Administratīvā reforma iet tālāk

Pamatziņojumu pēc ministra Jāņa Bunkša ievadrunas sniedza VARAM Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks reformu jautājumos Arvīds Pīlēģis.

Viņš atzīmēja, ka zināmā mērā patlaban rit paralēls process: līdztekus strādā tiklab ATRP, kā arī ar Ministru prezidenta 1999.gada 23.aprīļa rīkojumu Nr.155 izveidotā darba grupa reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepcijas izstrādāšanai. Šīs darba grupas pamatuzdevums bija jau līdz 1.jūlijam Ministru kabinetā iesniegt koncepcijas projektu. Tas izdarīts, projekts nule "apceļojis" ministrijas, un tagad top tās darba turpmākā redakcija. Iespējams, jau nākamajā ATRP sēdē septembra pirmajā pusē tiks aplūkots šis būtiskais dokuments.

Tostarp arī šī gada karstajā vasarā turpinājusies izpēte tiklab par valsts budžeta līdzekļiem (Dobeles, Gulbenes, Kuldīgas un Tukuma rajonā), kā arī par Eiropas Savienības PHARE programmas "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" apakšprojekta "Atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldei teritoriālās reformas sagatavošanā" ieguldījumiem.

Tas ir ļoti vērienīgs un reizē arī visaptverošs darbs, kas uzticēts trijām institūcijām:

— apvienībai "Projekts XXI" (vadītājs Jānis Kauliņš), kam uzticēta Jēkabpils, Madonas, Limbažu un Preiļu rajona izpēte;

— apvienībai "Blezūrs — Konsultāciju birojs" (vadītājs Rolands Blezūrs), kas pievēršas Jelgavas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils rajonam;

— Valsts zemes dienestam (ģenerāldirektors Guntis Grūbe), kas izteicis apņēmību izpētīt Daugavpils rajonu saistībā ar Daugavpils pilsētu.

Arvīds Pīlēģis atzīmēja, ka pētījumi jau pabeigti Jelgavas, Ventspils, Rēzeknes un Madonas rajonā, tur šī darba veicēji — SIA "Blezūrs — Konsultāciju birojs" un SIA "Projekts XXI" — jau nodevuši projektu galaziņojumus un iesnieguši rajonu pašvaldībām attiecīgus dokumentus. Sarīkoti arī noslēguma semināri, ko dažkārt dēvē arī par konferencēm, jo tajās piedalās vairākums vietējo pašvaldību vadītāju (par Madonas rajona apspriedi skat. "LV" Nr.251/252 10.augusta numurā — M.Ģ.). Domājams, ka jau septembrī tiks pabeigti visi izpētes darbi, ko veic par PHARE līdzekļiem, bet oktobrī — valsts finansētie pasūtījumi.

Šī pēc vasaras atvaļinājumiem bija pirmā plašākā ATRP sēde. Tajā piedalījās gandrīz visi ATRP locekļi, tostarp Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Ivans, Talsu rajona Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, Jēkabpils rajona Viesītes pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrejevs, Rīgas rajona Mālpils padomes priekšsēdētājs, LPS Pagastu vadītāju apvienības līderis Aleksandrs Lielmežs un citi.

Vaicāju pēc sēdes Sarmītei Plūmei, PLP preses sekretārei, kādi, viņasprāt, bijuši ATRP ekspertu galvenie atzinumi.

— Tad jau vajadzētu sēdes protokolu! Savā domu pārskatā esmu atzīmējusi, ka svarīgākie plusi, ko dod šāda Latvijas rajonu pašvaldību izpēte, nepārproptami ir vairāki: palielinās iedzīvotāju un vietējo politiķu informētības līmenis par administratīvi teritoriālo reformu, līdzi tam — viņu dalība šajos procesos. Tāpat ir būtiski tas, ka izkristalizējas darba uzdevumi pagastu un pilsētu apvienošanās vai sadarbības projektu izstrādei, projektu vadītāji kopīgi ar pašvaldībām var nosaukt iespējamos variantus pašvaldību grupām, kuras varētu sadarboties vai apvienoties.

Sarunas nobeigumā lūdzu Arvīdu Pīlēģi vēlreiz atgriezties pie nule notikušās ATRP sēdes.

— Tā bija kārtējā darba sanāksme, tāpēc uzreiz nevajadzētu domāt par kādiem galadokumentiem. Jā, padome izskatīja noteikumus, ka ATRP turpmāk dos savus atzinumus par administratīvo teritoriju izpēti, noskaidrosies kopvērtējuma galvenie kritēriji. Arī par tiem, visticamāk, runāsim jau ATRP padomes nākamajā sēdē septembra vidū.

Tāpat padome pieņēma nosacījumus pašvaldību sadarbībai, kas veicinātu reformas procesus mūsu valstī, līdz ar to precīzi definējot, kas īsti jāsaprot ar jēdzienu "pagastu vai pilsētu sadarbība". Līdz šim to dažādos tekstos mēdz rakstīt iekavās aiz vārda "apvienošanās". Mūsu izpratnē galvenie sadarbības kritēriji patlaban varētu būt tādi: kopīgi noslēgts ilgtermiņa saskares līgums, vismaz trīs funkcijas, kas kopā paredzētas pašvaldībām, vairākas kopīgas iestādes vai kopīgi uzņēmumi. Mūsuprāt, ir svarīgi arī tas, lai sadarbība veidotos to pašvaldību starpā, kas kā sadarbības partneri iezīmējušies rajonu līdzšinējās izpētes projektos. Bet tas, protams, nav vienīgais turpmākā risinājuma variants.

— Bet kas notiek tagad, šajās dienās? — "LV" vaicāja Arvīdam Pīlēģim.

— Īsi sakot, tieši tas, kam jānotiek. Arī "LV" pašvaldību lietu redaktors viņnedēļ bija klāt Valkas rajona Variņu pagastā, kur Ķempu pamatskolā pulcējās pusotra desmita pašvaldību vadītāju un vairāki desmiti vietējo deputātu no Alūksnes un Valkas rajona. Tur savos ieskatos dalījās arī viņu kolēģi — Saldus rajona padomes projektu vadītāja Sarmīte Ozoliņa, Krāslavas rajona Dagdas attīstības centra "Fēnikss" direktore Nellija Livčāne, Preiļu rajona Turku pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Smelcers. Kopuzdevuma attīstība un sadarbība, patlaban ir būtiska palaikam netradicionālās izpausmēs, kā tas ir kaut vai "Fēniksā", kur sākotnēji dažiem pagastiem tagad piebiedrojušies jau gandrīz desmit.

Bet jau šopiektdien, 20.augustā, iecerēta pirmsreformas netradicionālā un tomēr kārtējā apspriede Liepājas rajona Sakas pagastā. Uz Kuldīgas un pat Ventspils rajona saskares robežas. Ar tuvējo Pāvilostu, apkārtējiem Cīravas, Lažas, Gudenieku, Vērgales pagastiem, pat izslavēto Jūrkalni, skarot arī Alsungu.

Turpmāk — tā ik nedēļu. Jo ir laiks. Tas steidzina.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors