Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs O.Kastēns

Uz jaut. nr.127/J9 – dok. nr.3368

Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai

Atsaucoties uz Latvijas Republikas (turpmāk – LR) Saeimas kancelejas 2008.gada 20.novembra lūgumu sniegt atbildi uz Saeimas deputātu sagatavoto jautājumu “Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai” (jautājumu reģistra Nr.127/J9), saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 121.pantu informēju Saeimas deputātus, ka:

1. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (turpmāk – Sekretariāts) katru gadu valsts programmas ietvaros “Sabiedrības integrācija Latvijā” piešķir finansējumu mazākumtautību biedrībām ar mērķi veicināt objektīvas, daudzveidīgas un saistošas informācijas pieejamību mazākumtautību auditorijās, kā arī atbalstīt mazākumtautību etniskās identitātes saglabāšanu un līdzdalību pilsoniskajos procesos, sekmējot Latvijas mazākumtautību kultūras iekļaušanu Latvijas nacionālās kultūras ietvarā.

Likums “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kulturālo autonomiju” ietver normu, saskaņā ar kuru valsts pienākums ir sekmēt LR pastāvīgo iedzīvotāju dibināto nacionālo biedrību, to apvienību un asociāciju darbību un materiālo nodrošinājumu (5.pants). Daudzās pašvaldībās jau ir izstrādātas un tiek īstenotas sabiedrības integrācijas programmas (piemēram, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā). Sekretariāta 2008.gada budžetā jau iekļauti līdzekļi pašvaldību integrācijas programmu izstrādei un īstenošanai.

2. Vispārējās izglītības likuma 17.panta 2.punkts un 18.pants nosaka vispārējo izglītības iestāžu tiesības izstrādāt savas izglītības programmas un licencēt tās noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar “Vispārējās izglītības likuma” 41.panta 1.punktu “Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus”. Mazākumtautību izglītības programmu departamenta izveides jautājumi atbilst IZM kompetencei. Tomēr jāatzīst, ka sabiedrības integrācijas politika ir horizontāla politika un, no šāda viedokļa raugoties, lietderīgāk būtu atbildību par šīs politikas koordināciju saglabāt vienas institūcijas ietvaros, kas ir atbildīga par sabiedrības integrācijas jautājumiem.

3. Mazākumtautību etniskās kultūras programmu departamenta izveide Kultūras ministrijā ir Kultūras ministrijas kompetences jautājums (skat. arī 2.punktu).

4. Programmas “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2008.–2012.gadam” 1.3. rīcības virziens “Nodrošināt bērniem un jauniešiem nepieciešamās zināšanas un prasmes savstarpējai sadarbībai un pilsoniskai līdzdalībai” paredz atbalstu iniciatīvām mācību gada ietvaros, kurās kopā darbojas skola, NVO un pašvaldība. Likuma “Par pašvaldībām” V nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek veidotas pašvaldību komisijas, līdz ar to, ja pašvaldība uzskata, ka šāda komisija ir nepieciešama, tad jau šobrīd likuma ietvaros ir iespēja šādu komisiju izveidot.

5. Pēc IZM sniegtās informācijas, vispārējās izglītības iestādēs mazākumtautību etniskā kultūra tiek apgūta mācību priekšmetos, kuri iekļauti valsts pamatizglītības standarta obligāti apgūstamo mācību priekšmetu klāstā.

6. Pilsonības iegūšanas procesa analīze un pilsonības prestiža jautājumi ir Sekretariāta īstenotās programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” darba kārtības jautājums. 2008.gada sākumā atbilstoši EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka ierosinājumam tika veikts pētījums “Kvantitatīvs un kvalitatīvs pētījums par sabiedrības integrācijas un pilsonības aktuālajiem aspektiem”. Pilsonības iegūšanas procesu monitoringu regulāri veic Naturalizācijas pārvalde. Naturalizācijas pārvalde arī aktīvi iesaistījās minētā pētījuma izstrādes procesā un ir informēta par pētījuma rezultātiem.

7. Naturalizācijas procesa pilnveidošanas pasākumi ir nozīmīgs sabiedrības integrācijas politikas īstenošanas aspekts, un tie ir iekļauti Sekretariāta izstrādātajā sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumenta “Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2009.–2013.gadam “Saliedēta sabiedrība nacionālā valstī”” projektā.

8. Valodas lietošanu iedzīvotāju un pašvaldību iestāžu saskarsmē nosaka Valsts valodas likums. Likuma izpildes uzraudzība valsts un pašvaldību iestādēs ir Tieslietu ministrijas kompetencē.

Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumi Nr.130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” paredz atsevišķus gadījumus, kad informācija līdztekus latviešu valodai sniedzama arī svešvalodā. No sabiedrības integrācijas viedokļa svarīgi būtu veicināt latviešu valodas apguvi gan skolās, gan mūžizglītības programmu ietvaros, attīstot dažādas apmācību metodikas atbilstoši dažādu zināšanu grupām.

Cerot uz turpmāku sadarbību, pateicos par Jūsu aktīvu līdzdalību Latvijas mazākumtautību kultūras saglabāšanas un attīstības jautājumu risināšanā.

Ar cieņu,

īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns

Rīgā 2008.gada 27.novembrī

Ministre I.Purne

Uz jaut. nr.128/J9 – dok.nr.3343

Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir saņēmusi Jūsu 2008.gada 20.novembra vēstuli Nr.8/7-2-97- (9/08) ar jautājumiem par likumdošanas priekšlikumiem, kurus likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kulturālo autonomiju” plāno iesniegt partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Sniedzam atbildes uz Jūs interesējošajiem jautājumiem.

1. Ministrija organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu vispārējās izglītības iestādēs mazākumtautību izglītības jautājumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Latvijas valsts piešķir nozīmīgu finansējumu sabiedrības integrācijas veicināšanai, veidojot labvēlīgus nosacījumus mazākumtautību izglītības un etniskās piederības nodrošināšanai un attīstībai. 2008.gadā Valsts budžetā ir piešķirti līdzekļi – mērķdotācijas 216 404 525 latu apmērā republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām piemaksu noteikšanai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pedagogiem, kuri māca latviešu valodu un citus mācību priekšmetus latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas (grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”). Valsts budžeta un Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros tiek finansēta latviešu valodas kā otrās valodas pedagogu tālākizglītības nodrošināšana, mācību metodikas un mācību līdzekļu izstrāde, kā arī mācību satura pilnveide, ko īsteno Latviešu valodas apguves valsts aģentūra.

Valsts budžeta ietvaros tiek piešķirts papildfinansējums “Latgales izglītības programmai”, 2008.gadā piešķirot dotācijas 40 000 latu apjomā, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu pašvaldībām izglītības kvalitātes uzlabošanai un veicinātu mazākumtautību integrāciju Latgales reģionā.

Izglītības iestādes īsteno izglītības programmas un veido mazākumtautību programmas bez papildus finansējuma. Arī interešu izglītības jomā tiek īstenotas dažādas kultūrizglītības, vides, tehniskās jaunrades, sporta programmas, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts jaunatnes iniciatīvu centram, pašvaldībām un interešu izglītības iestādēm.

Līdz ar to ministrija uzskata, ka nav nepieciešams plānotajā likumā vēl papildus iekļaut normu, kas nosaka, kādā kārtībā piešķir valsts un pašvaldības finansējumu mazākumtautību etniskās piederības veicināšanai.

2. Ministrija nodrošina vispārējās izglītības iestāžu darbību, aktīvi un atbildīgi īstenojot valsts piedāvātās iespējas mazākumtautību valodu, kultūras un tradīciju saglabāšanai. Vispārējās izglītības iestādēm ir dota iespēja izstrādāt savas izglītības programmas (Vispārējās izglītības likuma 17.panta 2.punkts) un licencēt tās noteiktajā kārtībā (Vispārējās izglītības likuma 18.pants). Mazākumtautību izglītības programmās var iekļaut attiecīgo etnisko kultūru saturu (Izglītības likuma 41.panta 2.punkts). Etniskās kultūras saturs var tikt iekļauts mācību priekšmetu programmās integrēti vai piedāvāts kā atsevišķs satura bloks fakultatīvajās nodarbībās pamatskolā vai kā mācību priekšmets vidusskolā.

Ministrija sadarbojas ar augstskolu mācībspēkiem, pašvaldībām, reģionālajiem bilingvālajiem centriem un bilingvālās izglītības koordinatoriem, nevalstiskajām organizācijām, lai kopīgi risinātu jautājumus, kas attiecas uz mazākumtautību etniskās piederības veicināšanu un attīstību. Ministrija veic tai noteiktās funkcijas un uzdevumus mazākumtautību izglītības nodrošināšanā, līdz ar to nav nepieciešama jaunas struktūrvienības – Mazākumtautību izglītības programmu departamenta izveide.

3. Ministrija atzinīgi novērtē Latvijas Republikas Kultūras ministrijas ieguldījumu mazākumtautību etniskās kultūras veicināšanā un mazākumtautību kultūras, tradīciju, mākslas un mūzikas popularizēšanā un uzskata, ka Kultūras ministrijas kompetencē ir noteikt reglamentu, tās struktūru un darba organizāciju.

4. Vispārējās izglītības iestāžu skolēni, pedagogi, vecāki un mazākumtautību kultūru biedrību pārstāvji sekmīgi sadarbojas dažādos interešu izglītības un kultūras programmu ietvaros. Piemēram, Daugavpils pašvaldības iestādes “Krievu kultūras centrs” darbība un direktores Geroidas Bogdanovas pašaizliedzīgais darbs Latvijas valsts labā 2008.gadā ir novērtēts ar valsts augstāko apbalvojumu, piešķirot Atzinības krustu.

Ministrija atzinīgi vērtē nacionālo kultūras biedrību un asociāciju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedrības integrācijas, pilsoniskās izglītības un demokrātijas jautājumu risināšanā un atbalsta pašvaldību ierosinājumus veidot Mazākumtautību etniskās kultūras padomes.

5. Latvijas valstī ikvienam skolēnam ir iespējas izvēlēties izglītības iestādi neatkarīgi no mācībvalodas, jo Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā vienotus mācību priekšmetu standartus un izglītības programmu paraugus visām izglītības iestādēm.

Atbilstīgi Izglītības likuma 9.pantam valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā. Izstrādājot pamatizglītības mazākumtautību programmu, izglītības iestādes kompetencē ir izvēlēties mācību priekšmetu apguves valodu, latviešu vai mazākumtautību valodu, kā arī izstrādājot vispārējās vidējās izglītības programmas – izvēlēties mācību priekšmetu apguves valodu – latviešu vai mazākumtautību valodu. Vispārējās izglītības iestādēs mazākumtautību etniskā kultūra tiek apgūta mācību priekšmetos, kuri iekļauti valsts pamatizglītības standarta obligāti apgūstamo mācību priekšmetu klāstā – mazākumtautību literatūra, kā arī integrēti – vizuālās mākslas un mūzikas mācību priekšmetu saturā.

Etniskās kultūras komponenti – apzināties valodu kā kultūras sastāvdaļu, saprast tās nozīmi starpkultūru dialoga veidošanā, saskatīt tekstā dažādu tautu priekšstatus par vērtībām, ar cieņu izturēties pret citu tautu valodām, saskatīt kopīgo un atšķirīgo latviešu un citu tautu kultūrā – ir iekļauti vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmu saturā. Ministrija uzskata, ka pēc kompetentas šo pārbaudījumu satura izvērtēšanas būtu lietderīgi naturalizācijas procesā ņemt vērā centralizēto eksāmenu rezultātus.

8. Attiecībā uz izteikto priekšlikumu par krievu valodas izmantošanu iedzīvotāju un pašvaldības iestāžu saskarsmē, informējam, ka valsts valodas lietojumu nosaka Valsts valodas likums un tā īstenošana valsts un pašvaldību iestādēs ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas kompetence.

Izsaku cerību uz turpmāku sadarbību Latvijas izglītības sistēmai nozīmīgu jautājumu risināšanā, lai veicinātu mazākumtautību izglītības iespējas un pilnveidotu izglītības kvalitāti demokrātiskā sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministres vietā –

labklājības ministre I.Purne

Rīgā 2008.gada 24.novembrī

Ministre H.Demakova

Uz jaut. nr.129/J9 – dok. nr.3344

Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai

Godātie deputātu kungi!

Atbildot uz Jūsu vēstulē izvirzītajiem jautājumiem, vēlos vispirms uzsvērt, ka laikā, kad Latvijas valsts, būdama iesaistīta globālos procesos, pārdzīvo nopietnu ekonomisku krīzi un ir spiesta samazināt ne tikai finanšu, bet arī cilvēkresursus valsts pārvaldē, Jūsu priekšlikumi, kas paredz atvērt jaunus finanšu avotus un dibināt vairākas jaunas administratīvās struktūras valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijās, nešķiet lietderīga un ir pretrunā ar valsts politikas aktuālajiem uzdevumiem.

Vēlos atgādināt, ka sabiedrības integrācijas veicināšana nav Kultūras ministrijas kompetence, bet gan saskaņā ar 2007.gada 13.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.764 “Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta nolikums” vadošā valsts pārvaldes iestāde sabiedrības integrācijas jomā ir minētais sekretariāts. Tā kompetencē ir valsts politikas izstrāde un īstenošana sabiedrības integrācijas jomā – pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšana, rasu un etniskās diskriminācijas izskaušana, diskriminācijas izskaušanas starpnozaru jautājumi un iecietības veicināšana sabiedrībā, mazākumtautību tiesības, lībiešu kultūras un tradīciju saglabāšana, atbalsts latviešu diasporai, kā arī imigrantu integrācija.

Saskaņā ar 2008.gada 29.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.650 “Par Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta reorganizāciju” ar 2009.gada 1.janvāri sekretariāta funkcijas pārņems Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Atbildot uz Jūsu 3.jautājumu, informēju, ka, neparedzot jaunas štata vietas, Kultūras ministrijā nav iespējams izveidot Mazākumtautības etniskās kultūras programmu departamentu. Jau šobrīd Kultūras ministrijas darbinieki strādā ar lielu noslodzi, jo veicamās funkcijas nav samazinātas, bet gan saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra sēdē nolemto (protokols Nr.68 43.§) Kultūras ministrijai ir jāsamazina strādājošo skaits tā, lai līdz 2009.gada 30.jūnijam nodrošinātu amatu vietu skaita samazinājumu no iestādēs kopējā amatu vietu skaita ne mazāk kā par 10% (t.i., par 13 amata vietām) salīdzinājumā ar 2008.gada 1.janvāri, no kura jānodrošina amatu vietu skaita samazinājums ne mazāk kā par 5% līdz 2008.gada 31.decembrim.

Lielākā daļa jautājumu, kurus Jūs adresējat man, nav manā kompetencē, tādēļ varu atkārtoti paust tikai savu personisko viedokli, ka sabiedrības integrācija Latvijā ir iespējama vienīgi uz latviešu valodas pamata.

Vēlos arī atkārtoti uzsvērt, ka mazākumtautību kultūras aktivitātes nebūt nav izslēgtas no valsts atbalsta loka un arī pašlaik var saņemt un saņem finansējumu no valsts budžeta. Atgādinu, ka līdztekus Sabiedrības integrācijas fondam kā finanšu avots mazākumtautību kultūras aktivitāšu projektiem ir izmantojams Valsts kultūrkapitāla fonds. Valsts regulāri atbalsta mazākumtautību festivālu “Latvijas vainags”, kas šogad bija iekļauts Dziesmu un deju svētku programmā un saņēma arī valsts finansējumu (LVL 12 842).

Uzskatu arī, ka mazākumtautību etniskās kultūras izglītības programmas kvalitatīvā līmenī var tikt izstrādātas tikai mazākumtautību etniskajā dzimtenē. Arī Latvijas valdība veido uz diasporu vērstu politiku, tajā skaitā sniedzot metodisku palīdzību latviešu diasporas kultūras un izglītības aktivitātēm citur pasaulē.

Ar cieņu,

kultūras ministre H.Demakova

Rīgā 2008.gada 24.novembrī