Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 9.decembrī

EM: Par kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki un īrnieki norēķinās par pakalpojumiem

9.decembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, kā arī saistītos grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”.

Saskaņā ar likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikto privatizētā dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā, vai arī pilnvarot jebkuru fizisku vai juridisku personu veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Līdz ar to visus jautājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, t.sk. kārtību, kādā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, dzīvokļa īpašniekiem ir jānosaka, savstarpēji vienojoties.

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras apkopotie dati liecina, ka līdz 2008.gada 1.aprīlim vairākums dzīvokļu īpašnieku nebija lēmuši par dzīvojamās mājas pārvaldnieka izvēli, ne arī par citiem dzīvojamās mājas apsaimniekošanas jautājumiem. Šādā gadījumā dzīvojamo māju pārvalda un apsaimnieko valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība.

Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” paredz kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu – siltumenerģiju, ūdensapgādi, kanalizāciju, asenizāciju, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un lifta pakalpojumiem, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā līguma par pakalpojumiem nosacījumiem. Šie noteikumi attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, kuru dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par dzīvojamās mājas pārvaldnieka izvēli un savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu.

Vienlaikus tiek grozīti Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”, lai vienas dzīvojamās mājas ietvaros būtu vienota norēķinu kārtība gan dzīvojamo telpu īrniekiem, gan dzīvokļa īpašniekiem.

EM: Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas noteikšanas kārtību

9.decembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

MK noteikumi paredz kārtību, kādā aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Papildus iepriekš spēkā esošajiem MK noteikumiem šie noteikumi paredz noteikt arī kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par to maksu, paredzētajām mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksām, kā arī sagatavo ikgadēju atskaiti par naudas izlietošanu. Šie noteikumi būs piemērojami dzīvojamā mājā, kura nav nodota pārvaldīšanā un dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu.

Noteikumi paredz, ka ikvienā dzīvojamā mājā organizējama zemesgabala sanitārā kopšana un labiekārtošana, mājas tehniskā apkope, remonta darbi, jānodrošina finanšu uzskaite un lietvedība.

Pārvaldnieka pienākums būs piecu dienu laikā izsniegt tāmi katram dzīvokļa īpašniekam pēc attiecīgā dzīvokļa īpašnieka rakstiska pieprasījuma. Par aprēķināto maksu nākamajam gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļu īpašniekam līdz 1.oktobrim, paziņojumam pievienojot dzīvojamās mājas tāmes kopsavilkumu un dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu.

Maksas un remontdarbu plāna apstiprināšanai jānotiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas. Ja dzīvokļu īpašnieki nav sasaukuši kopsapulci un izlēmuši, tad dzīvojamās mājas pārvaldnieka aprēķinātā maksa stājas spēkā.

Ja dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē noraida pārvaldnieka piedāvāto maksu, tad vienlaikus izlemjams jautājums par attiecīgās maksas noteikšanu vai cita pārvaldnieka izvēli. Pārvaldniekam ir pienākums rakstiski atbildēt dzīvokļu īpašniekiem par iespējām nodrošināt pakalpojumus par maksu, kādu apstiprinājuši dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē.

Ja pārvaldnieks, sniedzot finansiālu pamatojumu, nevar nodrošināt pakalpojumus par dzīvokļu īpašnieku apstiprināto maksu, dzīvokļu īpašnieki lemj par cita pārvaldnieka izvēli.

Pārvaldniekam ir pienākums paziņot dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai par remontdarbu veikšanu un pieaicināt veikto darbu pieņemšanā. Pārvaldnieks līdz katra gada 1.martam rakstveidā sniedz atskaiti dzīvokļu īpašniekiem par iepriekšējā gadā iekasēto un izlietoto maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

MK noteikumi paredz īpašu regulējumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas noteikšanai 2009.gadam. Šis regulējums paredz noteikt saīsinātus termiņus noteiktās pārvaldnieka apstiprinātās apsaimniekošanas maksas paziņošanai dzīvokļu īpašniekiem, kā arī dzīvokļu kopsapulces viedokļa paušanai par noteikto maksu. Tāpat projekts paredz, ka pārvaldnieka noteiktā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa 2009.gadam stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī vai citā pārvaldnieka noteiktā termiņā, ja līdz 2009.gada 1.februārim dzīvokļa īpašnieki nav sasaukuši kopsapulci vai kopsapulcē lēmuši par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu saistībā ar pārvaldnieka sniegto informāciju par iespējām nodrošināt pakalpojumus par maksu, kādu apstiprinājuši dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē. Tādējādi, ja dzīvokļa īpašnieki neizmanto savas tiesības sasaukt kopsapulci un vienoties, stājas spēkā pārvaldnieka noteiktā apsaimniekošanas maksa, kas līdz 2008.gada 15.decembrim paziņota dzīvokļu īpašniekiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem 2009.gada valsts budžetā un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu

Otrdien, 9.decembrī, valdība Ministru kabineta sēdē izskatīja grozījumus valsts budžetā 2009.gadam un apstiprināja Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, ko valdības uzdevumā, konsultējoties ar Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ekspertiem, Finanšu ministrija sagatavoja sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, piesaistot visu nozaru ministrijas. Šīs programmas mērķis ir stabilizēt Latvijas ekonomiku un uzlabot tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un sabalansētu valsts budžetu.

Grozījumos valsts budžetā 2009.gadam ieņēmumi plānoti 4,407 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 5,146 miljardi latu, tādējādi nosakot budžeta deficītu 4,9% no IKP. Izstrādātajā likumprojektā mainītas arī makroekonomiskās prognozes, paredzot, ka 2009.gadā IKP samazināsies par 5%, patēriņa cenu inflācijas pieaugums būs 5,9%, bet reģistrētais bezdarbs palielināsies līdz 10% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Balstoties uz jaunajām prognozēm, budžeta ieņēmumi 2009.gadā plānoti par 912 miljoniem latu mazāki nekā Saeimā apstiprinātajā likumprojektā. Savukārt budžeta izdevumus plānots samazināt par 420 miljoniem latu. Būtiskākie izdevumu samazinājumi saistīti ar atalgojumu fondu mazināšanu, kā arī procentuālu līdzekļu samazinājumu preču un pakalpojumu iegādei.

Stabilizācijas programma nosaka neatliekamu, izlēmīgu un saskaņotu valsts institūciju, pašvaldību, privāto uzņēmēju un visas sabiedrības rīcību, lai stimulētu ekonomisko aktivitāti, stabilizētu un atdzīvinātu valsts finanšu sistēmu, kā arī pārstrukturētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot tās kopējo konkurētspēju gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā un tādējādi radot stabilu pamatu būtiskiem valsts maksājumu bilances uzlabojumiem nākotnē.

Valdības akceptētās stabilizācijas programmas uzdevumi ir vērsti vairākos makroekonomikas stabilizēšanas virzienos. Pirmkārt, stingra fiskālā politika paredzēs tālāku budžeta izdevumu optimizēšanu ar virzību uz valsts budžeta sabalansēšanu. Otrkārt, plānā ietvertas strukturālās izmaiņas, kas sekmēs Latvijas maksājumu bilances uzlabošanos un mazinās ekonomikas atkarību no ārvalstu finanšu resursiem.

Pārmaiņas būs vērstas arī uz valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu un produktivitātes pieauguma veicināšanu gan biznesa sektorā, gan sabiedrisko pakalpojumu jomā. Plānā arī ietverti pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai un Eiropas Savienības struktūrfondu apguves paātrināšanai. Paredzēti arī stimuli finanšu sektora stabilitātes celšanai, kas atjaunotu naudas plūsmas, veicinātu resursu pieejamību un mazinātu finanšu sistēmas riskus.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: “Tādu tautsaimniecības palēninājumu un ieņēmumu samazinājumu, kāds Latvijā ir pašlaik, mūsu atjaunotā valsts vēl nav piedzīvojusi. Jaunākās prognozes diemžēl liecina, ka Latvija vēl ir tikai ekonomiskās lejupslīdes sākumā. Šādos apstākļos ir nepieciešama noteikta un saskaņota rīcība lejupslīdes bremzēšanai un uzņēmējdarbības atveseļošanai. Šodien valdība konkrēti ir definējusi vairākus būtiskus soļus – nemainīga lata piesaistes kursa saglabāšanu, 2012.gada noteikšanu par eiro ieviešanas sākumu, nodokļu sloga novirzīšanu no ražošanas uz patēriņu, valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu ar virzību uz strukturālām pārmaiņām vairākās nozarēs, kurās šobrīd neesam konkurētspējīgi, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Valdībai būs arī turpmāk jārīkojas skarbi. Šobrīd valdības lēmums ir pamats finanšu atbalsta saņemšanai no starptautiskajām institūcijām – Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda.”

Par grozījumiem valsts budžetā 2009.gadam un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā ietverto pasākumu īstenošanu vēl lems Saeima.

FM: Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp izglītības un zinātnes apakšprogrammām

9.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais rīkojuma projekts par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstīgi ekonomiskajām kategorijām. Apropriācijas pārdale veikta saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem.

Apakšprogrammā “Profesionālās izglītības mācību iestādes un pasākumi” 15,8 tūkstoši latu tiks novirzīti precēm un pakalpojumiem, jo pēc dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem samazinājuma profesionālās izglītības iestādēm trūkst līdzekļu komunālo pakalpojumu apmaksai. Kompensējot šo pārdali, tiks samazināti izdevumi atlīdzībai un pamatkapitāla veidošanai.

Par 10 tūkstošiem latu palielināti izdevumi precēm un pakalpojumiem arī apakšprogrammā “Valsts valodas attīstība”, samazinot izdevumus atlīdzībai. Pārdale veikta Murjāņu sporta ģimnāzijai, kur no atlīdzībai paredzētiem līdzekļiem 18 tūkstoši latu tiks piešķirti komunālo pakalpojumu apmaksai. Izdevumi precēm un pakalpojumiem palielināti arī zinātnes bāzes finansējumā.

Apakšprogrammā “Izglītības sistēmas vadības nodrošināšana” veikta 11 tūkstošu latu pārdale izdevumiem precēm un pakalpojumiem, savukārt vēl 6 tūkstoši latu pārdalīti par labu apakšprogrammai “Vispārējās izglītības kvalitātes nodrošināšana”. Nepieciešamie līdzekļi gūti no iepriekš plānotiem izdevumiem atlīdzībai.

Apropriācijas pārdale veikta apakšprogrammās “Sportistu sagatavošanas centri” un “Sporta būves”, kur vairāk līdzekļu piešķirti izdevumiem par precēm un pakalpojumiem, samazinot izdevumus atlīdzībai un uzturēšanai. Apakšprogrammā “Sporta pārvalde” samazināts atalgojuma apjoms par 5 tūkstošiem latu, lai varētu izmaksāt sociālos pabalstus. Meklējot līdzekļus bērna piedzimšanas pabalsta segšanai, veikta apropriāciju pārdale arī apakšprogrammā “Izglītības valsts inspekcija”.

Rīkojums par apropriācijas pārdali sagatavots saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2008.gadam.

FM: Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp budžeta kodiem ekonomisko kategoriju ietvaros

9.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK rīkojums par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiem atbilstīgi ekonomiskajām kategorijām. Rīkojums sagatavots saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem.

Rīkojums paredz Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai palielināt izdevumus precēm un pakalpojumiem par 58 000 latu un izdevumus atlīdzībai – par 37 240 latiem. Savukārt izdevumi sociālajiem pabalstiem Sociālā fonda ietvaros tiks samazināti par 95 240 latiem.

ES izglītības programmu un pasākumu administrēšanas īstenošanai izdevumi tiks palielināti 7500 latu apmērā, jo jāatjauno datoru bāze un biroja tehnika, kā arī pilnībā jānodrošina telpu aprīkojums ar saimniecības pamatlīdzekļiem telpu maiņas dēļ. Lai varētu veikt šo palielinājumu, tiks taupīts uz reprezentācijas priekšmetiem un informatīviem materiāliem.

Par 7600 latiem palielināti izdevumi ES izglītības programmu un pasākumu projektu īstenošanai, jo jāpārskaita nopelnītie procenti par Eiropas Komisijas līdzekļu ieguldīšanu depozītā pēc komisijas pieprasījuma. Par šādu pašu summu tiks samazināta izdevumu pozīcija subsīdijām un dotācijām, jo faktiski saņemto un izlietoto ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu apmērs būs mazāks, nekā plānots.

Vēl par 2742 latiem tiks palielināti pakalpojumu un preču apmaksas izdevumi, kas saistīti ar projektu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta granta līgumiem “Stipendiju grantu shēma” un “Akadēmiskie pētījumi”. Līdzekļi iegūti, samazinot izdevumus atalgojumam, jo programmu vadītāji sākuši darbu vēlāk par plānoto laiku, turklāt joprojām ir vakantas vietas.

Rīkojums par apropriācijas pārdali sagatavots saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2008.gadam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par grozījumiem Gada pārskatu likumā un likumā “Par grāmatvedību”

9.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Gada pārskatu likumā un likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz terminu precizēšanu un redakcionālus labojumus vairākos likuma un pārejas noteikumu pantos.

Grozījumi likumos nepieciešami, lai novērstu dublēšanos ar Konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām, kā arī lai tos saskaņotu ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu.

Pašlaik Gada pārskatu likums un likums “Par grāmatvedību” ietver speciāli individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām paredzētus noteikumus, izvēles iespējas vai atbrīvojumus.

Saskaņā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma pārejas noteikumiem 2011.gada 1.jūlijā spēku zaudēs likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”.

Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma pārejas noteikumi paredz, ka zemnieka vai zvejnieka saimniecībai līdz 2011.gada 30.jūnijam jāpiesakās ierakstīšanai komercreģistrā, jāpārveidojas par cita veida komercsabiedrību un jāpiesaka to ierakstīšanai komercreģistrā, jāpiesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālais komersants vai jāveic zemnieka vai zvejnieka saimniecības likvidācija.

Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums neregulē gada pārskata sagatavošanas vai grāmatvedības kārtošanas jautājumus. Saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” sabiedrības ar ierobežotu atbildību gada pārskatu sagatavo atbilstīgi gada pārskatu likumam un kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Zemnieku un zvejnieku saimniecībām sabiedrības ar ierobežotu atbildību statusā būs jāsagatavo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” prasībām, kas iespējams tikai, kārtojot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā.

Likumu grozījumus vēl skatīs Saeima. Paredzēts, ka grozījumi Gada pārskatu likumā un likumā “Par grāmatvedību” stāsies spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

FM: Par līdzekļu pārdali ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

9.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK rīkojuma projekts par FM budžeta apakšprogrammas “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2008.gadā. Rīkojumā paredzēta 127,7 tūkstošu latu pārdale.

Labklājības ministrijai nolemts piešķirt finanšu līdzekļus 118,4 tūkstošus latu, kas paredzēti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai.

Līdzekļi tiks izlietoti bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai Latvijā, kā arī projektu atlases un vērtēšanas, programmu vadības un uzraudzības nodrošināšanai.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam tiks piešķirti 9,3 tūkstoši latu ERAF projekta “Atbalsts projektu atlasē un vērtēšanā, programmu vadībā un uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, arī finanšu kontrolēm un auditam” īstenošanai.

Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts budžetu 2008.gadam MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei 175 miljonus latu ES politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Kopš septembra līdzekļu pārdale jau veikta sešas reizes, kopumā pārdalot 159 miljonus latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

KM: Par finansējuma samazināšanu Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2009.gadā

Reaģējot uz saspringto situāciju valsts budžetā, valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” ir apzinājusi iespējas koriģēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu finansēšanas grafiku, vienlaikus būtiski neietekmējot darbu izpildes tempu.

Pēc situācijas izpētes un konsultācijām ar ekspertiem aģentūra un Kultūras ministrija 9.decembrī Ministru kabineta sēdē ierosinājušas finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2009.gadā samazināt par 10% jeb 2,76 miljoniem latu ar nosacījumu, ka šī naudas summa tiek paredzēta projekta finansējumā 2010.gadā.

Valdība šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tas ir iekļauts nākamā gada valsts budžeta grozījumu projektā.

Valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” direktors Zigurds Magone: “Apzinoties smago budžeta situāciju, aģentūra ir meklējusi iespējas samazināt 2009.gada valsts budžetā paredzētos līdzekļus Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbiem. Plānots optimizēt materiālu un mehānismu pasūtīšanas un piegādes termiņus, kā arī līgumos ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem noteikt elastīgāku pēcapmaksas sistēmu. Paredzams, ka profesionālas būvniecības procesa vadības rezultātā izmaiņas finansēšanas plānā būtiski neietekmēs būvniecības darbu izpildes grafiku.”

Lai izvairītos no sankcijām un finansiāliem zaudējumiem, kas sekotu, ieviešot izmaiņas būtiskos līguma nosacījumos, tādos kā līguma kopējā summa un nākamgad veicamo būvdarbu apjoms, vienīgā taupības iespēja ir koriģēt projektam paredzēto finanšu plūsmu 2009. un 2010.gada kontekstā, līdz 10% no nākamgad paredzētajām izmaksām pārnesot uz 2010.gada valsts budžetu. Konsultējoties ar būvniekiem, ir panākta konceptuāla vienošanās, ka šāda finansējuma pārdale ir amortizējama no būvniecības procesa un nepārtrauktības viedokļa, taču tā ir maksimālā pieļaujamā celtniecības līguma kontekstā. Jebkurš lielāka apjoma finansējuma samazinājums iedarbinātu līgumā paredzēto sankciju mehānismu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību regulē līgums, kas pēc valdības atļaujas tika noslēgts 2008.gada 15.maijā ar Nacionālo būvkompāniju apvienību, ko veido trīs Latvijas būvuzņēmumi – AS “RBS SKALS”, SIA “Re&Re” un SIA “Skonto Būve”. Saskaņā ar līgumu 2009.gadā plānots pabeigt bibliotēkas ēkas nulles ciklu, bet 2011.gadā – būvdarbu virszemes ciklu. Noslēgtais līgums garantē Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta neatgriezeniskumu, ko nodrošina sankciju mehānisms, kas ir saistošs kā pasūtītājam, tā izpildītājam.

Saskaņā ar līgumu galvenajam būvuzņēmējam apmaksa tiek veikta par faktiski izpildītajiem darbiem, turklāt līgumā ir paredzēts konkrēts mehānisms būvdarbu izmaksu izmaiņu aprēķināšanai. Izmaksu indeksācija notiek reizi ceturksnī atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par cenu izmaiņām trīs galvenajās pozīcijās – darbaspēka, izejmateriālu un mehānismu izmaksas.

Valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” Komunikācijas nodaļa

SM: Par zemes atpirkšanu valsts autoceļa posma Viskaļi–Koknese projekta īstenošanai

Jauna ceļa posma Viskaļi–Koknese būvniecībai Satiksmes ministrija atpirks 19 000 m2 lielu zemes vienību Aizkraukles rajona Kokneses pagastā.

Zemes īpašuma iegādi par 24,7 tūkstošiem latu paredz 9.decembrī valdībā atbalstītais rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma pirkšanu valsts autoceļa E22 Tīnūži–Viskaļi–Koknese posma Viskaļi–Koknese būvniecības projekta īstenošanai”.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienības pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžeta 2008.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas 45.00.00 “Austrumu–Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība” valsts autoceļa E22 posma Viskaļi–Koknese būvniecībai paredzētajiem līdzekļiem.

Zemes īpašuma iegāde nepieciešama, lai varētu izbūvēt valsts autoceļa posmu Viskaļi–Koknese, kas kļuvis par vienu no būtiskākajiem infrastruktūras projektiem austrumu virzienā. Tas būs jauns autoceļa posms 18 kilometru garumā, kura būvniecību plānots sākt 2009.gadā.

Pašlaik tiek sagatavota dokumentācija, kas nepieciešama pirkuma līguma noslēgšanai un īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos

9.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumos Nr.353 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi””.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumiem Nr.353 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un Ministru kabineta 2003.gada 22.jūnija noteikumiem Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, vēja elektrostaciju būvniecība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) ainavu aizsardzības zonā nav atļauta. Ainavu aizsardzības zona aizņem 35% (160 000 ha) no kopējās ZBR platības (457 600 ha).

Ņemot vērā, ka Ziemeļvidzeme ir viena no piemērotākajām vietām vēja elektrostaciju būvniecībai Latvijā, noteikumu projekts paredz ZBR noteikt teritoriju, kur ir pieļaujama to būvniecība. Vēja elektrostaciju būvniecībai pieļaujamā teritorija noteikta, balstoties uz ZBR Ainavu ekoloģisko plānu, ko izstrādājusi SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” sadarbībā ar Latvijas Universitāti ANO finansēta projekta “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu ekoloģiskā plāna izstrāde” ietvaros. ZBR ainavu ekoloģiskā plāna mērķis ir nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību un dabas vērtību saglabāšanu, sekmējot pašreizējai ainavai netradicionālu ainavas elementu (vēja ģeneratoru, mežu plantāciju, biomasas kultūru zemkopībā) ienākšanu, vienlaikus saglabājot ZBR bioloģiskās un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī nodrošinot iedzīvotājiem ienākumus, saglabājot to dzīvesvietas un tradicionālo zemes apsaimniekošanu, vienlaikus palielinot nodarbinātību tūrismā.

ZBR ainavu ekoloģiskajā plānā ir parādītas teritorijas vēja elektrostaciju uzstādīšanai un vietas, kur jāveic pasākumi dzīvnieku migrācijas nodrošināšanai, ekosistēmu atjaunošana, pilsētu un ciemu attīstības virzieni, kā arī teritorijas, kur būtu ierobežota derīgo izrakteņu ieguve. Vēja elektrostaciju uzstādīšanas vietas ir parādītas, ņemot vērā vēja enerģijas karti un vērtējot vēja elektrostaciju iespējamo ietekmi uz putnu migrāciju un ainavu vizuālo veidolu. Ainavu ekoloģiskais plāns neparedz vēja elektrostaciju uzstādīšanu piekrastē, starptautiskas nozīmes biocentros (“Natura 2000” teritorijās) un koridoros, mozaīkveida ainavā ar speciālām prasībām ainavu aizsardzībai, kultūrainavās un Rīgas līča akvatorijā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par grozījumu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

9.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto grozījumu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā par administratīvajām teritorijām uzskatāmi ir tikai apriņķi, novadi un republikas pilsētas. Likums neparedz klasificēt rajonu centrus kā administratīvas teritorijas.

Līdz šim spēkā esošajā likumā lauku teritorijas terminu skaidrojumā ir iekļauti arī rajonu centri. Taču, lai likums tiktu piemērots administratīvi teritoriālās reformas prasībām, turpmāk no lauku teritorijas definīcijas vārdi “rajonu centri” tiks svītroti.

Grozījums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa