Par sociāli ekonomisko situāciju Latvijā

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka aktuālākie valdības risināmie jautājumi ir bezdarbs, inflācija, algu un pensiju paaugstināšana, kā arī ekonomiskā krīze. Būtiski ir atzīmēt, ka visai strauji pieaug to respondentu skaits, kas bezdarbu nosauc kā vienu no aktuālākajām problēmām Latvijā, liecina Ministru kabineta saņemtie tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas fakti” veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati par sociāli ekonomisko situāciju Latvijā (novembris).

Sabiedrībā dominē (84,4%) viedoklis, ka bezdarba līmenis tuvākajos 12 mēnešos pieaugs. Tiek norādīts uz tendenci, ka šādi domājošu respondentu skaits ar katru aptauju strauji pieaug. Bezdarba līmeņa attīstības vērtējums 2008.gada novembrī sasniedzis zemāko atzīmi pēdējos septiņos gados.

Pētījumu rezultātu dinamika uzrāda negatīvu tendenci – ar katru aptauju pieaug to iedzīvotāju skaits, kas Latvijas ekonomiskās situācijas attīstību vērtē kritiski. Prognozes par Latvijas ekonomiskās situācijas attīstību turpmākajos 12 mēnešos bija mazāk kritiskas nekā pašreizējās situācijas vērtējums salīdzinājumā ar laikposmu pirms gada. Tomēr katrs otrais (50,4%) aptaujas dalībnieks pārstāvēja kritisku pozīciju, paužot viedokli, ka vispārējā Latvijas ekonomiskā situācija nākamo 12 mēnešu laikā pasliktināsies. Optimistiski valsts ekonomisko attīstību prognozēja 12,6% respondentu.

Sabiedriskās domas aptaujā tika vērtēta Ministru kabineta locekļu darbība. Ministru kabineta locekļu reitinga līderi ir: ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (reitings +10,0 punkti); vides ministrs Raimonds Vējonis (+5,8 punkti); izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (+2,9 punkti).

Pārējiem Ministru kabineta locekļiem reitings ir negatīvs. Kopumā kritiskāk vērtētie valdības locekļi ir: finanšu ministrs Atis Slakteris (reitings -45,5 punkti); ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (-33,5 punkti); zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (-31,9 punkti).

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa darbību pozitīvi vērtēja 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, savukārt kritisku viedokli pārstāvēja 51,2% respondentu. Jāatzīmē, ka I.Godmanis ir visbiežāk pozitīvi vērtētais Ministru kabineta loceklis. Ministru prezidenta reitings ir -9,2 punkti.

Pētījumā noskaidrots, ka sabiedrības viedoklis par tās informētību par valsts un pašvaldību institūciju darbību un lēmumiem ir viduvējs. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem nozīmīga sabiedrības daļa (30–50%) uzskata, ka informācijas klāsts par dažādu valsts un pašvaldību institūciju darbību un lēmumiem varētu būt plašāks. Kopumā biežāk pozitīvi nekā negatīvi tika vērtēta informācijas pietiekamība par izglītības un veselības aprūpes iestādēm. Biežāk kā nepietiekošs tika raksturots informācijas daudzums par tiesībsargājošām iestādēm, ministrijām un valsts aģentūrām, pašvaldībām un to institūcijām.

Pētījuma rezultāti liecina, ka biežāk izmantotie, svarīgākie un ērtākie informācijas kanāli par valsts pārvaldes iestāžu darbību un lēmumiem ir TV un radio. Gandrīz visi (90%) aptaujātie Latvijas iedzīvotāji tos nosauca, runājot par biežāk izmantotajiem, svarīgākajiem un ērtākajiem informācijas avotiem. Nākamās vietas biežāk izmantoto, svarīgāko un ērtāko informācijas avotu par valsts pārvaldes iestāžu darbību un lēmumiem sarakstā ieņem nacionālā un reģionālā prese.

Par ērtākajiem informācijas kanāliem sabiedriskās domas aptaujas dalībnieki salīdzinoši biežāk (nekā atbildot par reāli izmantotajiem avotiem) nosauca šādus veidus: iestāžu mājaslapās internetā, pa pastu saņemot informatīvu vēstuli, zvanot uz iestāžu informācijas tālruni. Minētajos veidos saņemt informāciju par valsts pārvaldes iestāžu darbību un lēmumiem būtu ērti nedaudz vairāk kā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs