Par Baltijas asamblejas 27.sesiju Vīlandē

5.decembrī Vīlandē, Igaunijā, atklājot Baltijas asamblejas (BA) 27.sesiju, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzsvēra Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu vienotību izšķirošos brīžos. Viņš norādīja, ka pēdējos divdesmit gados lielākos un sarežģītākos uzdevumus Baltijas valstīm vislabāk ir izdevies paveikt, kad tās gan vārdos, gan darbos atbalstījušas cita citu.

G.Daudze uzsvēra, ka šī sadarbība ir nozīmīga arī nākotnē, īpaši aizstāvot Baltijas valstu intereses Eiropas Savienības līmenī.

Kā vienu no aktuālākajiem jautājumiem Saeimas priekšsēdētājs minēja tieši energodrošību, norādot, ka “tas ir vienlīdz aktuāls jautājums daudzām valstīm, taču mums ir jāpanāk, lai Baltijas valstu īpašais stāvoklis tiktu ņemts vērā. Līdzšinējā pieredze liecina, ka, kopīgi un uzstājīgi strādājot, mēs varam sasniegt sev vēlamo rezultātu. Esam panākuši, ka tiks izstrādāts plāns Baltijas valstu integrācijai Eiropas enerģētikas tirgū. Turklāt Baltijas starpsavienojumu plāna izstrāde nosaukta kā pirmā no Eiropas Savienības energodrošības un solidaritātes plāna prioritātēm. Enerģētikai ir jābūt arī vienai no prioritātēm gaidāmajā Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam”.

“Baltijas asambleja, protams, nav vienīgā mūsu valstu sadarbības forma, bet tā ir mums ļoti svarīgs forums, kurā mēs, parlamentārieši, varam kopīgi diskutēt un meklēt potenciāli labākos risinājumus iepriekš minētajiem izaicinājumiem. Energodrošība, kaimiņpolitika, kibernoziedzība ir ļoti konkrētas jomas, par kurām mēs varam runāt vienotā balsī, aizstāvot mūsu reģionam izdevīgākos risinājumus,” savā runā uzsvēra G.Daudze.

Asamblejas galvenās tēmas šogad bija kopīgas Baltijas valstu enerģētikas stratēģijas izveide, Baltijas valstu atbalsts demokrātiskām reformām Austrumeiropā, kā arī kibernoziegumu apkarošana un informācijas telpas drošība.

5.decembrī Vīlandē Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās, lai iepazītos ar jaunievēlēto Lietuvas Seima priekšsēdētāju Arūnu Vaļinsku.

G.Daudze atkārtoti sveica Lietuvas kolēģi ar stāšanos amatā un izteica ielūgumu apmeklēt Latviju oficiālā vizītē. A.Vaļinsks pateicās par ielūgumu un informēja, ka vizīte varētu notikt jau tuvākajā laikā.

Abas puses pārrunāja BA darbības prioritātes un atbalstīja ideju, ka arī turpmākās BA sesijas varētu rīkot valstu reģionos, tādējādi ļaujot labāk iepazīt tuvākās kaimiņvalstis. Turklāt šādu forumu rīkošana dod būtisku ieguldījumu reģiona ekonomiskajā attīstībā.

Parlamentu priekšsēdētāji pārrunāja arī valdības veidošanas gaitu Lietuvā, kā arī sociālekonomisko situāciju Baltijas valstīs.

5.decembrī vairāki Saeimas deputāti saņēma BA medaļu. Šo apbalvojumu piešķir par Baltijas valstu vienotības un sadarbības stiprināšanu.

No Latvijas delegācijas BA apbalvojumu saņēma Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece, kā arī deputāti Baiba Rivža, Dzintars Jaundžeikars, Uldis Ivars Grava un Anatolijs Mackevičs.

“Latvijas delegācijai medaļas pasniegšana ir īpašs brīdis, jo apbalvojumu saņem vairāki tās locekļi. Īpašu paldies par atbalstu un ticību Baltijas asamblejai es vēlos pateikt Gundaram Daudzem, kurš jau ar pirmajām savām darba dienām Saeimas priekšsēdētāja amatā ir atbalstījis šo parlamentāro organizāciju,” medaļas pasniegšanas ceremonijā uzsvēra BA viceprezidente Ērika Zommere.

5.decembrī Vīlandē svinīgā ceremonijā tika pasniegtas BA 2008.gada balvas literatūrā, mākslā un zinātnē.

Balvu literatūrā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks par Rakstiem, kas izdoti astoņos sējumos. Tajos nozīmīga daļa K.Skujenieka dzejas publicēta pirmo reizi. Īpaša vērtība ir tiem dzejoļiem, kas tapuši laikā, ko dzejnieks kā padomju disidents un politieslodzītais pavadījis cietumā un nometnē Mordovijā. Īpaša vieta sējumos ir atvēlēta pasaules tautu folkloras, kā arī lietuviešu un igauņu dzejnieku darbu atdzejojumiem. Tāpat Rakstos iekļauts jau iepriekš iznākušais krājums “tagad es esmu aleksandrs”, kurā atspoguļojas dzejnieka asprātība, un krājums “Mūsu dzīve nokalpotā”, kas ir neparasts ar savu satriecošo skaudrumu, stāstot par vecumu.

BA 2008.gada balvu mākslā saņēma lietuviešu saksofonists Petrs Višņausks par festivāla “Baltic Jazz” popularizēšanu pasaulē un uzstāšanos tajā, kā arī par aktīvu pedagoģisko darbību, koncerttūru organizēšanu, ierakstiem un citiem projektiem.

Šā gada BA balva zinātnē piešķirta lingvistam, Baltijas jūras valstu valodu un seno baltu aizguvumu pētniekam Lembitam Vabam no Igaunijas. Augsto apbalvojumu pētnieks saņēma par divām monogrāfijām “Latvian Loan Words in the Estonian Language” un “Studies on Latvian–Estonian Language Relations”. Tajās autors apkopojis angļu, igauņu, latviešu un krievu vārdnīcas, noteicis igauņu un latviešu valodas robežu, kā arī atspoguļojis jaunatklātos igauņu valodas anklāvus Latvijas dienviddaļā.

Ikgadējā BA balva ir nodibināta, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus minētajās jomās. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.

*

BA 27.sesija notika no 4. līdz 6.decembrim Vīlandē, Igaunijā. BA ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas koordinē Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī. Asamblejas dalībnieki diskutē par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī pauž kopēju nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī. BA dibināta 1991.gada 8.novembrī. Asambleju veido nacionālās delegācijas 12–20 deputātu sastāvā no katra Baltijas valstu parlamenta.

Saeimas preses dienests

14. Baltijas Padomes kopīgais paziņojums

Sestdien, 6.decembrī, Vīlandē, Igaunijā, Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome sanāca uz 14.Baltijas Padomi, lai novērtētu progresu, kas 2008.gadā sasniegts kopīgo sadarbības prioritāšu īstenošanā, un noteiktu sadarbības prioritātes 2009.gadam.

Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome nolēma:

- padziļināt un izvērst Baltijas valstu kopīgās rīcības koordinēšanu parlamentu un valdību līmenī, lai risinātu ekonomikas, vides un drošības problēmas;

- pievērst īpašu uzmanību konflikta noregulēšanai Gruzijā un dot ieguldījumu tā atrisināšanā;

- stiprināt sadarbību kiberdrošības jomā, lai palielinātu spēju reaģēt uz draudiem kibertelpā;

- attīstīt Baltijas valstu sadarbību un labākās pieredzes apmaiņu profesionālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmu konkurētspējas celšanā;

- izstrādāt koordinētus un prognozējamus kopīgos atbalsta mehānismus jaunrades nozaru attīstīšanai Baltijas valstīs;

- palielināt energodrošību, attīstot funkcionējošu enerģijas tirgu un īstenojot energoinfrastruktūras projektus, kuri ļaus savienot Baltijas valstu un citu ES dalībvalstu energotīklus;

- pievērst īpašu uzmanību klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumiem un izstrādāt stratēģijas un pasākumus, kas mazinātu atkarību no klimata pārmaiņu eventuālajām sekām.

Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome noteica šādas sadarbības prioritātes 2009.gadam:

- drošības politikas jomā – sadarbība aizsardzības, vides drošības un informācijas drošības jautājumos;

- enerģētikas politikas jomā – sadarbība kopīga elektrības un gāzes tirgus izveidošanā, kā arī stabilas Baltijas valstu energoapgādes nodrošināšanā;

- Austrumu politikas jomā – sadarbība ar Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanā iesaistītajiem partneriem.

Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome pasludina 2009.gadu par Baltijas ceļa 20.gadskārtu.

Nākamā – 15.Baltijas Padome notiks Lietuvas prezidentūras laikā 2009.gada 26.–28.novembrī Viļņā, Lietuvā.

Saeimas preses dienests