Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2008. gada 27. novembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2008.gada 27.novembrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, J.Sokolovska, M.Mitrofanova un V.Buhvalova jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai (jautājumu reģistra Nr.126/J9)

“Par nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).(Atbildes dok.Nr.3327)

2. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, J.Sokolovska, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam (jautājumu reģistra Nr.127/J9)

“Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, J.Sokolovska, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.128/J9)

“Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, J.Sokolovska, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai (jautājumu reģistra Nr.129/J9)

“Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2008.gada 24.novembrī

Pielikums

Par nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos

Rīgas Brāļu kapi ir valsts nozīmes piemineklis, savdabīgs varoņu panteons, kur tiek godināti cilvēki, kas ir atdevuši savas dzīvības par Latvijas neatkarību un brīvību. Lai godinātu varoņus, uz šiem kapiem ierodas ārzemju viesi, tūristi un skolēni. Rīgas Brāļu kapos apglabātie karavīri ir patriotisma piemērs jaunajai paaudzei.

Tomēr rodas neizpratne par to, vai daži cilvēki, kuru vārdi ir iemūžināti Brāļu kapos, var kādam kalpot par pozitīvu piemēru.

Pašā godājamākajā vietā, tieši zem Mātes Latvijas skulptūras, atrodas pulkveža Voldemāra Veisa kaps. Voldemārs Veiss ir pazīstams kā viens no holokausta organizatoriem Latvijā, kas ņēma tiešu dalību ebreju geto organizēšanā un tam sekojošajā ebreju iznīcināšanā. Viņa noziedzīgo darbību savā ziņojumā ir apstiprinājusi arī Valsts prezidenta paspārnē strādājošā vēsturnieku komisija.

Brāļu kapu depozitārijā, blakus piemiņas plāksnei ar uzrakstu “Šajā vietā tiek godināti mūsu un citu tautu varonīgie dēli un meitas, kas cīnījās par Latviju ar ieročiem rokās, kā arī tie, kas atbalstīja neatkarīgas Latvijas tapšanu un par to saņēma Lāčplēša kara ordeni” ir iemūžināts arī starptautiskā kara noziedznieka, fašisma ideologa un Ādolfa Hitlera skolotāja – Benito Musolīni vārds.

Izprotot Brāļu kapu ideoloģisko nozīmi jaunās paaudzes patriotiskajā audzināšanā, lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai Jūs uzskatāt, ka šie cilvēki, kuri savas simpātijas pret fašismu ir pierādījuši ar konkrētu rīcību, ir cienīgi tikt iemūžināti blakus īstiem varoņiem?

2. Kas bija iniciators augstākminēto cilvēku vārdu iemūžināšanai Brāļu kapos?

3. Kādus pasākumus plāno veikt Kultūras ministrija, lai nepieļautu fašisma ideologu un atbalstītāju piemiņas iemūžināšanu?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs,
 J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs, V.Buhvalovs

Rīgā 2008.gada 13.novembrī

Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai

Ministram O.Kastēnam

Valsts programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā” ir noteikts: lai attīstītu demo­krātiju, nodrošinātu likuma varu, sekmētu cilvēktiesību institūciju līdzsvarotu darbību un mazākumtautību tiesību aizsardzību, Latvijas valdībai ir jāveicina integrētas sabiedrības veidošanās. Ņemot vērā to, ka integrācija nav iedomājama bez mazākumtautību iesaistīšanas valsts dzīvē, lūdzam sniegt Jūsu viedokli par šādiem likumdošanas priekšlikumiem, kurus likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kulturālo autonomiju” plāno iesniegt PCTVL.

1. Vai Jūs neuzskatāt, ka lietderīgi būtu iekļaut likumā normu, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir finansējumu mazākumtautību etniskās kultūras programmu sagatavošanai un realizācijai?

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā būtu lietderīgi izveidot Mazākumtautību izglītības programmu departamentu, kura pamatuzdevums būtu etniskās kultūras izglītības programmu izstrāde?

3. Vai Jūs neuzskatāt, ka Kultūras ministrijā, neparedzot jaunas štata vietas, būtu izveidojams Mazākumtautību etniskās kultūras programmu departaments?

4. Vai Jūs neuzskatāt, ka tajās pašvaldībās, kurās vismaz 20% no iedzīvotājiem pieder mazākumtautībām, būtu lietderīgi izveidot Mazākumtautību etniskās kultūras programmu komisijas vai padomes, kurās darbotos skolu pārstāvji un mazākumtautību kultūras biedrību pārstāvji?

5. Vai Jūs neuzskatāt, ka skolām, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, būtu jāizstrādā savas etniskās kultūras izglītības programmas, kuru izstrādei valstij un pašvaldībām jāpiešķir papildu finansējums?

6. Vai Jūs neuzskatāt, ka valsts institūcijām ir jāveic naturalizācijas procesa monitorings un atbilstoši tam katru gadu jāveic pasākumi šī procesa paātrināšanai?

7. Vai Jūs neuzskatāt, ka to skolu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, absolventi, kuri veiksmīgi nokārtojuši centralizētos valsts eksāmenus, var tikt atbrīvoti no naturalizācijas procedūras?

8. Vai Jūs neuzskatāt, ka tajās pašvaldībās, kurās vismaz 20% no iedzīvotājiem pieder mazākumtautībām, būtu lietderīgi pieļaut krievu valodas izmantošanu iedzīvotāju un pašvaldību iestāžu saskarsmē?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs,
J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs, V.Buzajevs

Rīgā 2008.gada 20.novembrī

Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai

Ministrei T.Koķei

Valsts programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā” ir noteikts: lai attīstītu demo­krātiju, nodrošinātu likuma varu, sekmētu cilvēktiesību institūciju līdzsvarotu darbību un mazākumtautību tiesību aizsardzību, Latvijas valdībai ir jāveicina integrētas sabiedrības veidošanās. Ņemot vērā to, ka integrācija nav iedomājama bez mazākumtautību iesaistīšanas valsts dzīvē, lūdzam sniegt Jūsu viedokli par šādiem likumdošanas priekšlikumiem, kurus likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kulturālo autonomiju” plāno iesniegt PCTVL.

1. Vai Jūs neuzskatāt, ka lietderīgi būtu iekļaut likumā normu, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir finansējumu mazākumtautību etniskās kultūras programmu sagatavošanai un realizācijai?

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā būtu lietderīgi izveidot Mazākumtautību izglītības programmu departamentu, kura pamatuzdevums būtu etniskās kultūras izglītības programmu izstrāde?

3. Vai Jūs neuzskatāt, ka Kultūras ministrijā, neparedzot jaunas štata vietas, būtu izveidojams Mazākumtautību etniskās kultūras programmu departaments?

4. Vai Jūs neuzskatāt, ka tajās pašvaldībās, kurās vismaz 20% no iedzīvotājiem pieder mazākumtautībām, būtu lietderīgi izveidot Mazākumtautību etniskās kultūras programmu komisijas vai padomes, kurās darbotos skolu pārstāvji un mazākumtautību kultūras biedrību pārstāvji?

5. Vai Jūs neuzskatāt, ka skolām, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, būtu jāizstrādā savas etniskās kultūras izglītības programmas, kuru izstrādei valstij un pašvaldībām jāpiešķir papildu finansējums?

6. Vai Jūs neuzskatāt, ka valsts institūcijām ir jāveic naturalizācijas procesa monitorings un atbilstoši tam katru gadu jāveic pasākumi šī procesa paātrināšanai?

7. Vai Jūs neuzskatāt, ka to skolu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, absolventi, kuri veiksmīgi nokārtojuši centralizētos valsts eksāmenus, var tikt atbrīvoti no naturalizācijas procedūras?

8. Vai Jūs neuzskatāt, ka tajās pašvaldībās, kurās vismaz 20% no iedzīvotājiem pieder mazākumtautībām, būtu lietderīgi pieļaut krievu valodas izmantošanu iedzīvotāju un pašvaldību iestāžu saskarsmē?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs,
J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs, V.Buzajevs

Rīgā 2008.gada 20.novembrī

Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai

Ministrei H.Demakovai

Valsts programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā” ir noteikts: lai attīstītu demo­krātiju, nodrošinātu likuma varu, sekmētu cilvēktiesību institūciju līdzsvarotu darbību un mazākumtautību tiesību aizsardzību, Latvijas valdībai ir jāveicina integrētas sabiedrības veidošanās. Ņemot vērā to, ka integrācija nav iedomājama bez mazākumtautību iesaistīšanas valsts dzīvē, lūdzam sniegt Jūsu viedokli par šādiem likumdošanas priekšlikumiem, kurus likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kulturālo autonomiju” plāno iesniegt PCTVL.

1. Vai Jūs neuzskatāt, ka lietderīgi būtu iekļaut likumā normu, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir finansējumu mazākumtautību etniskās kultūras programmu sagatavošanai un realizācijai?

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā būtu lietderīgi izveidot Mazākumtautību izglītības programmu departamentu, kura pamatuzdevums būtu etniskās kultūras izglītības programmu izstrāde?

3. Vai Jūs neuzskatāt, ka Kultūras ministrijā, neparedzot jaunas štata vietas, būtu izveidojams Mazākumtautību etniskās kultūras programmu departaments?

4. Vai Jūs neuzskatāt, ka tajās pašvaldībās, kurās vismaz 20% no iedzīvotājiem pieder mazākumtautībām, būtu lietderīgi izveidot Mazākumtautību etniskās kultūras programmu komisijas vai padomes, kurās darbotos skolu pārstāvji un mazākumtautību kultūras biedrību pārstāvji?

5. Vai Jūs neuzskatāt, ka skolām, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, būtu jāizstrādā savas etniskās kultūras izglītības programmas, kuru izstrādei valstij un pašvaldībām jāpiešķir papildu finansējums?

6. Vai Jūs neuzskatāt, ka valsts institūcijām ir jāveic naturalizācijas procesa monitorings un atbilstoši tam katru gadu jāveic pasākumi šī procesa paātrināšanai?

7. Vai Jūs neuzskatāt, ka to skolu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, absolventi, kuri veiksmīgi nokārtojuši centralizētos valsts eksāmenus, var tikt atbrīvoti no naturalizācijas procedūras?

8. Vai Jūs neuzskatāt, ka tajās pašvaldībās, kurās vismaz 20% no iedzīvotājiem pieder mazākumtautībām, būtu lietderīgi pieļaut krievu valodas izmantošanu iedzīvotāju un pašvaldību iestāžu saskarsmē?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs,
J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs, V.Buzajevs

Rīgā 2008.gada 20.novembrī