Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 4.decembrī

MK: Par kārtību, kādā valsts budžeta līdzekļi izmantojami iestādes kolektīvajiem pasākumiem

4.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas izstrādātais instrukcijas projekts “Instrukcija par kārtību, kādā valsts budžeta līdzekļi izmantojami iestādes kolektīvajiem pasākumiem”.

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane norāda: “Projekts izstrādāts atbilstoši Valsts kontroles norādījumiem par nepieciešamību noteikt kārtību valsts pārvaldes institūcijām, kādā valsts budžeta līdzekļi izmantojami iestādes kolektīvajiem pasākumiem. Taču vienlaikus jāuzsver, ka 2009.gadā valsts budžeta līdzekļi tam nav paredzēti, līdz ar to nākamgad sporta spēles, Ziemassvētku balles vai institūciju gadadienas par nodokļu maksātāju naudu netiks organizētas.”

Instrukcijas projekts noteiks valsts budžeta līdzekļu apmēru un to izmantošanas kārtību iestādes kolektīvajiem pasākumiem valsts budžeta iestādēs, nodrošinot samērīgu un pamatotu līdzekļu izmantošanu, procesu caurskatāmību un sabiedrības informēšanu.

Kolektīvie pasākumi tiek rīkoti, lai motivētu un saliedētu darbiniekus, lai nodrošinātu iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Instrukcijas projektā noteikta kolektīvo pasākumu finansēšanas kārtība, kura paredz, ka finansēšanas avoti var būt valsts budžeta līdzekļi un līdzdalības maksājumi. Iestādes kolektīvajiem pasākumiem paredzamos valsts budžeta līdzekļus nosaka, ņemot vērā iestādes kopējo darbinieku skaitu, kuru reizina ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējo darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kuram piemērots koeficients 0,4.

Projekts paredz noteikt, ka valsts budžeta līdzekļus var izlietot šādām ar pasākuma nodrošināšanu saistītām aktivitātēm: pieaicināto speciālistu atlīdzība; izdevumi mākslinieciskās programmas un pasākuma vadītāja nodrošināšanai; inventāra, iekārtu un telpu īre; transporta izdevumi; izdevumi naktsmītņu apmaksai; izdevumi ēdināšanai un bezalkoholisko dzērienu iegādei; citi izdevumi, kas nepārsniedz Ls 50 vienam pasākumam (piemēram, balvas, ziedi).

Instrukcijas projekts nosaka kolektīvo pasākumu plānošanas un informācijas par budžeta līdzekļu izlietošanu nodrošināšanas kārtību. Iestādes vadītājs katru gadu līdz 1.februārim, izvērtējot apstiprināto iestādes gadskārtējo budžetu un ievērojot instrukcijā noteikto, sagatavo un apstiprina iestādes gada kolektīvo pasākumu plānu. Kolektīvo pasākumu plānu saskaņo ar attiecīgo Ministru kabineta locekli vai tā pilnvarotu personu. Apstiprināto iestādes kolektīvo pasākumu plānu publicē iestādes mājaslapā internetā. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, par katru pasākumu, kas pilnībā vai daļēji tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, tiek sagatavots finanšu līdzekļu izlietojuma pārskats, kuru pēc pasākuma organizēšanas publicē iestādes mājaslapā internetā.

Instrukcijas projektā paredzēts noteikt, ka tā nav attiecināma uz pasākumiem, kas organizēti, izmantojot 100% līdzdalības maksu un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

BĢLM: Par kārtību, kādā aprēķina un piešķir līdzekļus pamatskolēnu ēdināšanai

4.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izstrādātie grozījumi kārtībai, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai.

Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem 2008.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.605 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai”, pamatizglītības iestādēm vairs nebūs jāiesniedz pašvaldībai valsts budžeta līdzekļu pieprasījums, precizēto valsts budžeta līdzekļu pieprasījums, dati par skolēnu skaita izmaiņām, kuru ēdināšanai izlietojami valsts budžeta līdzekļi, un pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Noteikumu projektā precizēta arī pašvaldību rīcība gadījumā, ja pamatizglītības iestādes skolēna ēdināšanas izmaksas ir mazākas par 0,80 latiem dienā. Šajā gadījumā pašvaldībai valsts budžeta līdzekļu atlikums būs jāizmanto pamatizglītības iestādes skolēnu no trūcīgām ģimenēm vai ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu, ēdināšanai.

Papildus noteikumu projektā ir precizēts tā 1.pielikums “Prasības vienas dienas pusdienu ēdienkartei”, nosakot, ka ēdiena gatavošanai nav izmantojami pārtikas produkti, kas satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas.

Pašreizējā variantā prasības vienas dienas pusdienu ēdienkartei paredz, ka ēdienkartē jāiekļauj pārtikas produkts, kas bagāts ar saliktajiem ogļhidrātiem, dārzeņi un augļi gan svaigā, gan apstrādātā veidā, olbaltumvielām bagāti pārtikas produkti, tostarp liesa gaļa, olas vai pākšaugi, kā arī piens un piena produkti.

Pamatskolēniem nav atļauts pusdienās pasniegt gaļas un zivju izstrādājumus, tostarp cīsiņus, gaļas un zivju konservus, žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus. Salātu pagatavošanai jāizmanto augu eļļa vai krējums, aizliegts kā piedevas ēdienam izmantot majonēzi un kečupu. Gatavojot pusdienas, jāsamazina arī ēdienam pievienojamā sāls daudzums, aizstājot to ar garšaugiem un garšvielām.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par iesniedzamo ceturkšņa finanšu pārskatu kvalitāti

4.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais tiesību aktu projekts par valsts budžeta iestāžu, pašvaldību un valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu ceturkšņa finanšu pārskatu sagatavošanas kārtību.

Izvērtējot līdzšinējos ceturkšņa finanšu pārskatus, Valsts kase konstatēja, ka nepieciešamas izmaiņas pārskatu saturā, struktūrā, iesniegšanas formātā un termiņos. FM izstrādātais projekts vērsts uz darba optimizēšanu un pārskatu kvalitātes uzlabošanu.

Projekts nosaka finanšu pārskatu sagatavošanas vispārējās normas un saturu, lai strukturētu iesniedzamos datus atbilstoši tālākai informācijas analīzei. Tas palīdzēs efektīvāk apkopot un apstrādāt datus. Pārskati tiks veidoti, balstoties uz grāmatvedības uzskaites principiem, kas vienkāršos dokumentu sagatavošanu un nodrošinās pēc iespējas precīzāku datu iesniegšanu.

Lai samazinātu papīra veidā iesniedzamas informācijas apjomu, pārskatus iesniegs elektroniski, izmantojot Valsts kases nodrošināto pārskatu sagatavošanas sistēmu. Saskaņā ar noteikumiem pirmo pārskatu iestādes iesniegs par 2008.gada koriģēto ceturksni līdz 2009.gada 1.jūnijam.

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz likumu par budžetu un finanšu vadību, kas nosaka, ka no 2009.gada 1.janvāra ceturkšņa pārskatus sagatavos un iesniegs arī no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē tiesību aktu projektu saskaņos ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par grozījumiem Pasu noteikumos

Iekšlietu ministrija 4.decembrī pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumos Nr.775 “Pasu noteikumi”, ar kuriem iecerēts pilnveidot un precizēt pasu izsniegšanas kārtību. Projekts paredz papildināt Pasu noteikumus, lai personai nevajadzētu atkārtoti dokumentāri apliecināt personvārda citas valodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā vai dzimtas uzvārda vēsturisko formu, ja tā jau ir fiksēta personas iepriekšējā pasē vai Iedzīvotāju reģistrā.

Tāpat Pasu noteikumi tiek precizēti, lai persona, kuras dzīvesvieta ir ārvalstī, atrodoties Latvijā, dokumentus pases izsniegšanai varētu iesniegt un pasi saņemt jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā.

Grozījumu projekts arī paredz iespēju pasē norādīt dzimšanas vietu “Latvija”, ja persona līdz 1945.gada oktobrim dzimusi Abrenes pilsētā, Augšpils, Gauru, Kacēnu, Linavas, Purvmalas vai Upmalas pagastā un nevēlas pasē dzimšanas vietu “Krievija”.

Projekts papildina Pasu noteikumus, paredzot, ka pasi paātrinātā kārtībā neizsniedz, ja persona nav identificēta, pieņemot pases izsniegšanai nepieciešamos dokumentus un izmantojot tās iesniegtos vai uzrādītos dokumentus, kā arī Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmā un pasu informācijas sistēmā esošos datus. Projekts paredz, ka iepriekšējo pasi atstāj personas rīcībā arī gadījumā, ja tā nepieciešama jaunas vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

IeM: Par tiesībām robežsargiem anulēt vīzas arī iekšzemē

Iekšlietu ministrija 4.decembrī pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.217 “Vīzu noteikumi”, kas paredz dot robežsargiem tiesības anulēt ārzemniekiem izsniegtās vīzas arī iekšzemē.

Pašlaik Valsts robežsardzes amatpersonas var anulēt un atcelt ārzemniekiem izsniegtās vīzas tikai robežšķērsošanas vietās.

Pēc grozījumu pieņemšanas Valsts robežsardzes amatpersonām, konstatējot ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu pārkāpumus, būs iespēja anulēt vai atcelt Šengenas vīzas arī iekšzemē, piemēram, starptautisko lidostu Šengenas termināļos un jūras ostu iekšējo prāmju līniju termināļos, kā arī pierobežas teritorijās uz Latvijas iekšējām robežām, kur pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam vairs nav robežšķērsošanas vietu, bet Valsts robežsardzes Imigrācijas dienests veic ārzemnieku kontroli.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Lai mazinātu iespēju nepamatoti izmantot valsts budžeta līdzekļus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) plāno noteikt tiesības ierobežot sociālās apdrošināšanas pabalstu, piemēram, maternitātes pabalsta, bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu gadījumā, ja rodas aizdomas par valsts budžeta līdzekļu nepamatotu izmantošanu.

Tas nozīmē, ja periodā, ko ņem par pamatu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai, personas darba ienākumi ir ievērojami palielinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, bet no šiem darba ienākumiem darba devējs nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vai ir radušās aizdomas par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu, VSAA būs tiesīga par kriminālprocesa norisi atbildīgajām valsts institūcijām iesniegt informāciju, lai tās izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

Tādā gadījumā VSAA personas pieprasīto sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķirtu ierobežotā apmērā, proti, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanai, ņemot par pamatu Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, nevis norādītos darba ienākumus.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas 4.decembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība un Saeima.

Atgādinām, ka Saeima jau 2008.gada 19.jūnijā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nosakot, ka no 2009.gada 1.janvāra darba devējs varēs precizēt darba ņēmēja ienākumus un obligātās iemaksas tikai par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša.

Šādi tiks novērsti gadījumi, kad darba devējs pabalsta apmēra aprēķināšanai nepieciešamajos mēnešos ir aprēķinājis augstus darba ienākumus un tos pēc pabalsta piešķiršanas samazinājis vai anulējis, faktiski nenomaksājot obligātās iemaksas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par advokāta eksāmena kārtību

4.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par advokāta eksāmena kārtību. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar šā gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Advokatūras likumā.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, noteikumos paredzēta zvērināta advokāta eksāmena organizēšanas, norises, rezultātu vērtēšanas, paziņošanas un apstrīdēšanas kārtība. Noteikumos būs uzskaitītas eksāmena programmā iekļaujamo jautājumu jomas: konstitucionālās tiesības, krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības, civiltiesības un civilprocesa tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības, darba tiesības, finanšu un nodokļu tiesības, komerctiesības, advokāta lietvedība, komunikācija un argumentācija u.c.

Turpmāk eksāmenam paredzētas divas daļas: pirmajā daļā pretendents sniegs rakstisku risinājumu par kādu juridisku kāzusu, bet otrajā – parādīs teorētiskās zināšanas, kā arī komunikācijas un argumentācijas prasmes. Eksāmens tiks uzskatīts par nokārtotu, ja pretendents būs saņēmis eksāmena abās daļās novērtējumu ne zemāku par trim ballēm piecu ballu sistēmā.

Gadījumā, ja eksāmena laikā būs pieļauti eksāmena kārtības pārkāpumi, noteikumi paredzēs iespēju lēmumu apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot motivētu iesniegumu tieslietu ministram.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par jauno ārstu praktizēšanu reģionos

4.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst profesionālās augstākās medicīniskās programmas, kompetenci ārstniecībā, un grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz rezidentu sadali un finansēšanu.

Lai uzlabotu medicīniskās izglītības kvalitāti un sniegtu plašāku praktisko pieredzi, Ministru kabineta noteikumos noteikts zināšanu apjoms un prasmes, kādas nepieciešamas, lai jaunie ārsti tās varētu lietot praksē. Noteikumi nosaka to prasmju apjomu, ar kādu jaunie mediķi var piedalīties ārstniecības procesā pieredzējušo kolēģu uzraudzībā.

Savukārt grozījumi Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un finansēšanu paredz, ka turpmāk daudzprofilu slimnīcai būs jānodrošina rezidentu apmācība tajās ārstu specialitātēs, kurās slimnīcā ir atbilstoša profila klīniskās nodaļas un ārstniecības personas, kurām ir Latvijas Ārstu biedrības apstiprinātās tiesības veikt izglītojamo un ārstniecības personu apmācību.

Šādas izmaiņas jaunajiem ārstiem nodrošinās iespēju praktizēt arī reģionos, tādējādi ātrāk iekļauties savā potenciālajā darba vietā un gūt labu praktisko pieredzi. Vienlaikus tas risinātu arī jautājumu par jaunu speciālistu piesaisti slimnīcām reģionos.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments