Eiropas Parlaments: Par kultūru dialogu Dalailamas skatījumā

Tibetas garīgais līderis Dalailama 4.decembrī Briselē sniedza Eiropas Parlamenta deputātiem savu skatījumu uz kultūru dialogu. Ikvienam neatkarīgi no izcelsmes un piederības ir tiesības uz laimīgu dzīvi, pauda viesis, uzsverot, ka ceļu uz to var rādīt gan reliģijas un filozofijas skolas, tomēr galvenais ir cilvēka iedzimtā spēja uz līdzjūtību. Pievēršoties Tibetas un Ķīnas attiecībām, Dalailama skaidroja: mēs meklējam patiesu autonomiju; mēs neesam separātiska kustība.

XIV Dalailama Parlamentā viesojas Starpkultūru dialoga gada ietvaros.

Ievadot viesa uzrunu, Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings atgādināja – Eiropas Parlaments pēdējos gados ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, aicinot Ķīnas iestādes nekavējoties sākt konstruktīvu dialogu, ievērot tibetiešu kultūras un reliģisko identitāti, cilvēktiesības. Tomēr 2002.gadā sāktās sarunas starp Dalailamu un Ķīnas sūtni nav devušas rezultātus. Norādot, ka Dalailama ir pierādījis sevi kā dialoga veicinātājs, viņš lūdza viesi sniegt savu skatījumu uz kultūru dažādību.

“Esmu tikai cilvēks: viens no sešiem miljardiem, kas dzīvo uz planētas,” uzsvēra Dalailama, norādot, ka neatšķiras no citiem “ar brīnumainām spējām”. “Ikviens cilvēks vēlas sev laimīgu dzīvi, panākumus. Un visiem ir tiesības uz laimīgu dzīvi,” ievadā norādīja Dalailama.

Dalailama, līdzīgi citiem Starpkultūru dialoga gada dalībniekiem, uzsvēra mūsdienu civilizācijas pārmērīgo pievēršanos materiālajām vērtībām: “Viens no nozīmīgākajiem laimes priekšnoteikumiem ir iekšējs miers. Pārāk daudz stresa, aizdomu, pārāk lielas ambīcijas to grauj. [..] Mēs nedrīkstam pamest novārtā garīgās vērtības. Tas neizriet vienmēr no reliģiskām mācībām. Mēs jau bioloģiski esam apveltīti ar sirsnību un līdzjūtību, jo esam sociālas būtnes. To es saucu par laicīgo ētiku.”

Pievēršoties reliģiju dialogam, Dalailama bija pārliecināts – neraugoties uz konfliktiem, saskaņa konfesiju starpā ir iespējama: “Mums ir nepieciešamas atšķirīgas pieejas, tāpēc ir attīstījušās dažādas filozofijas. Visas reliģijas nāk ar vienotu vēstījumu: harmonija, iekšējs miers ir iespējami.”

Skaidrojot sarežģītās attiecības ar Ķīnu, Dalailama norādīja: “Mēs meklējam patiesu autonomiju. Mēs negribam graut Ķīnu. Tas ir mūsu pašu interesēs. [..] Mēs neesam separātiska kustība. Mēs vēlamies noteiktas tiesības. Tas, ko mēs lūdzam no Ķīnas amatpersonām, ir jau ierakstīts Ķīnas konstitūcijā, piemēram, minoritāšu tiesības.” Dalailama arī norādīja uz Ķīnas un Eiropas Savienības attiecībām: “Ja jūs esat tuvi draugi, jūs varat parādīt, kur draugs ir kļūdījies. Eiropas Savienībai ir svarīgi uzturēt labas attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku.”

Dalailama īpašu prieku pauda par Parlamentā pārstāvētajām sievietēm, kurām, viņaprāt, ir būtiska loma, veidojot modernu sabiedrību, kurā nevalda fiziskais spēks.

Parlamenta svinīgajās sēdēs Eiropas Starpkultūru dialoga gada ietvaros ir piedalījies arī Sīrijas musulmaņu garīdznieks muftijs šeihs Ahmads Badrs Al-Dins Hassūns, ANO pārstāve ticības brīvības jautājumos Asma Džahangira, Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I, virsrabīns Džonatans Sakss.

Eiropas Parlamenta preses dienests