Šodien, 17. augustā, — Neatkarības diena

— Ko jūsu tautai nozīmē 17.augusts, Indonēzijas Neatkarības diena?

— Neatkarība ir ikvienas nācijas un tautas dabiskās tiesības. Mūsu tautai Indonēzijas diena ir ļoti nozīmīga tāpēc, ka indonēzieši par savu neatkarību 350 gadus cīnījās pret holandiešu kundzību un pēc tam vēl trīsarpus gadus pret Japānas koloniālo varu. Neatkarību mums neiedeva koloniālās varas, mēs to ieguvām, varonīgi cīnoties pret koloniālismu, lejot šajā cīņā asinis un ziedojot daudzas dzīvības brīvībai. Pēc neatkarības iegūšanas tagad visa mūsu tauta ir atbildīga par brīvas, vienotas un suverēnas valsts attīstību, nodrošinot sociālo taisnīgumu un uzplaukumu visai Indonēzijas tautai.

— Aizvadītais gads Indonēzijai nesis smagus politiskus un ekonomiskus pārbaudījumus.

— Kā jau visas Austrumāzijas valstis, arī Indonēziju dziļi ietekmēja ekonomikā lejupslīde, kas mūsu reģionā sākās 1997.gada vidū. Indonēziju tas iespaidoja īpaši smagi, vairāku neveiksmīgu sakritību — ārkārtīga sausuma, naftas un citu eksportpreču cenu strauja krituma — dēļ. Krīze bija neredzēti smaga un noveda valsti tuvu izmisumam. Nacionālās valūtas maiņas kurss kritās apmēram par 80%, sasniedzot 17 000 rūpijas par vienu ASV dolāru. Savukārt kredītu likmes cēlās par 70%, bet inflācija pārsniedza 50% līmeni. Valsts ekonomika ieslīga dziļā depresijā. Pazeminājās gandrīz visu Indonēzijas iedzīvotāju labklājība, bet trūcīgo indonēziešu nabadzība dubultojās, apdraudot visu, kas desmit gados mūsu valstī bija sasniegts cīņā pret trūkumu. Tajā pašā laikā Indonēzija piedzīvoja arī ļoti smagu politisko situāciju. Tika sašķobīta pašmāju un ārvalstu investoru uzticība.

Pēc tam tika īstenota virkne reformu programmu finansu sektora atjaunošanai, izmantojot fiskālo un monetāro politiku, kā arī ekonomikas strukturālos pārkārtojumus. Kaut arī makroekonomikas rādītāji sākuši uzrādīt nelielu uzlabošanos, Indonēzija joprojām izjūt smagu finansiālo nastu, kas ir tiešs smago politisko lēmumu rezultāts, galvenokārt banku sistēmā.

Saņemot donorvalstu un starptautiskās sabiedrības atbalstu, mūsu valdība turpina strukturālo un institucionālo reformu politiku, cerot uz ekonomikas atveseļošanas procesa sākumu. Taču pašlaik, 1999.gadā, Indonēzijas ekonomika joprojām vēl ir atveseļošanas procesā. Nacionālās valūtas kurss nesen tika nostiprināts 6500—7000 rūpiju līmenī (pret 1 ASV dolāru), inflācija strauji samazinās, un šķiet, ka līdz gada beigām tās līmenis nemainīsies. Kredītu likmes tagad ir nokritušās zem 15%, un ekonomika atkal sāk pieaugt. Atjaunošanās pazīmes ir iedrošinājušas valdību pārskatīt 1999.gada ekonomiskos projektus. Tiek sagaidīts, ka nacionālais kopprodukts šogad pieaugs par 1,5—2,5%, bet inflācija kritīsies apmēram līdz 5%.

Politikā svarīgs reformu procesa elements bija Vispārējās tautas asamblejas vēlēšanas 1999.gada 7.jūnijā, kurās pirmo reizi piedalījās 48 partijas. Tagad novembrī Tautas asamblejas locekļi ievēlēs jauno Indonēzijas Republikas prezidentu laikam no 2000. līdz 2005.gadam.

— Kā jūs vērtējat jaunāko politisko attīstību savā reģionā?

— Indonēzijas tauta 1999.gada 7.jūnijā sekmīgi piedalījās brīvās vēlēšanās, kas bija arī pirmās demokrātiskās vēlēšanas kopš 1955.gada. Tā kā Indonēzija pārdzīvo nopietnu ekonomisko un politisko krīzi, ir jāpieliek daudz pūļu, lai iespējami īsā laikā demokrātisku reformu ceļā sasniegtu politisku stabilitāti. Šajā situācijā par lielu sasniegumu jāuzskata 311 000 vēlēšanu iecirkņi, kas uz vēlēšanu laiku tika iekārtoti valstī ar 128 miljoniem vēlētāju, kas mīt vairāk nekā 7000 salās. Vēlēšanas parādīja,ka reformu process Indonēzijā nostiprinās. Tas var būt labs pamats nākamās demokrātiskas valdības izveidošanai atbilstoši tautas paustajai gribai. Tādējādi Indonēzijas tauta tagad ar pārliecību raugās uz to, lai novembrī sekmīgi noritētu Tautas asamblejas īpašā sesija, kurā ievēlēs arī jauno valdību — nākamā gadu tūkstoša sākumam.

— Kā jūs vērtējat Indonēzijas un Latvijas divpusējās attiecības?

— Kaut arī mēs esam konstatējuši, ka Latvijas biznesmeņi un eksperti apmeklē Indonēziju atbilstoši saviem individuālajiem biznesa mērķiem, mūsu valstu ekonomiskās attiecības vēl gaida reālu īstenojumu. Abas puses nesen apmainījās ar divpusējo līgumu uzmetumiem par ekonomisko un tehnisko sadarbību, par investīciju sekmēšana un aizsardzība un par kuģniecību. Es ceru, ka abas valdības jau drīzumā spēs pabeigt un parakstīt šos līgumus. Tas, protams, nesīs labumu abām mūsu valstīm un tautām.

— Kāda, jūsu skatījumā, ir Latvijas un Indonēzijas attiecību nākotne?

— Latvija kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā ir īstenojusi savu ekonomisko reformu politiku, cenšoties integrēties pasaules ekonomikā. Latvijas nesenā uzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā ir ieguldījums arī Latvijas divpusējās attiecībās ar Indonēziju. Kā Pasaules tirdzniecības organizācijas locekles abas mūsu valstis tagad var izmantot savas īpašās priekšrocības divpusējās ekonomiskās sadarbības sekmēšanai tirdzniecības un investīciju jomās. Ģeogrāfiskais attālums starp abām valstīm nebūs problēma, jo tās cenšas iekļauties globalizētās pasaules ekonomikā. Spriežot pēc katras valsts sasniegumiem, varu iztēloties, ka Indonēzijas un Latvijas divpusējās attiecības jau tuvā nākotnē zels un plauks, nesot kopēju labumu abām mūsu tautām.

Es arī gribētu izmantot šo izdevību, lai nodotu Latvijas tautai Indonēzijas valdības un tautas vislabākos novēlējumus Latvijas tautai un it īpaši "Latvijas Vēstneša" lasītājiem, vēlot mums visiem arī aizvien tuvākas mūsu valstu attiecības.

Indonēzija ir viena no lielākajām pasaules valstīm (1 904 569 kvadrātkilometri sauszemes teritorijas un vairāk nekā 200 miljoni iedzīvotāju). Valsts galvaspilsētā Džakartā vien dzīvo 11,5 miljoni cilvēku. Salīdzinājumā ar mūsu valsti Indonēzijā ir ļoti liels iedzīvotāju blīvums — vidēji 104 cilvēki uz katru kvadrātkilometru (Latvijā — 40). Lielākā daļa (54%) Indonēzijas iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā. 35% indonēziešu dzīvo pilsētās, un pilsētnieku skaits ik gadu pieaug caurmērā par 4,5%, kamēr laucinieku skaita pieaugums pēdējos piecos gados bijis tikai 0,1% gadā.

Iedzīvotāju skaita caurmēra pieaugums kopš deviņdesmito gadu sākuma bijis 1,5 % gadā. Indonēzija pēc iedzīvotāju sastāva ir jauna valsts — trešā daļa indonēziešu ir jaunāki par 14 gadiem. Iedzīvotāju dzīves vidējais ilgums — 65 gadi sievietēm un 61 gads vīriešiem.

Kopš 1950.gada 28.septembra Indonēzija ir ANO locekle. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Indonēziju nodibinātas 1993.gada 25.augustā.

Jānis Ūdris,

"LV"ārpolitikas redaktors