Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 27. novembra sēdes

A.Brigmanis
(ZZS frakcija):

Mums viens no aktuālākajiem jautājumiem šajās dienās bija jauna kandidatūra Valsts kontroles amatam. Un vakar mēs frakcijas sēdē izskatījām šo lietu, bija uzaicināta Sudrabas kundze, ļoti kompetenta, ļoti erudīta un ļoti pārliecinoša sava padarītā darba rezumējumos. Un vienbalsīgi vakar Zaļo un Zemnieku savienība izvirzīja Ingunu Sudrabu uz atkārtoto laiku valsts kontroliera amatā.

Otra tēma, kas mums pašreiz ir aktuāla, tā ir pašvaldību reforma. Pašreiz šie jautājumi tiek risināti sarunās komisijas sēdēs. Un šeit mūsu nostāja ir visnotaļ viennozīmīga: mēs esam par brīvprātības principu, par to vēlmi, lai pašvaldības varētu veidot savus novadus vai palikt tādas, kādas tās ir, balstoties uz savu iedzīvotāju interesēm. Ir izkristalizējies arī jauns mūsu viedoklis attiecībā par divām nozīmīgām republikas... pagaidām ne republikas nozīmes pilsētām – Cēsīm un Tukumu. Šodien šajā Pašvaldību komisijas sēdē mūsu deputāti ierosinās gan Cēsim, gan Tukumam piešķirt republikas pilsētas statusu, jo ar savu izaugsmi un ar savu potenciālo perspektīvu šīs pilsētas ir pelnījušas, lai viņas būtu līdzās pārējām republikas nozīmes pilsētām, un līdz ar to varētu tikt atrisinātas tās problēmas, kas ir saistītas ar šo rajonu novadu veidošanu gan Tukumā, gan Cēsīs.

Nešaubīgi mums ir arī skaidrs un precīzi formulēts viedoklis, ko mēs paudām arī tikšanās laikā pie prezidenta, par tautas tiesībām atlaist Saeimu. Mēs arī esam par šīm tiesībām, lai tauta var atlaist Saeimu. Mēs precīzi šo viedokli nemainām un formulējam, ka mēs esam tomēr par pusi no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Un otra lieta, ka mēs esam arī par to, ka Valsts prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu, apejot varbūt šo garo procedūru ar tautas nobalsošanu, pie zināmiem kritērijiem.

Šie jautājumi pašreiz ir aktuāli arī attiecīgajās Saeimas komisijās, un mūsu deputāti pie šī strādās.  

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Vispirmām kārtām gribu paust mūsu frakcijas viedokli par Valsts kontroli. Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pilnvaru termiņš beigsies šā gada decembrī. “Saskaņas Centrs” pauž atbalstu Ingunas Sudrabas darba turpināšanai Valsts kontroles vadītājas amatā, un šodien mēs atkārtoti izvirzījām viņas kandidatūru.

“Saskaņas Centrs” atzinīgi novērtē Sudrabas paveikto Valsts kontrolē, jo viņas vadībā iestāde kļuvusi par augsti profesionālu nodokļu maksātāju naudas sargu, iegūstot arī lielu sabiedrības uzticību. Pēc “Saskaņas Centra” deputātu domām Valsts kontrole šajā laikā ir nodrošinājusi darba kvalitātes pilnveidošanu, veicinājusi valsts pārvaldes iestāžu finanšu pārvaldības uzlabošanos un palielinājusi budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti.

Otrām kārtām par ierēdniecību un birokrātisko aparātu Latvijā. Šodien diemžēl tika noraidīts “Saskaņas Centra” likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, kas paredzēja attiecināt uz ierēdņiem Darba likuma normu, proti, neizmaksāt viņiem, it īpaši taupības režīma apstākļos, pabalstus, piemaksas, kompensācijas un prēmijas. Nu, diemžēl Saeimas vairākums, pēc mūsu vērtējuma, joprojām atbalsta ierēdņu privileģēto stāvokli mūsu valstī.

Trešām kārtām par sportu. Man ir prieks par to, ka šodien nulles lasījumā tika atbalstīts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Ir skaidrs, ka sportam ir nozīmīga vieta veselības nostiprināšanā, veicinot cilvēku fizisko un garīgo attīstību un pasargājot sabiedrību no alkohola, narkotisko vielu un citu kaitīgo vielu ietekmes. Un viens no valsts sporta politikas galvenajiem uzdevumiem ir kopā ar pašvaldībām realizēt mērķtiecīgu investīciju programmu sporta bāžu attīstībai, radot iespēju ne tikai katram indivīdam nodarboties ar iecienītu sporta veidu, bet arī nodrošināt iespējas rīkot starptautiska līmeņa sacensības, kā arī radīt apstākļus Latvijas sporta sagatavošanai Eiropas un pasaules čempionātiem, olimpiskajām spēlēm.

Un, lai šos mērķus sasniegtu, Latvijas Republikas Augstākā padome 1992.gadā pieņēma lēmumu “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”. Ar šo lēmumu un grozījumiem tajā nacionālās sporta bāzes statuss piešķirts jau 31 sporta bāzei. Nacionālās sporta bāzes statusa ieguvēja pienākums ir saglabāt attiecīgas sporta bāzes darbības profilu, garantējot to ekonomiski un finansiāli, kā arī paredzot tajā nosacījumus starptautisko un valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanai.

Olimpiskās kustības popularizēšana jaunatnes un augstu sasniegumu sporta attīstības nodrošināšanai īpaša nozīme ir starptautisko sporta federāciju kritērijam, atbilstošiem sporta kompleksiem un bāzēm. Un, pamatojoties uz saņemto iesniegumu un ņemot vērā Latvijas Olimpiskās komitejas, kā arī vairāku sporta federāciju atzinumus, Saeimas deputātu grupa iesniedza izskatīšanai Saeimā šo likumprojektu, aicinot atbalstīt nacionālas sporta bāzes statusa piešķiršanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Liepājas Olimpiskais centrs. Un man ir prieks no tā, ka likumprojekts šodien ir atbalstīts.

J.Eglītis
(Tautas partijas frakcija):

Vispirms par valsts kontrolieri. Tautas partija bija tā, kas Sudrabas kundzi izvirzīja pirmajam darba termiņam šajā atbildīgajā amatā, un es domāju, ka mēs arī vienbalsīgi atbalstīsim Sudrabas kundzes atkārtotu ievēlēšanu.

Otrs jautājums, kas šodien tika skatīts un par ko bija daudz diskusiju, tas ir par deputātu pieprasījumu finanšu ministram par prēmijām Finanšu ministrijā un Valsts ieņēmumu dienestā. Nez kāpēc iesniedzēji nav konsekventi un neiesniedza pieprasījumu par prēmijām KNAB un citās valsts pārvaldes iestādēs. Tautas partija joprojām uzskata, ka šī prēmiju, atalgojumu sistēma gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās nav pietiekami reglamentēta un sakārtota un dod iespējas ļoti plašām variācijām. Es domāju, ka tuvākajā laikā Tautas partija nāks ar priekšlikumiem, lai šo jomu sakārtotu.

Kas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu ministrijas prēmijām, es domāju, ka, ņemot vērā to salīdzinoši zemo algu līmeni, kāds ir Valsts ieņēmumu dienestā (diemžēl tā nu ir iznācis, ka citās valsts pārvaldes iestādēs darba algas ir kāpušas, bet Valsts ieņēmumu dienestā tas tā nav noticis), tad es šeit neredzu īpašas problēmas, ka šie darbinieki ir prēmēti. Tāpat tas attiecas uz nelielu Finanšu ministrijas ierēdņu skaitu, kas ir diezgan saspringtos apstākļos strādājuši pie valsts budžeta projekta izstrādes, un diemžēl jāatzīst, ka šis darbs arī turpināsies tuvāko mēnešu laikā diezgan nepārtraukti.

Vēl no šodien pieņemtajiem jautājumiem es gribētu atzīmēt likumprojektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās” tālāku virzīšanos, jo ir svarīgi, lai šajā jautājumā būtu skaidrība, lai nebūtu kaut kāda brīva interpretācija par to, kur, kad un kāpēc mūsu karavīriem ir jākaro. Un likumprojekts šajā ziņā vieš skaidrību.

Un ceturtais jautājums – jau pieminētais Liepājas Olimpiskais centrs. Tautas partija atbalsta šim centram nacionālas nozīmes sporta bāzes statusa piešķiršanu. 

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Protams, ka svarīgākais šonedēļ ir jautājums par Satversmes grozījumiem. Jautājums, kas ir politiskajā dienaskārtībā jau gadu, šonedēļ uzbangoja ar jaunu sparu pēc tā, kad prezidents savā svētku uzrunā aicināja deputātus atcerēties, ka savi solījumi sabiedrībai ir jātur.

Un jau pirms gada bija iespēja politiķiem parādīt savu politisko gribu un grozījumus izstrādāt. Tādas iespējas bija, kad paraksti tika savākti un iesniegti Saeimā. Tādas iespējas bija vēl pirms referenduma. Tādas iespējas bija tad, kad prezidents 3.jūnijā iesniedza savu likumdošanas iniciatīvu.

Pašreiz mēs redzam, šonedēļ tas rezultējās ar izrēķināšanos ar Satversmes grozījumu izstrādes apakškomisiju, paziņojot, ka turpmāk atbildību uzņemsies Juridiskā komisija. Manuprāt, ir svarīgi turēt savus sabiedrībai dotos solījumus un panākt to, lai tautai tiešām būtu reālas tiesības rosināt atlaist parlamentu tad, ja politiķi aizmirst to, kam vara pieder mūsu valstī. Tas ir, atcerēties to, ka tautai nav jābaidās – jābaidās ir politiķiem. Tauta ievēl politiķus, nevis politiķi – tautu. Tātad savi solījumi ir jāpilda neatkarīgi, vai to dara apakškomisija, kurā ietilpa visa Juridiskā komisija, vai to dara Juridiskā komisija bez dažiem deputātiem, klāt nākušiem no apakškomisijas.

Bažas par Satversmes grozījumu tālāko likteni man izraisa koalīcijas partiju paziņojumi. Pirmām kārtām paziņojums, ka ir panākta vienošanās un divas trešdaļas par prezidenta tiesībām. Savukārt tāds vienprātīgs, draudzīgs apgalvojums par to, ka par tautas tiesībām ir jābūt pusei no visiem balsstiesīgajiem. Eksperts Mārtiņš Mits vakardien precīzi pateica, ka nav pamata ņemt par atskaites punktu visus balsstiesīgos jautājumā par Saeimas ievēlēšanu vai atsaukšanu. Par atskaites punktu ir jāņem tas cilvēku skaits, kas konkrēto parlamentu ievēl.

Paziņojums, ka tagad ir divas trešdaļas par prezidenta tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu, bez referenduma risināt politiskas krīzes ir uztverams ar tikpat lielām bažām, jo savukārt es tajā saskatu mēģinājumu ierobežot arī prezidenta tiesības, jo Konstitucionālo tiesību komisija ir precīzi pateikusi, ka šis uzskaitījums nekādā veidā nedrīkst būt izsmeļošs un prezidentam ir atstājamas pietiekami plašas iespējas rīkoties. Tas, ko es esmu dzirdējusi publiskajā telpā, ir gluži pretēji. Tātad es saredzu vēlmi nedot tiesības rosināt pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas reālas ne tautai, ne prezidentam.

Vēl lielākas bažas man izraisa tas, ka vakardien pie prezidenta Vilnis Edvīns Bresis aicināja: ja nevar atrast Saeimas deputātu vienošanos, vienošanās esot jāmeklē politisko partiju līderiem. Viņš gan nenorādīja laiku un datumu, kurā pārējām opozīcijas partijām vajadzētu sēsties pie viena galda ar Lembergu un risināt jautājumu par Satversmes grozījumiem. Es uzskatu par nepieļaujamu situāciju, ka arī Satversmes grozījumi būtu jāsaskaņo ar smagos noziegumos apsūdzēto bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Tātad vēl, protams, pie aktualitātēm ir šis pieprasījums. Pieprasījums ir ne jau par prēmijām, pieprasījums ir par deputātu cinismu. Pieprasījums ir par politiķu cinismu, par to, ka ministri, sludinot taupību policistiem, skolotājiem un ārstiem, zinot, ka būs aizliegums izmaksāt prēmijas, tomēr to dara un nekautrējas tam meklēt attaisnojumus, kāpēc tas tā ir. Jā, Eglīša kungs pirms manis teica, ka tā ir nereglamentēta un nesakārtota sistēma. Bet kas par to ir atbildīgs? Finanšu ministrijā jau četrus gadus valda Tautas partija. Vairāk nekā trīs gadus arī Tautas partijas premjers bija pie varas. Vai ir kaut kas sakārtots vai mēģināts? Vai tiešām ir jāsagaida tāda situācija, kāda ir pašreiz, lai vismaz solītu kaut ko sakārtot?

Un, protams, par Sudrabas kundzi. Viņa ir cilvēks savā vietā, un mēs pat neaicināsim viņu uz frakcijas sēdi, lai viņai uzdotu formālus jautājumus. Tas cilvēks ir savā vietā. Viņa domā par valsti, domā par to, lai valsts maciņā būtu vairāk naudas, lai ikvienam no mums būtu vieglāk un labāk dzīvot.

Bet šajā nedēļā ir pirmā Advente. Gaišu jums nedēļas nogali! Gaišu un priecīgu Adventes laiku! 

I.Šlesere
(LPP/LC frakcija):

Arī es vēlētos paust Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” viedokli par aktuālākajiem jautājumiem. Un proti, mūsuprāt, viens no jautājumiem, kurš jau labu laiku un īpaši šobrīd sabiedrībā ir īpaši aktualizējies, ir jautājums par Satversmes grozījumiem.

Un tieši šajā sakarībā es vēlētos pastāstīt to, ka vakar notika Latvijas Pirmā partijas un partijas “Latvijas Ceļš” domes sēde, kurā viens no izskatītajiem jautājumiem bija tieši jautājums par Satversmes grozījumiem. Un arī mūsu partijas dome pieņēma lēmumu par Satversmes grozījumiem, kurā mēs paužam sekojošu nostāju par to, ka mēs neesam atkāpušies no sava viedokļa, ko mēs jau paudām pirms referenduma par Satversmes grozījumiem šā gada augustā. Un mēs teicām, ka tautai ir jādod tiesības ierosināt Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas. Taču, lai novērstu populismu un manipulācijas iespējas ar tautas jau izteikto gribu, demokrātiskās vēlēšanās ievēlot Saeimu, mēs uzskatām, ka, lai tautas nobalsošanā nodotā pilsoņu kopuma iniciatīva par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu stātos spēkā, to ir jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem. Šobrīd Satversmes 10.pants nosaka to, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem, un tas ir Satversmē noteiktais Saeimas pilnvaru laiks. Pirmstermiņa vēlēšanas groza šo pilnvaru laiku, līdz ar to arī groza pašu Satversmi. Tādējādi Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas ir Satversmes grozījums pēc būtības, un Satversmes 79.pants nosaka, ka Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem. Tas nozīmē, ka šis nepieciešamais balsu skaits – vismaz puse no visiem balss­tiesīgajiem – jau ir iestrādāts un noteikts mūsu Satversmē.

Es gribētu pieminēt arī to, ka mēs ārkārtīgi rūpīgi un ar lielu atbildības sajūtu piegājām pie šī jautājuma risināšanas, un arī mūsu partijas iekšienē tika izveidota īpaša darba grupa, kas analizēja parlamenta priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma būtību kā tādu. Mēs iepazināmies arī ar citu valstu pieredzi un arī rūpīgi izvērtējām Satversmē jau esošo regulējumu.

Un šeit es arī pavisam īsi gribētu pieminēt arī citu valsti pieredzi, ka tas ir ārkārtīgi rets mehānisms, un šādas tiesības ir paredzētas tikai Lihtenšteinā, kas ir parlamentāra monarhija, un četrās Vācijas federālajās zemēs, pie tam divās no šīm federālajām zemēm nepieciešamais atbalsts parlamenta atlaišanai ir vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem. Turpretī daudzās parlamentārajās demokrātijās, kurās prezidentu ievēl parlaments, prezidentam ir tiesības izsludināt Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas.

Līdz ar to arī mūsu partija, rūpīgi izvērtējot šo citu valstu pieredzi, gan arī ņemot vērā to, ka tautas tiesības rosināt Saeimas priekšlaicīgas vēlēšanas un atlaišanu ir ļoti laikietilpīgs process un tas ilgst apmēram četrus piecus mēnešus, jo ir iesaistītas gan divas lielas kampaņas, un tas ir arī ārkārtīgi dārgs pasākums, mēs secinājām to, ka ir nepieciešams arī efektīvs mehānisms krīzes atrisināšanai. Un tieši tādēļ, lai nodrošinātu valsts stabilitāti valsts vai parlamentārās krīzes gadījumā, mēs uzskatām, ka Valsts prezidentam ir jādod tiesības izsludināt Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas, bet noteiktos gadījumos, tādējādi nesaistot to ar tautas nobalsošanu un iespējamo prezidenta amata zaudēšanu.

Un šie iespējamie gadījumi ir četri. Tas ir tad, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77.pantu un pēc tam notikušajā tautas nobalsošanā šie grozījumi nav apstiprināti; ja Saeima kvoruma trūkuma dēļ sesiju starplaikā nesanāk uz plenārsēdēm trīs mēnešus, tātad Saeima nav lemtspējīga; ja Saeima nav spējusi apstiprināt valdību trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Valsts prezidents ir nosaucis Ministru prezidenta kandidātu, un ja Saeima nav pieņēmusi budžetu sešu mēnešu laikā kopš brīža, kad valdība ir iesniegusi budžeta projektu Saeimā. Tātad iestājoties kādam no šiem apstākļiem, Valsts prezidents izsludina Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas un ar to arī esošā Saeima uzskatāma par atlaistu.

Es arī šeit vēlētos uzsvērt to, ka mēs ierosinām arī pilnīgi jaunu normu, kas paredz abos gadījumos – gan gadījumā, kad tauta ierosina atlaist Saeimu, gan gadījumā, kad prezidents izsludina Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas, starplaikā starp Saeimas vēlēšanām esošā Saeima turpina strādāt bez tiesībām lemt par Valsts prezidenta atlaišanu, bet Valsts prezidents ir tiesīgs neizsludināt tās pieņemtos likumprojektus.

Šī norma novērstu to situāciju, kāda tā ir iespējama šobrīd, ka valstī vispār var būt situācija, kad valstī vispār nav likumdevēja laika posmā no lēmuma par Saeimas pirmstermiņa vēlēšanām līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai, jo, ņemot vērā to, ka ir izslēgts un vairs nedarbojas Satversmes 81.pants, kas deva Ministru kabinetam Saeimas starp­laikos tiesības izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Līdz ar to mēs uzskatām, ka šī ir būtiski jauna norma, kas novērstu to situāciju, ka valsts var palikt vispār bez likumdevēja.

Tātad es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka šim jautājumam mūsu frakcija un partija ir piegājusi ļoti rūpīgi un atbildīgi. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams Satversmē noteikt tiesības lemt par Saeimas pirms­termiņa vēlēšanām un Saeimas atlaišanu diviem subjektiem – gan tautai, gan Valsts prezidentam pie noteiktiem nosacījumiem.

Līdz ar to mūsu frakcija paudīs savu viedokli un arī tiks turpināts darbs pie konkrētu redakciju izstrādes, kas tiks arī iesniegts Juridiskajā komisijā. Un arī tātad šajā komisijā turpināsies darbs pie pārrunām visu partiju starpā, lai tiešām tiktu atrasts kompromiss, kurš iegūtu divas trešdaļas Saeimas deputātu atbalstu. 

M.Mitrofanovs
(PCTVL frakcija):

Šodien mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz izslēgt no Krimināllikuma 124.1 pantu, uz kura pamata cilvēku var krimināli sodīt par viedokļa paušanu par valsts finanšu sistēmas stāvokli.

Mēs uzskatām, ka šī norma ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā nostiprinātajām tiesībām uz vārda brīvību. Pirms gada PCTVL frakcija balsoja pret Krimināllikuma papildināšanu ar šo strīdīgo normu, jo mēs paredzējām, ka šī norma varētu būt piemērota kā represīvais ierocis pret cilvēkiem, kuru viedoklis nesakrīt ar valdības pozīciju, vai vienkārši pārpratuma dēļ.

Diemžēl mūsu pesimistiskā prognoze piepildās. Šī gada novembrī aizdomās par nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu. Tāpat šajā sakarā Drošības policijas aizdomu lokā ir nonācis arī grupas “Putnu balle” dalībnieks Valters Frīdenbergs. Ventspils augstskolas pasniedzējs aizturēts saistībā ar vietējā laikrakstā “Ventas Balss” ekspertu diskusijā pausto viedokli un prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību, banku un kreditēšanas sistēmas nākotni.

Savukārt grupas “Putnu balle” dalībnieks Valters Frīdenbergs Drošības policijas uzmanību piesaistījis ar dažiem koncerta laikā pateiktajiem jokiem. Šie divi cilvēki jau bija cietuši, neraugoties uz to, ka publiskā telpa, kur viņi bija pauduši savus uzskatus, ir visai ierobežota.

Bet pilnīgi citādi šī Krimināllikuma norma tika piemērota tad, kad savu negatīvo valsts finanšu sistēmas nākotnes redzējumu pauda kāds valdošo partiju pārstāvis. Šī gada augustā Tautas partijas biedrs Gundars Bērziņš ļoti plašai LNT auditorijai pareģoja, ka pensiju referenduma pozitīva iznākuma gadījumā lata devalvācijas riski būtiski palielināsies. Viņš arī izteica prognozes, ka 18 mēnešu laikā lata devalvācija par 20–25 procentiem var kļūt neizbēgama.

Uz šiem izteikumiem bija spiesta operatīvi reaģēt arī Latvijas Banka, kas paziņoja, ka šāds izteikums vērtējams kā sabiedrības biedēšana bez kādas jēgas, kas ir mazākais neētiski. Savukārt Drošības policija šajā gadījumā paziņoja, ka Bērziņa kunga izteikumi jāvērtē kā personas viedoklis, nevis kā apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanas fakts par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Tāpēc nav pamata šo viedokli vērtēt no krimināltiesiskā aspekta.

Saistībā ar abiem augstāk minētajiem gadījumiem publiskajā telpā gan no krimināltiesību speciālistiem, gan no masu mediju pārstāvjiem, gan no politiķiem ir izskanējusi pamatota kritika par nepieļaujamu cenzūru un Satversmē nostiprinātās vārda brīvības ierobežojumu.

Mēs uzskatām, ka attiecīgais Krimināllikuma pants ir jāatceļ un publiskās diskusijas par valsts finanšu sistēmu un nacionālās valūtas nākotni krīzes laikā ir ne tikai iespējamas, bet arī vēlamas. Jo vairāk skan dažādi finanšu situācijas novērtējumi, jo mazāk cilvēki uzticas baumām un radikālām prognozēm. Mūsu priekšlikums par Krimināllikuma grozījumiem tiks izskatīts nākošnedēļ. 

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Laiks pēc valsts budžeta pieņemšanas Saeimā parasti iezīmē zināmu darba atslābumu. Šogad droši vien tas tā nebūs, un mēs labi saprotam, ka tas ir visai sarežģīto finansiālo un ekonomisko situāciju dēļ, kuru dēļ valdībai šobrīd jārisina nopietnas problēmas, un neapšaubāmi, ka deputāti, tai skaitā mūsu frakcija, uzmanīgi sekosim līdz ikkatram valdības solim, katrai iniciatīvai, ar kuru klajā nāks gan Ministru prezidents, gan finanšu ministrs, gan pārējie ministri.

Acīmredzot jārēķinās ar to, ka deputātiem arī tuvākā laikā, ja ne tuvākā mēneša, tad tuvāko dažu mēnešu laikā, nāksies iesaistīties sarežģītu jautājumu risināšanā. Pirmām kārtām jau nākamā gada budžeta izdevumu daļas samazināšanā, kas šoreiz būs droši vien krietni grūtāk gan psiholoģiskā, gan citādā ziņā, salīdzinot ar to samazināšanu, kāda tika veikta Saeimā starp pirmo un otro lasījumu. Iespējams, arī ar budžetu saistītajos likumos, jo tie procesi, kas pašlaik notiek ar komercbankas “Parex” pārņemšanu, kas ievelkas garumā, ar tām sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu par aizdevumu. Tātad, protams, tās ir gan sarežģītas, gan strīdīgas, vienmēr jāpieiet, vai ir labāki varianti vai sliktāki varianti. Katrā gadījumā droši vien šobrīd nebūs daudz tādu, kas apskaustu valdību vai īpaši vēlētos nokļūt tās vietā.

Pie citiem jautājumiem. Valsts kontroliera ievēlēšana ir sagaidāma vēl līdz Ziemassvētkiem. Mūsu apvienības deputāti ar Ingunu Sudrabu ir tikušies jau pirms apmēram diviem mēnešiem. Notikusi abpusēja ieinteresēta un draudzīga saruna. Frakcija ir gatava atbalstīt arī šo kandidātu tālākajam darbam. Tā ka šeit Saeimā noteikti lieli pārsteigumi šajā balsojumā nevarētu būt.

Un beidzot arī daži vārdi jautājumā par Satversmes grozījumiem, kur tagad viss atbildības smagums gulsies uz Juridisko komisiju, kas arī ir samērā loģiski. Šai komisijai jāsagatavo tādi vai citādi priekšlikumi, ja tā par tiem spēs vienoties. Tai pat laikā mūsu frakcija neatvadās no sava viedokļa, ka šeit ir jābūt maksimāli piesardzīgiem un konservatīviem, jo arī esošā Satversmes redakcija paredz pietiekami plašas iespējas kritiskās situācijās panākt Saeimas atlaišanu. Iniciators šeit, kā zināms, ir Valsts prezidents. Prezidents šeit nav ierobežots ne ar kādu konkrētu Saeimas darbības gadu, tātad var darīt to jebkurā brīdī, vai darīt to saistībā ar jebkuru iekš­politisku, ārpolitisku drošību, finanšu vai sociālo dzīvi saistītu vai cita veida motivāciju. Tātad tas nebūtu saistīts ar tādām, teiksim, idejām kā budžeta nepieņemšana, valdības neizveidošana vai tamlīdzīgas lietas, par kurām pašlaik spriež.

Otrām kārtām arī kvorums, kas pašlaik tiek apspriests divos variantos – tātad lielajā kvorumā puse no visiem balsstiesīgajiem un puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušies. Šobrīd šāda kvoruma nav. Kvorums ir neliels – būtībā viena balss vairāk par atlaišanu, nekā pret –, kas nozīmē to, kad Valsts prezidentam ir tiesības un droši vien ir arī pienākums nākt klajā ar Saeimas atlaišanas ideju gadījumā, ja viņš redz, ka sabiedrības vairākuma noskaņojums ir tāds, ka tie ir gatavi balsot par, un ja šāds ārkārtas vēlēšanas var dot pozitīvu efektu. 

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Frakcijai “Pilsoniskā Savienība” šodien ir gandrīz vai svētku diena. Mūsu rindas papildina jauns deputāts. Tā ir profesore Latvijas Universitātē, izcila personība Janīna Kursīte–Pakule. Viņa uzsāks darbu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un Saeima atbalstīja viņas ievēlēšanu šajā komisijā.

Jāsaka, ka Janīna Kursīte varētu būt arī ļoti vienojošs spēks starp pozīcijas un opozīcijas deputātiem, jo nez kāpēc Saeimā ir tāda noskaņa, ka pozīcijas deputātu viedokļi vienmēr ir pareizi, bet opozīcijas izteiktie reizēm netiek atbalstīti pat tad, ja tie ir loģiski un vēlami.

Gribētu vēl teikt to, ka šodien arī tika pieņemts lēmums frakcijā par to, ka mēs izvirzām par valsts kontroliera kandidāti atkārtoti Ingunu Sudrabu, un esam iesnieguši jau oficiālu dokumentu, jo Ingunas Sudrabas pilnvaras beidzas šī gada 21.decembrī. Un acīmredzot vienā no Saeimas pēdējām sēdēm decembrī notiks vēlēšanas. Jācer, ka Inguna Sudraba, kura līdz šim ir ārkārtīgi konstruktīvi darbojusies un ļoti daudzas nepilnības ir atklājusi gan valsts, gan pašvaldību darbā, tiks ievēlēta, jo, kā šeit redzējām, daudzu frakciju pārstāvji arī izteica atbalstu viņas ievēlēšanai atkārtoti par valsts kontrolieri.

Pašā nedēļas sākumā, pirmdien, tikāmies arī ar Valsts prezidentu un runājām par iespējamiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Jāsaka, ka atšķirībā no citām frakcijām mūsu frakcija jau sen ir sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus, kurus atzinīgi ir novērtējis gan Juridiskais birojs, gan arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji un šī komisija, kura tika nodibināta pie Valsts prezidenta kancelejas, lai izvērtētu iespējamos Satversmes grozījumus.

Mūsu pārstāve Ilma Čepāne šodien tika ievēlēta Juridiskajā komisijā, un līdz ar to viņas padomi varētu būt ļoti vērtīgi jaunu likumprojektu sagatavošanā, un Satversmes grozījumi beidzot varbūt būs iespējami, jo līdz šim tik tiešām tika ignorēti visi viedokļi, kuri gribēja panākt ātrāku atbalstu, lai arī sabiedrība varētu lemt par Saeimas atlaišanu.

Šis laikposms nav viegls, jo sabiedrībā valda zināmā mērā gandrīz vai depresija sakarā ar to, ka ekonomiskais stāvoklis pašlaik ir ļoti sarežģīts. Un tomēr gribētos vēlēt visiem tādu mierīgu noskaņu un ticību labākiem pavērsieniem, bet Ministru kabinetam – darīt vairāk un savos noslēpumos vajadzētu dalīties arī ar Latvijas Republikas Saeimu un arī ar Latvijas sabiedrību, jo tik tiešām bankrota situācija Latvijas uzņēmējiem ir ļoti bīstama. Šeit vajadzētu izstrādāt visus iespējamos scenārijus, lai Latvijā uzņēmēji varētu tomēr pārdzīvot šo ekonomiski sarežģīto laiku un nodokļu maksātāju pulks vairotos, nevis saruktu.

Gribētos jums visiem vēlēt tādu mierīgu nedēļas nogali šajā pirmajā Adventes laikā.

Saeimas preses dienests