Ministru kabineta noteikumi Nr.985

Rīgā 2008.gada 2.decembrī (prot. Nr.86 9.§)

Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Jaunatnes konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

2. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

II. Padomes uzdevumi un tiesības

3. Padomei ir šādi uzdevumi:

3.1. izvērtēt situāciju jaunatnes politikas īstenošanā un sniegt ieteikumus Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijai par prioritārajiem virzieniem jaunatnes politikā;

3.2. sniegt ieteikumus valsts pārvaldes iestādēm jaunatnes politikas efektīvas īstenošanas nodrošināšanai, tajā skaitā:

3.2.1. par nepieciešamību īstenot pasākumus, projektus un programmas, kas saistīti ar jaunatnes mērķa grupu atbilstoši valsts pārvaldes iestāžu kompetencei, īstenojot jaunatnes politiku;

3.2.2. par nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos vai izstrādāt jaunus normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus, kas saistīti ar jaunatnes politikas īstenošanu;

3.3. sniegt ieteikumus pašvaldību iestādēm jaunatnes politikas īstenošanai pašvaldību līmenī.

4. Padomei ir šādas tiesības:

4.1. veidot darba grupas padomes ieteikumu sagatavo­šanai;

4.2. ar Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas starpniecību atbilstoši kompetencei pieprasīt un saņemt no jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

4.3. uzaicināt uz padomes sēdēm ar padomdevēja tiesībām ekspertus un amatpersonas konsultāciju sniegšanai un ieteikumu sagatavošanai ar jaunatnes politiku saistītajos jautājumos.

III. Padomes sastāvs

5. Padomes sastāvā ir:

5.1. Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārstāvis;

5.2. Iekšlietu ministrijas pārstāvis;

5.3. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis;

5.4. Labklājības ministrijas pārstāvis;

5.5. Veselības ministrijas pārstāvis;

5.6. Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

5.7. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

5.8. Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvis;

5.9. Latvijas Studentu apvienības pārstāvis;

5.10. pieci jaunatnes organizāciju pārstāvji.

6. Šo noteikumu 5.10.apakšpunktā minēto pārstāvju izvirzīšanu dalībai padomē konkursa kārtībā organizē Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija izstrādā un apstiprina konkursa nolikumu, kā arī izveido konkursa komisiju.

7. Jaunatnes organizāciju izvēles pamatkritēriji dalībai padomē ir šādi:

7.1. jaunatnes organizācija atbilst Jaunatnes likuma 6.panta nosacījumiem;

7.2. jaunatnes organizācijas darbības ilgums nav mazāks par trijiem gadiem.

8. Papildus šo noteikumu 7.punktā minētajiem kritērijiem, izvēloties jaunatnes organizācijas, kas tiks pārstāvētas padomē, ņem vērā jaunatnes organizāciju pamatdarbības jomu, mērķu dažādību darbā ar jaunatni, darbību plānošanas reģionos, kā arī biedru skaitu.

9. Padomes personālsastāvu pēc bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.

10. Šo noteikumu 5.punktā minēto padomes locekļu pilnvaru termiņš ir divi gadi no dienas, kad Ministru kabinets apstiprinājis padomes personāl­sastāvu.

11. Padomes vadītājs ir Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārstāvis.

IV. Padomes darbības kārtība un lēmumu pieņemšana

12. Padomes vadītājs:

12.1. plāno un organizē padomes darbu;

12.2. sagatavo un apstiprina padomes sēžu darba kārtību;

12.3. sasauc un vada padomes sēdes;

12.4. paraksta sēžu protokolus un citus padomē sagatavotos dokumentus.

13. Padomes vadītāja pienākumus viņa prombūtnes laikā pilda padomes vadītāja norīkots padomes loceklis.

14. Padomes vadītājs padomes sēdes sasauc ne retāk kā divas reizes gadā. Padomes vadītājs sasauc padomes ārkārtas sēdi, ja to ierosina vismaz pieci padomes locekļi.

15. Padomes vadītājs nosaka padomes sēdes laiku un datumu un ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms padomes sēdes nosūta (elektroniski vai papīra formā pēc padomes locekļa pieprasījuma) padomes locekļiem informāciju par padomes sēdes sasaukšanu un darba kārtībā izskatāmajiem jautājumiem.

16. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram padomes loceklim ir viena balss. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss.

17. Padomes locekļi:

17.1. informē padomi par viņu pārstāvētās iestādes viedokli padomes sēdē izskatāmajā jautājumā;

17.2. informē viņu pārstāvēto iestādi par padomes sagatavotajiem doku­mentu un lēmumu projektiem;

17.3. piedalās padomes izveidotajās darba grupās, kā arī ieteikumu sagata­vošanā.

18. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.

19. Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolā norāda darba kārtību, sēdes dalībniekus un personas, kuras piedalījušās debatēs par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus. Padomes sēdes protokols ir publiski pieejams. Sēdes protokolu sagatavo 10 darbdienu laikā pēc padomes sēdes un elektroniski nosūtīta visiem padomes locekļiem.

20. Padomes sēdēs (bez balsstiesībām) ir tiesīgi piedalīties valsts un pašvaldību iestāžu, biedrību un nodibinājumu pārstāvji, kā arī padomes pieaicināti eksperti.

21. Padomes darbību materiāltehniski nodrošina un tās lietvedību kārto Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.

22. Padomes loceklis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pirms padomes sēdes drīkst elektroniski nosūtīt Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijai priekšli­kumus par padomes sēdes darba kārtības precizēšanu, kā arī ierosināt jebkura padomes locekļa kompetencei atbilstoša jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā.

23. Ja šo noteikumu 5.8., 5.9. un 5.10.apakšpunktā minēto jaunatnes orga­nizāciju pārstāvji darbu padomē pārtrauc vai minētās organizācijas dalībai padomē deleģē citu pārstāvi, attiecīgās jaunatnes organizācijas pārstāvis iesniedz padomes vadītājam pamatotu iesniegumu izmaiņu veikšanai padomes personāl­sastāvā atbilstoši šo noteikumu 9.punktam.

24. Ja jaunatnes organizācija, kas deleģējusi pārstāvi dalībai padomē, tiek likvidēta, attiecīgais padomes loceklis zaudē padomes locekļa statusu un saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu tiek organizēts atkārtots konkurss uz vakanto vietu dalībai padomē.

25. Par darbu padomē padomes locekļi atlīdzību nesaņem.

V. Noslēguma jautājumi

26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumus Nr.1001 “Jaunatnes politikas koordinācijas padomes nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 193.nr.; 2006, 4.nr.).

27. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents I.Godmanis

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.