Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre H.Demakova

Uz jaut. nr.126/J9 – dok. nr.3327

Par nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos

Kultūras ministrija ir saņēmusi šī gada 14.novembra LR Saeimas kancelejas vēstuli Nr.12/2-7-n/444-(9/08), ar kuru tiek nosūtīta LR Saeimas frakcijas “Jaunais laiks” šī gada 5.novembra vēstule Nr.8/3-2-205(9/08) ar deputātu jautājumiem par ministrijas un ministrijas pakļautībā esošo iestāžu strādājošo skaitu, par izmaksām algām, vadības līgumiem, piemaksām un prēmijām un par izdevumiem telpu īrei 2008.gadā un plānoto 2009.gadā un šī gada 13.novembra LR Saeimas deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, J.Sokolovska, M.Mitrofanova un V.Buhvalova vēstuli Nr.817-2-95-(9/08) ar jautājumu par nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos.

Atbildes uz 5.novembra deputātu vēstuli:

Par 1.jautājumu informējam, ka 2008.gadā pēc likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” grozījumiem strādājošo skaits, izņemot pedagoģisko personālu, kopā ir 4061, tajā skaitā Kultūras ministrijā 127. Plānoto strādājošo skaitu Kultūras ministrijā un tās pakļautības iestādēs 2009.gadam šobrīd nevaram iesniegt, jo tas saistās ar funkciju pārskatīšanu, ar iestāžu vadītāju lēmumiem, kas vēl izskatāms tuvākajā laikā.

Par 2.jautājumu informējam: 2008.gada 10 mēnešos pakļautības iestādēs un Kultūras ministrijā izmaksāja attiecīgi:

– algās kopā Ls 26 005 828, tajā skaitā Kultūras ministrijā Ls 640 936;

– piemaksās un prēmijās kopā Ls 1 915 700, tajā skaitā Kultūras ministrijā Ls 264 777;

– vadības līgumiem un pārējām piemaksām kopā Ls 601 413, tajā skaitā Kultūras ministrijā Ls 45 271.

Savukārt par 2009.gadu informāciju par šīm pozīcijām nevaram iesniegt, jo saskaņā ar 2008.gada 3.novembra Ministru kabineta sēdē nolemto tika samazināti izdevumi atlīdzībai un līdz ar to būs nepieciešamas izmaiņas gandrīz visās atalgojuma izdevumu pozīcijās, un par to iestāžu vadītāji kopīgi ar Kultūras ministriju lems pēc likumprojekta “Par valsts budžetu 2009.gadam” pieņemšanas Saeimā.

Par 3.jautājumu – skatīt pielikumā.

Atbilde uz 13.novembra deputātu jautājumu:

Kultūras ministrija informē, ka Rīgas Brāļu kapi ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Rīgas Brāļu kapu ansamblis” (valsts aizsardzības Nr.6678) un valsts nozīmes mākslas piemineklis “Brāļu kapi” (valsts aizsardzības Nr.6971). Par Rīgas Brāļu kapu praktisko apsaimniekošanu kopš 20.gs. deviņdesmito gadu sākuma bija atbildīga Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu pārvalde, kuru vadīja Eižens Upmanis. Šīs institūcijas funkcijas šobrīd nodrošina 2004.gadā Rīgas domes izveidota institūcija – pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra”, ko šobrīd vada Guntis Gailītis. Kultūras ministrijas padotībā esošās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk tekstā – inspekcija) uzdevums ir īstenot valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, apzināšanā, izpētē un uzskaitē.

Brāļu kapi Rīgā ir izcilākais un lielākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts 1.pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās (1915–1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni 2000 varoņu, to skaitā ap 200 nezināmie. Brāļu kapu iekārtošana ilga 21 gadu, un to tapšanā atzīmējami divi posmi: no 1915. līdz 1923.gadam, kad atbilstoši Rīgas dārzu direktora A.Zeidaka priekšlikumiem tika iekārtota kapu ainaviskā daļa. Savukārt no 1923. līdz 1936.gadam memoriālā ainava atbilstoši tēlnieka Kārļa Zāles iecerei izveidota par ainavisku, arhitektonisku un tēlniecības ansambli. Ansambļa arhitektoniskos darbus vadīja profesors akadēmiķis P.Feders. Brāļu kapu ansambļa iekārtošanā piedalījās arī arhitekts A.Birzenieks, tēlnieki M.Šmalcs, N.Maulics, P.Banders u.c.

Inspekcija ir noskaidrojusi, ka V.Veiss Rīgas Brāļu kapos ir apglabāts 1943.gadā. Inspekcijas rīcībā nav informācijas, kas ir pieņēmis lēmumu konkrēto personu apbedīt Rīgas Brāļu kapos. Padomju laikā kapu plāksnīte noņemta, savukārt 20.gs. deviņdesmitajos gados plāksnīte atjaunota atbilstoši Eiropas kritušo karavīru piemiņas saglabāšanas tradīcijām personai, kas tur apglabāta.

Lāčplēša Kara ordeni (LKO) nodibināja 1919.gada 11.novembrī un piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu. Pirmajiem 288 LKO kavalieriem apbalvojumus pasniedza Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste 1920.gada 11.novembra parādē. Pēc tam apbalvošana notika ik gadu līdz pat 1928.gada 11.novembrim. Šajos astoņos gados I šķiras Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 11 personām – ģenerāļiem Jānim Balodim un Krišjānim Berķim, pulkvežiem Fridriham Briedim un Oskaram Kalpakam, igauņu ģenerālim Johanam Laidoneram, poļu maršalam Juzefam Pilsudskim, franču maršalam Ferdinandam Fošam un ģenerālim Eiženam Žanenam, Itālijas karalim Viktoram Emanuelam un Ministru prezidentam Benito Musolīni, kā arī Beļģijas karalim Albertam I. II šķiras ordenis piešķirts 61 personai (18 latviešiem un 43 ārvalstniekiem), savukārt III šķiras – 2072 personām (1600 nacionālās armijas karavīriem, 202 bijušiem latviešu strēlniekiem, 271 ārvalstniekam).

2005.gada 11.novembrī, godinot visus par Latvijas brīvību kritušos, ar svinīgu piemiņas un atceres pasākumu atzīmēja Lāčplēša dienu. Piemiņas pasākumā Brāļu kapos Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietu – relikvāriju.

Piemiņas vieta – relikvārijs – ir Austrālijas latviešu dāvinājums atjaunotajai Latvijas Republikai. Tā idejas autore ir Biruta Braslis. 2003.gada decembrī viņa aicināja Austrālijā dzīvojošos latviešus piedalīties Brāļu kapu restaurācijas darbos, un ieceres realizēšanai tās atbalstītāji Austrālijā nodibināja Brāļu kapu atbalsta fondu.

Inspekcijas uzdevums ir nodrošināt kultūras pieminekļu saglabāšanas kontroli – šajā gadījumā nodrošinot šī nozīmīgā kultūras pieminekļa arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības saglabāšanu un savlaicīgu restaurāciju.

Pielikumā: izmaksas telpu īrei Kultūras ministrijā un tās pakļautībā esošajās iestādēs 2008. un 2009.gadā.

Kultūras ministre H.Demakova

Rīgā 2008.gada 19.novembrī

Pielikums

Izmaksas telpu īrei Kultūras ministrijā un tās pakļautībā esošajās iestādēs

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut. nr. 130/J9 – dok. nr.3416

Par Drošības policijas neadekvāto rīcību sakarā ar nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli

Atbildot uz 2008.gada 28.novembrī saņemtajiem LR Saeimas deputātu jautājumiem, kas saistīti ar Drošības policijā uzsāktajiem kriminālprocesiem par nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli, sniedzu Jums sekojošu informāciju.

2008.gada 6.oktobrī Drošības policijā, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstuli, tika uzsākts kriminālprocess Nr.11840002808, atbilstoši Krimināllikuma XIX nodaļai sakarā ar laikrakstā “Ventas Balss” publicēto diskusiju par “finanšu krīzi valstī”, kurā Ventspils augstskolas pasniedzējs Dmitrijs Smirnovs paudis nepatiesas ziņas, aicinot izņemt finanšu līdzekļus no Latvijas bankām, tādējādi radot apdraudējumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitātei.

Veicot kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanu, tika konstatēts, ka D.Smirnovs š.g. 14.novembrī publikācijā laikrakstā “Ventas Balss” atkārtoti sniedzis nepatiesas ziņas par valsts finanšu situāciju.

2008.gada 19.novembrī minētā kriminālprocesa ietvaros D.Smirnovs tika aizturēts, un 2008.gada 21.novembrī D.Smirnovs atzīts par aizdomās turēto atbilstoši Krimināllikuma 194¹.panta 2.daļai (noteikta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm), un viņam piemērots drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts un papildu drošības līdzeklis – sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana.

Savukārt 2008.gada 14.novembrī, pamatojoties uz a/s “Latvijas Krājbanka” iesniegumu par to, ka š.g. 10.novembrī pēc Valtera Frīdenberga aicinājuma (izteikts š.g. 9.novembrī plkst. 15.00 Jelgavas kultūras namā īsi pirms muzikālās grupas “Putnu balle” koncerta) liels skaits “Krājbankas” klientu ieradās Klientu apkalpošanas centrā Jelgavā, lai izņemtu vai pārskaitītu no “Krājbankas” savu naudu. Sakarā ar šo iesniegumu Drošības policijā uzsākts kriminālprocess Nr.11840003508, atbilstoši Krimināllikuma 194.¹panta 1.daļai (noteikta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli). V.Frīdenbergs tika nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

Pilnīgi atbalstu viedokli, ka tiesības uz vārda brīvību ir viens no demokrātiskas sabiedrības attīstības pamatprincipiem. Vienlaikus jānorāda, ka minēto kriminālprocesu ietvaros ir būtiski izvērtēt personu publisko izteikumu mērķus un motīvus. Abu minēto kriminālprocesu ietvaros pašlaik tiek veiktas izmeklēšanas darbības, lai to noskaidrotu. Uzskatu, ka Drošības policijas rīcība, reaģējot uz juridisku personu iesniegumiem un veicot kriminālprocesuālas izmeklēšanas darbības, nevar tikt vērtēta kā Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pārkāpums.

Jānorāda, ka Gundars Bērziņš 2008.gada 1.augustā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā “900 sekundes” pauda viedokli, ka referenduma par Satversmes grozījumiem pozitīva iznākuma gadījumā lata devalvācijas riski būtiski palielināsies. Drošības policija, izvērtējot G.Bērziņa izteikumus, atzinusi, ka izteikumi par iespējamo lata devalvāciju pēc referenduma pozitīva iznākuma jāvērtē kā personas viedoklis, nevis kā apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanas fakts par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli, tāpēc nebija pamata šo viedokli vērtēt no krimināltiesiskā aspekta.

Jāuzsver, ka Krimināllikuma 194.¹pantu pēc Latvijas Bankas iniciatīvas LR Saeima pieņēma 2007.gada 13.decembrī. Lai gan pašreizējās plašās diskusijas sabiedrībā vedina steidzami grozīt minēto Krimināllikuma normu, uzskatu, ka izvērtēt šo normu piemērošanas efektivitāti būtu lietderīgi, balstoties uz apkopotu un analizētu izmeklēšanas un tiesu praksi. Vienlaikus vēlētos uzsvērt, ka būtu jāturpina darbs, precizējot un skaidrojot Kriminālprocesa likumā paredzēto jēdzienu – resoriskā pārbaude, kas ļautu pārbaudīt informāciju par iespējamu likumpārkāpumu, neuzsākot kriminālprocesu.

Savukārt komentējot Drošības policijas darbinieku profesionālās sagatavotības līmeni, uzskatu, ka minētajos gadījumos šīs iestādes amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši savai kompetencei un Latvijas Republikas spēkā esošo likumu un citu normatīvo aktu ietvaros. Vienlaikus piekrītu, ka nepārtraukta savas kvalifikācijas paaugstināšana ir nepieciešama jebkurā darbā – tai skaitā strādājot Drošības policijā. Informēju Jūs, ka, ņemot vērā pašreizējā finansējuma iespējas, Drošības policijas darbinieki regulāri un sistemātiski pilnveido savas zināšanas gan augstākajās mācību iestādēs, gan dažādos profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas kursos.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2008.gada 4.decembrī