Baltijas asamblejas 27.sesijas dokumenti

 

Nobeiguma dokuments

Baltijas asambleja,

sapulcējusies 2008.gada 4.–6.decembrī Vilandē, Igaunijas Republikā, savā 27.sesijā,

apspriedusi Baltijas jūras stratēģiju un enerģētikas politikas drošības aspektus, cīņu pret kibernoziegumiem, kopīgos pasākumus cīņā pret cilvēku tirdzniecību, kopīgo politiku jaunrades nozaru attīstīšanā, profesionālās izglītības un profesionālās apmācības attīstības jautājumus, kā arī jaunos izaicinājumus starptautiskajai drošībai,

pieņēma šādus dokumentus:

Rezolūciju par Baltijas ceļa 20.gadskārtu;

Rezolūciju par cīņu pret kibernoziegumiem;

Rezolūciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību;

Rezolūciju par klimata pārmaiņu mazināšanu un preventīvajiem pasākumiem;

Paziņojumu par profesionālās izglītības un profesionālās apmācības attīstību;

Paziņojumu par jaunrades nozaru attīstību;

Paziņojumu par starptautisko drošību;

apstiprināja Baltijas asamblejas 2007.gada budžeta izpildes pārskatu un Baltijas asamblejas 2009.gada budžetu;

apstiprināja grozījumus Nolikumā par Baltijas asamblejas medaļu;

pasludināja Baltijas asamblejas nākamo darbības gadu par Baltijas ceļa 20.gadskārtu;

noteica šādas prioritātes Baltijas asamblejai 2009.gadā:

1) Baltijas valstu ekonomikas stabilizēšana, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšana, konkurētspējas un progresu veicinošo faktoru – informācijas sabiedrības, zinātnes un jauno ideju – attīstība;

2) integrēta un efektīva enerģētika, Baltijas jūras vide un Baltijas jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču uzraudzība, transporta ilgtspējīga attīstība;

3) aktīvas reģionālās sadarbības veicināšana, pozitīvās pieredzes apmaiņa, kultūras saikņu pastiprināšana reģionā;

noteica šādas prioritātes Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbībai 2009.gadā:

1) drošības politikas jomā – sadarbība aizsardzības, vides drošības un informācijas drošības jautājumos;

2) enerģētikas jomā – sadarbība kopīga elektrības un gāzes tirgus izveidošanā,

sadarbība stabilas Baltijas valstu energoapgādes nodrošināšanā;

3) austrumu politikas jomā – sadarbība ar Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanā iesaistītajiem partneriem

un nolēma, ka Baltijas asamblejas 28.sesija notiks 2009.gada 26.–28.novembrī Viļņā, Lietuvas Republikā.

Baltijas asamblejas prezidents Trivimi Velliste, Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Mants ADOMĒNS, Lietuvas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidente Ērika ZOMMERE, Latvijas Republika

Vilandē 2008.gada 6.decembrī

 

Rezolūcija

Par Baltijas ceļa 20.gadskārtu

 

1989.gada 23.augustā aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, veidojot Baltijas ceļu no Tallinas līdz Viļņai. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji veidoja brīvības ceļu, tādējādi apliecinot savas nesatricināmās alkas pēc brīvības, pašnoteikšanās un demokrātijas. Igaunija, Latvija un Lietuva pierādīja pasaulei, ka vēstures gaitu, kā arī valstu un tautu likteni ir iespējams mainīt bez lielas asinsizliešanas un vardarbības. Tādējādi Baltijas tautas ieguva starptautiskās sabiedrības atbalstu un atzinību, kā arī apliecināja savu garīgo spēku, humāno un demokrātisko potenciālu ne tikai citiem, bet arī sev.

Trijām Baltijas valstīm sadarbojoties, 2008.gada martā UNESCO Galvenajā mītnē Parīzē ierakstīšanai Pasaules piemiņas reģistrā tika iesniegts Baltijas ceļa dokumentācijas projekts.

Baltijas asambleja,

ņemot vērā Baltijas ceļa izcilo morālo un emocionālo nozīmi Baltijas valstu neatkarības atgūšanas vēsturē,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• pasludināt 2009.gadu par Baltijas ceļa 20.gadskārtu;

• plānot un koordinēt svētku pasākumus, kas veltīti Baltijas valstu vienotības gadskārtai un sasniegumiem cīņā par neatkarību.

Vilandē 2008.gada 6.decembrī

 

Rezolūcija

Par cīņu pret kibernoziegumiem

 

Baltijas asambleja

atzīst, ka kibernoziegumi mūsdienās ir kļuvuši par vienu no asimetriskajiem sabiedrības apdraudējumiem un ikviena valsts, kas plaši izmanto informācijas tehnoloģijas un datortehnoloģijas, var kļūt par kibernozieguma upuri;

norāda, ka kiberuzbrukumi nākotnē var vēl plašāk un vairāk apdraudēt drošību, jo tie var destabilizēt sabiedrību, kā arī apdraudēt valsts dienestu pieejamību un vitāli svarīgu valsts infrastruktūru funkcionēšanu;

uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai aktīvāk jāapkaro kibernoziegumi, ņemot vērā Eiropas Padomes 2001.gada Konvenciju par kibernoziegumiem un eventuāli iesaistoties globālā mērogā apspriesta un visaptveroša kibertelpas tiesību akta izstrādē;

atzīst visu valstu parlamentu, valdību un starptautiskās sabiedrības būtisko nozīmi mūsdienu drošības apdraudējumu sekmīgā novēršanā;

apsveic NATO lēmumu izveidot Igaunijā Kiberaizsardzības kooperatīvo centru;

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• aktivizēt sadarbību un informācijas apmaiņu kiberdrošības jomā, jo tikai ar kopīgiem un koordinētiem spēkiem ir iespējams efektīvi reaģēt uz draudiem, kas radušies kibertelpā;

• nosodīt kiberuzbrukumus, tāpat kā cilvēku tirdzniecību vai intelektuālā īpašuma zādzības, un izstrādāt vispārpiemērojamus kibertelpas kārtības noteikumus;

• izstrādāt un pieņemt starptautiskus principus cīņā pret kibernoziegumiem, adaptējot un pieņemot uz kiberdrošību orientētus starptautiskos rīcības plānus, lai novērstu drošības apdraudējumus, kā arī uzlabotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietotāju informētību drošības jautājumos;

• pārskatīt spēkā esošos kiberdrošības likumus, izstrādāt papildu pasākumus, tostarp saskaņot attiecīgos valstu likumus, veicināt informācijas apmaiņu attiecībā uz konkrētu pieredzi un labāko praksi, iesaistot tajā arī privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, un šajā nolūkā veidot valsts un privātās partnerības;

• uzlabot sabiedrības informētību par kibernoziegumiem un kiberdrošību;

• padziļināt starptautisko sadarbību šajā jomā.

Vilandē 2008.gada 6.decembrī

 

Rezolūcija

Par cīņu pret cilvēku tirdzniecību

 

Baltijas asambleja

atzīst, ka cilvēku tirdzniecība ir nopietna sociāla, ekonomiska un politiska, tiklab nacionāla, kā arī starptautiska mēroga problēma, ko radījusi nabadzība, bezdarbs, sociālā nevienlīdzība un grūtie dzīves apstākļi, un aicina valdības pievērst šiem jautājumiem īpašu uzmanību. Pēdējo gadu laikā ir sasniegti vērā ņemami rezultāti šīs problēmas izpētē, likumu pilnveidošanā, seku novēršanā, palīdzības sniegšanā upuriem, kā arī sabiedrības attieksmes noteikšanā un informētības uzlabošanā;

uzskata, ka cilvēku tirdzniecība ir noziegums pret cilvēka cieņu, kā arī cilvēka pamattiesībām un brīvībām, un ieteic tiesiskos un praktiskos pasākumus, kas veicami, lai atklātu šo noziegumu, sodītu noziedzniekus un sniegtu palīdzību upuriem;

uzsver, ka nepieciešams pielikt kopīgas pūles, lai likvidētu pārrobežu sadarbību traucējošos šķēršļus un ka jāsniedz valstīm kopīgs politisks un finansiāls atbalsts cilvēku tirdzniecības problēmu risināšanā;

uzsver, ka īpaši svarīgi ir koordinēt cīņā pret cilvēku tirdzniecību iesaistīto iestāžu sadarbību gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, jo cilvēku tirdzniecība parasti ir problēma, kas attiecas ne tikai uz vienu valsti, un neviena valsts nevar atrisināt šo problēmu individuālā kārtā; tāpēc cīņā ir jāiesaista gan upuru izcelsmes valstis, gan tranzītvalstis, gan saņēmējvalstis;

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, Baltijas Ministru padomi un starptautiskās organizācijas:

• atzīt, ka cilvēku tirdzniecība ir noziegums pret cilvēci, kurš jāapkaro kopīgiem spēkiem;

• īstenot parlamentu, valdību un nevalstisko organizāciju sadarbības iniciatīvas un nodrošināt savstarpēju pieredzes un informācijas apmaiņu, lai sasniegtu kopīgos mērķus cilvēku tirdzniecības novēršanā;

• uzlabot nacionālos likumus, tādējādi izskaužot to nepilnības, kas neveicina cīņu pret cilvēku tirdzniecību, un izstrādāt politiku, stratēģiju un kompleksus pasākumus cilvēku tirdzniecības izskaušanai;

• paaugstināt Baltijas valstu attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu kompetenci, izmantojot Šengenas zonas valstu pieredzi un tādējādi laikus novēršot iespējamus cilvēku tirdzniecības gadījumus;

• pievērst īpašu uzmanību konkrētiem sociāli neaizsargātiem iedzīvotāju slāņiem, lai novērstu bērnu tirdzniecību;

• nodrošināt cilvēku tirdzniecības upuriem, īpaši bērniem, nepieciešamo palīdzību, juridisko aizsardzību un rehabilitāciju;

• sekmēt publiskas diskusijas, lai radītu neiecietību pret seksuālo pakalpojumu pircējiem un tādējādi samazinātu pieprasījumu pēc šiem pakalpojumiem;

• ieteikt iesaistīto valstu valdībām informēt Baltijas asambleju par veiktajiem cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumiem un nodrošināt nepieciešamo juridisko un finansiālo palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem.

Vilandē 2008.gada 6.decembrī

 

Rezolūcija

Par klimata pārmaiņu mazināšanu un preventīvajiem pasākumiem

 

Baltijas asambleja,

• ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvu izstrādāt direktīvu par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, lai līdz 2020.gadam par 20% paaugstinātu energoefektivitāti, par 20% samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt no atjaunojamiem avotiem iegūtās enerģijas īpatsvaru Eiropas Savienībā līdz 20% no kopējā enerģijas patēriņa, kā arī līdz 2020.gadam palielināt biodegvielas īpatsvaru līdz 10% no kopējā degvielas patēriņa;

• atzīstot, cik liela nozīme Baltijas jūras reģionā ir stabilai energoapgādei un sadarbībai enerģētikas jomā;

• uzsverot to, cik svarīgi ir attīstīt Baltijas jūras reģionu par energoefektīvu reģionu ar augošu ekonomiku un vienlaikus mazināt tā atkarību no oglekli saturošiem enerģijas avotiem, lai tādējādi ilgtermiņā nodrošinātu pozitīvu virzību uz klimata pārmaiņu mazināšanu,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• pievērst īpašu uzmanību ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītiem jautājumiem un izstrādāt stratēģijas un pasākumus, lai vājinātu iespējamās klimata pārmaiņu sekas;

• aktīvi sadarboties atjaunojamo enerģijas avotu diversificēšanā un pāriet uz energoefektīvākām tehnoloģijām ar maksimālu gāzu emisiju samazināšanas potenciālu, vienlaikus nodrošinot mazāku energoatkarību no ārējiem avotiem;

• stimulēt ar ekonomisku un politisku instrumentu palīdzību nacionālos uzņēmumus izmantot zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas un uzsvērt videi draudzīgu ekoloģisko industriju pozitīvo potenciālu pētniecības, nodarbinātības un uzņēmējdarbības jomā;

• izstrādāt un izmantot energoefektīvu pieeju celtniecībai, koncentrējoties uz inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, saules enerģiju, atkārtotas siltuma izmantošanas sistēmām, jaunām izolācijas tehnoloģijām un videi draudzīgiem būvmateriāliem, kas ilgtermiņā veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos.

Vilandē 2008.gada 6.decembrī

 

Paziņojums

Par profesionālās izglītības un profesionālās apmācības attīstību

 

Baltijas asambleja

atzīst labi attīstītas profesionālās izglītības un profesionālās apmācības nozīmi ikvienas valsts kopējā izglītības sistēmā;

saprot, ka izglītības sistēma ir cieši saistīta ar darba tirgu;

norāda, ka attīstīta profesionālās izglītības un profesionālās apmācības sistēma veicinās Baltijas reģiona konkurētspēju un dinamismu, kā arī uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību;

uzsver, ka profesionālās izglītības un profesionālās apmācības galvenais mērķis ir dot ikvienam cilvēkam iespēju visa mūža garumā apgūt speciālo izglītību, kas atbilst viņa interesēm un spējām, kā arī ekonomiskās attīstības prasībām;

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

•  uzsākt profesionālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmas reformu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, nodrošinot ciešu Baltijas valstu sadarbību;

• uzlabot profesionālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmas kvalitāti un veicināt inovācijas šajā jomā;

• paplašināt darba devēju atbildību un līdzdalību jaunu progresējošās izglītības programmu sagatavošanā un pilnveidošanā, kā arī izglītības programmās iesaistāmo studentu skaita plānošanā, stiprināt partneru sadarbību un paaugstināt kompetenci profesionālās izglītības un profesionālās apmācības programmu satura, pētniecības darba un metodiskā atbalsta jomā;

• attīstīt Baltijas valstu savstarpēju sadarbību un pieredzes apmaiņu konkurētspējīgas profesionālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmas izstrādes jomā.

Vilandē 2008.gada 6.decembrī

 

Paziņojums

Par jaunrades nozaru attīstību

 

Baltijas asambleja

atgādina, ka jaunrades nozaru attīstība ir ārkārtīgi nozīmīgs Lisabonas stratēģijas ieviešanas, ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas palielināšanas aspekts;

saprot, ka jaunrades nozarēm ir jānodrošina plašāka atzinība un lielāks atbalsts, lai tās varētu dot maksimālu ieguldījumu Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanā;

norāda, ka pēdējo gadu desmitu laikā ir pakāpeniski uzlabojusies izpratne par kultūras ekonomisko dimensiju un nozīmi darba vietu radīšanā, kā arī lauku un pilsētu attīstībā;

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• aktivizēt Baltijas valstu parlamentu un valdību sadarbību jaunrades nozaru attīstīšanā;

• definēt jaunrades nozaru jēdzienu plašākā nozīmē un mērogā, ņemot vērā šo nozaru daudzfunkcionālo raksturu;

• izstrādāt kopīgus Baltijas valstu jaunrades nozaru kartogrāfiskos plānus;

• izstrādāt kopīgus koordinētus un paredzamus atbalsta mehānismus jaunrades nozaru attīstībai Baltijas valstīs;

• atbalstīt jaunrades nozarēs īstenojamo Baltijas valstu kopīgo projektu attīstību;

• izstrādāt kopīgu Baltijas valstu nostāju un struktūrpolitiku jaunrades nozaru attīstībai Eiropas Savienības jaunrades nozaru politikas ietvaros.

Vilandē 2008.gada 6.decembrī

 

Paziņojums

Par starptautisko drošību

 

Baltijas asambleja vienmēr ir aktīvi diskutējusi gan par savu valstu drošības, gan par starptautiskās drošības jautājumiem un pievērsusi tiem lielu uzmanību. Gadu desmitu gaitā starptautiskās drošības problēmas un apdraudējumi ir lielā mērā mainījušies. Starptautiskais terorisms, energodrošība, kibernoziegumi, klimata pārmaiņas, ekonomikas krīzes un iesaldētie konflikti ir tie apdraudējumi, ar kuriem starptautiskajai sabiedrībai nākas saskarties un kuri tai jāapkaro, lai globālā mērogā garantētu ilgtermiņa stabilitāti un drošību.

Iestājoties par demokrātiskām vērtībām, ilgtspējīgu attīstību, ilgtermiņa stabilitāti un lielāku starptautisko drošību, Baltijas asambleja aicina starptautisko sabiedrību un starptautiskās organizācijas veikt nopietnus un koordinētus pasākumus, lai stātos pretim jaunajām starptautiskās drošības problēmām, kā arī īstenotu ES labo kaimiņattiecību politiku, īpašu uzmanību veltot Gruzijai un citām Kaukāza reģiona valstīm.

Apzinoties pašreizējo starptautiskās drošības situāciju un jaunos uzdevumus šajā sfērā, Baltijas asambleja aicina savus tuvākos sadarbības partnerus – Ziemeļu Padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi – pastiprināt darbības koordinēšanu tādās jomās kā militārā drošība, energodrošība un klimata pārmaiņas, cīņa pret kibernoziedzību, kā arī ES labo kaimiņattiecību politikas saskaņošana.

Vilandē 2008.gada 6.decembrī

 

Lēmums

Par Baltijas asamblejas 2007.gada budžeta izpildes pārskatu

Baltijas asambleja apstiprina Baltijas asamblejas 2007.gada budžeta izpildes pārskatu.

Baltijas asamblejas prezidents Trivimi Velliste, Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Mants ADOMĒNS, Lietuvas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidente Ērika ZOMMERE, Latvijas Republika

Vilandē 2008.gada 6.decembrī

 

Lēmums

Par Baltijas asamblejas 2009.gada budžetu

 

Baltijas asambleja apstiprina Baltijas asamblejas 2009.gada budžetu EUR 330 288 apmērā atbilstoši pievienotajiem Baltijas asamblejas budžeta asignējumiem. Baltijas asamblejas budžets 2009.gadam ietver visu triju Baltijas valstu dalības maksu: Latvija – EUR 110 096, Lietuva – EUR 110 096 un Igaunija – EUR 110 096.

Saskaņā ar Baltijas asamblejas Statūtu 44.panta ceturto daļu Baltijas asamblejas darbībai nepieciešamos izdevumus vienādās daļās sedz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenti.

Baltijas asamblejas prezidents Trivimi Velliste, Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Mants ADOMĒNS, Lietuvas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidente Ērika ZOMMERE, Latvijas Republika

Vilandē 2008.gada 6.decembrī

 

Lēmums

Par grozījumiem nolikumā par Baltijas asamblejas medaļu

 

Baltijas asambleja nolemj Nolikuma par Baltijas asamblejas medaļu 9.punktā izdarīt šādus grozījumus:

aizstāt vārdus “Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs” ar vārdiem “Baltijas asamblejas prezidents”;

papildināt punktu ar vārdiem “un zilas krāsas rozeti”.

Vilandē 2008.gada 6.decembrī