Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 2.decembrī

BĢLM: Par uzturlīdzekļu izmaksu jauniešiem līdz 19 gadu vecumam

2.decembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja koncepciju par uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda pēc pilngadības sasniegšanas, ja jaunietis turpina izglītošanos. Saskaņā ar atbalstīto variantu no 2010.gada ar valsts garantēto minimālo uzturlīdzekļu apmēru līdz 19 gadu vecuma sasniegšanai tiks nodrošināti tie jaunieši, kas turpinās iegūt vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību.

Koncepcija arī paredz izstrādāt un iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, kuros tiks paredzēta kārtība, kādā varēs saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus.

Ar valsts atbalstu garantētos minimālos uzturlīdzekļus pašlaik saņem 15 942 bērni vecumā no piedzimšanas brīža līdz 18 gadiem.

Pašlaik fonds nodrošina bērnus ar uzturlīdzekļiem, ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde atzīta par neiespējamu vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Atbilstoši likumam uzturlīdzekļu izmaksa no fonda līdzekļiem tiek izbeigta, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, jo likuma izpratnē viņš kļūst par pilngadīgu personu.

Saskaņā ar koncepcijas autoru veiktajiem pētījumiem apstāklis, ka valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas no fonda tiek pārtrauktas, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, var novest pie vairākām problēmām – nespējas iegūt izglītību, sociālās atstumtības, bezdarba un saistību pret Eiropas Savienību neievērošanas.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par valsts un pašvaldības iestāžu gadu pārskatu sagatavošanas kārtību

2.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK noteikumu grozījumu projekts par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību. Grozījumu mērķis ir veicināt kvalitatīvāku pārskatu gatavošanu.

Dokuments reglamentē detalizētāku konsolidētā finanšu pārskata sagatavošanas aprakstu un nosaka iestādes, kurām jānodrošina konsolidētā gada pārskata sagatavošana. Projektā iekļautas normas, kas precizē un nosaka vienotu pieeju informācijas un darījumu uzrādīšanai pārskatos. Dokumentā mainīta kārtība, kādā tiek uzrādīti avansa maksājumi par aktīviem – ailēs par citām izmaiņām turpmāk paredzēts uzrādīt tikai tos avansa maksājumus, kuri veikti iepriekšējos pārskata periodos.

Grozījumu projektā noteiktas arī darbības par gada pārskatu sniegšanu, kas saistītas ar rajona pašvaldību reorganizāciju 2009.gadā, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu gada pārskatu iesniegšanu un pašvaldību kopīgo iestāžu gada pārskatiem.

Ieviestas atkāpes, kas reglamentē, ka pārskatos nav jāuzrāda darījumu iedalījums pa institucionālajiem sektoriem. Tas darīts, jo pašlaik vēl nav izveidots vienots budžeta iestāžu statusa reģistrs, lai visā valstī katra iestāde tiktu klasificēta tikai vienā sektorā.

Pirms šī projekta izstrādāšanas Valsts kase apkopoja priekšlikumus no ministrijām un pašvaldībām par nepieciešamajiem grozījumiem, lai izteiktu noteikumu prasības vieglākā un saprotamākā formā.

FM: Par līdzekļu pārdali ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

2.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK rīkojuma projekts par FM budžeta apakšprogrammas “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2008.gadā. Rīkojuma projektā paredzēta līdzekļu pārdale 5,3 miljonu latu apmērā.

Vides ministrijai paredzēts piešķirt 5,2 miljonus latus, kas tiks izlietoti ūdenssaimniecību infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs diviem tūkstošiem. Vēl 32 tūkstoši latu tiks pārdalīti Veselības ministrijas budžetā, lai nodrošinātu tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta ierīkošanu Rīgas Stradiņa universitātē. Tāpat 7 tūkstoši latu tiks piešķirti Īpašu uzdevumu ministra sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās un 9 tūkstoši latu – Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai. Savukārt FM tehniskās palīdzības projektam tiks novirzīti 15 tūkstoši latu.

Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts budžetu 2008.gadam MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei 175 miljonus latu ES politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Kopš septembra līdzekļu pārdale jau veikta piecas reizes, kopumā pārdalot 154 miljonus latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas finanšu resursu pārvaldīšanu līdz 2012.gadam

Lai veicinātu uzkrājumu veidošanos sociālajā budžetā un lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību nākotnē, arī turpmāk daļa sociālā budžeta brīvo līdzekļu tiks ieguldīta Valsts kasē. Tādējādi tiks saņemti noteikti procenti gan par speciālā budžeta termiņnoguldījumiem, gan arī par kontu atlikumiem Valsts kasē.

Tā, piemēram, kopējā termiņnoguldījumu pamatsumma uz 2008.gada 1.augustu ir 820,6 miljoni latu, savukārt 2008.–2009.gada laikā par dažādiem noguldījumu veidiem saņemtie procenti papildinās sociālās apdrošināšanas budžetu par aptuveni 80 miljoniem latu. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā Koncepcija par valsts sociālās apdrošināšanas finanšu resursu pārvaldīšanu līdz 2012.gadam, ko 2.decembrī atbalstīja valdībā.

Pašlaik Latvijā ir vērojama zema dzimstība un vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos. Līdz ar to LM prognozes liecina, ka nākotnē Latvijā var izveidoties situācija, kad uz desmit strādājošajiem būs seši pensionāri (šobrīd Latvijā uz desmit strādājošajiem ir trīs pensionāri).

LM norāda, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu pārpalikums, kas veidojas demogrāfiski labvēlīgos gados, ir jāuzkrāj. Savukārt vēlāk demogrāfiski vai citādi nelabvēlīgos gados iepriekš uzkrātos līdzekļus būs iespējams izmantot, lai kompensētu sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu, kas varētu rasties, kad kārtējā gada iemaksas sociālajā budžetā būs mazākas par izdevumiem.

Bez šādu uzkrājumu veidošanas praktiski nav iespējama pensiju sistēmas stabilitātes saglabāšana ilgtermiņā, kad relatīvi lielā strādājošo paaudze (20.gadsimta 60.gados dzimušie) kļūs par relatīvi lielu pensionāru saimi.

LM: Par pašnodarbināto un brīvprātīgo sociālo iemaksu apjomu

2009.gadā minimālā ienākumu summa, no kuras jāveic sociālās iemaksas gan pašnodarbinātajiem, gan tiem, kuri brīvprātīgi pievienojušies sociālajai apdrošināšanai, būs 180 lati mēnesī jeb 2160 lati gadā.

Šogad šī ienākumu summa ir 150 lati mēnesī jeb 1800 latu gadā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī jaunie noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajam. Grozījumi 2.decembrī apstiprināti valdībā.

Atgādinām, ka uz laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim tiek atcelts obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu maksimālais apmērs. Tā kā pensijas un sociālās apdrošināšanas pabalstu, piemēram, vecāku un bezdarbnieku pabalstu, apmērs ir tieši atkarīgs no ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās iemaksas, nenosakot ienākumu maksimālo apmēru, tiek palielināts arī sociālo garantiju apjoms.

Brīvprātīgās iemaksas var veikt no brīvi izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, no laulātā ienākumiem vai no mantojuma tie cilvēki, kuri ir sasnieguši 15 gadu vecumu un nav jau pakļauti obligātajai sociālajai apdrošināšanai (nav pašnodarbinātie vai darba ņēmēji). 2008.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, lai uzkrātu vecuma pensiju, ir 23,65%, bet pašnodarbinātā laulātajam – 31,10%. Sociālajai apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties, iesniedzot reģistrācijas pieteikumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par zemes īpašumu iegādāšanos autoceļa posma Ludza–Nirza rekonstrukcijai

Ceļa posma Ludza–Nirza rekonstrukcijai austrumu pierobežā valsts pirks trīsdesmit divus zemes īpašumus par kopumā 111,3 tūkstošiem latu.

Visi zemes īpašumi atrodas Ludzas rajona Isnaudas pagastā, un to iegādi paredz 2.decembrī valdībā izskatītais rīkojums “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Nirza rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Zemes īpašumus nepieciešams iegādāties, lai varētu rekonstruēt valsts autoceļa posmu Ludza–Nirza, kas ir būtisks infrastruktūras projekts ceļā uz Latvijas austrumu pierobežu.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžeta 2008.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas “Austrumu–Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība” valsts autoceļa E22 posma Ludza–Nirza būvniecībai paredzētajiem līdzekļiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā

2.decembrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, lai šā likuma normas sakārtotu saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu.

Kā teikts valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā, Satversmes tiesa savā 2008.gada 21.oktobra spriedumā atzinusi Latvijas Sodu izpildes kodeksa 52.pantu par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no 2009.gada 1.maija. Minētais pants nosaka, ka ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena sešu darbdienu nedēļā un notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā. Satversmes tiesa spriedumā norādījusi, ka saskaņā ar Darba likumu darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Lai gan Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ieslodzīto darba attiecības nevar vērtēt tāpat kā darba attiecības ārpus ieslodzījuma un ka ieslodzīto nodarbinātībai ir atšķirīgs tiesiskais regulējums, tomēr uz ieslodzītajām personām attiecināmas visas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.

Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu Tieslietu ministrija sagatavoja likumprojektu par grozījumiem Sodu izpildes kodeksā, paredzot normālo darba laiku ieslodzītajām personām – 40 stundas nedēļā un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu nodarbinātām ieslodzītajām personām.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā notiesātajiem būs noteikta astoņu stundu darbadiena piecu dienu darba nedēļā, līdzīgi kā Darba likums to nosaka attiecībā uz darbiniekiem. Tomēr, ja darba rakstura dēļ nevarēs noteikt piecu dienu darba nedēļu, ieslodzītajām personām tiks noteikta sešu dienu darba nedēļa.

Pašlaik Sodu izpildes kodekss nosaka, ka strādājošiem notiesātajiem piešķir sešu darbadienu ilgu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem – 12 darbadienu ilgu atvaļinājumu. Turklāt notiesāto atvaļinājums netiek apmaksāts. Satversmes tiesa spriedumā norādījusi, ka apmaksāts atvaļinājums ir viena no Satversmē paredzētajām garantijām. Līdz ar to Sodu izpildes kodeksā paredzēta norāde, kas nosaka, ka atvaļinājums ir apmaksāts. Taču ieslodzītajām personām varēs noteikt mazāku atvaļinājuma dienu skaitu, nekā paredzēts Darba likumā.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimā.

TM: Par Latvijas nostājas projektu un Latvijas pārstāvību Eiropas Kopienu tiesā

Ministru kabinets 2.decembrī pieņēma kārtību, kādā tiek sagatavots un apstiprināts Latvijas Republikas nostājas projekts un nodrošināta Latvijas Republikas pārstāvība Eiropas Kopienu tiesā (EKT) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā (EBTAT).

Lai atbilstoši praksē gūtajai pieredzei un izmaiņām EKT tiesvedības procesu regulējošajos dokumentos uzlabotu minēto kārtību, kā arī attiecinātu to uz EBTAT izskatāmajām lietām, Tieslietu ministrija precizēja un papildināja Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā tiek sagatavots un apstiprināts Latvijas Republikas nostājas projekts un nodrošināta Latvijas Republikas pārstāvība EKT”.

Noteikumos daļa punktu ir redakcionāli grozīti, bet atsevišķi punkti svītroti, lai precizētu normatīvo regulējumu un pielāgotu to praktiskajai situācijai. Būtiskākās izmaiņas skar nostājas projekta apstiprināšanas kārtību, nosakot, ka Ministru kabinets nostājas projektu apstiprina tad, ja EKT (vai EBTA tiesā) izskatāmā lieta ir saistīta ar būtiskām Latvijas interesēm vai to pieprasa Ministru kabineta loceklis. Pārējos gadījumos to apstiprinās tieslietu ministrs.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu ātrāku nostājas projekta apstiprināšanu, ņemot vērā izmaiņas EKT tiesvedības procesu regulējošajos dokumentos, piemēram, no 2008.gada 1.marta tiek piemērota steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība, kuras gaitā minimālais termiņš rakstveida apsvērumu iesniegšanai ir desmit darba dienas.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumu Vides konsultatīvās padomes nolikumā

2.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumos Nr.209 “Vides konsultatīvās padomes nolikums””.

Grozījumu nolikumā Vides ministrija sagatavoja pēc Vides konsultatīvās padomes ierosinājuma.

Projektā tiek grozīts datums, līdz kuram biedrības un nodibinājumi iesniedz iesniegumu Vides ministrijai dalībai Vides konsultatīvajā padomē. Grozījuma pamatā ir noteikt efektīvāku padomes darbības periodu, sākot to katra kalendārā gada sākumā.

Vides ministrija Komunikācijas nodaļa

VidM: Par jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu izbūvi atkritumu glabātavā “Radons”

2.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” akceptēšanu”.

2003.gada 26.jūnijā Ministru kabinetā ar rīkojumu Nr.414 “Par Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepciju” apstiprināta Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija, kurā noteikti pasākumi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanai un termiņi, kuros jārealizē šie pasākumi. Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija paredz divu papildu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas būvniecību radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”, kā arī radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošības uzlabošanas pasākumus. Radioaktīvo atkritumu glabātavas modernizācija ir saistīta ar Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu, tā nodrošinot nepieciešamo tilpumu likvidēšanas rezultātā radušos radioaktīvo atkritumu apglabāšanai. Šobrīd radioaktīvo atkritumu glabātavas “Radons” teritorijā jau ir septiņas radioaktīvo atkritumu tvertnes.

MK rīkojuma projekts paredz akceptēt divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”, ņemot vērā likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 12.panta pirmo daļu, kurā noteikts: ja saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā, lēmumu akceptēt darbību ar ikreizēju rīkojumu pieņem MK.

Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām un Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepciju, Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra 2004.gada sāka ietekmes uz vidi novērtējumu divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvei radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”. Ietekmes uz vidi novērtējumu noslēguma ziņojumu Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra 2005.gada 28.septembrī iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā. 2005.gada 9.decembrī birojs par šo noslēguma ziņojumu izdeva atzinumu Nr.7, kurā norādīts, ka birojs nolemj rekomendēt divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” projekta tālāko izstrādi, nodrošinot biroja atzinumā izvirzīto prasību izpildi. Atzinumā arī norādīts, ka obligātie nosacījumi un turpmākajā projektēšanā veicamie pasākumi stājas spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiek saņemts MK akcepts paredzētajai darbībai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Zemkopības un Ekonomikas ministrijas kompetenču un atbildības sadali biodegvielas jomā

Valdība 2.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto un ar Ekonomikas ministriju (EM) saskaņoto Ministru kabineta (MK) protokollēmuma projektu par abu ministriju kompetenču un atbildības sadali biodegvielas jomā.

Protokollēmums nosaka, ka Ekonomikas ministrija ir atbildīgā institūcija par normatīvo aktu izstrādi biodegvielas jomā, kas nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas sadali biodegvielas ražotājiem un tiešā atbalsta aprēķinu attiecīgajam periodam. Tāpat Ekonomikas ministrija ir atbildīgā institūcija par programmas “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003–2010)” ieviešanu un aktualizēšanu. Savukārt ZM ir atbildīgā institūcija par valsts atbalsta administrēšanu ikgadēji minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai.

Protokollēmumā noteikti arī uzdevumi abām atbildīgajām ministrijām. Ekonomikas ministrijai noteiktā kārtībā jāiesniedz grozījumi MK noteikumos “Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai”, paredzot, ka līdz 2014.gadam budžeta apakšprogrammā “Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai” biodegvielas ražotājiem tiks nodrošināts atbalsts par finansiāli atbalstāmās kvotas ietvaros saražoto biodegvielas apjomu, kas saražots līdz 2010.gadam, bet nepārsniedzot attiecīgā gada noteikto tiešā atbalsta apmēru. Tāpat arī atbalstam jābūt proporcionāli samazinātam, ja kopējais pieprasītais atbalsta apmērs par saražoto biodegvielu pārsniegs budžeta programmā attiecīgā gadā pieejamos finanšu līdzekļus. Savukārt ZM noteiktā kārtībā jāiesniedz grozījumi MK noteikumos “Kārtība, kādā uzrauga un administrē tiešo valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai”, paredzot, ka atbalsta izmaksa tiks veikta vienu reizi gadā, sākot ar 2009.gadu.

Zemkopības ministrija, sagatavojot valsts budžeta pieprasījumu attiecīgajam gadam, nodrošina finansējuma pieprasījumu budžeta apakšprogrammai “Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai” 3 322 969 latu apmērā līdz 2014.gadam.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa