Pat viena novēlota minūte kādam var izrādīties liktenīga. Šajā iestādē strādājošie to labi zina. Un katrs, arī dienesta priekšnieks un viņa vietnieki, ir gatavi jebkurā mirklī doties uz nelaimes vietu. Aivars Straume saka: "Esmu ugunsdzēsējs un lepojos ar to. Ja vajadzīgs, arī pats dodos palīgā."

— Šī vasara bijusi karsta, un jūsu vadītais dienests to acīmredzot izjutis īpaši.

— Karstā vasara vispirms sākās ar daudzviet notiekošo kūlas dedzināšanu. Izdega ne tikai kūla. Uguns nodarīja ļaunumu arī cilvēkiem, kas, dzēšot liesmas, guva apdegumus. Nodega gan saimniecības, gan arī dzīvojamās ēkas, nemaz jau nerunājot par to, ka, dedzinot kūlu, iet bojā dzīvnieki, putni, kukaiņi. Īpaši karsts bija augusts, kad mums nācās piedalīties arī mežu un kūdras purvu ugunsgrēku dzēšanā. Par ugunsgrēkiem mežos gan atbildīgs ir Mežu dienests, un šajā bīstamajā periodā katru gadu dežūrē vairāk nekā pustūkstotis cilvēku, ar kuriem tiek slēgti līgumi. Taču gan subjektīvu, gan arī objektīvu iemeslu dēļ Mežu dienests viens pats nevar nodrošināt mežu ugunsgrēku dzēšanu. Tādēļ esam izstrādājuši savstarpējas sadarbības plānu un, ja Mežu dienests mūs aicina, dodamies palīgā, vēl ne reizi neesam atteikušies. Ķemeru meža ugunsgrēka dzēšanā piedalījāmies ne tikai mēs, bet arī Nacionālie bruņotie spēki, Iekšlietu ministrijas dienesti, Policijas akadēmija, arī pašvaldības dienesti un tāpat brīvprātīgie. Uguns nelaimes likvidēšanā Ķemeros piedalījās ļoti daudzu dienestu pārstāvji, un šeit vislabāk bija redzama dažādu dienestu sadarbība. Parastos ugunsgrēkos vai citās nelaimēs Valsts dienests, protams, pats ar visu tiek galā un citu palīdzība nav vajadzīga. Bet, ja ir kāda dabas stihija, lielāki ugunsgrēki vai avārijas, tad Valsts dienests, atrodoties pašā epicentrā, veic galveno darbu, bet ir vajadzīga arī sadarbība ar pārējiem dienestiem. Un, tā kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir atbildīgs arī par civilo aizsardzību, tad ir ļoti svarīgi, lai lielos negadījumos glābšanas darbos tiktu iesaistīti arī pārējie dienesti — gan ar tehniku, gan ar cilvēkiem. Šī citu dienestu iesaistīšana ir tiešām ļoti būtiska, jo nekur pasaulē arī bagātās valstis nav tik bagātas, lai spētu uzturēt valsts dienestu (turklāt ļoti dārgu), kas viens pats visu varētu un darbotos pat katrā nelielā apdzīvotā vietā. Tādēļ ir jāattīsta gan brīvprātīgā kustība, gan arī sadarbība ar dažādiem citiem dienestiem.

— Vai cilvēki, kas tiek iesaistīti palīgos, ir īpaši apmācīti?

— Diemžēl šie cilvēki nav īpaši apmācīti. Protams, izņemot Mežu dienestu, kurā strādā ugunsdzēsēji. Toties mēs esam sagatavoti un pirms katra darba, iesaistot palīgus, sniedzam viņiem instruktāžu un, protams, uzņemamies arī virsvadību. Viens no mūsu uzdevumiem ir maksimāli apmācīt sniegt palīdzību, lai katrs — no bērnudārzu audzēkņiem līdz studentiem — zinātu, kā rīkoties ekstremālā situācijā, kā sniegt palīdzību gan sev, gan arī citiem. Šajā, lūk, profilaktiskajā darbā, es saskatu civilās aizsardzības galvenos uzdevumus — ņemot vērā, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam gan ugunsdrošībā, gan civilajā aizsardzībā ir svarīga cilvēku apmācīšana. Pie šī jautājuma mēs jau strādājam. Pagājušajā gadā sagatavojām mācību literatūru 1.–5. klašu skolēniem. Diemžēl neesam varējuši šo programmu pabeigt, jo nesaņēmām finansējumu. Taču palēnām mēs ar to nodarbojamies, un viss jau notiks. Varbūt jūs atceraties, ka, piemēram, pagājušajā gadā notika ļoti daudzas praktiskas nodarbības bērnudārzos ar bērnu evakuēšanu. Tāpat notiek nodarbības arī skolās. Bet ir nepieciešama speciālā literatūra, un, protams, aktīvāk jānodarbojas ar apmācīšanu.

— Daudzas organizācijas un dienesti saņem dažāda veida palīdzību no rietumvalstīm. Vai tāda tiek arī jūsu vadītajam dienestam?

— Jā, sevišķi no Zviedrijas, no Somijas. Tagad veidojas šāda sadarbība arī ar Norvēģiju. Ir divējāda palīdzība — tehniskā un mācību. Norvēģi, piemēram, mums ir atsūtījuši motorsūkņus, kas mums ļoti noder. Zviedri un somi, kas arī sniedz mums tehnisko palīdzību, veic arī mūsu ugunsdzēsēju un glābēju mācību.