• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar baltu cerību piensaimnieku rītdienai (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.08.1999., Nr. 259/263 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18487

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai uguns un nelaime nenāk un nepārsteidz

Vēl šajā numurā

18.08.1999., Nr. 259/263

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar baltu cerību piensaimnieku rītdienai

Aigars Kalvītis, zemkopības ministrs, - "Latvijas Vēstnesim" vakar, 17.augustā

Turpinājums no 1.lpp.

Diemžēl tā notika - šovasar cenas nepiedodami pazeminājās. Iemesli tam bija gan neskaidrā valsts politika - netika definēti principi, lai piensaimniecības attīstība neapstātos, gan arī paši piena kombināti, kas, baidoties pazaudēt milzīgus naudas līdzekļus un prognozējot situāciju, "nometa" cenas pārlieku zemas. Tik zemas, ka pat šajā smagajā situācijā diezin vai tas bija pieļaujams. Līdz ar to zemniekiem, piena ražotājiem, samaksa dažviet bija pat zem pašizmaksas.

- Ko domājat darīt, lai situāciju uzlabotu?

- Ja salīdzinām piensaimniecību ar pārējo lauksaimniecību, šī joma ir "veselāka" nekā citas. Taču tas nenozīmē, ka attīstība būtu atstājama pašplūsmā. Jau dažas lietas ir paveiktas, un mums zināms arī, ko darīsim turpmāk. Tādēļ ir pamats prognozēt, ka septembrī gaidāms straujš piena iepirkuma cenu kāpums un nākamā gada sākumā mēs jau varēsim "atgriezties" pie 1997. gada cenu līmeņa. Neraugoties uz to, ka piena cenas bija pazeminājušās pat par 28 procentiem. Protams, ja iekšējo tirgu negaidīti un spēji nesatricinās importa produkti.

- Jūs minējāt Krievijas krīzi. ..

-- Krievija mums nav bijusi un arī pašlaik nav tā lielākā traģēdija. Mums jau ir lieliskas iespējas strādāt citos tirgos ar jau esošajiem ražošanas apjomiem. Tāpat mums ir iespējas kāpināt ražošanu. Mēs centīsimies nākamajā Pasaules tirdzniecības organizācijas sarunu kārtā sākt sarunas par kvotu dabūšanu ASV tirgū. Strādāsim arī ar citām valstīm, un mēs varam augt uz citu tirgu rēķina. Pašlaik esam tiktāl pārorientējušies, ka Krievijas tirgus zudums nozari neapdraud. Protams, būtu ļoti labi arī šo tirgu saglabāt, bet tas vairs nav tik aktuāli. Izpētot eksporta rādītājus, pārsvarā visa produkcija no Latvijas tiek pārdota ES tirgū.

Mūsu potenciālais izslaukumu kāpums var dot lielu piena masu. Taču arī šeit pašmērķis nav "uzbriedināt" piena lopu skaitu valstī, bet gan palielināt kvalitatīva piena iegūšanas apjomu, paaugstināt produktivitāti. Ja mēs spēsim eksporta tirgos nodrošināt noieta stabilitāti, tad būs gan piena lopu pieaugums valstī, gan palielināsies produktivitāte.

- Šobrīd ES standartam atbilst deviņi uzņēmumi. Cik daudz produkcijas no valstī saražotā izgatavo tieši šajos deviņos pārstrādes uzņēmumos?

- To vajadzētu mērīt nevis pēc saražotā apjoma, bet gan pēc pārstrādātā piena daudzuma, apmēram 60 procentus. Tātad lielāko daļu valstī saražotā piena.

- Kas atliek pārējiem 40 procentiem?

- Sasniegt ES līmeņa kvalitāti nekādā gadījumā nav pašmērķis. Mūsu mērķis ir cits - nodrošināt augstu kvalitāti pašiem savā iekšējā tirgū. Arī, zinot to, kas mūs sagaida Eiropā, mēs gribam un mēģināsim pieņemt nacionālo piena iepirkuma standartu. Tā būs septiņu gadu programma, kurā pa gadiem būs stingri noteikts kvalitātes rādītāju līmenis un ko uzraudzīs Veterinārais dienests. Tas nozīmē, ka piens obligāti būs jāšķiro, jāanalizē pēc standarta, tiks diferencēts arī samaksas līmenis, nosakot, ka pirmās šķiras piens ir bāze un par augstākās šķiras pienu jāpiemaksā vismaz 25 procenti no iepirkuma cenas. Tādējādi tiks stimulēta kvalitāte, nevis kvantitāte, kā diemžēl līdz šim notika, pabērnos atstājot tās saimniecības, kas ieguldīja līdzekļus tieši kvalitātes paaugstināšanai.

Šobrīd pienotavas ir iedalītas trīs kategorijās - tās, kas atbilst ES prasībām; tās, kas gribētu un arī varētu atbilst ES prasībām, un tās, kas neatbilst šīm prasībām un pēc tā arī netiecas. Tādēļ mēs gribam noteikt pārejas laiku, lai dažu gadu laikā visi piena pārstrādes uzņēmumi sasniegtu augstāko līmeni un nebūtu lielu atšķirību. Tas varētu likt sarosīties pienotavām un domāt, kādu ceļu izvēlēties, lai nepieciešamo kvalitāti nodrošinātu - vai investēt līdzekļus, vai vairākiem uzņēmumiem apvienoties, vai arī iet vēl kādu citu atbilstošāku ceļu.

- Cik procentu Latvijā izslauktā piena pašlaik atbilst nepieciešamajiem kvalitātes rādītājiem?

- Šī situācija vēl pašlaik nav precīzi apzināta, jo nav bijusi stingra piena šķirošana un kontrole. Manuprāt, kādi 15-20 procenti piena ir tiešām laba, un pārējiem vajadzētu nopietni strādāt pie kvalitātes paaugstināšanas.

- Vai varētu būt kāds atbalsts no valsts budžeta tieši šim mērķim?

- Nākamajā gadā būs liels atbalsts no ES strukturālajiem fondiem, un to apjoms ir gandrīz tikpat liels kā nacionālās subsīdijas kopumā. Tas ļaus zemniekiem attīstīties, jo līdzekļi tiks investēti fermās, tehnoloģijā, tehnikā un citās līdzīgās lietās. Struktūrfondi jau ir noteikti, tie līdz gada beigām vēl apstiprināmi Briselē, un no nākamā gada maija šī nauda būs mums pieejama.

- Vai savas korekcijas neieviesīs izmaiņas ES kopīgajā lauksaimniecības politikā?

- Nē. Strukturālie fondi Latvijai ir apsolīti, un tie būs.

- Latvijā ir diezgan daudz Lietuvā ražoto piena produktu. Vai tā ir konkurence vietējā tirgū?

- Jā, tā ir konkurence. Un sauklis, ka jāpērk Latvijas prece, nav motivācija. Mums jāliek kaut kas pretī. Mēs nevaram uz iekšējā tirgus resursiem ar lielām cenām kaut kādā veidā panākt kāpumu, zinot, ka ir Brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm ar lauksaimniecības precēm. Mums ir jāspēj konkurēt. Protams, tirgus ir tirgus. Tas ir ļoti kustīgs, izmaiņas notiek ar katru mēnesi. Bet, ja ņemam vērā pagājušā gada tirdzniecības bilanci starp Baltijas valstīm, piensaimniecība ir vienīgā joma lauksaimniecībā, kur šī bilance nav negatīva. Tas ir vērā ņemams fakts.

- Kad prognozējat piensaimniecības nozares stabilizēšanos?

-- Ir daudz ārēju faktoru, kas var piensaimniecību ietekmēt, jo Latvija ir iekļāvusies starptautiskajā apritē. Šobrīd pasaulē ir tendence piena cenām palielināties, tas ir ļoti pozitīvs signāls mūsu attīstībai. Kā jau minēju, šāgada rudens un ziema būs laiks, kad mēs atgriezīsimies normālās sliedēs. Protams, ja nenotiks tāda veida satricinājumi kā Krievijas krīze pagājušā gada 19. augustā, jo mēs esam ļoti atkarīgi no eksporta. Pagājušā gadā mēs eksportējām 25 procentus Latvijas piena. Šogad tādu rādītāju nebūs, jo nozare ir sašaurinājusies. Nepieciešami daži principiāli stratēģiski lēmumi, pareiza izpratne, un tad viss nostāsies savās vietās. Arī šobrīd piensaimniekiem ir daudz mazāk problēmu nekā cukura, labības un īpaši cūkgaļas ražotājiem.

- Vai savu labvēlīgu artavu devusi arī labi organizētā piensaimnieku pašpārvalde?

- Noteikti, par to šaubu nav. Ja nebūtu tik stabilas pašpārvaldes, tad varbūt arī piensaimniecība nīkuļotu līdzīgi kā pārējā lauksaimniecība, jo ne jau viss ir atkarīgs tikai no valsts un valdības nostādnēm. Kaut arī tās ir būtiskas.

Pašreizējā valdība pret lauksaimniecības problēmām izturas daudz saprotošāk. Varbūt tādēļ, ka liela daļa Ministru kabineta locekļu ir bijuši ar nozari tādā vai citā veidā saistīti. Ja šī valdība nespēs ko mainīt un ievirzīt lietas pareizā gultnē, tad lauksaimniecība kā viena no valsts tautsaimniecības nozarēm būs vēl vairāk apdraudēta.

Rūta Bierande,

"LV" nozares redaktore

Piena iepirkums

PIENS1.GIF (15465 BYTES)

Vidējā piena iepirkuma cena

PIENS2.GIF (13722 BYTES)

Iepirktā piena daudzums jūlijā, salīdzinot ar jūnija mēnesi, ir samazinājies par 0,6% un ir zemāks kā 1998.gada jūlijā par 20,74%. Vidējā piena iepirkuma cena fiziskajā svarā salīdzinājumā ar jūnija mēnesi ir zemāka par 4,53%.

Piena produktu ražošana. Jūlijā ir saražotas 598,1 tonna sviesta (t.sk. ar augu un eļļas maisījumu - 76,4 t), kas, salīdzinot ar jūnija mēnesi, ir par 11,6% mazāk, siers ir saražots 1313,2 tonnas.

Piena produktu eksports. Jūlijā ir samazinājies piena produktu eksports.

Piena produktu krājumi. Uz 1.augustu Latvijā krājumā ir 627,5 tonnas sviesta un 719,8 tonnas siera. Piena konservu krājumi ir 4,1 milj.n.k.

Piena iepirkums pienotavās

jūlijā jūnijā izmaiņas 1998.g. izmaiņas
(%)/jūniju jūlijā (%)/98.g.
jūliju
Iepirkts piens kopā (tonnās) 44621,71 44907,34 -0,64% 56297,5 -20,74%
Novērtējums pēc kvalitātes (%)
augstākā šķira 28,0 28,78 -2,63% 25,59 9,52%
pirmā šķira 42,3 43,58 -2,85% 44,86 -5,62%
otrā šķira 27,2 25,81 5,35% 28,24 -3,73%
Vidējā iepirkuma cena
Ls/kg piena fiziskajā svarā 73,01 76,48 -4,53% 89,97 -18,85%
vid. tauku saturs (%) 3,86 3,91 -1,14% 3,91 -1,19%
Vid. olbaltumv. saturs (%) 3,07 3,10 -0,74,% 3,07 0,04%
Piena produktu ražošana (tonnās)
Produkts gads janv. febr. marts apr. maijs jūn. jūl. aug. sept. okt. nov. dec. kopā
sviests tauku sat. 1998 162,2 62,1 76,8 131,2 357,6 487,3 483,6 677,2 742,9 432,3 267,2 187,0 4067,5
virs 80% 1999 136,5 83,0 72,0 95,3 216,3 388,1 353,2 0,0 0,0 0,0 0,0 1344,4
sviests tauku sat. 1998 158,7 142,2 118,2 135,9 199,0 306,3 214,8 260,1 327,9 271,8 132,4 171,1 2438,3
līdz 79,9% 1999 247,7 128,0 162,2 124,3 170,8 194,0 168,5 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 1195,5
Sviests kopā 1998 320,9 204,3 195,0 267,1 556,6 793,6 698,4 937,3 1070,8 704,1 399,6 358,2 6505,8
1999 384,2 211,0 234,2 219,6 387,1 582,1 521,7 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 2539,9
Izmaiņas % pret '98.g. 19,7% 3,3% 20,1% -17,8% -30,4% -27% -25,3% * * * * * *
Sieri: cietie2 1999 0,1 24,6 0,0 117,4 173,3 297,3 168,5 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 781,2
puscietie 1999 215,8 135,9 310,3 338,7 463,8 766,5 760,1 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 2991,2
mīkstie 1999 70,0 89,8 105,9 96,1 113,0 52,9 119,8 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 647,5
skābpiena 1999 37,5 28,0 44,1 44,3 59,5 222,8 53,9 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 490,1
kausētie 1999 112,1 123,9 137,1 142,9 178,7 196,9 210,9 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 1102,5
Siers kopā 1998 620,6 530,1 588,2 668,7 872,5 1212,8 1176,2 1272,4 1448,8 991,1 559,6 431,6 10372,7
1999 435,5 402,2 597,4 739,4 988,3 1536,4 1313,2 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 6012,4
Izmaiņas % pret '98.g. -29,8% -24,1% 1,6% 10,6% 13% 27% 12% * * * * * *
piens svara 1999 453,3 389,7 633,0 391,8 393,2 295,3 371,9 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 2556,0
piens fasēts 1999 3830,7 3908,4 4131,6 3985,6 4088,2 4422,9 4854,3 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 24411,1
piens kopā 1998 4905,8 4738,9 5403,9 4758,3 4535,5 3418,7 4597,8 4394,8 4156,6 3790,8 4483,1 5076,7 54260,9
1999 4284,0 4298,2 4764,6 4377,4 4481,4 4718,3 5226,2 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 26967,1
kefīrs 1998 1363,3 1306,7 1568,0 1557,0 2032,9 1929,5 1676,4 1506,5 1182,5 1545,1 1165,4 1347,0 18180,0
1999 1294,4 1218,1 1585,1 1597,9 1838,8 1856,6 2105,3 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 11496,2
krējums salds 1998 189,4 180,0 186,9 184,2 234,3 176,1 188,0 97,9 104,4 106,5 110,3 135,7 1893,7
1999 185,2 115,0 127,2 118,7 108,9 102,0 99,7 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 856,6
krējums skābs 1998 1214,8 1198,2 1349,8 1260,5 1458,2 1724,2 1820,5 1676,7 1248,6 1270,2 1231,7 1376,3 16829,8
1999 1301,8 1275,0 1360,9 1318,2 1544,7 1563,8 1663,2 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 10027,7
biezpiens treknais 1998 428,0 377,0 449,8 450,6 490,8 387,1 446,3 453,2 376,6 418,9 451,2 377,8 5107,3
1999 402,8 375,6 412,2 383,5 447,1 358,4 389,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 2768,6
jogurts 1998 266,3 249,4 300,3 305,0 274,4 255,5 252,8 195,5 187,7 119,7 210,2 212,6 2829,3
1999 261,1 243,2 296,9 358,5 308,6 323,4 331,8 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 2123,6
pilnpiena prod. kopā 1998 16008,4 16053,2 18276,3 16806,2 18844,3 17658,5 18152,6 17720,2 14744,8 13219,0 15009,4 16220,6 196401
1999 15948,7 14754,0 16568,0 16346,1 17955,4 18533,7 19551,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 119656,9
Izmaiņas % pret '98.g. 0% -8% -9% -3% -5% 5% 8% * * * * * *
biezpiens vājpiena 1998 402,9 404,8 440,9 411,6 365,2 365,2 351,7 305,4 313,2 278,9 282,4 334,4 4256,6
1999 319,7 344,9 324,8 298,8 256,6 252,3 205,7 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 2002,7
saldējums 1998 60,3 203,0 432,6 467,7 943,5 598,7 654,5 474,2 293,2 48,4 100,3 107,2 4383,6
1999 384,3 48,6 66,1 630,3 792,8 1047,1 1386,3 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 4355,4
kazeīns 1 1998 0,0 0,0 0,0 2,3 40,1 88,0 80,9 50,7 83,0 61,8 39,6 21,0 467,4
1999 17,4 14,4 12,2 11,5 16,6 35,9 146,2 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 254,2
sausais vājpiens 2 1998 55,7 10,0 39,9 76,5 423,8 577,0 719,7 778,0 1023,4 595,2 169,6 12,7 4481,5
1999 158,4 57,7 63,5 138,5 201,0 341,7 389,1 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 1349,9
sausais pilnpiens 2 1998 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0
1999 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 111,6 48,1 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 159,7
piena kons. miljn.n.k. 1998 1,9 1,6 2,0 2,4 4,7 6,0 6,3 6,8 6,1 3,2 0,5 0,4 41,9
1999 0,5 0,2 0,3 0,5 0,7 2,1 2,2 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 6,5

1) Tikai informācijas apritē LPCS iesaistītajās pienotavās

2) orientējoši

Piena produktu eksports (tonnās) 1)

Produkts gads janv. febr. marts apr. maijs jūn. jūl. aug. sept. okt. nov. dec. kopā
sviests 1998 56,6 142,8 66,0 32,0 146,1 451,2 351,4 591,3 497,3 346,1 748,0 477,2 3906,0
1999 185,1 106,3 167,9 53,0 207,3 168,9 131,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 1019,5
siers 1998 263,4 154,1 197,4 132,8 176,9 129,9 241,3 243,7 508,4 203,8 197,1 224,4 2673,2
1999 196,6 476,5 260,5 159,9 221,8 188,9 114,3 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 1618,5
sausais vājpiens 1998 83,5 60,0 83,5 67,0 125,0 408,0 431,5 298,0 513,3 379,5 548,0 112,1 3109,4
1999 250,0 222,2 219,8 199,5 57,1 260,5 202,4 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 1411,5
kazeīns2) 1998 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 22,7 22,7 22,7 45,4 69,2 45,4 22,7 250,8
1999 44,7 46,2 0,0 22,7 22,7 0,0 89,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 225,3
saldējums 1998 0,0 19,0 0,0 6,5 0,5 0,7 6,7 11,9 0,0 14,7 5,3 5,3 70,6
1999 16,3 17,7 25,2 25,0 46,1 43,2 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 173,5
piena konservi (milj.n.k.) 1998 6,4 3,7 1,4 1,9 1,3 1,2 0,5 1,3 0,5 0,6 0,5 2,3 21,5
1999 2,4 5,3 4,0 3,5 3,0 4,0 1,3 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 23,3

1) par pienotavām, kas nav iesaistījušās LPCS informācijas apmaiņā orientējoši, pēc faktiskās informācijas iegūšanas dati tiek precizēti

2) tikai LPCS informācijas apmaiņā iesaistītajās pienotavās

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) dati

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!