Par 2009.gada valsts budžeta grozījumiem un Latvijas ekonomikas stabilizēšanu un izaugsmes atjaunošanu

Vakar, 11.decembrī, notika Saeimas sēde, kurā visas dienas garumā deputāti sprieda par 2009.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi, kā arī Ministru kabineta 9.decembra sēdē pieņemto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu.

Saeimas sēde sākās ar Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunu parlamentāriešiem (skat. zemāk). Savukārt pēc likumprojektu paketes nodošanas izskatīšanai atbildīgajām komisijām deputātus uzrunāja Ministru prezidents Ivars Godmanis (uzruna tiks publicēta stenogrammā līdz ar deputātu debatēm kārtējā materiālu blokā “Saeima: darbs, stenogrammas”).

Pēc ilgstošām debatēm vakar, 11.decembrī, Saeimas deputāti 1.lasījumā pieņēma 2009.gada budžeta grozījumu likumprojektu un to pavadošos likumprojektus.

Sēdes darba kārtībā bija iekļauts arī lēmums “Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Atim Slakterim”, kurš, 41 deputātam balsojot “par”, 53 – “pret” un 3 – “atturoties”, netika atbalstīts.

Līdz laikraksta nodošanai tipogrāfijā Saeimā notika Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, bet Ministru kabinetā turpinājās ārkārtas sēde.

“LV” informācija

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas Republikas Saeimā 2008.gada 11.decembrī:

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj [Gundars Daudze]!

Augsti godājamais Ministru prezident [Ivars Godmanis]!

Godājamie Saeimas deputāti, cienījamie klātesošie!

Šodien Saeimai jāpieņem mūsu valstij ļoti nozīmīgi lēmumi, kas ir būtiski valsts drošībai un tālākai attīstībai. Esmu pārliecināts, ka jūs, deputāti, ar vislielāko atbildību vērtēsit valdības izstrādāto valsts ekonomikas stabilizācijas plānu un tā lomu valsts ekonomikā.

Godājamie deputāti!

Pirms mēs sākam diskutēt, kā atjaunot mūsu valsts ekonomisko izaugsmi, īsi atskatīsimies un izvērtēsim, kā nonācām šajā situācijā un kādi būtu mūsu turpmākie uzdevumi.

Ekonomiskās krīzes cēloņi meklējami pārmērīgā paļāvībā uz tirgus pašregulācijas iespējām. Apreibuši no straujā ekonomikas pieauguma tempa, ko lielā mērā dzina uz augšu privātā sektora kreditēšana un iekšējais patēriņš, mēs laikus nepadomājām, ka tas reiz var beigties. Kādu brīdi mums pat sāka likties, ka esam sevišķi īpaši un Latvijā ekonomikas likumi vairs nedarbojas. Izrādījās, ka tomēr tas tā nav. Mēs nebijām gatavi pieņemt pat domu par iespējamo ekonomikas lejupslīdi un labākajos gados neveidojām uzkrājumus nebaltām dienām. Savukārt Latvijas pašreizējais ārējais parāds galvenokārt ir veidojies no mūsu uzņēmumu un mūsu mājsaimniecību aizņēmumiem.

Tādēļ šobrīd globālā finanšu un ekonomiskā krīze mūs skar skarbāk nekā daudzus kaimiņus Eiropas Savienībā.

Visu valdību atbildībā bija šo procesu laicīga paredzēšana, izsvērta rīcība un sabiedrības sagatavošana iespējamām grūtībām. Diemžēl tas netika darīts. Tagad par to ir jāmaksā dārga cena.

Šobrīd ir nepieciešami radikāli pasākumi, lai mēs varētu stabilizēt uz vienu pusi sasvērušos ekonomikas kuģi. Pašreizējais starptautisko institūciju aizdevums nav iespēja ātri izpirkt un aizmālēt savas kļūdas. Tā ir nesekmības lapa, kuru nevarēs labot, aizejot pāris reizes pie skolotāja uz pēcstundām. Nāksies radikāli pārveidot ekonomisko politiku. Nāksies radikāli pilnveidot valsts pārvaldi. Būs nepieciešama drosme atteikties no vadības līgumiem un tālredzība neiznīcināt vārda brīvību.

Ekonomisti lēš, ka katri pieci seši procenti iekšzemes kopprodukta krituma nozīmē zaudētu attīstības gadu. Skaidrs, ka tuvākā nākotnē mūs gaida izteikta mērenība mūsu prasībās un ļoti pārdomāti izdevumi gan valstij kopumā, gan katram pilsonim atsevišķi. Tomēr taupīšana nav pašmērķis, ir vajadzīgas arī pārdomātas investīcijas, lai īstermiņā un vidējā termiņā veicinātu ekonomikas atveseļošanos. Ir būtiski nepieļaut krīzei sagraut tos uzņēmumus, kas izrādījušies produktīvākie un arī eksportspējīgākie.

Paredzams, ka nākamajā gadā ārvalstu privātā kapitāla pieplūde nenotiks. Tāpēc valsts aizņemas, lai ražīgi un efektīvi uzņēmumi varētu finansēt savu darbību, saņemot kredītu no valsts, un to darītu par salīdzinoši zemākām likmēm nekā brīvajā tirgū. Šādam valsts atbalstam nepieciešami skaidri piešķiršanas kritēriji. Un, jo ātrāk šie kritēriji tiks izveidoti, jo ātrāk šos līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot savā darbībā.

Godājamie deputāti!

Cerams, notikušais liks mums aizdomāties, ka valsts ekonomika nav zirgu pajūgs ar iemigušu kučieri, kur zirgs zina ceļu mājup, – valstij nāksies iejaukties notiekošajos procesos un par to regulāri informēt visu sabiedrību – gan darba devējus, gan darba ņēmējus.

Pēdējo nedēļu notikumi ļoti skaidri parādīja, kādu lomu valdības dialogs spēlē šajā procesā ar sabiedrību. Par valdības un politiķu komunikāciju ar sabiedrību, pareizāk sakot, tā trūkumu, tiek runāts jau sen. Tagad, kad tiks pieņemti sabiedrībai ļoti nepatīkami lēmumi un tuvojas pašvaldību vēlēšanas, skaidra, atbildīga, savlaicīga, cieņas pilna un regulāra sabiedrības informēšana kļūst sevišķi svarīga. Mēs nedrīkstam radīt pat aizdomu ēnu par finanšu izlietojuma godīgumu. Rūgti maldās tie, kas klusībā domā iedzīvoties uz citu vainošanu krīzes radīšanā vai savu nopelnu pārspīlēšanas. Tieši politiķiem, ja tie vēlas atgūt sabiedrības uzticību, ir jāskaidro savi lēmumi un tas, kā šie lēmumi ietekmēs sabiedrības ikdienu.

Mums kardināli jāreformē valsts pārvalde: tā ir jāsamazina un jāpaaugstina tās kompetence gan politiskā, gan administratīvā līmenī. Valsts pārstāvji un politiķi turpmāk nedrīkstēs būt nevērīgi, pavirši vai nezinoši. Valsts pārvaldes produktivitātes kāpināšana un efektivitātes principa ievērošana pašlaik ir ne tikai naudas taupīšanas veids, bet arī tautsaimniecības kopējā ražīguma jautājums.

Godājamie deputāti!

Mēs nevaram paļauties arī uz to, ka mūs vienmēr un visur aizstāvēs un pārstāvēs starptautiskās organizācijas. Tādēļ pašiem nāksies aktīvi strādāt, arī starptautiskajā kontekstā, un it sevišķi būt kompetentiem šajā kontekstā. Nevar būt tāda situācija, kad svarīgās Eiropas Savienības nozaru ministru sēdēs neizskan Latvijas viedoklis vai valsts intereses netiek pietiekami aizstāvētas starptautiskā līmenī.

Otrdien, Briselē tiekoties ar Eiropas Savienības amatpersonām, man nācās uzklausīt arī kritiku. Kritiku par to, ka Latvija nav ieklausījusies starptautisko institūciju dotajos padomos ekonomikas attīstības jautājumos, ka nav ieklausījusies arī padomos par eiro ieviešanu. Par eiro ieviešanu ne tikai maz tika runāts, bet arī nekas netika darīts, lai process virzītos uz mērķi. Atcerēsimies savukārt, kādu termiņu valdība bija nolikusi eiro ieviešanai – 2008.gads. Tas ir, jau vakar. Eiro ieviešana nostiprinās mūsu valsts ekonomisko, politisko un valstisko drošību. Atbalstot un īstenojot plānu, mums ir jādara viss, lai 2012. vai 2013.gadā Latvijā ieviestu eiro.

Godājamie deputāti!

Pēdējā laikā biežāk tiek atkārtots teiciens, ka vissliktākais ir neizmantot krīzes dotās iespējas un neko neiemācīties. Šī nav ne pirmā un noteikti arī ne pēdējā krīze Latvijas valsts vēsturē. Pārbaudījumi būs arī turpmāk.

No mūsu rīcības tagad un turpmākajos mēnešos būs atkarīgs, cik gudrāki, stiprāki un pieredzējušāki mēs no šīs krīzes izkļūsim.

Atcerēsimies, ka mūsu skandināvu kaimiņi piedzīvoja dziļu krīzi 90.gados un tagad zviedru pieredzi citē un izmanto pat tādas lielvalstis kā ASV. Kā labu paraugu daudz smagākas krīzes pārvarēšanai var minēt arī Vācijas pieredzi pēc Otrā pasaules kara, it īpaši ekonomikas ministra Ludviga Erharda kursu, kura rezultātā Vācija no pilnīgas postažas un sabrukuma 20 gados pārvērtās par vienu no vadošajām pasaules ekonomikām.

Arī mums ir visas iespējas pierādīt savu varēšanu. Atšķirībā no iepriekš piekoptās prakses mums ekonomiskā politika jāveido, vadoties no sabiedrības interesēm kopumā, nevis atsevišķu grupu interesēm, pat ja šīs intereses tiek slēptas zem skaistiem lozungiem.

Tad, kad mēs visi ejam uz kopēju mērķi, mums izdodas neticamas lietas. Tad, kad šī mērķa nav un ir tikai daži sīki mērķīši, mēs nespējam tikt galā ar krīzēm.

Brīdī, kad esam bijuši nedaudz nevērīgi pret saviem pienākumiem, Dievs sūta mums pārbaudījumus. Vai būsim stipri savā gribā, godprātīgi savās domās un nesavtīgi savā rīcībā? Lai dzīve iet atkal augšā, tas mums ir jāpierāda.

Lai mums kopā izdodas!

 

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma*

* Akceptēta Ministru kabineta 9.decembra sēdē un skatīta Saeimas 11.decembra sēdē

 

Ievērojot, ka:

* ekonomikas izaugsme apstājusies un tā ir pat samazinājusies gan Latvijā, gan visā Baltijā, gan arī eiro zonā kopumā, ierobežojot Latvijas ekonomikas pamatvienību – uzņēmumu iespējas veikt ienesīgus darījumus gan pašmāju, gan eksporta tirgos;

* iepriekšējos gados notikusī straujā Latvijas ekonomikas izaugsme balstījusies uz privātā patēriņa pieaugumu un masīvu ārvalstu kredītresursu ieplūdumu, galvenokārt ar nekustamo īpašumu tirgus attīstību saistītajās aktivitātēs, kas līdz ar strauju importa palielinājumu radīja valsts kopējo ārējā parāda pieaugumu līdz 135 % no IKP;

* iepriekšējo triju gadu laikā Latvijas ekonomikā kopumā bijis tautsaimniecības produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas pieaugums, kas papildus veicinājis inflācijas pieaugumu;

* līdz ar nepietiekamu veikumu tautsaimniecības, valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu struktūras uzlabošanā un efektivitātes paaugstināšanā ir samazinājusies ekonomikas kopējā konkurētspēja, ko īpaši pasliktinājusi preču eksporta tirgu lejupslīde;

* finanšu resursu tirgi ir nestabili un sastinguši, un nav gaidāma to drīza atdzīvošanās, kas līdz ar pieaugušo savstarpējo neuzticību ierobežo iespēju finansēt attīstības un restrukturizācijas projektus, bet šajos apstākļos apgrūtinātā īstermiņa aizdevumu pārfinansēšana var satricināt visu finanšu tirgu valstī;

* izveidojušajos ekonomiskajos apstākļos būtiski samazinājušies valsts budžeta ieņēmumi, un no tiem vairs nav iespējams nofinansēt iepriekš izveidotās politikas un to īstenošanas mehānismus pat to iepriekšējā apjomā;

* ekonomikas izaugsmes apstāšanās rada reālus draudus Latvijas iedzīvotāju, īpaši sociāli nodrošināmo, tomēr ne tikai viņu – dzīves līmeņa pazemināšanai un sociālās spriedzes sabiedrībā pieaugumam

ir vajadzīga neatliekama, izlēmīga un saskaņota valsts institūciju, pašvaldību, privāto uzņēmēju un visas sabiedrības rīcība, lai:

* novērstu tālāku ekonomiskās aktivitātes pazemināšanos;

* stabilizētu un atdzīvinātu finanšu sistēmu;

* sabalansētu sabiedrības vēlmes ar to īstenošanas iespējām;

* pārstrukturētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju gan ekonomikā, gan valsts pārvaldē un publisko pakalpojumu sniegšanā, tādējādi radot pamatu būtiskiem valsts maksājumu bilances uzlabojumiem nākotnē,

Latvijas Republikas valdība sadarbībā ar Latvijas Banku pēc rūpīgas situācijas analīzes un konsultējoties ar Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas Komisijas un citiem speciālistiem ir sagatavojusi Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu.

Šīs programmas mērķi ir

* stabilizēt Latvijas ekonomiku,

* atrisināt iespējamās likviditātes problēmas,

* atjaunot ilglaicīgu stabilitāti, stiprinot banku sektoru, novēršot fiskālo nesabalansētību un saglabājot stabilu nemainīgu valūtas politiku,

* uzlabot tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu IKP izaugsmi un sabalansētu valsts budžetu.

Programmas pamatelementi ir:

* Stingra un stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti vienotās Eiropas valūtai;

* Stingra fiskālā politika – valsts un pašvaldību tēriņu sabalansēšana ar ieņēmumu sniegtajām iespējām;

* Latvijas tautsaimniecībā (gan publiskajā sektorā – valsts pārvaldē un pakalpojumos, gan privātajā sektorā) nodarbināto atalgojuma līmeņa samazināšana – pieskaņošana tautsaimniecības produktivitātes sniegtajām iespējām;

* Valsts pārvaldes aparāta samazināšana 2 gadu laikā vismaz par 15 %, aptverot ministrijas un tām padotās politikas ieviešanas un administrēšanas institūcijas.

* Papildus – arī izglītības, veselības un citu publisko pakalpojumu sektoru reformas, daļēji samazinot, daļēji pārstrukturējot šajos sektoros nodarbinātos cilvēkresursus;

* Darba tirgus elastības palielināšana, kas nozīmē no esošajiem darbiem izbrīvēto cilvēku motivēšanu iesaistīties citos darbos un sagatavošanu spējai to veikt;

* Investīciju veicināšana, tajā skaitā to saglabāšana valsts finansētajās un atbalstītajās programmās;

* Tautsaimniecības restrukturizācijas pasākumu finansēšanas iespēju nodrošināšana, īpaši ES strukturālo programmām “sasaluša” kredītresursu tirgus apstākļos;

* Finanšu sektora stabilizācija – valsts atbalsta sniegšana kredītiestāžu uzticamības un darbības spēju stiprināšanai līdz ar kredītiestāžu pastiprinātu uzraudzību;

* Sociālās aizsardzības pasākumu saglabāšana sociāli aizsargājamo iedzīvotāju miera stiprināšanai.

Šī programma, par kuras īstenošanu atbildību uzņemas Ministru kabinets, ietverot visus koalīcijas partnerus un iesaistītās institūcijas, nosaka rīcību šādās jomās:

I. Monetārā politika

1. Latvijas Banka turpinās nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu eiro 1 EUR = Ls 0.702804 ar kursa svārstību koridoru ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa.

2. Latvijas Banka turpinās stingri sekot ekonomikas attīstības procesiem un būs gatava lietot obligāto rezervju prasības, kā monetārās politikas realizēšanas rīku, kad vien tas būs nepieciešams.

3. Ministru kabinets un atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri, 2012.gadā.

II. Fiskālā politika

1. Balstoties uz pārskatītām tautsaimniecības attīstības prognozēm, Ministru kabinets sagatavos grozījumus 2009.gada valsts budžetam, lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP, bet budžeta izdevumi nepārsniegtu 40% no IKP.

2. Visu 2009.gadu Ministru kabinets cieši sekos grozītā 2009.gada budžeta faktiskajai izpildei un nepieciešamības gadījumā veiks papildu izdevumu samazināšanu, lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP. Vienīgais iespējamais iemesls noteiktā budžeta deficīta robežas pārsniegšanai ir ES līdzfinansēto strukturālo programmu projektu apguve virs plānotā apjoma. Vienlaikus Ministru kabinets saglabā stingru apņemšanos tiekties uz bezdeficīta budžeta sasniegšanu iespējami tuvākā laikā.

3. Tiks turpinātas un paātrinātas nepieciešamās strukturālās reformas valsts pārvaldē, 2009.gadā un nākamajos 2 gados samazinot tajā nodarbināto skaitu vismaz par 15%, salīdzinot ar 2008.gada līmeni.

4. Apzinoties vajadzību efektivizēt sabiedrisko pakalpojumu sektorus, balstoties uz 2009.gadā izveidoto valsts teritorijas administratīvo struktūru, tiks attīstītas izglītības un veselības aprūpes sistēmas reformas, uzlabojot sniegto pakalpojumu kopējo kvalitāti un samazinot to sabiedriskās izmaksas.

5. Ministru kabinets ievēros stingru fiskālo politiku, panākot, ka valsts pamatbudžetam, neieskaitot ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvi saistītos ieņēmumus un izdevumus, jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, sākot no 2012.gada, pārejas periodā kopējam budžeta deficītam pie pašreiz pieņemtā makroekonomiskā scenārija nepārsniedzot – attiecīgi:

a. 2009.gadā 5,0% no IKP;

b. 2010.gadā 4,8% no IKP;

c. 2011.gadā 2,8% no IKP.

Tomēr valdība, pastāvīgi monitorējot ekonomiskās situācijas attīstību, 2009.gadā pārskatīs apstiprināto fiskālo pasākumu kopu ar mērķi sasniegt Māstrihtas konverģences kritērijus 2010.gadā, lai 2011.gadā saņemtu uzaicinājumu pievienoties eiro zonai.

Lai saglabātu budžeta disciplīnu, iespējamie ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas un citi līdzīgi ieņēmumi tiks izmantoti vienīgi jau budžeta izdevumu daļā iekļautu pasākumu finansēšanai.

6. Galvenie izmaksu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas tiks ietverti 2009.gada budžeta grozījumos:

a. Strādājošo skaita samazināšana un nominālās darba samaksas samazināšana par 15% (ar iespējamu lielāku samazinājumu) no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, lai atbalstītu un veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās un ievērojot reālās darba samaksas samazināšanos preces un pakalpojumus ražojošajos uzņēmumos;

b. Izmaksu par valsts vajadzībām iegādājamām precēm un pakalpojumiem samazināšana par 25%;

c. Valsts izdevumus programmu subsīdijām samazināšana vidēji par 25%, izņemot veselības aprūpes programmas, kuru finansēšanai saglabājami lielāki resursi;

d. Agrāk plānoto tālāko valsts finansētā atalgojuma un sociālo izmaksu pieaugumu iesaldēšana uz laiku līdz ekonomikas atjaunošanai;

e. Valsts politiku un valsts institūciju funkciju izvērtēšana un, balstoties uz šī novērtējuma laikā izstrādātajām rekomendācijām, valsts pārvaldes izmaksu samazināšana un optimizēšana, ietverot politiku programmu un to administrēšanas mehānismu pārskatīšanu;

f. Jaunu saistību neuzņemšanās 2009. un 2010.gadā garantiju vai tiešas finansēšanas veidā investīciju projektos, kas nav tieši saistīti ar Latvijas konkurētspējas paaugstināšanos;

g. Līdzīgu sabiedrības izmaksu samazināšanas pasākumu attiecināšana arī uz pašvaldību budžetiem – atalgojuma līmeņa samazināšana un kopējo izmaksu iekļaušanās pieejamo budžeta resursu robežās, kredītsaistību pieaugumu pieļaujot vienīgi ES un valsts budžeta finansēto projektu īstenošanai.

7. Ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanai un ieguldījumu ražošanā veicināšanas nolūkā turpināt nodokļu akcenta pārdali no tiešajiem ar ražošanu saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem ar patēriņu saistītajiem nodokļiem:

a. Uzņēmumu ienākuma nodokļa plānoto atvieglojumu saglabāšana ieviešanai 2009. un nākamajos gados;

b. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana par 2 procentpunktiem 2009.gadā; ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana par Ls 10, salīdzinot ar 2008.gada līmeni; iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšana 2010.gadā, tajā iekļaujot arī ienākumus no kapitāla un kapitāla pieaugumu;

c. PVN pamatlikmes paaugstināšana par 3 procentpunktiem, samazinātās PVN likmes paaugstināšana no 5% uz 10% un tās atcelšana noteiktām preču un pakalpojumu grupām, izņemot bērnu pārtiku, medikamentus, siltumenerģijas piegādi, elektrības piegādi, sabiedriskā transporta pakalpojumus;

d. Papildus paaugstināt akcīzes nodokļus degvielai, kafijai, alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz Baltijas tirgus telpā dominējošajam šo nodokļu līmenim;

e. 2010.gadā paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, tajā iekļaujot mājokļus, vienlaikus nosakot būtiskus atvieglojumus par reģistrētās dzīvesvietas mājokļiem.

8. Lai fiskālo atbildību realizētu pastāvīgi un radītu pamatu ilglaicīgas ekonomikas stabilizācijas rezerves izveidošanai, Ministru kabinets noteiks skaidrus un atbildīgus fiskālas politikas mērķus iekļaušanai valsts likumdošanā, par mērķi nosakot bezdeficīta budžeta izveidošanu un vismaz puses no budžeta ikgadējo ieņēmumu pieauguma novirzīšanu stabilizācijas rezervei, ja budžeta veidošanai prognozētais IKP pieaugums ir lielāks par 2%.

III. Finanšu sektora stabilizācija

1. Valsts saglabā garantijas visiem noguldījumiem Latvijas bankās līdz 50 000 eiro.

2. Valsts sniegs garantijas 2009.gadā atmaksājamajiem banku sindicētajiem kredītiem, pieņemot atsevišķu lēmumu katrā no gadījumiem.

3. Ministru kabinets noteiks iespējamo ietvaru un nepieciešamās iekšējās procedūras ātrai publisko finanšu līdzekļu nodrošināšanai globālās finanšu krīzes ietekmē finanšu grūtībās nonākušām finanšu institūcijām.

4. Kaut Latvijā spēkā esošie likumdošanas akti finanšu pakalpojumiem un uzraudzības praksei ir saskaņā ar acquis communautaire un starptautiskajiem standartiem, nesenie notikumi parādīja nepieciešamību gan uzlabot regulējošo prasību piemērošanu praksē, gan pārskatīt esošo likumdošanu, pastiprinot finanšu tirgū strādājošo institūciju uzraudzību, kas izdarīts, sagatavojot īpašu finanšu sektora uzraudzības pastiprināšanas programmu (1.pielikums).

5. Tiks papildināta banku sektora likumdošana, lai savlaicīgi un efektīvi atjaunotu finansiālo stabilitāti krīzes apstākļos.

IV. Ekonomikas konkurētspējas uzlabošana

Attīstot iepriekš 2008.gadā valdības izstrādāto makroekonomikas stabilizācijas plānu un papildus darba samaksas un nodarbināto skaita samazinājumam publiskajā sektorā, kā arī ar uzņēmējdarbību saistīto tiešo nodokļu sloga mazināšanai:

1. Ministru kabinets rosinās izpratni un vienošanos ar privāto sektoru, lai veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās, izlīdzinot izveidojušās atšķirības starp algām un darba produktivitāti.

2. Ministru kabinets izstrādās un ieviesīs atbilstošus pasākumus, lai stiprinātu darba tirgus elastību un celtu konkurētspēju.

3. Valdība koncentrēs ES finansējumu, kas piešķirts valstij 2007.–2013.gada periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas atļauj optimizēt izmaksas tautsaimniecībai. Vienlaikus valdība veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti.

4. Valsts sniegs atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, izveidojot konkurētspējīgu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli.

5. Valsts ar īpaši izveidotu finanšu instrumentu starpniecību atbalstīs uzņēmumus to pārstrukturēšanas un konkurētspējas paaugstināšanas projektu īstenošanai, īpaši ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu realizēšanai.

6. Valsts turpinās samazināt administratīvo slogu ekonomikas vienībām, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vienkāršojot nodokļu administrēšanas, nekustamā īpašuma reģistrēšanas, būvniecības atļauju saņemšanas procesu, kā arī veicinās plašāku valsts integrēto informācijas sistēmu lietojumu komunikācijā starp iestādēm un uzņēmumiem. Vienlaikus valsts un pašvaldības veiks pasākumus, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un atvieglotu uzņēmējdarbības reģistrēšanas un licencēšanas procedūru.

7. Lai uzlabotu uzņēmumu maksātnespējas un likvidēšanas procesus, sekmējot to iespējamo sanāciju, skaidrāk nosakot dažādu kreditoru grupu tiesības un tādējādi veicinot arī kreditēšanas risku mazināšanos, valdība sagatavos grozījumus Maksātnespējas likumā.

8. 2009.gadā Latvijā tiks pabeigta administratīvi teritoriālā reforma.

9. Pamatojoties uz pabeigto administratīvi teritoriālo reformu, tiks panākts būtisks progress veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformēšanā.

10. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Ministru kabinets apvienos sabiedrisko pakalpojumu regulatorus vienā iestādē, lai koordinētu regulējamo tarifu politiku un veicinātu to deflāciju, kas nodrošinātu cenu un izmaksu konkurētspēju.

Finanšu ministrs A.Slakteris

 

1.pielikums

Finanšu sektora uzraudzības pastiprināšanas pasākumi

1. Neatkarīgi no globālās regulatorās rezonanses kā uzraudzības atbilde uz nesenajiem finanšu satricinājumiem ir ieviesti šādi pasākumi:

a. Detalizētu ceturkšņu pārskatu par “problemātiskajiem” aizdevumiem (aizdevumi atlīdzināšanas procesā, restrukturizētie aizdevumi, aizdevumi ar termiņa maiņu) ieviešana, sākot no 2008.gada trešā ceturkšņa.

b. Papildu pārbaudes lielākajās bankās, pievēršot uzmanību kredītportfeļu kvalitātei.

c. No 2008.gada oktobra bankas katru dienu sniedz likviditātes pārskatus.

d. Notiek regulāras tikšanās ar banku augstākā līmeņa vadību.

e. Pastiprināta sadarbība ar ārvalstu uzraudzības iestādēm. Sadarbība turpmāk tiks nostiprināta, parakstot memorandus par finanšu grupu uzraudzību.

f. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) meklē iespējas saņemt no mātesbankām garantijas, ka tās nodrošinās nepārtrauktu atbalstu to meitassabiedrībām Latvijā.

g. Sagatavots projekts par uzraudzības vadlīnijām bankām Iekšējā kapitāla prasības novērtēšanas procesam (IKPNP) (tiks apstiprināts līdz 2009. gada marta beigām).

h. Atkārtoti apstiprinot apņemšanos ievērot Starptautiskos grāmatvedības un finanšu pārskatu standartus (SGS/SFPS), tai skaitā vērtības samazināšanas zaudējumu atzīšanas nosacījumus, tika paredzētas korekcijas pašu kapitāla aprēķināšanā, kas paredz atskaitīt pozitīvu starpību starp uzraudzības prasībām atbilstošiem uzkrājumiem un uzkrājumiem, kas izveidoti saskaņā ar SGS/SFPS.

2. Programmas periodā FKTK turpinās darbu šādos virzienos:

a. Attīstīt uzraudzības sviras, kas piemērojamas II pīlāra ietvaros, lai veicinātu drošu riska pārvaldību un banku pietiekamu kapitalizāciju. Līdz 2009.gada marta beigām tiks izstrādāts un apstiprināts FKTK politikas dokuments par uzraudzības pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu, kas cita starpā iekļaus arī kritērijus, saskaņā ar kuriem tiks pieprasīts arī papildu kapitāls individuālai bankai.

b. FKTK izvērtēs un piedāvās Ministru kabinetam un Saeimai izdarīt grozījumus tās tiesībās un pilnvarās, lai nodrošinātu, ka tā laikus var pieņemt korektīvas darbības.

c. Kredītriska vadības jomā FKTK turpinās pilnveidot kredītriska vadības standartus (īpaši uzsverot banku augstākās vadības atbildību) un stiprinās šo standartu ievērošanas uzraudzību.

d. Tiks precizētas uzraugu prasības uzkrājumu veidošanai (līdz 2009. gada marta beigām).

e. FKTK darbosies, lai stiprinātu uzraudzības ietvaru likviditātes riska vadībai, lai pārņemtu attiecīgās Bāzeles Komitejas un Eiropas Banku uzraugu komitejas (CEBS) vadlīnijas un lai stiprinātu stresa testēšanu un rīcības plānošanu ārkārtas situācijās, tajā skaitā periodisku stresa testēšanu saskaņā ar FKTK scenāriju.

f. FKTK grozīs banku pārskatu sniegšanas regularitāti no reizi ceturksnī uz reizi mēnesī.

g. FKTK izvērtēs iespējamos pasākumus, lai ierobežotu riskus, kas saistīti ar nerezidentu naudas līdzekļu ieguldīšanu vietējās ekonomikas finansēšanā.

h. Lai veicinātu izmaksu paātrināšanu noguldījumu nepieejamības gadījumā, tiks grozīts Noguldījumu garantiju likums, precizējot noguldījumu nepieejamības definīciju un papildinot kārtību noguldītāju prasījumu apkopošanai, kā arī nosakot principus trūkstošo līdzekļu piesaistīšanai no valsts budžeta, tādējādi saīsinot garantētās atlīdzības izmaksas termiņu. Papildus grozījumi tiktu harmonizēti ar plānotajiem grozījumiem direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām attiecībā uz seguma līmeni un izmaksu aizkavējumu prasībās.

i. Paredzēts papildināt Noguldījumu garantiju likuma regulējumu, precizējot kārtību dalībvalstu banku dalībai Noguldījumu garantiju fondā, un stiprināt izcelsmes valsts (home) un uzņemošās valsts (host) savstarpējās sadarbības pienākumu, lai veicinātu informācijas apmaiņu un izmaksu procesu saskaņošanu, tādējādi paātrinot izmaksu procedūru pārrobežu krīzes gadījumā.

Finanšu ministrs A.Slakteris

 

Par papildu vienošanos pie valdības un Pašvaldību savienības 2009.gada domstarpību un vienošanās protokola

Ceturtdien, 11.decembrī, pulksten vienos naktī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Ministru prezidents Ivars Godmanis parakstīja papildu vienošanos pie 2008.gada 3.oktobrī noslēgtā MK un LPS 2009.gada domstarpību un vienošanās protokola un tā tika pievienota 2009.gada valsts budžeta grozījumu projektam. Papildu vienošanās tika panākta otrdien, 9.decembrī, kad Ministru kabinetā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes ārkārtas sēde, kurā Ivars Godmanis informēja par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) prasībām Latvijas valdībai un pašvaldībām, lai Latvijas valdība varētu saņemt aizdevumu ekonomiskās situācijas stabilizēšanai. LPS dome panāca, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļa pašvaldību budžetos 2009.gadā tiek noteikta 83% apmērā un pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini papildvienošanos parakstīt.

Tā kā ir samazināta IIN ieņēmumu prognoze 2009.gadam, tad IIN ieņēmumu prognoze pašvaldību budžetos 2009.gadā pie 83% daļas ir 664 miljoni latu, kas ir par 213,9 miljoniem latu mazāka nekā 3.oktobrī parakstītajā MK un LPS protokolā pie 82% pašvaldību daļas minētā IIN ieņēmumu prognoze pašvaldībām 877,9 miljonu latu apmērā.

Parakstot papildu vienošanos pie MK un LPS 2009.gada domstarpību un vienošanās protokola, puses vienojās, ka 2009.taksācijas gadam tiek noteikts:

* iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums – 90 lati mēnesī,

* nodokļa atvieglojumu apmērs par apgādībā esošu personu – 63 lati mēnesī,

* minimālā alga – 180 lati mēnesī,

* IIN likme – 23%,

* IIN ieņēmumu daļa pašvaldību budžetos – 83% apmērā, valsts budžetā 17% apmērā,

• IIN ieņēmumu prognoze pašvaldību budžetā 664 miljoni latu.

Izvērtējot valdības noteikto politiku un ekonomikas stimulēšanas pasākumus, kā arī ņemot vērā Ekonomiskās stabilizācijas plānā ietvertos principus un uzdevumus, pašvaldībām un valsts pārvaldei uzņemoties solidāru atbildību minēto jautājumu risināšanā, pašvaldības apņēmās 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu būtiski samazināt kopējos izdevumus, tajā skaitā darba samaksas fondu vismaz par 15%.

Puses vienojās noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 75 000 000 latu, tajā skaitā 50 000 000 latu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai un 24 000 000 latu investīciju projektiem, kuriem piešķirts valsts budžeta finansējums 2009.gadā un kuru finansiālajam nodrošinājumam nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums, kā arī 1 000 000 pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai un investīciju projektiem, kuriem piešķirts valsts budžeta finansējums 2009.gadā un kuru finansiālajam nodrošinājumam nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Pašvaldībām īstermiņa aizņēmumi budžeta un finanšu vadībai netiek piešķirti.

Puses vienojās noteikt, ka finanšu resursus, kas veidojas no pašvaldību iepriekš ņemto aizņēmumu atmaksām, 2009.gadā var izmantot:

• 2008.gadā noslēgto aizdevuma līgumu, kuros paredzēts aizņēmumu izņemt vidējā termiņā, finansiālajam nodrošinājumam 2009.gadā paredzētajā apmērā;

• citiem mērķiem atbilstoši Ministru kabineta vai finanšu ministra lēmumam.

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 41.panta piekto daļu, ja noteiktais pašvaldību aizņēmumu palielinājums ir nepietiekams, lai pašvaldības nodrošinātu finansējumu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un valsts budžeta līdzfinansēto investīciju projektu īstenošanai, finanšu ministrs par radušos situāciju nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Finanšu ministrs ir tiesīgs palielināt pašvaldību aizņēmumu palielinājumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas Saeimā nav iebildusi pret to.

Puses vienojās turpināt sarunas par visiem šīs vienošanās protokolā minētajiem jautājumiem un to ietekmi uz pašvaldību budžetiem, rodot abām pusēm pieņemamus risinājumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto vienošanos, puses apņēmās:

• pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.martam, sagatavot grozījumus likumos un Ministru kabineta noteikumos, kas nodrošinātu Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktā principa ievērošanu par pašvaldību funkciju un to apjoma atbilstību reālajam finansējumam;

• pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.martam, atcelt likumos un Ministru kabineta noteikumos esošās imperatīvās normas;

• izvērtēt iespēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu 23% apmērā attiecināt tikai uz algām zem vidējās mēneša (gada) darba samaksas tautsaimniecībā;

• izvērtēt iespēju paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi;

• izvērtēt iespēju pārskatīt Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu norēķinu (rēķinu apmaksas) kārtību;

• Ministru kabinets apņēmās veikt nepieciešamos pasākumus, lai valsts iestādes, kurām ir dažāda veida uzņēmējdarbības kontroles funkcijas, būtiski samazinātu represīvās darbības un lielāku uzsvaru veltītu uzņēmēju atbalstam, sekmējot tautsaimniecības attīstību.

Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības 2009.gada domstarpību un vienošanās protokols un papildu vienošanās pie tā ir valsts budžeta likuma un tā grozījumu projekta paketes neatņemama sastāvdaļa. Pēc parakstīšanas papildu vienošanās ir jāiesniedz Saeimā kopā ar 2009.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu.

Latvijas Pašvaldību savienības informācija