar pieļaut! Un attiecīgi šinī laikā, kad ir ekonomiskā krīze, kad mēs visus aicinām ekonomēt un tā tālāk, un tā joprojām, es nesaprotu, kāpēc valdošie baidās no pieprasījuma, no tā, lai šeit stāvētu ministrs un lai viņš paskaidrotu, un tā tālāk… Būtu vērts arī lielākajai vai vienai no lielajām frakcijām uzrakstīt līdzīgu pieprasījumu tieslietu ministram. Tiesnešiem arī nav zemas algas, paldies Dievam, bet viņiem arī ir izmaksātas prēmijas šinī grūtajā laikā.

To mēs nevaram atļauties, mēs nevaram pieļaut, tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ar lielu gandarījumu es varu secināt, ka principā visa diskusija, kas tagad notiek, ir ap šo noraidīto priekšlikumu – grozīt likumu “Par valsts civildienestu” –, ko mēs esam iesnieguši. Jo runa nav par to, ir pelnījuši vai nav pelnījuši Finanšu ministrijas darbinieki savas prēmijas. Runa ir par zināmu divkosību. Ja esošais likums paredz, ka tās prēmijas var izmaksāt, tad kāds sakars ar šo likumu ir premjera rīkojumam, kas šo sistēmu lauž?

Otrais jautājums šinī sakarā ir tāds. Ja cilvēks strādā daudz un kvalitatīvi, tad viņam ir jāmaksā attiecīgs atalgojums, un tā ir atalgojuma sistēma valsts pārvaldē, nevis kas cits. Prēmijas vienmēr bija, ir un būs subjektīvas. Atalgojums vairāk vai mazāk tomēr ir objektīvs. Tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā diskusija, kas ir izvērsusies šodien ap šo pieprasījumu, neskatoties uz to, ka mēs tikām minēti kā populisti ar savu priekšlikumu… Es domāju, ka šeit ir viela pārdomām un ka šis pieprasījums ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Kādu laiku atpakaļ Godmaņa kungs mums apgalvoja, ka Latvijas banku sistēmā viss ir absolūti ideāli, stabili un ir kārtībā, lai gan tanī pašā laikā Ministru kabinetā jau lēma, kā glābt vai kā rīkoties ar vienu no bankām. Apgalvoja vienu, lai gan faktiski darīja kaut ko pavisam citu. Pagāja kaut kāds laiks, un Godmaņa kungs solīja, ka neviens lats no nodokļu maksātāju naudas netiks pakļauts nekādam riskam, glābjot bankas. Solīja, bet tanī pašā laikā darīja tieši pretējo, plānodams, kā 200 miljonus latu… kā ar nodokļu maksātāju naudu garantēt vienas grūtībās nonākušas bankas darbību… Tad Godmaņa kungs stāstīja, ka Starptautiskajā Valūtas fondā naudu aizņemties nevajadzēšot un ka tas ir pēdējais solis, ko valsts var darīt, lai gan tanī pašā laikā acīmredzot jau bija sākušās pārrunas. Atkal solīja, bet darīja pilnīgi pretējo! Godmaņa kungs solīja, ka uz šā gada beigām valsts ierēdņiem, valsts sektorā strādājošajiem būs jātaupa – līdzīgi kā arī uzņēmējdarbībā šobrīd ir jātaupa. Solīja, bet izdarīja tieši pretēji!

Kolēģi, šis pieprasījums ir atbalstāms, jo pretējā gadījumā Godmaņa kungam jūs, koalīcija, būsiet tik daudz sašāvusi kājās, ka Godmaņa kungs beigās Latvijas vēsturē paliks kā lielākais solījumu nepildītājs, kā tas, kurš sola, bet dara visu tieši pretēji. Ir jāsauc šajā tribīnē Slaktera kungs, jo es uzskatu, ka šajā konkrētajā gadījumā par prēmiju izmaksām tieši Slaktera kungs ir vainīgs, tāpēc viņš ir jāsauc šajā tribīnē un mums, deputātiem, ir jāpaģērē, lai tādas lietas nenotiktu – lai solījumi tiktu pildīti, nevis būtu tieši otrādi, ka tiek solīts, lai mierinātu sabiedrību, bet tiek darīts tieši pretējais.

Tā ir absolūti nepieļaujama situācija, tāpēc es aicinu šo pieprasījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Bendrātes, Kariņa, Āboltiņas, Repšes, Latkovska, Ķikustes, Ziedones-Kantānes, Rībenas un Reira pieprasījumu finanšu ministram Atim Slakterim “Par Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātajām prēmijām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 47, atturas – 1. Pieprasījums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” otrajam lasījumam saņemti četri priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam grozīt likumprojekta 2.panta pirmo daļu un iestrādāt normu par to, ka nepieciešamības gadījumā izmeklēšanas cietuma administrācija nodrošina apcietinātajam tulka palīdzību.

Šis priekšlikums ir aktuāls, jo mūsu frakcija, kā arī citas frakcijas saņem vēstules no cilvēkiem, kuri ir aizturēti, atrodas apcietinājumā. Mēs uzskatām, ka par loģisko priekšlikumu jābalso “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko piebilst? Ja nevēlas, tad… Vai jūs vēlējāties? Deputāts Dalbiņš nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 52, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam saņemti astoņi priekšlikumi un izskatīti komisijas sēdē.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ir zināms, ka notiesātajam ir tiesības rakstīt iesniegumus gan valsts, gan arī pašvaldības iestādēm. Bet mēs piedāvājam pilnveidot šo normu un papildināt likumprojekta redakciju ar vārdiem: “Nepieciešamības gadījumā brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina notiesātajam tulka palīdzību.”

Neviens nevar noliegt, ka šis priekšlikums ir aktuāls. Un, ja vienīgais arguments ir budžeta līdzekļu trūkums, tad tomēr... tomēr uzskatu, ka ir nepieciešams atklāt diskusiju par šo jautājumu un balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 43, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6. – Bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam saņemti astoņi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu, likumprojektā iekļautais Nacionālo bruņoto spēku likuma grozījums, kurš bija paredzēts likumprojektā Nr.802/Lp9. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

3.priekšlikums ir likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.802/Lp9. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4.priekšlikums – likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.802/Lp9. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5. – likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.802/Lp9. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Porieša kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

7. – likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.802/Lp9. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

8. – likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.802/Lp9. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izskatīti pieci priekšlikumi par grozījumiem Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

1.priekšlikums ir par Eiropas Kopienas marķējuma lietojumu. To ir iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

2.priekšlikums arī ir saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot, un ir pieņemts galīgajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Arī 3.priekšlikums ir Ligitas Silaraupas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

Un arī 5.priekšlikums ir saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas. Tas ir par pārejas noteikumu 9.punkta redakciju. Komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Korejas Republikas valdību par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem ir parakstīts, un jāsaka, ka šāda veida dokumentus parasti caur parakstītājvalstu parlamentiem virza pēc paritātes nosacījumiem: vienā valstī balsojot un ratificējot, bet otrā valstī – ratificējot… Jāsaka, ka tieši šā iemesla dēļ komisija atbalstīja šā likumprojekta virzību. Turklāt lūdzu Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību, jo šoreiz ir tas gadījums, kad otra parakstītājvalsts ir pavirzījusies ratifikācijas procesā ātrāk uz priekšu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Bērziņš.

Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kurā likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.decembris, un likumprojekta izskatīšana – 18.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” ir saņemti trīs priekšlikumi. Visi trīs ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā atbalstīts. Pēc būtības tas ir tehniska rakstura precizējošs priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

Arī 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

Ārlietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi arī 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

Kolēģi, aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 2, atturas – 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu. Sakarā ar mūsu starptautiskajām saistībām šo likumu vajadzētu pieņemt vēl šajā gadā, tādēļ priekšlikumu iesniegšana būtu veicama līdz 5.decembrim un likumprojekta izskatīšana – 18.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 78.laidienā