Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības Austrumu partnerību

Komisijas priekšlikums par jaunu Austrumu partnerību nozīmē straujas pārmaiņas ES attiecībās ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju (Baltkrievijas līdzdalības pakāpe Austrumu partnerībā būs atkarīga no ES un Baltkrievijas attiecību kopējās attīstības), Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Ar šo vērienīgo partnerību paredzēts ievērojami paplašināt politisko sadarbību, tostarp saistībā ar iespējām noslēgt “jaunas paaudzes” asociācijas nolīgumus, kā arī saistībā ar tālejošu integrāciju ES ekonomikā, vienkāršāku pilsoņu ceļošanu uz Eiropas Savienību (ar nosacījumu, ka ir ievērotas drošības prasības), tādiem uzlabotiem nolīgumiem enerģētiskās drošības jomā, kas sniedz labumu visām iesaistītajām personām, un finansiālā atbalsta palielinājumu. ES ierosina daudz intensīvāk atbalstīt ikdienā partnervalstu reformu centienus, izstrādājot jaunu visaptverošu iestāžu darba uzlabošanas programmu un jaunu daudzpusēju dimensiju, tādējādi iesaistot partnerus kopējo problēmu risināšanā. Jaunajā partnerībā ir iekļauti jauni pasākumi šo sešu valstu sociālās un ekonomiskās attīstības atbalstam, kā arī piecas galvenās iniciatīvas, kas ļoti uzskatāmi liecinās par ES atbalstu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu šajā saistībā teica: “Savu mērķi – politisko asociāciju un ekonomikas integrāciju – Austrumu partnerība sasniegs tikai tad, ja abas puses apliecinās stingru politisko gribu un apņemšanos. Mums vēl vairāk jāiegulda abpusējā stabilitātē un labklājībā. Šie ieguldījumi ātri atmaksāsies nozīmīgu politisku un ekonomisku ieguvumu veidā un paaugstinās gan Eiropas Savienības, gan mūsu austrumu partneru stabilitāti un drošību.”

“Ir pienācis laiks atvērt jaunu lappusi attiecībās ar mūsu austrumu kaimiņvalstīm,” papildināja ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāre Benita Ferrero-Valdnere. “Balstoties uz pēdējos gados gūtajiem panākumiem, mēs esam izstrādājuši vērienīgu un vienlaikus līdzsvarotu piedāvājumu. Notikumi Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā ietekmē Eiropas Savienības drošību un stabilitāti. Mūsu politikai attiecībā uz šīm valstīm jābūt spēcīgai, aktīvai un nepārprotamai. Eiropas Savienība turpinās savu sekmīgo pieeju, piemērojot jaunā mērogā īpaši izstrādātas programmas un papildinot tās ar spēcīgu daudzpusēju dimensiju. Mūsu princips joprojām ir, ka virzībai uz priekšu jānotiek līdztekus ar mūsu partneru reformu centieniem, tomēr ar jauno pasākumu kopumu tiks sniegts arī intensīvāks atbalsts, lai palīdzētu šiem partneriem sasniegt savus mērķus.”

Austrumu partnerība atbilst ES austrumu kaimiņvalstu vēlmei tuvināties Eiropas Savienībai. Tomēr Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi arī veicināt stabilitātes attīstību, labāku pārvaldību un ekonomikas attīstību pie tās austrumu robežām.

Kopš 1989.gada Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīs ir notikušas radikālas pārmaiņas. Pēc vairākām paplašināšanās kārtām mūsu austrumu kaimiņvalstis ir tuvinājušās Eiropas Savienībai ģeogrāfiski, savukārt Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvaros atbalstīto reformu rezultātā šīs valstis ir tuvinājušās Eiropas Savienībai politiski un ekonomiski.

Eiropas Savienība arvien lielākā mērā ir atbildīga par saviem partneriem – lai palīdzētu tiem risināt viņu politiskās un ekonomiskās problēmas un atbalstītu viņu centienus veidot ciešākas saites ar Eiropas Savienību, jo īpaši ņemot vērā konfliktu Gruzijā 2008.gada vasarā. Pēc konflikta Kaukāzā Eiropadome 1.septembrī lūdza Komisiju iesniegt savu priekšlikumu agrāk, nekā paredzēts.

Pēc apspriedēm ar austrumu partnervalstīm Komisija ierosina padziļināt divpusējās attiecības ar tām un ieviest sadarbības jomā jaunu daudzpusēju sistēmu. Iniciatīvas galvenie elementi ir šādi.

• Jauni asociācijas nolīgumi, tostarp padziļināti un visaptveroši brīvās tirdzniecības nolīgumi ar valstīm, kas vēlas un spēj uzņemties no šiem nolīgumiem izrietošās tālejošās saistības attiecībā uz Eiropas Savienību.

• Eiropas Savienības finansētas visaptverošas programmas partneru administratīvās kapacitātes uzlabošanai.

• Pakāpeniska integrācija ES ekonomikā (ievērojot asimetriju atbilstīgi partnervalstu ekonomikām), tostarp juridiskas saistības normatīvo aktu tuvināšanas jomā.

• Aicināt partnerus attīstīt savā starpā brīvās tirdzniecības tīklu, kas ilgtermiņā varētu veidot kaimiņvalstu ekonomisko kopienu.

• Noslēgt “mobilitātes un drošības līgumus”, kas ļautu atvieglot likumīgu ceļošanu uz Eiropas Savienību, vienlaikus pastiprinot korupcijas, organizētās noziedzības un nelegālās migrācijas apkarošanas centienus. Ar šiem līgumiem modernizētu arī patvēruma sistēmas atbilstoši ES standartiem un ieviestu integrētas robežu pārvaldības struktūras u.tml.; galīgais mērķis būtu bezvīzu ceļošanas režīms ar visām sadarbības valstīm.

• Komisija izvērtēs ar darbaspēka mobilitāti saistītās iespējas ar mērķi vairāk atvērt ES darba tirgu.

• Pastiprināta Eiropas Savienības un tās austrumu kaimiņvalstu energoapgādes drošība.

• Programmas, kas pievēršas partnervalstu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, jo īpaši novēršot ekonomisko un sociālo nevienlīdzību šajās valstīs.

• Partneru reformu centienu atbalstam izveidot četras daudzpusīgās politikas platformas šādās jomās: demokrātija, laba pārvaldība un stabilitāte, ekonomikas integrācija un konverģence ar ES politiku, energoapgādes drošība, kā arī cilvēku saskarsme.

• Galvenās iniciatīvas: integrētas robežu pārvaldības programma, mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas mehānisms, reģionālo elektroenerģijas tirgu attīstīšana, energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu avotu veicināšana, Dienvidu energoapgādes koridora attīstīšana un sadarbība, sagatavojoties dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, tās novēršot un reaģējot uz tām.

• Pastiprināta cilvēku savstarpējā saskarsme un lielāka pilsoniskās sabiedrības un citu ieinteresēto personu, tostarp Eiropas Parlamenta, iesaiste.

• Papildu finansiālais atbalsts.

Komisija ierosina sākt šo iniciatīvu īpašā Austrumu partnerībai veltītā augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 2009.gada pavasarī.