Par iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, tiesībsargs Romāns Apsītis saņem aizvien vairāk sūdzību par sociālajiem jautājumiem, īpaši par pensiju un dažādu pabalstu nepietiekamo apmēru, kas liecina, ka sociālā situācija šobrīd ir viens no aktuālākajiem jautājumiem valstī.

Oktobrī vien Tiesībsarga birojā par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu saņemts tikpat sūdzību, cik visā gada trešajā ceturksnī kopā. Arī novembrī saņemts vidēji pa sūdzībai dienā tieši par pensiju un sociālā nodrošinājuma jautājumiem.

“Šāda tendence ir satraucoša, jo iedzīvotāji aizvien biežāk pauž neapmierinātību un izmisumu par pensiju un pabalstu nepietiekamo apmēru. Jau iepriekš esmu norādījis, ka esošā pensiju sistēma negarantē cilvēka cienīgu dzīvi, arī pabalstu apmērs ir nepietiekams. Tiesībsarga kompetencē nav piešķirt finansējumu konkrētām jomām, tāpēc budžeta veidošanas laikā esmu atkārtoti vērsies gan valdībā, gan Saeimā, aicinot nekādā gadījumā nesamazināt finansējumu sociālās un veselības aizsardzības jomai, kā arī konceptuāli lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu šiem mērķiem,” uzsver tiesībsargs R.Apsītis.

Viņš uzskata, ka 2009.gada budžeta apstiprināšana nedrīkstētu apturēt diskusiju par papildu finansējuma piešķiršanu sociālās un veselības aizsardzības jomai. Tāpēc jau tuvākajos budžeta grozījumos šim jautājumam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Sociālā budžeta samazināšana būtu nepiedodama pašreizējos apstākļos, kad sociāli mazaizsargātās grupas nokļuvušas sevišķi smagos apstākļos.

Tiesībsargs pozitīvi vērtē šogad veiktos pasākumus, lai sniegtu atbalstu vecuma pensijas saņēmējiem. Taču joprojām akcentē, ka pašreizējais vecuma pensijas apmērs, it sevišķi tām personām, kurām viss vai lielākā daļa apdrošināšanas stāža uzkrāta līdz 1995.gada 31.decembrim, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un dzīves dārdzības līmeņa pieaugumu, nav pietiekams un nenodrošina personas tiesības uz atbilstošu sociālo nodrošinājumu.

R.Apsītis Saeimai norādījis, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pašreiz ir nesamērīgi zems – tikai 45 lati, turklāt tā apmērs pēdējos trīs gados nav pārskatīts. Tiesībsargs arī uzsvēris, ka daudzi no valsts sociālajiem pabalstiem ir formāli, tādējādi nesasniedzot tiem paredzēto mērķi, piemēram, ģimenes valsts pabalsts ir 9,39 lati, bērna kopšanas pabalsts – 33,8 lati, valsts sociālais pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu – 23,7 lati, atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu – 38 lati.

Ņemot vērā dzīves dārdzības līmeņa pieaugumu, īpaši būtiska ir sociāli mazaizsargāto grupu aizsardzība pret sociālo un ekonomisko nestabilitāti un draudiem, ko tie var radīt personas integritātei, brīvībai un vienlīdzībai, norāda R.Apsītis.

Sociālajam nodrošinājumam jābūt atbilstošā apmērā un ilgumā, lai nodrošinātu, ka ikviens var īstenot savas tiesības uz ģimenes aizsardzību un palīdzību, adekvātu dzīves līmeni un pieeju veselības aizsardzībai.

Gan Satversme, gan Latvijas ratificētie starptautiskie akti valstij uzliek par pienākumu garantēt iedzīvotājiem sociālo nodrošinājumu.

Turklāt starptautiskajos dokumentos valstīm tiek uzlikts par pienākumu maksimālo resursu ietvaros un ar attiecīgiem likumiem pakāpeniski paaugstināt sociālās aizsardzības līmeni.

Ņemot vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tiesībsargs aicina arī ikvienu pašvaldību rast iespēju palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuru dzīves apstākļus apdraud pašreizējie sociālekonomiskie procesi.

Tiesībsarga biroja Informācijas un komunikācijas daļa