Ministru kabineta noteikumi Nr.986
Rīgā 2008.gada 2.decembrī (prot. Nr.86 10.§)
Kārtība, kādā veicama privatizācija ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma
objektu privatizāciju” 2.panta piekto daļu un likuma
“Par nodokļiem un nodevām” 24.panta desmito, divpadsmito
un četrpadsmito daļu un 25.panta otro un trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama nodokļu parādu kapitalizācija un privatizācija ar parādu kapitalizācijas metodi privatizācijai nodotām valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām (turpmāk – kapitālsabiedrība).
2. Kapitālsabiedrības privatizāciju ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi veic, palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu saskaņā ar Komerclikumu, ievērojot likumu “Par nodokļiem un nodevām” un vienlaikus pārdodot kapitalizācijas rezultātā izveidojušās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas.
3. Kapitālsabiedrības kreditoru parādu kapitalizāciju veic, kapitalizējot izveidojušos valsts, pašvaldību vai valsts un pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus.
4. Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus kapitalizē valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, bet pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus – attiecīgā pašvaldība (turpmāk – kapitalizāciju veicošā institūcija).
II. Kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācijas nosacījumi
5. Kapitalizāciju veicošā institūcija var kapitalizēt šādus nodokļu maksājumu pamatparādus:
5.1. pievienotās vērtības nodokļa maksājumu pamatparādu;
5.2. uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu;
5.3. akcīzes nodokļa maksājumu pamatparādu;
5.4. nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparādu;
5.5. iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu.
6. Vienlaikus ar nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju tiek dzēsta ar attiecīgo pamatparādu saistītā nokavējuma nauda un soda nauda.
7. Kapitālsabiedrībai nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizē, ja:
7.1. pēc kapitalizācijas kapitālsabiedrības pašu kapitāls būs pozitīvs;
7.2. pēc kapitalizācijas kapitālsabiedrības kreditoru saistības nepārsniegs šīs kapitālsabiedrības pašu kapitālu;
7.3. pēdējo sešu kalendāra mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas mēneša pirmā datuma kapitālsabiedrībai nodokļu pamatparāds pieaudzis ne vairāk kā par 10 procentiem;
7.4. kapitālsabiedrībai nav aizdevumu meitas kapitālsabiedrībām un saistītajām kapitālsabiedrībām;
7.5. pēc kapitalizācijas kapitālsabiedrības kopējais likviditātes koeficients – kapitālsabiedrības rīcībā esošo apgrozāmo līdzekļu (krājumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi) attiecība pret īstermiņa saistībām (aizņēmumi no kredītiestādēm, pircēju izsniegtie avansi, parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, maksājumi par vekseļiem, parādi meitas kapitālsabiedrībām un saistītajām kapitālsabiedrībām, pārējiem kreditoriem, ieskaitot nodokļu un citus parādus) – būs ne mazāks par 1,0;
7.6. pēc kapitalizācijas kapitālsabiedrības pašu kapitāla nodrošinājuma koeficients – pašu kapitāla un ilgtermiņa ieguldījumu starpības attiecība pret kapitālsabiedrības rīcībā esošajiem apgrozāmajiem līdzekļiem (ražošanas krājumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi) – būs ne mazāks par 0,1 vai ilgtermiņa likviditātes nodrošinājuma rādītājs – pašu kapitāla un ilgtermiņa parādu (aizņēmumi no kredītiestādēm pamatlīdzekļu iegādei un pamatlīdzekļu noma ar izpirkumu (līzings)) summas un ilgtermiņa ieguldījumu starpība – būs pozitīvs (lielāks par 0).
8. Ja kapitālsabiedrībai vienlaikus kapitalizē vairāku nodokļu maksājumu pamatparādus, šīs kapitālsabiedrības atbilstību šo noteikumu 7.punktā minētajiem kapitālsabiedrības darbības rādītājiem aprēķina, ņemot vērā visu kapitalizējamo nodokļu maksājumu pamatparādu kopsummu.
III. Privatizācijas ierosināšana un lēmuma pieņemšana
9. Ierosināt kapitālsabiedrības privatizāciju ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi var pati kapitālsabiedrība.
10. Ierosinājumam par kapitālsabiedrības privatizāciju ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi pievieno šādus dokumentus:
10.1. bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu pēc stāvokļa uz kārtējā gada tā mēneša pirmo datumu, kurā tiek iesniegts ierosinājums, ar nodokļu administrācijas atzīmi;
10.2. kapitālsabiedrības saistību un apgrūtinājumu sarakstu pēc stāvokļa uz kārtējā gada tā mēneša pirmo datumu, kurā tiek iesniegts ierosinājums.
11. Kapitalizāciju veicošā institūcija nedēļas laikā pēc ierosinājuma saņemšanas par kapitālsabiedrības privatizāciju ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei (turpmāk – nodokļu administrācija) nosūta pieprasījumu izsniegt izziņu par kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādiem (1.pielikums).
12. Šo noteikumu 11.punktā minēto izziņu nodokļu administrācija izsniedz nedēļas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja kapitalizē nekustamā īpašuma nodokli, attiecīgā pašvaldība sagatavo izziņu nedēļas laikā pēc šo noteikumu 10.punktā minēto dokumentu saņemšanas.
13. Kapitalizāciju veicošā institūcija pirms lēmuma pieņemšanas par kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju šo noteikumu 10. un 12.punktā minēto dokumentu kopijas nosūta Finanšu ministrijai.
14. Finanšu ministrija 14 dienu laikā izskata saņemtos dokumentus un sniedz nodokļu maksājumu parādu apmēra salīdzinājuma atzinumu.
15. Lēmumu par kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju pieņem kapitalizāciju veicošā institūcija.
16. Kapitalizāciju veicošā institūcija triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju informē par to nodokļu administrāciju.
17. Nodokļu administrācija pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas lēmuma saņemšanas vai pašvaldība pēc lēmuma par kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju pieņemšanas pārtrauc kapitalizējamo nodokļu maksājumu nokavējuma naudas aprēķināšanu. Nodokļu administrācija kapitalizāciju veicošajai institūcijai nosūta izziņu par kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādiem pēc stāvokļa uz tā mēneša pirmo datumu, kurā kapitalizāciju veicošā institūcija ir pieņēmusi lēmumu par kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju. Pašvaldība izziņu par kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādiem sagatavo pati.
18. Nokavējuma naudas aprēķināšanu pārtrauc saskaņā ar Komerclikuma 198.panta pirmās daļas 8.punktu, sākot ar tā mēneša pirmo datumu, kurā kapitalizāciju veicošā institūcija ir pieņēmusi lēmumu par kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju.
IV. Nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācija
19. Kapitalizāciju veicošā institūcija kapitālsabiedrības privatizācijas procesā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja un pilda tās funkcijas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.
20. Nodokļu administrācija un pašvaldība nav tiesīga piedzīt bezstrīda kārtībā kapitalizējamos nodokļu parādus laikā, kad notiek to kapitalizācija šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
21. Ja šo noteikumu 18.punktā minētajā kārtībā nodokļu maksājumu pamatparāds netiek kapitalizēts, nokavējuma naudu aprēķina vispārējā kārtībā no tās aprēķināšanas pārtraukšanas dienas.
22. Nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizē, ievērojot Eiropas Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr.1998/2006 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr.1998/2006) nosacījumus.
23. Ja kapitalizējamais nodokļu maksājumu pamatparāds pārsniedz Komisijas regulas Nr.1998/2006 2.panta 2., 3. un 4.punktā noteikto, kā arī ja nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācija plānota Komisijas regulas Nr.1998/2006 1.panta 1.punkta apakšpunktos minēto nozaru kapitālsabiedrībām, kapitalizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju tikai pēc Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas, ka plānotā nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācija atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.pantam.
24. Kapitalizāciju veicošā institūcija paziņojumu par plānoto nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju Eiropas Komisijai sagatavo un iesniedz Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā.
25. Ja kapitālsabiedrības darbības rādītāji atbilst šo noteikumu prasībām, kapitalizāciju veicošā institūcija apstiprina privatizācijas noteikumus, kas ietver kapitalizācijas noteikumus, un paziņo par to nodokļu administrācijai, norādot privatizācijas noteikumu apstiprināšanas datumu.
26. Atbilstoši kapitalizāciju veicošās institūcijas apstiprinātiem privatizācijas noteikumiem kapitālsabiedrība izstrādā pamatkapitāla palielināšanas dokumentus un lemj par pamatkapitāla palielināšanu saskaņā ar Komerclikumu.
27. Visus nepieciešamos dokumentus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas reģistrāciju, komercreģistra iestādē iesniedz attiecīgās kapitālsabiedrības valde.
28. Kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparāds uzskatāms par kapitalizētu ar brīdi, kad attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana reģistrēta komercreģistra iestādē.
V. Nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos valsts vai pašvaldības kapitāla daļu pārdošana
29. Kapitālsabiedrības nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācijas rezultātā izveidojušās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas kapitalizāciju veicošā institūcija pārdod pēc to novērtējuma.
30. Ja attiecīgās kapitālsabiedrības esošie dalībnieki Komerclikuma 189.pantā un tās statūtos noteiktajos gadījumos neizmanto pirmpirkuma tiesības un nenopērk kapitāla daļas, šīs kapitāla daļas pārdod atklātā izsolē saskaņā ar izsoles noteikumiem, ko apstiprina kapitalizāciju veicošā institūcija.
31. Ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļas nav pārdotas pēc to novērtējuma šo noteikumu 30.punktā noteiktajā kārtībā, kapitalizāciju veicošajai institūcijai ir tiesības samazināt pārdošanas cenu (izsoles sākumcenu) par 20 procentiem. Ja kapitāla daļas nav pārdotas pēc cenas samazināšanas, kapitalizāciju veicošā institūcija var samazināt cenu vēl par 20 procentiem.
32. Ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļas nav pārdotas pēc pārdošanas cenas (izsoles sākumcenas) samazināšanas šo noteikumu 31.punktā noteiktajā kārtībā, kapitalizāciju veicošajai institūcijai ir tiesības rīkot atkārtotas izsoles ar lejupejošu soli.
33. Norēķini par kapitāla daļām veicami latos.
VI. Nodokļu maksājumu parādu dzēšana
34. Pēc kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielinājuma reģistrācijas komercreģistrā kapitalizāciju veicošā institūcija iesniedz Finanšu ministrijā lēmumu par nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju (izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparādu) kopā ar šādiem dokumentiem:
34.1. izziņu par kapitalizētajiem nodokļu maksājumu pamatparādiem (2.pielikums);
34.2. dokumentiem (ar komercreģistra atzīmi) par kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu.
35. Finanšu ministrija 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 34.punktā minēto dokumentu saņemšanas ar attiecīgu rīkojumu dzēš kapitalizēto nodokļu maksājumu pamatparādu un ar to saistīto iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa parādus.
36. Attiecīgā pašvaldība 30 dienu laikā pēc pamatkapitāla palielinājuma reģistrācijas komercreģistrā ar attiecīgu rīkojumu dzēš kapitalizēto nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparādu un ar to saistīto iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu.
37. Informāciju par dzēstajiem nodokļu maksājumu parādiem kapitalizāciju veicošā institūcija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
VII. Noslēguma jautājumi
38. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 14.augusta noteikumus Nr.548 “Kārtība, kādā veicama privatizācija ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 133.nr.).
39. Valsts vai pašvaldības kapitāla daļas, kas izveidojušās nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un nav pārdotas, kapitalizāciju veicošā institūcija pārdod šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidents I.Godmanis
Ekonomikas ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.decembra noteikumiem Nr.986
Ekonomikas ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.decembra noteikumiem Nr.986
Ekonomikas ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš