Finanšu ministrs: Uzrunājot deputātus Saeimas 4.decembra ārkārtas sēdē:

“Valdība rēķinās ar to, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nākamgad tiek prognozēts 5%. Salīdzinot ar to budžetu, kas Saeimā tika apstiprināts pirms kāda laika, budžeta deficīts, ja neveic nekādas pārmaiņas, var sasniegt pusotru miljardu latu jeb apmēram 10% no IKP. Protams, ka valdība plāno darīt visu, lai to nepieļautu, taču ir jāsaprot, ka tādu tautsaimniecības palēninājumu un ieņēmumu kritumu, kāds Latvijā ir pašlaik, mūsu valsts nekad nav piedzīvojusi.

Es patiešām domāju, ka būs jāpieņem tik skarbi lēmumi, kādi nav bijuši pēdējo gadu laikā. Patiesībā pasaules praksē nemaz nav tik daudz scenāriju, kā tādās reizēs rīkoties. Man bija saruna ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektoru, kas ir atbildīgs par Skandināviju un Baltijas valstīm, un viņš teica, ka šobrīd SVF notiek arī plašas neformālas debates par to, kāda būtu labākā palīdzība Latvijai. Daudziem ekspertiem šķiet, ka viens no scenārijiem varētu būt tāds, kāds bija Argentīnai, kas gāja valūtas devalvācijas ceļu. Šis instruments, protams, tiek apspriests kuluāros, bet tam nepiekrīt Latvijas valdība, nepiekrīt Latvijas Banka. Bet, ja to nedara, tad jāiet īsts, reāls izdevumu samazinājuma ceļš – algu samazinājuma, dažādu izdevumu un valsts pārvaldes tēriņu samazinājuma ceļš. Ar tādu mērogu un skalu valdība piedāvās Saeimai kopējo samazinājumu rāmi, varbūt pat nesagaidot 19.decembri. Jo valdības redzējums, kā tikt ārā no šīs kritiskās situācijas, būs pamats tam, vai starptautiskā sabiedrība, Eiropas Komisija un SVF būs gatavi sniegt Latvijai kredītu.

Šāds kredīts ir nepieciešams tautsaimniecības dzīvināšanai un tam, lai izdevumi nav jāmazina ar tik krasiem paņēmieniem, ka valsts apstājas. Arī tad, ja mums būs – un mums, visticamāk, būs – šis aizņēmums, izdevumi tāpat būs jāsamazina ļoti skarbos apmēros, un atsevišķās sadaļās būs jāpalielina ieņēmumi. Tie nebūs populāri lēmumi. Ja mēs to neizdarīsim, situācijā, kad visā pasaulē ir apstājušies finanšu tirgi, vienā brīdī Latvijas valsts nespēs finansēt to, kas ir paredzēts budžetā. Un tad var piedzīvot to, ar ko saskārušās valstis, kas ir spiestas nemaksāt algas vai pensijas. Es ceru un esmu pārliecināts, ka gan valdība, gan pozīcija, gan opozīcija tieši šādā brīdī spēs kopīgi pieņemt lēmumus, kas nav vienkārši, bet ir skaudri nepieciešami mūsu valstij.”