Pēc Ministru kabineta 17. augusta sēdes

Ekonomikas ministra Vladimira Makarova atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vakar, 17.augustā, Ministru kabineta sēdē viens no svarīgākajiem darba kārtības punktiem bija akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācija, apspriežot Ekonomikas ministrijas iesniegto jauno projekta variantu.

Šajā sakarībā ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs pēc jautājuma izskatīšanas žurnālistiem pastāstīja:

— Ministru kabinets akceptēja "Latvijas kuģniecības" privatizācijas nosacījumus, paredzot, ka pirmajā kārtā atklātā izsolē bez papildu pretendentu atlases (tātad visiem, kas atbilst likumam par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju), tiek pārdoti 34 procenti akciju.

Lai nodrošinātu Privatizācijas aģentūras maksājumus gadījumos, kad uzņēmums tiek atzīts par maksātnespējīgu vai bankrotējušu, un segtu paredzētos izdevumus to darbiniekiem, 10 procenti akciju tiek pārdoti tam pašam izsoles uzvarētājam par cenu, kāda noteikta izsolē. Tas nozīmē, ka viens pircējs iegūst 44 procentus akciju par naudu. Kabinets lēma palielināt "Latvijas kuģniecības" darbiniekiem paredzēto akciju daudzumu no 4 līdz 6 procentiem. Un — kas, manuprāt, ir būtiski, — par privatizācijas sertifikātiem tiks realizēti 15 procenti akciju, un pēdējam posmam ir jānotiek ne vēlāk kā līdz 2000.gada 1.septembrim. Tas nozīmē, ka visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir privatizācijas sertifikāti, nākamajā gadā varēs izdarīt savu izvēli, iegādājoties "Latvijas kuģniecības" akcijas. Atlikušās akcijas, kas paredzētas pārdošanai, tiks realizētas ar atsevišķu Privatizācijas aģentūras lēmumu par cenu, kas būs adekvāta publiskā piedāvājuma cenai. Tas varētu būt Rīgas Fondu biržā vai citur, kur tiks uzsākta šo akciju kotēšana.

Pēc tam ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kādēļ tika pieņemts lēmums pirmajā kārtā realizēt nevis 51, bet 34 procentus akciju? Vai to var uzskatīt par zināmu politisku kompromisu?

V.Makarovs: — Es domāju, ka šis risinājums parādīja valdības un politisko partiju spēju vienoties, atrodot kompromisu un panākot maksimāli lielus ienākumus valsts budžetā, jo ievērojamu akciju daļu realizēs vēlāk un stratēģiskais investors visu laiku būs spiests saglabāt interesi, rūpēties, lai šī kuģniecība strādā labāk. Varbūt tomēr varēsim izpildīt visas pamatprasības, kas bija izvirzītas "Latvijas kuģniecības" privatizācijā.

— Kādi bija pretargumenti projektam par 51 procentu akciju?

V.Makarovs: — Manuprāt, pretargumentus jau bija izteicis satiksmes ministrs Gorbunova kungs, kas uzskata, ka, pārdodot pirmajā kārta 51 procentu, stratēģiskais investors varētu zaudēt tālāko interesi par privatizācijas procesu, nepiedalīties tajā, samazināt arī mazo akcionāru interesi. Tas pagaidām netika apšaubīts.

— Kā sadalījās balsis Ministru kabineta sēdē?

V.Makarovs: — Bija viens balsojums par to, ka paredzēja šos 10 procentus akciju maksātnespējīgo uzņēmumu strādājošo sociālo vajadzību kompensācijai pārdot izsolē par cenu, kas nav mazāka par pirmās kārtas izsoli. Šajā gadījumā desmit ministri balsoja par, pieci — pret. Bet, pieņemot kopējos viedokļus — desmit ministri bija par, trīs atturējās. Taču Ministru kabinets vienprātīgi nolēma, ka tālākā lēmuma īstenošana ir saistoša jebkuram ministram.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore