Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2008. gada 4. decembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2008.gada 4.decembrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, J.Sokolovska, M.Mitrofanova un V.Buhvalova jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai (jautājumu reģistra Nr.126/J9)

“Par nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos”. (pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.3327)

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, M.Mitrofanova un V.Buhvalova jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam (jautājumu reģistra Nr.130/J9)

“Par Drošības policijas neadekvāto rīcību sakarā ar nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli”. (pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2008.gada 1.decembrī

Pielikums

Par nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos

Rīgas Brāļu kapi ir valsts nozīmes piemineklis, savdabīgs varoņu panteons, kur tiek godināti cilvēki, kas ir atdevuši savas dzīvības par Latvijas neatkarību un brīvību. Lai godinātu varoņus, uz šiem kapiem ierodas ārzemju viesi, tūristi un skolēni. Rīgas Brāļu kapos apglabātie karavīri ir patriotisma piemērs jaunajai paaudzei.

Tomēr rodas neizpratne par to, vai daži cilvēki, kuru vārdi ir iemūžināti Brāļu kapos, var kādam kalpot par pozitīvu piemēru.

Pašā godājamākajā vietā, tieši zem Mātes Latvijas skulptūras, atrodas pulkveža Voldemāra Veisa kaps. Voldemārs Veiss ir pazīstams kā viens no holokausta organizatoriem Latvijā, kas ņēma tiešu dalību ebreju geto organizēšanā un tam sekojošajā ebreju iznīcināšanā. Viņa noziedzīgo darbību savā ziņojumā ir apstiprinājusi arī Valsts prezidenta paspārnē strādājošā vēsturnieku komisija.

Brāļu kapu depozitārijā, blakus piemiņas plāksnei ar uzrakstu “Šajā vietā tiek godināti mūsu un citu tautu varonīgie dēli un meitas, kas cīnījās par Latviju ar ieročiem rokās, kā arī tie, kas atbalstīja neatkarīgas Latvijas tapšanu un par to saņēma Lāčplēša kara ordeni” ir iemūžināts arī starptautiskā kara noziedznieka, fašisma ideologa un Ādolfa Hitlera skolotāja – Benito Musolīni vārds.

Izprotot Brāļu kapu ideoloģisko nozīmi jaunās paaudzes patriotiskajā audzināšanā, lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai Jūs uzskatāt, ka šie cilvēki, kuri savas simpātijas pret fašismu ir pierādījuši ar konkrētu rīcību, ir cienīgi tikt iemūžināti blakus īstiem varoņiem?

2. Kas bija iniciators augstākminēto cilvēku vārdu iemūžināšanai Brāļu kapos?

3. Kādus pasākumus plāno veikt Kultūras ministrija, lai nepieļautu fašisma ideologu un atbalstītāju piemiņas iemūžināšanu?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs,
 J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs, V.Buhvalovs

Rīgā 2008.gada 13.novembrī

Par Drošības policijas neadekvāto rīcību sakarā ar nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli

Šī gada novembrī aizdomās par nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu, tāpat šajā sakarā Drošības policijas aizdomu lokā ir nonācis arī grupas “Putnu balle” dalībnieks Valters Frīdenbergs.

Ventspils augstskolas pasniedzējs aizturēts saistībā ar vietējā laikrakstā “Ventas Balss” ekspertu diskusijā pausto viedokli un prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību, banku un kreditēšanas sistēmas nākotni, savukārt grupas “Putnu balle” dalībnieks Valters Frīdenbergs Drošības policijas uzmanību piesaistījis ar dažiem koncerta laikā pateiktiem jokiem.

Šī gada augustā Jūsu pārstāvētās Tautas partijas biedrs Gundars Bērziņš ļoti plašajai LNT auditorijai “pareģoja”, ka “referenduma pozitīva iznākuma gadījumā lata devalvācijas riski būtiski palielināsies. Es uzskatu, ka 18 mēnešu laikā, plus seši mēneši, lata devalvācija par 20–25 procentiem var kļūt neizbēgama”. Uz šiem izteikumiem bija spiesta operatīvi reaģēt arī Latvijas Banka, kas paziņoja, ka “šāds izteikums vērtējams kā sabiedrības biedēšana bez kādas jēgas, kas ir, mazākais, neētiski”, savukārt Drošības policija šajā gadījumā paziņoja, ka G.Bērziņa izteikumi jāvērtē kā personas viedoklis, nevis kā apzināts nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanas fakts par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli, tāpēc nav pamata šo viedokli vērtēt no krimināltiesiskā aspekta.

Saistībā ar abiem iepriekšminētajiem gadījumiem publiskajā telpā gan no krimināltiesību speciālistiem, gan no masu mediju pārstāvjiem, gan no politiķiem ir izskanējusi pamatota kritika par nepieļaujamo cenzūru un Satversmē nostiprinātās vārda brīvības ierobežošanu.

Šajā sakarā lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs neuzskatāt, ka Drošības policija abos iepriekšminētajos gadījumos ir rupji pārkāpusi LR Satversmes 100.pantā nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību un savu uzskatu paušanu?

2. Vai Jūs attaisnojat cenzūru un preventīvā kārtā veiktus neadekvātus vārda brīvības ierobežojumus laikā, kad valsts atrodas sarežģītā finansiālā un ekonomiskā situācijā?

3. Vai Jūs neuzskatāt, ka Drošības policija, piemērojot Krimināllikuma 194.¹pantu, rīkojas mazākā mērā nekonsekventi un vienā un tajā pašā (gadījums ar G.Bērziņu) situācijā darbojas pilnīgi atšķirīgi? Vai Jūs nesaskatāt šajā atšķirīgajā attieksmē zināmas politiskās simpātijas?

4. Kāda, Jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir atšķirība starp politiķa G.Bērziņa praktiski visai Latvijai (ar LNT starpniecību) pausto privāto viedokli par lata devalvāciju, mūziķa Valtera Frīdenberga dažu simtu cilvēku auditorijai dziesmu starplaikā izteikto joku un Ventspils augstskolas pasniedzēja Dmitrija Smirnova avīzei “Ventas Balss” izteikto personīgo viedokli?

5. Vai Jūs neuzskatāt, ka pietiekami plaši neizdiskutētais (tiesībsarga pārstāvji diskusijā nepiedalījās) un tikai uz 3.lasījumu iesniegtais 194.¹pants būtu svītrojams no Krimināllikuma vai vismaz modificējams tā, lai tā saturs (tajā skaitā Satversmes 100.panta kontekstā) būtu skaidrs šo pantu piemērojošajiem policijas darbiniekiem?

6. Vai Drošības policijas visai bēdīgā pieredze, gan izmeklējot tā saucamo “īsziņu skandālu”, gan neadekvāti reaģējot uz it kā notikušajiem Krimināllikuma 194.¹pantā minētajiem pārkāpumiem, neliecina par kritiski zemu Jūsu padotībā esošās iestādes – Drošības policijas – darbinieku profesionālās sagatavotības līmeni? Vai Jūs neuzskatāt, ka Drošības policijas darbiniekiem (iespējams, kopīgi ar Tiesībsarga biroju) būtu nepieciešams paaugstināt savu kvalifikāciju par jautājumiem, kas skar LR Satversmē nostiprinātās cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības?

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
V.Buzajevs, M.Mitrofanovs, V.Buhvalovs

Rīgā 2008.gada 26.novembrī