Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 4. decembra sēdes

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien ir tāda satraucoša diena. Bet tas ir tikai likumsakarīgi, ka Ministru prezidents šodien uzsāka sarunu arī ar Saeimu un tātad arī ar visu sabiedrību, jo viņa izteikumi un arī Saeimas sēde skanēja radio un televīzijas tiešraidē. Jo ir nepieciešams sabiedrībai izskaidrot, kas notiek šajā ekonomiski sarežģītajā situācijā, it sevišķi šajos jautājumos, kas notiek ar lieliem valsts iespējamiem aizņēmumiem un ar “Parex bankas” reanimāciju.

Jāsaka, ka “Pilsoniskā Savienība” jau vairākkārt bija ierosinājusi, lai tiktu izskatīts šis jautājums Saeimā, lai šeit būtu diskusija par to, kas notiek, jo vissliktākais padomdevējs grūtos laikos ir neziņa un neskaidrība. Un šajā situācijā, kāda Latvijā ir izveidojusies, bija vajadzīgi tie solījumi, kurus sniedza Ministru prezidents Godmanis, – vismaz tai cilvēku daļai, kas Latvijā jūtas vistrūcīgāk, – tie ir pensionāri un sociālo pabalstu saņēmēji. Šodien atkārtoti izskanēja viņiem zināmas garantijas.

Varētu teikt, ka likumprojektu šodien bija daudz un visi bija ļoti nozīmīgi, bet manā izpratnē ļoti nozīmīgi bija otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kurus sagatavoja atbildīgā komisija, kas atbild par lauksaimniecību, vidi un reģionālo politiku Latvijā. Šie priekšlikumi, ko komisija bija ļoti rūpīgā darbā izveidojusi, tika atbalstīti visā pilnībā. Līdz ar to var teikt, ka sarežģījumi kāpu zonā vai jaunas izmaiņas pašlaik nav plānotas, bet tehniskās un drošības aizsargjoslas ir noteiktas nedaudz sašaurinātas un mazākas sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām. Un tas ir varbūt ir lietderīgi, jo visa Latvija ir viena sarežģīta, aizsargjoslām pārklāta zeme.

M.Ārbergs
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeimas darba kārtība bija īpaši spraiga, jo bez parastās darba kārtības pēc Ministru prezidenta Godmaņa kunga iniciatīvas tika sasaukta arī ārkārtas sēde par finanšu situāciju Latvijā.

Pēc Ministru prezidenta detalizēta ziņojuma par stāvokli valstī un, protams, par visu interesējošo jautājumu par stāvokli “Parex bankā” un valdības pieņemto lēmumu secību un to pamatojumu izvērsās plašas debates gan no pozīcijas, gan arī, protams, no opozīcijas puses.

Saprotot to, ka mūsu valsts neatrodas atsevišķi no pārējās Eiropas Savienības, un pat gribētos teikt, finanšu jautājumos neatrodamies atrauti no visas pasaules finanšu sistēmas, situācija ir ļoti, ļoti mainīga. Saprotot to, ka mūsu valsts finanšu sistēma nevarēs iztikt bez Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Savienības finanšu palīdzības, un pēc informācijas, ka tieši Saeimai būs jāapstiprina galadokuments kā programma krīzes pārvarēšanai, ikvienam deputātam, ikvienai frakcijai būs iespēja aktīvi iesaistīties un apspriest šo finanšu un ekonomikas stabilizācijas programmu.

Tautas partijas frakcijai ir regulāras tikšanās ar finanšu ministru, lai pārrunātu šīs problēmas un iespējamos risinājumus. Mēs uzskatām, ka finanšu ministrs un viņa komanda strādā aktīvi un meklē dažādus labākos risinājumus, lai situācija tiktu stabilizēta un uzlabota.

Bet nu nedaudz par kārtējo darba kārtību.

Tika nodota virkne Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu, grozījumi komisijām. Otrajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemti seši likumprojekti saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Trešajā, galīgajā, lasījumā arī tika pieņemti vairāki likumprojekti, kā, piemēram, grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā, Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā ar 30 priekšlikumiem, grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā ar 29 priekšlikumiem. Un otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur tika noteikti samērīgāki administratīvie sodi par kravu pārvadāšanas noteikumu neievērošanu.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Liels prieks par to, ka šodien nulles lasījumā tika atbalstīts “Saskaņas Centra” likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Mēs piedāvājām papildināt likuma 1.pantu ar vārdiem “sestais un septītais janvāris – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemas­svētki”. Un mēs ļoti atzinīgi vērtējam to, ka mūsu ideju atbalstīja vairāki deputāti ne tikai no “Saskaņas Centra”, bet arī no LPP/LC, Zaļo un Zemnieku savienības, PCTVL, TB/LNNK, kā arī atsevišķi “Jaunā laika” un “Citai politikai” deputāti.

Otrām kārtām, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Saeimas Juridiskā komisija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz nākamgad atstāt pašreizējā līmenī arī no Latvijas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu algas. Saskaņā ar projektu arī eiroparlamentāriešiem algu nākamgad rēķinās tāpat kā Saeimas deputātiem, proti, sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba samaksas apmēram 2007.gadā piemērojot koeficientu 0,812. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamenta deputātu amatalga 2009.gadā, salīdzinot ar šo gadu, paliks nemainīga. Juridiskā komisija grozījumu Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā plāno virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā.

Juridiskā komisija pagājušonedēļ sagatavoja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz 2009.gadā iesaldēt Saeimas deputātu algas, tādējādi cerot samazināt Saeimas nākamā gada budžetu. Arī 2008.gadā deputātu algas ar Kārtības ruļļa pārejas noteikumiem ir noteiktas mazākas, nekā to nosaka Saeimas kārtības ruļļa pamatteksts.

Un visbeidzot par teritoriālo reformu. Valstī īstenota teritoriālā reforma, kuras pirmais posms noslēgsies ar pašvaldību vēlēšanām jaunajās novadu robežās, nesīs būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldē un praktiski katra Latvijas iedzīvotāja dzīvē. No Latvijas kartes izzudīs 26 rajoni, 5 reizes samazināsies pašvaldību skaits. Tik aptveroša teritoriālā iedalījuma pārmaiņu procesa Latvijas vēsturē vēl nav bijis. Mēs ceram, ka rosinātās reformas dos jaunus ekonomiskas un sociālas attīstības stimulus jaunveidojamajiem novadiem, ļaus paplašināt un uzlabot pakalpojumu loku iedzīvotājiem.

Sakarā ar teritoriālo reformu būtiski mainīsies arī valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu, izglītības un veselības aizsardzības, tiesību aizsardzības iestāžu izvietojums un pienākumi. Jau šobrīd uz rajonos izvietoto iestāžu bāzes veidojas reģionālās pārvaldes un tiesībaizsardzības iestādes. “Saskaņas Centrs” uzsver, ka ir svarīgi, lai šīs reformas notiktu saskaņoti, lai iedzīvotājam jaunveidojamās iestādes būtu sasniedzamas, lai uz Latvijas kartes neveidotos tukšas zonas, kuru iedzīvotājiem nav pieejami elementāri valsts iestāžu pakalpojumi. “Saskaņas Centrs” atzīst, ka novadu reforma ir jāizmanto, lai nevis vājinātu iedzīvotāju saites ar valsts varu, bet lai šīs saites stiprinātu. Tādēļ vietējās varas pārstāvjiem pagastos un ciemos jābūt pašu iedzīvotāju izraudzītiem, autoritatīviem cilvēkiem.

“Saskaņas Centrs” uzskata, ka vienīgi ekonomiski aktīviem un lieliem novadiem ir attīstības perspektīvas, tādēļ iestājas pret jaunu novadu kārtas sadrumstalošanu, kas nav iedzīvotāju interesēs.

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Zaļie un Zemnieki pozitīvi novērtē to, ka premjers un valdība ar lielu atbildību strādā pie sociāli ekonomiskās stabilizācijas plāna, kurš tika saskaņots gan ar Eiropas Komisiju, gan arī Starptautisko valūtas fondu. Un šodien izskanēja, ka acīmredzot mēs skatīsim šo plānu 19.decembrī.

To, kāda situācija ir valstī, kādi riski ir, kas ir vēl varbūt nepietiekami apzināts šinī jautājumā, mēs vakar runājām arī frakcijas sēdē ar Latvijas Bankas prezidentu Rimševiča kungu. Un arī viņš liek lielas cerības tieši uz šo sociālekonomiskās stabilizācijas plānu, kas šobrīd tiek izstrādāts. Tā ka valdība vērtē situāciju, apzina riskus un ļoti nopietni strādā pie tā, lai arī mēs justos droši.

Par šodienu runājot, es īpaši gribētu atzīmēt dažus no likumprojektiem.

Nu, pirmais ir… Man liekas, ļoti svarīgi ir, ka mēs strādājam ar Eiropas Savienības struktūrfondiem, gatavojam visu to dokumentu paketi, kas ir vajadzīgi, lai sāktu struktūrfondu apguvi, jo struktūrfondi ir tas ceļš, kādā veidā tad arī palīdzēt attīstīt gan inovatīvu ražotni nākotnē, gan arī palielināt mūsu konkurētspēju. Šeit šodien tika skatīts trešajā lasījumā Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums un arī vēl viens likums, kas ir saistīts ar Kohēzijas fonda vadības likumu. Šie likumi, kas ir saistīti ar Eiropas fondiem, ir īpaši svarīgi.

Tāpat arī nacionālās sporta bāzes statuss. Tas likumprojekts, kas otrajam lasījumam tika iesniegts, tas arī ir ļoti būtisks, lai sakārtotu jautājumu ar sporta bāzēm.

Zaļie un Zemnieki šodien arī tiešām atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Mēs atbalstījām arī priekšlikumu par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkiem, tā kā Ziemassvētki ir katram cilvēkam īpaši svētki, un šie svētki arī varētu būt kā atzīmējama diena.

Tāpat arī mēs atbalstījām Saeimas deputātu algu iesaldēšanu, jo šī nauda jau faktiski mums ir iezīmēta nākotnē: mēs arī tad, kad bija budžeta izskatīšana nākamajam gadam, mēs jau faktiski esam, arī ar Zaļo un Zemnieku atbalstu, šo naudu jau iezīmējuši. Mums jau ir pretī faktiski šīs ekonomijas tērētāji, izlietotāji, varētu teikt. Un tie būtu zinātnieki – zinātniskajiem grantiem, projektiem, tad bērniem, kas ir cietuši no vardarbības, tad Černobiļas avārijas seku likvidatoriem un arī invalīdiem. Tā ka faktiski šī nauda jau ir iezīmēta, un, protams, mēs šodien arī nobalsojām par to, ka tādu ceļu mēs arī ejam.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien Ministru prezidents Ivars Godmanis sniedza plašāku ziņojumu par ekonomisko un finanšu situāciju valstī. Sekoja samērā plašas un saprotamu iemeslu dēļ brīžiem arī visai emocionālas debates. Droši vien, ka galvenais mērķis bija sasniegts – premjers ieradās Saeimā, sniedza informāciju deputātiem, kaut arī vismaz koalīcijas pārstāvjiem, jādomā, vairums no tā, ko viņš sacīja, bija zināms, sekojot līdzi pēdējo dienu notikumiem gan masu informācijas līdzekļos, gan valdībā, gan arī sarunās, kas ir starp koalīcijas deputātiem un premjeru. Tajā pašā laikā neapšaubāmi vairāk tika runāts par situāciju. Kā mēs saprotam, tā ir samērā sarežģīta un diemžēl var kļūt vēl sarežģītāka. Interesē soļi, kādi varētu tikt sperti tuvākajā laikā. Turklāt valdībai, mēs saprotam, nāksies savus soļus spert tādos apstākļos, kādos bieži vien spēlē šahists ātrspēles turnīrā, kur ļoti ilgstoša, ļoti zinātniska un ļoti izsvērta vērtēšana nav iespējama: jāpieņem tas vai cits lēmums, lai situācija nekļūtu vēl sliktāka.

Neapšaubāmi, ka mūsu apvienība pilnībā apzinās to, cik liela atbildība gulstas uz valdību, gulstas uz mūsu ministriem. Jāsaka, ka ļoti liela atbildība gulstas arī uz koalīcijas partiju frakcijām un deputātiem pirmām kārtām, jo neapšaubāmi, ka viņiem pirmām kārtām būs jābūt tiem, kas tādā vai citādā formā, tiešāk vai netiešāk atbalstīs valdību tā plāna pieņemšanā, kurš Saeimā droši vien parādīsies vēl līdz Ziemassvētkiem. Un būtībā arī uzstāšanās pēdējās minūtēs premjers pateica to, ko viņam droši vien būtu vajadzējis pateikt jau pašā sākumā, ka konkrēti skaitļi, kādi varētu iekļauties šajā līgumā starp valdību un Starptautisko valūtas fondu, un mēs labi saprotam, ka šie skaitļi būs ļoti lieli, tie nebūs mazi, un kādi būs šie nosacījumi, kas gulsies uz Ministru kabinetu un faktiski gulsies uz valsti kopumā, ka šie skaitļi ir vairāku pušu saskaņošanas objekts – pirmām kārtām starp Ministru kabinetu un Starptautisko valūtas fondu. Tādēļ arī jebkādu skaitļu saukšana tajā nozīmē, ka tie ir droši vai nav droši, šobrīd ir pilnīgi lieka. Diskusijas par konkrētiem cipariem ir liekas, jo tā būs vienošanās. Vienošanās, kurā lielā mērā, protams, Latvijas puse nevar būt spēles noteikumu diktētāja. Diemžēl tāda ir šī brīža situācija, ko, es domāju, visi ļoti labi saprot.

Citiem vārdiem sakot, kredīts, lai cik tas smags arī būtu, jādomā, šobrīd ir viens no nedaudzajiem risinājumiem daudzu smagu problēmu tādā vai citādā mīkstināšanā, kas ļautu vieglāk pārlaist tuvākos gadus, protams, ar piebildi, ka tas būs arī zināms slogs nākošo gadu budžetiem, lai maksātu šo kredītu atpakaļ.

Tātad neapšaubāmi, ka izdevumu samazināšana – tas būs tas darbs, ar kuru valdība pašlaik jau nodarbojas un pie kā būs jāķeras arī Saeimas deputātiem – acīmredzot visai liela apjoma samazinājumi. Īpaši mēs skatīsimies uz to, lai šie samazinājumi neskartu sociālo jomu vai vismaz neskartu to bez vajadzības, bez ārkārtējas vajadzības.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī valdības cerībām palielināt ieņēmumus, kas, manuprāt, ir apsveicami. Tajā pašā laikā nav lielas pārliecības, ka to viegli varēs izdarīt, it īpaši saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanu no 5 uz 9 procentiem tajās jomās kā kurināmais un vesela virkne citu objektu, kam ir šī atvieglinātā likme. Neapšaubāmi, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, lai veicinātu apgrozību, jo ekonomika šobrīd pārāk atdziest gan Latvijā, gan citās, arī daudz labklājīgākās valstīs nekā mēs. Tādējādi šī PVN likmes palielināšana gan, kā valdība droši vien iecerējusi, varētu palielināt atsevišķas ieņēmumu pozīcijas. Tajā pašā laikā, protams, jāsaprot, ka tā varētu samazināt apgrozījumu šajās jomās, līdz ar to padarīt iedzīvotājus vēl piesardzīgākus un līdz ar to nedot to efektu, uz kuru valdība cer. Līdz ar to es drīzāk aicinātu valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt šādu PVN likmes palielināšanu. Vai efekts nebūs drīzāk iluzors un īslaicīgs nekā ilglaicīgs, jo negribētos radīt papildu problēmas klāt tām problēmām, kuras jau šobrīd ir. Citiem vārdiem sakot, valdībai ir ļoti īslaicīgs uzdevums: droši vien nedēļas vai divu nedēļu laikā sagatavot pietiekami efektīvus pāris soļus, kuri gadījumā, ja tie saņems Saeimas atbalstu, protams, būs valdības tuvākā gada darbības pamatā.

Un atliek tikai novēlēt veiksmi gan premjeram, gan ministriem valdībā.

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šonedēļ, protams, galvenā aktualitāte ir viss, kas notiek ap finanšu sistēmu, ap “Parex banku” un aizņēmumiem no Starptautiskā valūtas fonda.

Šīs nedēļas sākumā “Jaunā laika” valde lēma pieprasīt demisiju finanšu ministram Slakterim par to, ka finanšu ministrs budžeta pieņemšanas laikā atrodas atvaļinājumā, par to, ka taupības režīma laikā pērk dārgus krēslus, par to, ka tad, kad citiem paziņo, ka prēmijas nemaksās, Finanšu ministrija ir gudrāka par citām un saviem ierēdņiem tomēr izmaksā, par to, ka neskaidro, cik un kā ir jāaizņemas, kur to naudu iztērēs, par to, ka it kā nezina, ka ierēdņiem ir sagatavots algu paaugstināšanas projekts, par to, ka šādā grūtā situācijā acīmredzami neatbilst savam ieņemamajam amatam.

Protams, nākamā aktualitāte ir saistībā ar šo pašu tēmu – tas, kas notiek ap “Parex banku”. Šie jaunie pavērsieni vēlreiz uzdod jautājumu, kurā brīdī tad valdība meloja – vai toreiz pirms trīs nedēļām, kad teica, ka citas versijas nav, vai šoreiz, kad it kā jau pat pasaka, ka šo banku nevarēs izglābt vai varēs izglābt un kaut kā nemākulīgi kārtējo reizi mēģina taisnoties.

Protams, galvenais ir tas finanšu stabilizācijas plāns, kurš it kā top valdībā, kurš droši vien arī top. Bet vislabākais plāns paliek tikai papīra gabals, ja nav, kas to var realizēt. Un to varētu realizēt. Plānā noteikti ir nepopulāri lēmumi, jo, lai stabilizētu šo sistēmu, ir jāvar samazināt gan algas, ir jāvar atlaist cilvēkus un daudzi citi nepopulāri lēmumi. To var izdarīt stipra, vienota, spēcīga komanda, kam sabiedrība un cilvēki uzticas.

Pašreiz politiķiem neuzticas 90 procenti Latvijas iedzīvotāju. Un šādā veidā turpinot komunicēt ar sabiedrību, es šodien lasīju vienā no komentāriem: “Jūs esat pārāk optimistiska, Āboltiņas kundze, jums neuzticas 99 procenti.” Nu, manuprāt, tas ir tuvu patiesībai. Ja komandai neuzticas, tad šī komanda šos darbus veikt nevarēs.

Un tieši tāpēc mēs ierosinājām šodien, ka visa šī valdība bankrotējusī, jau sen bankrotējusī valdība, mēs nedrīkstam pieļaut to, ka viņi noved līdz reālam bankrotam valsti. Bankrota priekšvakarā mēs jau esam atvesti. Tieši tāpēc ir jānomaina valdība, kurā nedrīkst palikt neviens no šiem ministriem, kur dažs no viņiem strādā jau četrus vai sešus gadus un ir tieši atbildīgi par to, kādā situācijā atrodas mūsu valsts. Tātad ir jānāk pilnīgi jauniem ministriem, un tiešām ir jārunā par to, ka tajā strādātu visi, kam tauta ir uzticējusi atbildību par valsti. Tātad tai mēs šodien aicinājām veidot nacionālā izlīguma valdību, kura tad vienīgā spētu pieņemt šos nepopulāros lēmumus. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šādu valdību nevar vadīt premjers Godmanis, kurš sakās, ka viņš joprojām kontrolē situāciju, bet ne viņa izteiksmes veids, ne tas, ko un kā viņš saka, neliecina par to, ka šī situācija tiek kontrolēta. Tātad ir jānāk cilvēkam, kurš spētu atbildēt par valsti, kurš ar saviem darbiem pierādījis, ka māk strādāt, un kurš ir pierādījis to, ka viņam pirmajā vietā ir valsts intereses. Tādi cilvēki kā Inguna Sudraba, Ilmārs Rimševičs, manuprāt, šo sarakstu var turpināt. Un tad ir jāsauc palīgā visi ekonomiskie speciālisti, un tikai tā var izvest šo valsti no šīs krīzes.

Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam vieglprātīgi atbalstīt to, ka tiek aizņemta nauda, kuras apjoms aug ģeometriskā progresijā – 2, 3, 5, 7, nu jau 13 miljardi latu. Šī nauda, ir viegli viņu aizņemties, jāatdod viņa būs mūsu bērniem, varbūt pat mūsu mazbērniem. Mums jau ir G24 precedents, ko Godmaņa kungs savā laikā vieglu roku izdāļāja. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ar šiem miljardiem, par kuriem maksās mūsu bērni un bērnubērni, notiktu kaut līdzīgs.

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Galvenais decembra notikums ārzemēs, kas tieši skar Latviju, bez šaubām, bija Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongress, kas notika aizvakar. Neskatoties uz mūsu valdības pārstāvju iebildumiem, kongress ir pieņēmis rekomendāciju, kurā ieteica Latvijai modeli politisko tiesību jautājumā no naturalizācijas jautājuma un piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, motivējot to ar faktu, ka šāds solis paātrinās nepilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā.

PCTVL uzsver, ka pašreiz bez Latvijas pilsoņiem tiesības vēlēt vietējās pašvaldības un tikt ievēlētam par vietējās pašvaldības deputātu ir ārvalstniekiem – ES pilsoņiem. Tai pašā laikā šādu tiesību nav Latvijas nepilsoņiem, kuri sastāda gandrīz pusi no Latvijas etniskajām mazākumtautībām. Apmēram viena trešdaļa Latvijas nepilsoņu ir dzimuši Latvijā, pārējiem nepilsoņiem vidējais uzturēšanās stāžs valstī ir aptuveni 40 gadi. Pēdējo gadu laikā vispārējās alternatīvās pašvaldības vēlēšanas notika Latvijā tikai vienu vienīgu reizi – 1989.gada decembrī. Visas četras nākamās vēlēšanas par vispārējām nosaukt nevar.

Tādās lielās pilsētās kā Rīga, Liepāja un Ventspils pašvaldību vēlēšanās dalībnieku skaits bija vienāds vai pat mazāks par to pieaugušo rīcībspējīgo pilsētnieku skaitu, kuriem vēlēšanu tiesību nebija.

Diemžēl tikai 17 procenti no pašvaldībās esošajiem deputātiem ir nelatvieši, kamēr šo cilvēku daļa starp visiem iedzīvotājiem ir aptuveni 40 procentu. Savu viedokli par nepieciešamību ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās pauda dažādas ANO komitejas (divas konkrēti), Eiropas Parlaments, Parlamentārā asambleja un citas Eiropas Padomes struktūras septiņas reizes, kā arī EDSO trīs reizes. Starptautisko organizāciju viedoklis pēc savas būtības ir šāds: nepamatoto ierobežojumu nepilsoņiem atcelšanas process, ieskaitot pirmām kārtām arī nepilsoņu pielaišanu dalībai pašvaldību vēlēšanās, sekmēs sabiedrības integrāciju un tam jānorit paralēli ar naturalizācijas procesu. Jau šodien PCTVL frakcija ir iesniegusi Saeimai attiecīgu likumprojektu.

Otra Eiropas Padomes kongresa rekomendāciju daļa – piešķirt bez jebkādiem nosacījumiem pilsonību cilvēkiem, kas ir gados, un arī Latvijā dzimušiem nepilsoņiem, tas ir, divām trešdaļām no visiem šiem nepilsoņiem. Un PCTVL frakcija arī iesniedza šodien Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Likumprojekti tiks izskatīti un, visticamāk, noraidīti jau 11.decembrī – dienu pēc laika, kad visa pasaule svinīgi atzīmē Vispārējas cilvēktiesību deklarācijas 70.gadadienu. PCTVL negatīva rezultāta gadījumā jau ir sagatavojusi pasākumus, lai informētu par visu notiekošo visu civilizēto pasauli.

I.Feldmane
(LPP/LC frakcija):

Šodien ārkārtas sēdē mēs noklausījāmies Ivara Godmaņa izsmeļošu ziņojumu par ekonomisko un finanšu situāciju valstī.

Par spīti nepamatotai un bieži vien nekorektai kritikai šķiet, ka pat valdības nelabvēļiem jāatzīst, ka šobrīd nevar iedomāties citu premjeru, kurš spētu pārvarēt samilzušās ekonomiskās problēmas un šobrīd pieņemt atbildīgus ilgtermiņa lēmumus, reaģējot uz pasaules finanšu krīzi.

Premjers ziņoja par situāciju ar “Parex bankas” pārņemšanu. Ministru kabinets 8.novembrī nolēma pārņemt kontroli pār akciju sabiedrību “Parex banka” un vakar pieņēma lēmumu grozīt likumu par akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanu, nosakot, ka bankas lielākie akcionāri par 2 latiem valstij nodod visas viņu īpašumā esošās “Parex bankas” akcijas jeb 84,83 procentus no bankas kapitāla. Divi lati – tā ir atbilde baumotājiem par nodokļu naudas izšķērdēšanu. Divi lati nav pārlieku liela summa par Latvijas banku sektora saglabāšanu.

Valdība arī ir lēmusi par turpmākajiem soļiem 2009.gada budžeta izdevumu samazināšanai, kā arī ārvalstu finansējuma piesaistei nākotnē, ja, pastiprinoties globālās finanšu krīzes ietekmei uz Latviju, tas būtu nepieciešams. Pilnībā atbalstām Godmaņa kunga priekšlikumus tālāk mazināt valsts pārvaldes izdevumus.

Šobrīd valdības vadītājs kopā ar ministriem un Latvijas Banku, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem strādā pie makroekonomiskās stabilizēšanas programmas izstrādes. Arī mums, Saeimas deputātiem, būs jādod savs ieguldījums Latvijas ekonomikas stabilizācijā, pieņemot šo programmu. Daži to uztvers kā iespēju nogāzt Godmaņa valdību, tomēr ceram, ka šie deputāti apzināsies arī milzīgo atbildību par atteikšanās no iespējas finanšu palīdzības saņemšanai sekām Latvijai tik grūtā brīdī.

Pēc Saeimas ārkārtas sēdes notika arī kārtējā sēde, kurā tika lemts par grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas piedāvā iekļaut likumā kā atzīmējamās un svētku dienas arī pareizticīgo un vecticībnieku Kristus piedzimšanas svētkus, tādējādi atzīmējot šo konfesiju būtisko lomu Latvijā. Šobrīd pareizticīgajiem un vecticībniekiem ir liegta iespēja svinēt Kristus piedzimšanas svētkus valsts noteiktā svinamā dienā atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālās brīvdienas. Pareizticīgo baznīca ir viena no vissenākajām Latvijas baznīcām, un tā tiek uzskatīta par tradicionālu kristīgu konfesiju.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti atbalstīja šo priekšlikumu, un tas tika nodots komisijai.

Arī vakar Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas Ceļa” frakcijas deputāti tikās ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, lai pārrunātu viņas vadītās iestādes veikumu un lemtu par nākamo valsts kontroliera amata kandidātu. Neskatoties uz atsevišķām nepilnībām, kopumā frakcijas deputāti atzina Valsts kontroles darbu par sekmīgu, tāpēc vienbalsīgi pieņēma lēmumu virzīt Ingunu Sudrabu atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā.

Saeimas preses dienests