Saeimas 2008. gada 4. decembra sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Es lūdzu vēlreiz zvanu. Varbūt kāds nav pamanījis, ka sēde sākas.

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2008.gada 4.decembra kārtējo sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris atvaļinājumu deputātam Artim Kamparam šodien, 2008.gada 4.decembrī. Šis jautājums nav balsojams.

Pirms sākam skatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut otrajā sadaļā lēmuma projektu “Par Agijas Kudrēvičas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Juridiskā komisija lūdz papildināt darba kārtību un iekļaut jau iepriekš minētajā sadaļā lēmuma projektu “Par Staņislava Linkeviča iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un minētajā sadaļā iekļaut arī lēmuma projektu “Par Laumas Paegļkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt darba kārtību arī ar lēmuma projektu “Par Lindas Piusas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”, iekļaujot minētajā darba kārtības sadaļā šo jautājumu. Vai deputāti iebilst? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Atbalstām ar prieku!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz arī iekļaut šodienas darba kārtības minētajā sadaļā lēmuma projektu “Par Guntara Ploriņa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtības minētajā sadaļā iekļaut arī lēmuma projektu “Par Solveigas Pones iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz minētajā darba kārtības sadaļā iekļaut arī lēmuma projektu “Par Solvitas Pujātes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz minētajā darba kārtības sadaļā iekļaut arī lēmuma projektu “Par Andra Zuša iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības minētajā sadaļā arī lēmuma projektu “Par Baibas Lietiņas atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Sākam, kā ierasts, ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kāpēc Budžeta?”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nu, labi!”) Arī deputātam Leiškalnam nav iebildumu, tātad nevienam deputātam nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, tam ar administratīvi teritoriālo reformu ir mazs sakars, un tādēļ es lūdzu mainīt šo lēmumu un nodot likumprojektu izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir iebildumi pret to, ka tai tiek nodots šis likumprojekts, nosakot to par atbildīgo komisiju? Es saprotu, ka deputāta Spurdziņa priekšlikums ir ne tikai par atbildīgās komisijas maiņu, bet vispār mainīt komisiju un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šo likumprojektu neskatīt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neiebilst.

Sēdes vadītājs.

Ja arī pārējie deputāti neiebilst, tad atbildīgā komisija tiek mainīta un šis likumprojekts tiek nodots tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts statistikas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim. Viņš acīmredzot runās “par”.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Tieši pirms gada Saeima pieņēma Krimināllikuma jauno 194.¹ pantu par nepatiesu datu un ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli. Toreiz mēs brīdinājām: ja tiks pieņemta šāda norma, tad to izmantos, nevis lai cīnītos ar ļaunprātīgiem baumu izplatītājiem, bet lai izdarītu spiedienu uz masu saziņas līdzekļiem, sabiedrību un ekspertiem. Diemžēl pēdējie notikumi parādīja, ka mums bija taisnība.

19.novembrī Valsts Drošības policija aizturēja Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu par viņa izteikumiem publiskajā diskusijā. Smirnovu turēja apcietinājumā divas dienas, un viņa radinieki nezināja, kas ar viņu noticis.

Drošības policija nopratināja un ierosināja kriminālprocesu arī pret mūziķi Valteru Frīdenbergu, kurš neveiksmīgi pajokoja koncerta laikā. Skaidrs, ka juridiskās perspektīvas šajos kriminālprocesos nav un valsts būs spiesta maksāt kompensāciju.

Godātie kolēģi! Mērķis bija nevis notiesāt konkrētus cilvēkus, bet gan iebiedēt sabiedrību, žurnālistus un ekspertus. Godmaņa kungs savā intervijā Latvijas Radio teica, ka šie ierosinātie kriminālprocesi bija ne līdz galam izdevusies likuma traktēšana. Nu, ja šis pants tiks saglabāts, tad jebkurš žurnālists, eksperts, policists vai vienkārši cilvēks, pirms viņš kaut ko pateiks vai uzrakstīs, domās, vai Drošības policija pareizi traktēs viņa izteicienus vai rakstus vai ne. Daudzi Latvijā pazīstami žurnālisti nosodīja Drošības policijas rīcību savā atklātajā vēstulē un pasvītroja, ka tās rīcība notika ne jau bez valdības ziņas un piekrišanas un ka tā atgādina VDK veiktās represijas. Strīdīgās normas autors – Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs – savā intervijā teica, ka Dmitrija Smirnova un Valtera Frīdenberga aizturēšana saistībā ar baumu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti ir smieklīga un nožēlojama un ka viņš patiešām jūtas neērti, noskatoties uz to, kā tiek aizturēti dziedātāji un lektori.

Godātie kolēģi! Gadu pēc šīs normas pieņemšanas mēs redzam rezultātus. Rezultāti tiešām iespaido. Es aicinu labot mūsu kļūdu un neļaut mūsu kļūdām bojāt konkrētu cilvēku dzīvi.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 36, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Ribakova, Orlova, Tutina un Mirska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” var runāt viens deputāts, “pret” – arī viens. “Par” ir pieteicies runāt deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mēs visi dzīvojam ļoti sarežģītā laikā, kad notiek dažādas krīzes – finansiālā krīze, ekonomiskā krīze… es pat teiktu, ka notiek arī garīgā – morālā krīze. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs tādā situācijā var zaudēt pašu galveno – darbu, līdz ar to atalgojumu un materiālo stabilitāti. Var pietrūkt naudas īres maksai, komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to var zaudēt jumtu virs galvas. Veciem cilvēkiem trūkst naudas ārstēšanai un zālēm, jaunieši var zaudēt iespēju mācīties. Mēs turpinām uzkrāt milzīgus parādus, nedomādami par to, kas tos atdos. Mūsu bērni, mazbērni? Kādu tad nākotni mēs esam viņiem sagatavojuši?

Kam šodien tic mūsu tauta? Mūsu deputātiem tauta netic, valdībai – arī ne. Eiropai? Nē. Reitingi rāda, ka uzticība Eiropai nepārsniedz 25–27 procentus. Varbūt mūsu tauta tic presei un žurnālistiem? Arī ne. Un ziniet – kāpēc? Tāpēc, ka mēs nespējam radīt cerību cilvēkos, bet bez cerības cilvēks dzīvot nevar. Tikai Dievs var iesēt cerību cilvēku sirdīs – cerību, ka cilvēkam pietiks spēka, lai pārvarētu visas grūtības, to skaitā materiālās.

Šodien mūsu Ministru prezidenta kungs tika salīdzināts ar Mozu. Bet atcerēsimies, ka Mozus uzkāpa kalnā, lai runātu ar Dievu. Viņa padotie radīja sev zelta teļu. Mēs, godātie deputāti, savā pārliecībā, ka bagātība ir vienīgais mērķis cilvēka dzīvē, faktiski atstājam mūsu iedzīvotājus viens pret vienu ar plēsīgo kreditēšanas sistēmu, kura iztukšoja ne tikai mūsu tautas kabatas, bet arī valsti.

Mūsu tautai ir vajadzīgi augsti garīgie un morālie orientieri, un tieši tāpēc, godātie deputāti, es vēršos pie jums ar savu, varētu teikt, tradicionālo Ziemassvētku uzrunu. Un vēršos pie jums ar cerību. Es ceru, ka galu galā mums visiem pietiks gudrības un žēlsirdības, lai tik sarežģītā laikā iedvesmotu mūsu sabiedrības lielu daļu – 400 tūkstošus pareizticīgo un 60 tūkstošus vecticībnieku, atļaujot viņiem svinēt Kristus dzimšanu 7.janvārī, kā to nosaka ortodoksālais kanons un daudzu gadsimtu tradīcijas.

Es aicinu jūs, godātie deputāti, atbalstīt mūsu priekšlikumu, bet es arī saprotu, ka divas dienas, tātad 6. un 7.janvāri, jūs neatbalstīsiet. Ja vairākums tagad nobalsos “par”, likumprojekts nonāks komisijā. Un tad pēc konsultācijām ar kolēģiem mēs varētu vienoties, ka atstāsim tikai vienu svētku dienu – 7.janvāri. Un tā tad būs milzīga Saeimas pasniegta dāvana visiem pareizticīgajiem cilvēkiem. Stiprināsim mūsu tautas cerību, ka ar Dieva palīdzību mēs pārvarēsim visas problēmas un krīzes, un neaizmirsīsim, kas ir rakstīts apustuļa Pētera pirmajā vēstulē: “Bet beidzot esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi, neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretī svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību!” Šie apustuļa vārdi ir vērsti uz visiem cilvēkiem, to skaitā arī uz jebkuru no mums, kas sēžam šajā zālē.

Ja kāds uzskata, ka šis likumprojekts ir politizēts un tiks izmantots atsevišķu partiju labā, viņš kļūdās. Es darīšu visu, lai to deputātu uzvārdi, kuri nobalsos “par” šo likumprojektu, būtu zināmi visiem Latvijas pareizticīgajiem cilvēkiem, neskatoties uz partijas piederību. Tas nopietni pacels ne tikai deputātu, bet arī Saeimas autoritāti sabiedrībā.

Visu Latvijas pareizticīgo un vecticībnieku vārdā lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Agešina, Ribakova, Orlova, Tutina un Mirska iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 3, atturas – 28. Priekšlikums komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”.

Saskaņā ar Frakciju padomes un Saeimas Prezidija lēmumu ir iesniegts lēmuma projekts – slēgt rudens sesiju 2008.gada 19.decembrī un sākt ziemas sesiju 2009.gada 9.janvārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu, mums ir jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīt pirmajā lasījumā šodienas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija savukārt lūdz izskatīt šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz arī šodienas darba kārtībā izdarīt sekojošus grozījumus, respektīvi, izskatīt pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, mēs esam nonākuši pie šodienas darba kārtības otrās sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Un pirmais šajā sadaļā ir lēmuma projekts “Par Marikas Bebrišas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātais Prezidij, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Marikas Bebrišas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Marikas Bebrišas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Baibas Jakobsones apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Baibas Jakobsones apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baibas Jakobsones apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Maritas Šaltas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Maritas Šaltas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Maritas Šaltas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Agijas Kudrēvičas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu “Par Agijas Kudrēvičas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agijas Kudrēvičas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Staņislava Linkeviča iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Staņislava Linkeviča iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Staņislava Linkeviča iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Laumas Paegļkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu “Par Laumas Paegļkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Laumas Paegļkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Lindas Piusas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu “Par Lindas Piusas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lindas Piusas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Guntara Ploriņa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu “Par Guntara Ploriņa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Guntara Ploriņa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Solveigas Pones iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu “Par Solveigas Pones iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Solveigas Pones iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Solvitas Pujātes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu “Par Solvitas Pujātes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Solvitas Pujātes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Andra Zuša iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu “Par Andra Zuša iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andra Zuša iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Baibas Lietiņas atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Baibas Lietiņas atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baibas Lietiņas atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

I.Šlesere.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Sandras Kalnietes, Annas Seiles, Kārļa Šadurska, Gunāra Laicāna, Visvalža Lāča, Inas Druvietes, Ilmas Čepānes, Aigara Štokenberga, Arta Pabrika un Valērija Agešina pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par AS “Parex banka” pārņemšanu valsts īpašumā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Mēs esam saņēmuši iesniegumu no mūsu cienījamiem kolēģiem un kolēģēm, un mūsu komisija šo pieprasījumu izskatīja un to noraidīja. (No zāles dep. K.Leiškalns: “A ko citu darīt? Pareizi, August! Ko citu?”) Tas ir par to pašu tēmu, ko šodien mēs no rīta runājām. Tātad… Lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Bet mums taču tagad tāds treniņš…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos…

S.Kalniete.

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Tad, kad 13.novembrī “Pilsoniskā Savienība” iesniedza šo pieprasījumu, mēs, protams, apzinājāmies, ka mums priekšā ir trīs nedēļas, kuru laikā vispirms tas tiks izskatīts Pieprasījumu komisijā, droši vien saskaņā ar koalīcijas līgumu noraidīts, bet pēc tam sekos divas nedēļas, līdz mēs tiksim līdz Saeimas sēdei.

Un te man nāk prātā vārdi, kurus mūsu tautai ļoti traģiskā dienā teica pēdējais starpkaru Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Tad, kad viņš Latvijas radio 17.jūnija vakarā uzrunāja cilvēkus, viņš teica: “Pēdējo nedēļu starptautiskie notikumi, to attīstība ir apsteigusi visu, ko mēs varējām iedomāties.”

Un man ir jāsaka, ka arī tas, kas šobrīd, šo trīs nedēļu laikā… pat vairāk, jo bez četrām dienām ir mēnesis, noticis ar akciju… ar šo valdības lēmumu pārņemt “Parex banku”, ir pārspējis visu, ko mēs līdz šim varējām iedomāties. Un faktiski vairāki no tiem jautājumiem, kurus mēs savā pieprasījumā uzdevām, jau ir novecojuši, jo tie vairs neatbilst notikumu faktiskajai attīstībai.

Turpretī otra jautājumu daļa vēl arvien ir neatbildēta. Visu cieņu izsmeļošajam Ministru prezidenta ziņojumam tādu empīrisku eksaktu faktu ziņā.

Bet atbildi par visu to, kas attiecas uz informāciju, kura varētu nomierināt cilvēkus, un uz to visprimitīvāko, visvitālāko, visvienkāršāko jautājumu, ko katrs cilvēks, sākot no vienkārša darbarūķa Balvos un beidzot ar bērnudārza audzinātāju Rīgā, šodien sev uzdod: “Cik man būs jāmaksā no saviem ienākumiem par “Parex bankas” pārņemšanu?” – šo atbildi mēs tā arī īsti neesam dabūjuši. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Vajag uzdot otrādi – kas notiks, ja nepārņems?”) Un tad, ja mēs paskatāmies arī uz to, kā krīzes situācijā faktiski normāli būtu jānotiek komunikācijai ar sabiedrību, tad tā ir neapmierinoša. Ja jūs paņemsiet elementāru mācību grāmatu par krīzes vadību, tad pirmais princips, ko iesaka liela uzņēmuma, lielas bankas, valsts un valdības pārstāvjiem, ir uzturēt nemitīgu komunikāciju, lai sabiedrībā nepaturētu brīvu informācijas telpu un lai cilvēki gūtu pietiekami daudz izpratnes par to, ka valdība kontrolē situāciju un ka valdība rīkojas.

Man ir jāsaka, ka atbilde, ko mēs šodien saņēmām, – tā bija viena nemitīga skaitļu plūsma. Bet faktiski mēs tā arī neuzzinājām, par kādu aizdevuma apjomu tad īsti šodien ir runa sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu. Un es personīgi uztveru to kā ļoti aizskarošus vārdus no valdības vadītāja puses, ka viņš var atļauties teikt: “Tās ir konfidenciālas sarunas!” Protams, katram valdības vadītājam, tāpat kā ārlietu un aizsardzības ministriem, ir noteikts konfidencialitātes līmenis. Bet tajā pašā laikā šīs augstās amatpersonas ir atbildīgas Latvijas sabiedrības priekšā, un tik kritiskos apstākļos, kādos esam mēs, viņu pienākums gan nebūtu turēt priekšā kā vairogu šo atsaukšanos uz konfidencialitāti, bet – tieši otrādi! – šos vārdus nelietot un teikt pēc iespējas vairāk. Jo daudz kas no tā, kas šajās sarunās notiek, vai nu aiz nemākulības, vai citādi tomēr sabiedrībai ir izpausts. Blombergam – aģentūrai “Blombergs” finanšu ministrs minēja šo summu – 3 miljardi. Vēlāk šī summa ir pieaugusi jau līdz 5 miljardiem. Tad mēs televīzijas “100.pantā” dzirdam komentāru par 7 miljardiem. Aģentūra “Fitch”, sliktāko scenāriju vērtējot, runā par 13 miljardiem. Es domāju, ka valdības vadītāja pienākums būtu dot skaidrākas aprises tam, uz ko Latvijai ir jāgatavojas.

Un tieši tāpēc, ka daudzi no šiem jautājumiem ir aktuāli un klāt vēl ir nākuši daudzi citi jautājumi, es lūdzu, kolēģi, atbalstīt šo pieprasījumu, jo tas palīdzēs parādīt sabiedrībai, ka mums, Saeimas deputātiem, rūp mūsu vēlētāju sirdsmiers un arī skaidrība par viņu nākotnes plāniem, arī tiem zaudējumiem, kas mūs ikvienu gaida.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs no “Sabiedrības citai politikai” esam arī parakstījuši savu pieprasījumu, jo uzskatām, ka patiesībā šis pieprasījums palīdz valdībai un palīdz Godmanim tieši tā iemesla dēļ, ko Kalnietes kundze iepriekš jau minēja.

A.Pabriks.

Ja mēs uzdodam jautājumu par banku, mēs nesaņemam atbildi.

Ja mēs uzdodam jautājumu par sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu, tad mēs nesaņemam atbildi par to, kāda ir Latvijas pozīcija. Un pēc tam, protams, ir ļoti vienkārši izvairīties un pateikt: “Ziniet, mums nācās pieņemt tādus un tādus noteikumus, jo agrāk Brisele, tad Stokholma, tad Vašingtona, tad vēl kāds cits mums tos uzspieda.” Mēs vēlamies zināt, kāda ir valsts pozīcija. Mēs esam pietiekami atbildīgi gan šeit, parlamentā, gan kaut kur citur, un mēs uzskatām, ka tas ir vienīgais veids, kā mēs varam radīt ticību gan valdībai, gan parlamentam, gan mūsu valstij kopumā. Un tādas atrunas, kādas mēs dzirdējām šodien mūsu premjera uzrunā, ka viņš negrib apgrūtināt parlamentu, es sliktākajā gadījumā gribētu uzskatīt par ironiskām, bet vēl sliktākā – par, manuprāt, neatbilstošām reālajai situācijai.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo pieprasījumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Es domāju, ka šeit no tribīnes drīzāk par “Parex banku” būtu jārunā cilvēkiem, kas to zina. Un es šajā zālē zinu divus cilvēkus, kas ļoti labi pārzina “Parex banku”, – tie ir Andris Bērziņš, kurš ilgus gadus strādāja “Parex bankas” uzraudzības padomē, un Karina Pētersone. Tā kā Karina Pētersone māk un prot runāt par finansēm, es gribētu dzirdēt viņas viedokli par to, kas notika ar “Parex”, kas bija nepareizi, kurš par to ir atbildīgs. Es tiešām ar uzmanību noklausīšos viņas paskaidrojumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi!

Es atbalstīju šo iesniegumu, saprazdams, ka par norisēm “Parex bankā” ir jārunā bieži, daudz un vēl atklātāk, nekā tas darīts.

Piemēram, Ministru prezidents šodien nedeva atbildi uz tādu jautājumu… Zinot, ka 355 miljonus latu valdība jau ir ieguldījusi “Parex bankā”, un zinot, kā viņš saka, ka ņemtie kredīti ir nodrošināti, un zinot, kā viņš pats pasaka, ka pāri par 50 sindicēto banku vēl nav devušas savu piekrišanu tam, ko darīt ar “Parex banku”, tad nav arī atbildes – kas notiks, ja, teiksim, 40 no šīm 50 sindicētajām bankām pateiks, ka tās nepiekrīt šim darījumam. Ja tās nepiekrīt… Un viņš nedeva atbildi, kas notiks. Acīmredzot tad būs, iespējams, mūsu ekonomikas sabrukums.

Tāpat bija ļoti dīvaini dzirdēt no Ministru prezidenta šodien tiešām ne jau pilnīgu, bet tomēr daudz pilnīgāku atklātību par beidzamā mēneša notikumiem gandrīz pa dienām, bet bija nepatīkami dzirdēt no viņa, lūk, ka Ministru prezidents un valdība ir vedusi, kā šeit kolēģi jau norādīja, konfidenciālas sarunas, kuras tātad tautai nav jāzina. Es saprotu, ka ārlietās, kara lietās un citās tādās lietās, kas saistās ar valsts dzīvību vispār, varētu runāt par konfidenciālām sarunām, bet par lietām, kas saistītas ar daudzu cilvēku maizes riecienu, un par lietām, kas saistītas ar iespējamo valsts ekonomisko sabrukumu, sen vajadzēja būt daudz lielākai atklātībai.

Šī atklātība nav bijusi, un tādēļ es joprojām uzskatu, ka pieprasījums ir vietā, ka par šīm lietām ir jārunā daudz vairāk un ka parlamentam ir jāsaņem daudz vairāk atbilžu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien Kalnietes kundze ļoti pareizi runāja par krīzes situācijās nepieciešamo komunikāciju. Un komunikācija ir tas vienīgais veids, kā mēs varam darīt galu dažādām spekulācijām, baumām, neziņai un bažām.

Un tāpēc es uzskatu, ka mūsu pienākums ir dot Godmaņa kungam iespēju atbildēt uz daudziem jautājumiem, uz kuriem viņš šodien vienkārši laika trūkuma dēļ nepaguva atbildēt. Es ceru, ka nepaguva, nevis negribēja…

Starp citu, atbildot uz līdzīga veida jautājumu un sakot, ka valdība izskatīja trīs iespējamos scenārijus attiecībā uz “Parex banku”, Godmaņa kungs tos arī nosauca. Bet es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi dzirdēt argumentāciju, kāpēc tika izvēlēts šis konkrētais scenārijs, kādi ir riski un ieguvumi viena, otra un trešā scenārija gadījumā, jo, godātie kolēģi, tikai nosaukt faktus un pateikt izvēli ir stipri par maz. Mums ir jāsaprot valdības argumentācija, kāpēc tā ir rīkojusies tieši tā.

Otra lieta. Šodien mēs ziņu aģentūru izplatītajās ziņās, kā arī laikrakstā “Diena” lasām, ka valdība ir devusi uzdevumu atrast stratēģisko investoru viena gada laikā.

Kādēļ? Šobrīd, globālas krīzes apstākļos, mēs zinām, ka banku nav iespējams pārdot par labu cenu. Ja valdība, pārņemot banku, pārņemot 85 procentus akciju, uzņemas visas bankas saistības, līdz ar to arī par sindicētajiem kredītiem, tad valdībai ir divas iespējas: vai nu panākt to pārkreditēšanu, vai atmaksāt šos kredītus. Un tam, šai atmaksai, ir jānotiek gada laikā, ja netiek panākta pārkreditēšana. Līdz ar to valdība būs izpildījusi savas saistības.

Kādēļ tāda steiga – gada laikā atrast stratēģisko investoru? Var būt, ka banka ir jāpārdod tad, kad finanšu krīze savā lielajā asumā būs pārvarēta? Mums ir atkal nepieciešams dzirdēt no premjera argumentāciju – kāpēc gada laikā? Mēs jau daudz vairāk varētu uzticēties premjeram, ja Latvija diemžēl nebūtu izgājusi cauri rūgtajai privatizācijas laiku pieredzei, kad jebkurš uzņēmums, kuru bija plānots privatizēt, vispirms tika novājināts, tika mākslīgi pazemināta tā vērtība, un pēc tam par sviestmaizi privatizēts. Šī, protams, nav privatizācijas shēma, bet, kā esam dzirdējuši pirms kāda laika, tad “Parex” galvenie akcionāri vēlējās šo banku pārdot, bet tika piedāvāta, viņuprāt, nesamērīgi zema cena, tāpēc šis darījums nenotika, bet mēs apmēram zinām šos simtus miljonu, par kādiem šis darījums bija plānots.

Tad ir jautājums: ja šodien tiks atrasts stratēģiskais investors, cik reižu zemāka būs šī pārdošanas cena? Protams, valdība jau var nākt ar labo dāvanu, cik liels ieguvums būs budžetam no šīs pārdošanas, bet es baidos, ka krīzes apstākļos tas būs nesamērīgi mazs. Šeit atkal ir jādzird argumentācija. Pretējā gadījumā, es domāju, dažādām spekulācijām, šaubām un baumām par šo gadījumu, par šo darījumu sabiedrībā netiks darīts gals.

Godātie kolēģi, es jūs vienkārši aicinu, atbalstot šo pieprasījumu, dot premjeram iespēju sagatavoties un uz visiem šiem būtiskajiem jautājumiem atbildēt Saeimai un sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēršos pie šeit zālē sēdošajiem ārstiem, jo Latvijas politiskajā situācijā pašlaik ir tā, ka valsts varas galvgalī ir ļoti daudz ārstu un arī šeit, mani kolēģi dārgie. Un pašlaik publiskajā telpā “Parex banka” tiek salīdzināta ar slimnieci, kuras slimības vēsture neesot jārāda ārpus ārsta durvīm sēdošajiem. No vienas puses, es varētu piekrist. Es vakar paskatījos likumu, kas regulē visu šo lietu, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums patiešām noteic, ka informācija par bankas likviditātes problēmām, par maksātnespējas iespējamību un/vai faktisko maksātnespēju ir tā saucamā ierobežotas pieejamības informācija. Tam var piekrist, un, protams, nav jārunā par šīm problēmām tirgus laukumā. Taču no paša rīta šajā ārkārtas sēdē, runājot gan premjera kungam, gan arī finanšu ministram… es domāju, ka ārsti man piekritīs… viņi nav uzdevuši jautājumu, kāpēc šāda situācija radusies? Kad es eju pie ārsta, man ārsti vienmēr prasa analīzes, un pēc tam, kad viņi iepazīstas ar manām analīzēm, tad domā, kāpēc man viena vai otra kaite ir piemetusies. Es gribētu novēlēt valdībai, pozīcijai, kur arī ir ārsti, padomāt, kāpēc mēs esam šādā situācijā nonākuši. Jo finanšu ministrs teica: “Visā pasaulē ir slikti, visā Eiropā ir slikti!” Tam var piekrist. Bet kāpēc mums daudzās jomās ir vissliktāk?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ainaram Latkovskim, otro reizi.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Man jāatvainojas Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības – tas nav tas Andris Bērziņš. Andris Bērziņš no “Latvijas Ceļa” un Karina Pētersone no “Latvijas Ceļa” vairākus gadus strādāja “Parex bankas” uzraudzības padomē. Pašlaik “Parex bankas” meitas uzņēmuma “Parex AssetManagement” valdē strādā arī bijušais “Latvijas Ceļa” premjers Valdis Birkavs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Latkovska kungs! Es nebūt neesmu šeit nākusi, lai nožēlotu šo periodu savā darba pieredzē. Un mēs dzirdējām šodien vairākkārt kompetentu cilvēku apgalvojumu, ka tik tiešām situācija šajā bankā līdz pat šā gada oktobrim ir bijusi visnotaļ atzīstama, slavējama un stabila.

Es vēlētos pateikties Latkovska kungam par man veltītiem atzinīgiem vārdiem, bet man jāatgādina, ka bankas padomes locekļa amata pilnvaras es noliku, stājoties sabiedrības integrācijas ministres amatā 2006.gadā un pēc tam pildot deputātes pienākumus Saeimā. Un es tik tiešām negribētu savu kompetenci par augstu novērtēt. Es gribētu atgādināt, ka mūsu galvenais darbs ir Saeimas komisijās un ka, protams, jautājumi par “Parex bankas” situācijas stabilizēšanu šodien nebeidzas. Mēs turpināsim strādāt, un šo savu četru valdības periodu pieredzi un arī, protams, to pieredzi, svētīgo pieredzi, ko guvu, strādājot pusotru gadu bankas padomē, es kā deputāte cenšos izmantot, strādājot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šīs komisijas sēdes ir atklātas, Leiškalna kungs mūs ir aicinājis otrdien pulksten 10.00 uz sēdi. Mēs izjautāsim un uzklausīsim Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību, Latvijas Bankas vadību. Tad arī citiem deputātiem būs iespēja uzdot savus jautājumus, jo komisijas sēdes ir atklātas.

Aicinu uz darbu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kalnietes, Seiles, Šadurska, Laicāna, Lāča, Druvietes, Čepānes, Štokenberga, Pabrika un Agešina pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par AS “Parex banka” pārņemšanu valsts īpašumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – 2. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu… Saeimas dokuments Nr.3366 – “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Priekšlikumus komisija nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš. Lūdzu!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs – 3365.

Komisijā ir saņemts viens priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.3364. Komisija saņēma vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu, ko atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs – 3124B. Saņemti divi priekšlikumi.

1. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika kunga priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs – 3127B. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu akceptēt šos grozījumus otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs – 3367. Uz otro lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3355. Godājamie kolēģi! Gatavojot dokumentu skatīšanai otrajā lasījumā, ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nosaka, ka Ārlietu ministrija no Latvijas Republikas puses ir atbildīgā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.3356. Kā jau liecina pats dokumenta virsraksts, tad tas ir ārkārtīgi svarīgs gan Latvijas Republikai, gan Maltas valdībai.

Gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu, tādēļ komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Arī līgums “Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu” ir izskatīts Ārlietu komisijā, dokuments Nr.3357.

Gatavojot likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam, mēs esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Šo priekšlikumu mums iesniedza frakcijas PCTVL deputāts Jakovs Pliners. Šā priekšlikuma būtība bija šāda: attiecināt šā līguma darbību ne tikai uz Latvijas Republikas un Jaunzēlandes pilsoņiem, bet attiecināt to arī uz Latvijas Republikas nepilsoņiem.

Sakarā ar to, ka šādu priekšlikumu mēs nevarējām iestrādāt jau parakstītajā līgumā, mēs šo priekšlikumu esam noraidījuši.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates par priekšlikumu.

Kā pirmais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamās dāmas un kungi! Piecu minūšu laikā es centīšos izskaidrot jums, ko tieši vēlas panākt PCTVL ar šo savu priekšlikumu, vai frakcijai ir tiesības iesniegt šādus priekšlikumus un kādas pozitīvas vai negatīvas sekas varētu sagaidīt gadījumā, ja šis priekšlikums tiktu pieņemts.

Kā tas izriet no priekšlikuma teksta, mēs vienīgi uzdodam Latvijas Ārlietu ministrijai uzdevumu izskaidrot saviem Jaunzēlandes kolēģiem, ka Latvijā eksistē nepilsoņi, ka šo nepilsoņu ir daudz, ka līguma tekstā par viņiem ir netaisnīgi piemirsuši un ka pieļauto kļūmi nepieciešams labot.

Vai Saeimai ir tiesības dot valdībai uzdevumus? Protams, un cik uziet! Tā ir normāla parlamentāra prakse. Piemēram, pēc PCTVL iniciatīvas grozījumos likumā par pašvaldībām jūlijā parādījās uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt likumu par pašvaldību referendumiem, un, lūk, attiecīgais likumprojekts novembrī jau tika iesniegts valdībā. Tiesa gan, par nepilsoņiem likumprojektā nav minēts ne vārda, bet tas jau ir temats atsevišķai sarunai.

Vai šāds uzdevums Ministru kabinetam ietekmē līguma ratifikācijas termiņus un saturu? Nekādā ziņā! Līgums būs ratificēts, kad mēs un Jaunzēlandes parlaments par to nobalsosim līgumā noteiktajos termiņos un pēc apmaiņas ar attiecīgajiem dokumentiem.

Gadījumā, ja mēs likumprojekta tekstā (vēlreiz atkārtošu tiem, kuri to nekādi nespēj izprast)… ja mēs likumprojekta tekstā, nevis līguma tekstā pēkšņi uzdotu uzdevumu Jaunzēlandes valdībai, tad šajā gadījumā viņi uztvertu mūs kā idiotus.

Tādēļ, dāmas un kungi, pēc PCTVL priekšlikuma pieņemšanas vienīgās sekas būs tās, ka Riekstiņa kungam radīsies vēl viena izdevība aizbraukt uz Jaunzēlandi brīdī, kad tur sāksies vasara un kad partneri būs īpaši noskaņoti viņu uzklausīt. Aizbraukt un izstāstīt, ka nepilsoņi nebūt nav kaut kādi ķenguri, bet arī ir cilvēki, ka uz šiem cilvēkiem ir attiecināma ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, kuras 60.gadadienu mēs kopā ar pārējo pasauli atzīmēsim nākamajā trešdienā… ka šīs deklarācijas 13.pants garantē katram, bet ne tikai pilsonim pārvietošanās brīvību bez jebkādas diskriminācijas.

Varbūt jums ir jāpaskaidro, ko nozīmē “pārvietošanās brīvība bez diskriminācijas”?

Dāmas un kungi! Tas nozīmē, ka vai nu šī brīvība ir visiem, vai tās nav nevienam. Mēs arī uzdodam Riekstiņa kungam darīt zināmu šo vienkāršo domu tai valstij, kura atrodas citā zemeslodes pusē, tātad tieši mums zem kājām. Tiesa gan, Riekstiņa kungam nāksies vienlaikus arī izskaidrot, no kurienes tad šie nepilsoņi ir cēlušies, kāpēc viņu ir tik daudz un kāpēc viņu skaits pārsvarā samazinās tikai uz mirstības rēķina. Nu, tas jau nekas, pateiks kaut ko pārliecinošu par okupāciju, aicinās kolēģus apmeklēt muzeju Rātslaukumā. Ne pirmoreiz būs jāanulē.

Rezumējot visu iepriekšminēto, atzīmēšu, ka papildu uzdevumu parādīšanās valdībai nebūt neizjauc un pat neatliek līguma stāšanos spēkā. Toties šā uzdevuma izpilde padarīs dzīvi Latvijā kaut vai nedaudz atbilstošāku ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, kuras kārtējo jubileju mēs grasāmies atzīmēt pēc nedēļas.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Kā nākamais debatēs runā deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Savā jautājumā par nevienlīdzīgo attieksmi pret Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem dažos divpusējos un daudzpusējos starptautiskajos līgumos, kas gada sākumā tika uzdots Mārim Riekstiņam, PCTVL paziņoja ministram sekojošo. Citēju: “Latvijas Republikas Satversmes 98.pantā ir teikts, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā. Vairāk nekā 99 procenti no Latvijas pases turētājiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, ir Latvijas nepilsoņi.

Latvijas nepilsoņiem ir ciešas saiknes ar Latviju. Pēc PCTVL rīcībā esošās informācijas, viena trešdaļa nepilsoņu ir dzimuši Latvijas teritorijā. Savukārt pārējie nepilsoņi ilgstoši dzīvo Latvijas teritorijā, un vidējais nepilsoņu uzturēšanās stāžs Latvijā ir 40 gadi. Tāpat arī Latvijas Republikas Satversmes tiesa nosprieda, ka, izvēloties pastāvīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas, nepilsoņiem ir tādas pašas tiesības kā pilsoņiem. Neskatoties uz to, virknē Latvijas parakstīto starptautisko līgumu ir noteikta atšķirīga Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesiskā aizsardzība. Pie tam pastāv līgumi, vienā daļā no kuriem pilsoņu un nepilsoņu tiesības ir vienādi aizsargātas, savukārt citā daļā līgumu nepilsoņi salīdzinājumā ar pilsoņiem tiek acīmredzami diskriminēti.” Citāta beigas.

Sakarā ar augstāk minēto mēs bijām lūguši ministru atbildēt uz šādiem jautājumiem: ar ko izskaidrojama ministrijas atšķirīgā nostāja, slēdzot viena tipa līgumus? Vai ministrs uzskata, ka šāda atšķirīga nostāja ir attaisnojama? Vai ministrija plāno atteikties no iepriekš piekoptās politikas un, slēdzot jaunus līgumus, paredz vienlīdzīgu tiesību aizsardzību gan Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem? Vai ministrs neuzskata, ka ir nepieciešams labot iepriekš pieļautās kļūdas un vērsties pie citām līgumus noslēgušajām valstīm ar priekšlikumu pielīdzināt Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesības attiecībā uz līguma priekšmetu?

Atbildes uz visiem šiem jautājumiem – turklāt vienīgi negatīvas! – ir redzamas apspriežamā līguma ar Jaunzēlandi tekstā. Atšķirīgā nostāja tiek uzskatīta ne tikai par attaisnojamu, bet arī par apsveicamu. Ārlietu ministrija ne tikai neplāno atteikties no iepriekš piekoptās politikas un labot iepriekš pieļautās kļūdas, bet – gluži pretēji – šādu politiku padziļina un paplašina.

Tiesa gan, rakstiski ministrs mums atbildēja, ka Latvija, veicot dialogu par starpvalstu līgumu noslēgšanu, cenšas iekļaut tajos maksimāli labvēlīgus nosacījumus visiem tās iedzīvotājiem, ņem vērā arī Latvijas nepilsoņu tiesības un nepieļauj to apzinātu diskrimināciju. Taču, ņemot vērā to, ka nepilsoņa statusam nav starptautiska analoga (tā raksta ministrs), ministrijai, lūk, ir grūti izskaidrot ārvalstu partneriem, ko tieši mēs vēlamies.

Spriežot pēc pēdējā laika līgumiem par bezvīzu režīmu un apmaiņu ar jauniešiem, kas noslēgti ar Kanādu, ASV, Izraēlu un to pašu Jaunzēlandi, ministrs vai nu melo, vai atklāj pats savu rīcībnespēju. Tādēļ būtu visādi jāatbalsta Saeimas dotais konkrētais uzdevums Ārlietu ministrijai – tikt skaidrībā par konkrētiem nepilsoņiem konkrēti Jaunzēlandē.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man gribētos informēt jūs par to, ko domā tiesībsargs jautājumā, kuru satur PCTVL frakcijas priekšlikums. Savā atskaitē par veselu gadu ilgušo pārbaudes lietu saistībā ar pilsoņu un nepilsoņu tiesību 80 atšķirību sarakstu tiesībsargs raksta sekojošo: “Iesnieguma 67.punktā norādāt, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir bezvīzu režīms ar 77 valstīm un tikai 30 no tām nepilsoņi var iebraukt bez vīzas. Analizējot jūsu iesniegumā norādītās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, nepieciešams izvērtēt ar pārvietošanās brīvību saistītos jautājumus gan no starptautisko, gan nacionālo tiesību viedokļa.

Pārvietošanās brīvība garantēta virknē starptautisko cilvēktiesību dokumentu – ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ANO Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Eiropas Cilvēktiesību konvencija nosaka, ka, pirmkārt, ikvienam cilvēkam, kurš likumīgi atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā. Otrkārt, ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti. Treškārt, šo tiesību izmantošanai nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami valsts un sabiedriskās drošības interesēs.

Būtiski atzīmēt, ka minētajos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos tiek garantētas tiesības personām brīvi pārvietoties tās valsts teritorijā, kurā šīs personas likumīgi atrodas. Šīs tiesības neietver tādas papildu garantijas kā, piemēram, bezvīzu režīms ar citām valstīm. Līdz ar to no starptautiskajām saistībām Latvijas Republikai neizriet pienākums nodrošināt bezvīzu režīmu ar noteiktām valstīm nedz Latvijas Republikas pilsoņiem, nedz arī nepilsoņiem.”

Tālāk tiesībsargs citē vēstuli, kuru pēc viņa pieprasījuma bija atsūtījusi Ārlietu ministrija: “Latvijas Republika, slēdzot starptautiskos līgumus, ņem vērā visu tās iedzīvotāju, tajā skaitā Latvijas nepilsoņu, tiesības un intereses un nepieļauj to apzinātu diskrimināciju.” Taču, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas nepilsoņa statuss ir īpašs tiesiskais statuss, kam nav analoga starptautiskajās tiesībās, rodas situācija, ka otra līgumslēdzēja valsts uzņemas attiecībā pret Latviju lielākas saistības nekā Latvija, tādējādi izejot ārpus savstarpīguma principa robežām. Latvija nevar piespiest kādu valsti spert šo soli pret tās gribu.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinām.

Nākamā runās deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Droši vien jūs esat neapmierināti, ka redzat mani šeit trešo reizi šodien priekšā, bet es vienkārši nevarēju atturēties un nerunāt par deputāta Jakova Plinera priekšlikumu, jo, pirmkārt, man liekas pilnīgi nepareiza pati pieeja. Jebkuru starptautisko līgumu starp divām valstīm noslēdz ilgstošu divpusēju sarunu rezultātā. Un sasniegtās vienošanās nav iespējams mainīt tad, kad šis sarunu process ir noslēdzies. Jo tas nozīmē, ka sarunas ir jāsāk no jauna.

Un es gribētu ieteikt mūsu deputātiem no PCTVL to enerģiju, ko viņi velta, ikreiz kārtējā Latvijas likumdošanas aktā vai starptautiskajā līgumā mēģinot atdzīvināt jautājumu par nepilsoņa statusu un viņa tiesībām, veltīt tam, lai pārliecinātu šos cilvēkus, ka viņu interesēs ir naturalizēties, kā arī pašiem deputātiem veicināt šo naturalizāciju. Tas ir tieši tas, ko, Plinera kungs, jūsu frakcija nedara. To mēs redzam gan intervijās presē, gan arī uzņemot partijā cilvēkus, kas nav Latvijas pilsoņi. Atsaukšanās uz starptautiskajiem ANO paktiem ir pilnīgi nepamatota tādēļ, ka ikvienai valstij ir tiesības pašai lemt par to, kādu kustības brīvības režīmu tā nosaka savā teritorijā. Tādas tiesības ir arī Latvijai. Un tā ir demagoģija – izmantot juridisku terminoloģiju un starptautiskās tiesības.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo deputāta Plinera priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Esmu spiests atbildēt bijušajai ārlietu ministrei, kas, atrodoties opozīcijā, zaudē savu iepriekšējo kvalifikāciju un diemžēl nepareizi traktē tekstu, kas sastāv no divām rindkopām.

Saeimai ir tiesības uzdot Ministru kabinetam uzdevumu sākt sarunas par nepilsoņiem, un tas netraucē esoša līguma ratifikāciju nekādā veidā. Ja runā par tiesībām, tad zināmā mērā Kalnietes kundzei ir taisnība. Bet ir runa ne tikai par abstraktām tiesībām, bet par tiesībām bez diskriminācijas. Tā ir pavisam cita pieeja. Un, kā es šeit runāju un esmu spiests atkārtoties, ko tad nozīmē tiesības bez diskriminācijas – ka šīs tiesības ir vai ka šo tiesību vispār nav? Un pieeja diskriminācijas jautājumā dažās starptautiskās struktūrās ir pavisam cita nekā tiesību aizstāvībai vispār.

Saskaņā ar to nekādas procedūras… nav pamata neatbalstīt šo PCTVL priekšlikumu, un, ja jūs gribat, lai tomēr novērstu acīmredzamo diskrimināciju Latvijā, tad lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Debates bija mums arī Ārlietu komisijā. Ārlietu komisijā ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja “pret” šo priekšlikumu, jo priekšlikums nostādītu tātad neizpildāmā situācijā jau sagatavoto un parakstīto līgumu starp Latvijas un Jaunzēlandes valdībām.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Aicinu nobalsot likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ja jūs atceraties, tad šo dokumentu – Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā – pirmajā lasījumā mēs ratificējām šā gada jūnijā, pēc tam mēs šā likumprojekta tālākvirzību atlikām, līdz Baltkrievijas puse nebija veikusi paralēlas adekvātas un proporcionālas darbības.

Jāsaka, ka Baltkrievijas puse ir ne tikai pirmajā lasījumā pieņēmusi, bet viņi ir pieņēmuši šo dokumentu jau arī otrajā lasījumā, un jāsaka, ka pat Baltkrievijas prezidents to ir izsludinājis par spēkā esošu. Tādējādi nav nekādu šķēršļu mums nobalsot “par” šo dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā. Ārlietu komisija vienbalsīgi to ir atbalstījusi.

Aicinu, kolēģi, to izdarīt arī jūs visus!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Bērziņš.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītāja.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 773/Lp9.

Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

S.Šķesters.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

S.Šķesters.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Šķesters.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Es jau steidzos, priekšnieces kundze….

Tagad strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 3359. Kā sēdes vadītājas kundze teica, tas ir likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, par kuru atbildīgā komisija ir saņēmusi divus izsvērtus Juridiskā biroja priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums – ir atbalstīts.

Un jāteic, ka mēs komisijā neuzdrošinājāmies neatbalstīt arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Paldies.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ņemot vērā to, ka tuvojas laiks pārtraukumam, ir saņemts 5 deputātu iesniegums ar lūgumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nē!”) Deputātiem nav iebildumu. Turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Sēdes vadītājas kundze! Nosauktais likumprojekts ir izskatīts atbildīgajā komisijā. Atbildīgā komisija saņēma 30 priekšlikumus, un par katru tai ir savs viedoklis.

Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

A kur viņi liksies?… 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Un tad pati komisija ķērās pie darba un piedāvā jums atbalstīt 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Ja tas ir darīts, tad mums jāatbalsta arī 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Deputāts Ribakovs ir daļēji atbalstīts 8.priekšlikumā. Tas viss rezultējās atbildīgās komisijas priekšlikumā ar numuru 9. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 7., 8. un 9.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Tāpat daļēji atbalstīts čaklais deputāts Ribakova kungs, un viņa priekšlikums ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā ar numuru 11.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Garas diskusijas bija par deputāta Ribakova priekšlikumu ar numuru 12. Komisija to neatbalstīja, bet jāteic, ka viņa uzstādījumi ir realizēti Ministru kabineta noteikumos, kas izriet no šā likuma. Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

13. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

No tā izriet 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas jau tagad ir jāatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Paldies.

15.priekšlikumā deputāts Ribakovs nav atbalstīts jau iepriekšminēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates par 15.priekšlikumu. Debatēs runās deputāts Ivans Ribakovs.

 

I.Ribakovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij un cienījamie kolēģi! Pamatojoties uz Eiropas Savienības regulām, Latvijas tiesību aktiem, programmas dokumentu un atbalstītā projekta mērķiem, pirmā līmeņa finanšu auditors veic finansējuma saņēmēja refinansējumam pieteikto izdevumu pilnīgu pārbaudi, jo tieši pirmā līmeņa finanšu auditors ir tā persona, kas strādā ar refinansējuma pieteicēju un pieņem pamatotus lēmumus. Tādēļ ir svarīgi noteikt šīs amatpersonas pienākumus un atbildību. Un sakarā ar to lūdzu atbalstīt 15.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns.

Nē, paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 47, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

16. – Ribakova priekšlikums – nav atbalstīts, bet tas izriet no iepriekš neatbalstītā, līdz ar to vairs nav balsojams… Tas izriet, es atvainojos!

Sēdes vadītāja.

Jā, deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Bet par šo tēmu ir domājusi arī atbildīgā komisija un iesniegusi 17.priekšlikumu, kuru man jālūdz jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Tāpat atbildīgā komisija liek priekšā 18.priekšlikumu, aicinot to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī 19. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Es domāju, ka 20.priekšlikums, Ribakova kungs, vairs nav balsojams. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu par 20.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas jau nu būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Tāpat strādīgā komisija ir izstrādājusi 22.priekšlikumu, kas attiecas uz 10.pantu. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

23. – Ribakova priekšlikums – gan nav atbalstīts, bet ir vēl balsojams, ja kāds aicina. (No zāles: “Balsot! Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

24. – krietnā deputāta Ribakova priekšlikums –, manuprāt, nav balsojams.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 26. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz 16.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Līdzīgi atbildīgā komisija ir pārstrādājusi arī 17.panta trešo daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, aicināšu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs nepārprotami atbalstīts komisijā, un, es domāju, nav iebilžu arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

30. un beidzamais priekšlikums ir no Juridiskā biroja, to komisija ir vēlīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Arī deputāti atbalsta 30.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam saņemti 29 priekšlikumi. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tos izskatīja.

1. – Saeimas deputāta Štokenberga kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst… (No zāles: “Balsojam!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Štokenberga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 44, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

3. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

4. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš.

6. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 6. un 7.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

9. – deputāta Štokenberga kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

10. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

11. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

12. – Saeimas deputāta Štokenberga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

13. – Štokenberga kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

14. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

15. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dalbiņš.

16. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Komisija atbalsta to savā 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 16. un 17.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš.

22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to daļēji atbalsta savā 23.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 22. un 23.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

24. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

25. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta savā 26.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 25. un 26.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

27. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

28. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dalbiņš.

29. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

Pirms turpinām nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas lūgumu dot vārdu deputātam Kārlim Šadurskim nolasīt ziņojumu par balsojuma rezultātiem. Tātad – par balsošanas motīviem.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Jūsu laiks – piecas minūtes.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Frakcijas “Pilsoniskā Savienība” deputāti neatbalstīja komisijas piedāvāto likumprojektu, jo uzskata, ka, aizstājot visā likuma tekstā jēdzienu “darba samaksa” ar jēdzienu “darba atalgojums”, uz policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm faktiski netiks attiecinātas Darba likumā paredzētās sociālās garantijas: bērna piedzimšanas pabalsti, vidējās izpeļņas aprēķināšana, apmaksa par virsstundu darbu.

“Pilsoniskās Savienības” frakcija ir informēta, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu dienesta gaitas likuma grozījumi nav apspriesti ar nozares arodbiedrībām. Uzskatām, ka likuma grozījumu tālāka virzība bija jāsaskaņo ar policistus pārstāvošajām organizācijām. Pašreizējā redakcijā pieņemtie grozījumi likumā rada situāciju, kurā policistu, ugunsdzēsēju, cietumsargu, robežsargu un Drošības policijas darbinieku sociālās garantijas var kļūt mazākas par tām, kas citām profesijām ir noteiktas Darba likumā. Mūsuprāt, šis likumprojekts nebija jāpieņem.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Balsošanas motīvi ir darīti zināmi.

Turpinām darba kārtības izskatīšanu. Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Lūdzu!

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja biedre un godājamie kolēģi! Es vienreiz kļūdījos, nosaukdama viņu par kungu… Un es šoreiz atvainojos, tas ir, par iepriekšējo reizi…

Tā. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, reģistrācijas numurs 707/Lp9.

Trešajam lasījumam ir iesniegti tikai divi priekšlikumi.

1. – labklājības ministres Ivetas Purnes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1.priekšlikumu.

A.Ziedone-Kantāne.

Un 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne.

Un lūdzu tagad jūs visus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

A.Ziedone-Kantāne.

Es ļoti pateicos, ja būs pozitīvs balsojums.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. (Aplausi.) Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta numurs ir 944/Lp9. Izskatīsim pirmajā lasījumā.

Likumprojektam ir saistība ar reformu, jo no atsevišķiem pantiem tiek izslēgti vārdi “rajona padome” un atjaunots vārds “dome”. Tā kā tas ir diezgan sensitīvs likums un pārejas noteikumu sakarā mums komisijā nebija skaidrs, kas notiks ar rajonu pašvaldībām piekrītošajām zemēm tajos rajonos, kur ir šie strīdīgie jautājumi, komisija neprasa piešķirt likumprojektam steidzamību, bet lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 22.decembri.

Sēdes vadītāja.

22.decembris. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts. Paldies.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisija likumprojektu izskatīja savā sēdē, un komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nākamajam lasījumam – 2009.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 15.janvāris. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze!

Te nu ir tā pazudusī avs, kas ir noklīdusi no Spurdziņa komisijas un atnākusi uz Budžeta komisiju. Tas ir “Grozījums likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””.

Ir tikai viens priekšlikums – visā tekstā izsvītrot, izslēgt vārdu “padome” attiecīgā locījumā. Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu nobalsot par likumprojekta steidzamību, pieņemt to pirmajā lasījumā un, lai netērētu papīru un tinti, uz vietas arī otrajā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vispirms mēs balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisijas vārdā aicinu nekavējoties nobalsot arī par tā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs šodien skatām šo likumprojektu arī otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.973/Lp9 – “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Atbildīgā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un nolēmusi konceptuāli atbalstīt to, kā arī lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Tātad vispirms mums jāizlemj jautājums par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 13, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Par pirmo lasījumu debatēs pieteicies deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikko balsojums parādīja to, ka diemžēl opozīcija runā vienu, bet dara otru. Mēs šodien dzirdējām tik daudz skaistu vārdu par to, ka nepieciešams strādāt kopā, ka ir nepieciešams krīzes laikā būt vienotiem, solidāriem, un, varētu teikt, šis likumprojekts ir tas, kas noslēdz 10 gadu ilgo, smago un grūto periodu, kurā dažādās valsts iestādēs, Ministru kabinetā, Saeimā ir veikts šis titāniskais darbs, proti, ir sakārtotas valsts un Baznīcas attiecības. Divu gadu garumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir diskutējusi ar Tieslietu ministriju par nepieciešamību reorganizēt Reliģisko lietu pārvaldi, un jūs zināt, ka mēs kā atbildīgā komisija vienmēr esam nostājušies tradicionālo reliģisko organizāciju pusē, ieklausījušies to viedoklī un esam bijuši pret šāda veida grozījumiem.

Pēc divu gadu ilgas cīņas mēs esam tomēr panākuši to, ka Tieslietu ministrijas ierēdņi ieklausās reliģisko organizāciju teiktajos vārdos. Tad mēs arī kā komisija esam atbalstījuši to viedokli.

Es gribu teikt, ka šodien ir liela diena ne tikai Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai, kas ar 59 deputātu atbalstu dabūja šo svētku dienu Svētku dienu reģistrā, arī iespēju varbūt kādreiz nākotnē atzīmēt kā svētku dienu pēc savas ticības pārliecības.

Un es gribu teikt visiem tiem deputātiem, it īpaši opozīcijas deputātiem, ka Latvijai ir saistoši daudzi normatīvie akti, kurus jūs piesaucat un mīlat citēt, bet kurus es šajā brīdī necitēšu, tikai teikšu, ka tie ir Latvijai saistoši. Proti, tā ir ANO Deklarācija par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, izskaušanu; ANO Rezolūcija par uz reliģiju un pārliecību balstītas visu veidu neiecietības un diskriminācijas izskaušanu; Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Rekomendācija par reliģisko iecietību demokrātiskā sabiedrībā; tās pašas Padomes Rezolūcija par vārda brīvības un reliģiskās piederības respektēšanu; tāpat arī par zaimošanas, reliģisko apvainojumu, naidīgu izteikumu, kas vērsti pret personām to reliģiskās piederības dēļ, izskaušanu.

Ne velti šā gada 21.oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas 63.sesijā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs savā ziņojumā “Cīņa pret reliģisko difamāciju jeb zaimošanu” norādīja un ar bažām atzīmēja to, ka pasaulē pieaug kristianofobija, islāmofobija un jūdofobija.

Es gribu teikt: mūsu parlamentā mēs bieži vien dzirdam šos neapdomīgos izteikumus par otra cilvēka ticību. Tos mēs dzirdējām arī iepriekšējā sasaukuma parlamenta laikā. Šī parlamenta laikā, paldies Dievam, tas ir beidzies. Tas nozīmē to, ka mēs kā deputāti esam garīgi izauguši.

Likumprojekti, kurus mēs pieņēmām, speciālie Baznīcu likumi, arī lielā mērā norāda uz to, ka mēs esam sapratuši: ticības piederība vai arī cīņa par Baznīcas tiesībām nav vienas partijas monopols, tas ir katra cilvēka un katra deputāta pienākums, patiesībā valstij un Baznīcai ir viens kopīgs mērķis: radīt apstākļus, lai cilvēks dzīvotu tādā sabiedrībā, kas nodrošina viņa garīgo un fizisko labklājību. Tāpēc mēs kalpojam vienam kopējam mērķim. Un tieši tādēļ šie grozījumi likumā ir ļoti nepieciešami.

Pirmkārt, tādēļ, ka Reliģisko lietu pārvalde tiks sadalīta divās daļās: viena funkciju daļa tiks nodota Tieslietu ministrijai, tādējādi samazinot birokrātisko aparātu, otra daļa tiks nodota Uzņēmumu reģistram. Vēl jo vairāk es gribu uzteikt to, ka minētajā likumprojektā, ko izstrādājusi Tieslietu ministrija, ir īpaši izcelta viena būtiska institūcija, kura ir darbojusies ilgu laiku (to 2001.gadā nodibināja toreizējais Ministru prezidents Andris Bērziņš, vēlāk ir sekmīgi vadījuši Ministru prezidenti Einars Repše, Indulis Emsis, Aigars Kalvītis un tagad – Ivars Godmanis), proti, Garīgo lietu padome.

Kādēļ Garīgo lietu padome ir vajadzīga? Mīļie deputāti, atcerēsimies, ka mēs dzīvojam valstī, kas ir multikonfesionāla! Un, ja paskatāmies statistikā vien, redzam to, ka mums ir 1188 reliģiskās organizācijas. Piemēram, pēc statistikas datiem, uz 2008.gada oktobri mums ir 250 Romas katoļu draudzes, 301 luterāņu draudze, 119 pareizticīgo draudzes, 69 vecticībnieku draudzes, 93 baptistu draudzes, 51 septītās dienas adventistu draudze, un šo sarakstu varētu turpināt. Un tomēr mēs dzīvojam harmonijā un mierā. Mēs zinām, ka ir valstis, kurās ir tikai un vienīgi divas konfesijas, bet nemitīgi notiek asinsizliešanas, valda savstarpējs naids.

Mīļie deputāti, es gribu jūs aicināt apzināties to svētību un to vērtību, kādā mēs dzīvojam, un es gribu pateikties visiem tiem deputātiem, kuri ir atbalstījuši un atbalstīs sekmīgu valsts sadarbību ar Baznīcām. Es gribu teikt, ka labāk ir ieklausīties Baznīcu vadītāju viedokļos, pirms notiek kādas sadursmes vai konflikti, nekā pēc tam cīnīties ar sekām. Un uz to es gribu aicināt jūs arī šodien, mīļie deputāti. Ne tik daudz debatēt un diskutēt par negācijām, ne tik daudz meklēt skabargas, kā Kristus saka un māca mums arī savā Kalna sprediķī: “Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?”

Cienījamā opozīcija! It īpaši jūs, “Jaunais laiks”, kas zvērējāt Doma baznīcā ievērot kristīgos principus, ievērojiet tos arī savā dzīvē! Adventa laiks māca mums vispirms palūkoties pašiem uz sevi. Nu negribēju es to teikt, bet tomēr pateikšu, ka ir arī atsevišķas personas, kas ir vainīgas pie atsevišķu banku sabrukuma un tūkstošiem cilvēku ciešanām, un arī šīs personas sēž šeit pat, Saeimā. Kā kristīgs cilvēks es tās nenosaukšu, bet jūs paši zināt, kuras tās ir. (No zāles: “Nē! Nezinām!”) Neizmantosim šo tribīni ļaunprātīgi.

Sēdes vadītāja.

Šmita kungs, mēs runājam par Reliģisko organizāciju likumu.

J.Šmits.

Tieši tā. Tas arī ir šis jautājums par Reliģisko organizāciju likumu. Un tieši tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šos likuma grozījumus. Salikt kopā savus prātus un domas un šā gada beigās pielikt punktu šim procesam, lai beidzot valsts un Baznīca būtu patiesi nošķirta viena no otras, kā to vēsta mūsu Satversme. Un arī no otras puses, – lai mēs beidzot varētu dzīvot mierā un harmonijā savā valstī. (Zālē aplausi, ovācijas.)

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Šmits.

Paldies, kolēģi, par vienoto atbalstu un ieklausīšanos.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, Šmita kungs, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

J.Šmits.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada 9.decembris. Un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 18.decembrī.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.decembris, izskatīšana – 18.decembra sēdē. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3281. Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi grozījumu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā. Šis grozījums paredz, ka maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta pēc tāda paša principa kā pārējiem Jūras administrācijas sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Komisija likumprojektu lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi!

Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8.decembris, izskatīšana – 11.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšana – līdz
8.decembrim, izskatīšana – 11.decembrī. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3370 – “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, otrais lasījums.

Uz otro lasījumu ir saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Ārbergs.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11.decembris.

Sēdes vadītāja.

Tātad 11.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.3371 – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas iesniegts izskatīšanai otrajā lasījumā.

Kopumā ir saņemti 46 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

2.priekšlikums arī ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 3.priekšlikumu iesniedzis minētais parlamentārais sekretārs. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un formulējusi 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

5.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates par 5.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Piedāvātais priekšlikums, naudas soda par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā apmēra paaugstināšana divarpus reizes, – tā nebūt nav pašas Juridiskās komisijas vai Satiksmes ministrijas iniciatīva. Tā ir reakcija uz pašvaldību un pirmām kārtām Rīgas domes rīcību.

Pilsētas tēvi pēc neilgām svārstībām paaugstināja braukšanas tarifu no 20 līdz 30, bet pēc tam pat līdz 40 santīmiem. Viņiem par aizstāvību varētu teikt, ka viņi tomēr bija daudz mērenāki nekā deputātu vairākums Juridiskajā komisijā, kas grib paaugstināt sodus divarpus reizes.

Dāmas un kungi! Galīgo lēmumu par biļešu cenas paaugstināšanu pieņem nevis pati dome, bet gan Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija, kuras sastāvā ir 13 cilvēku – seši ierēdņi un septiņi deputāti.

Kā jūs varat noprast, visi ierēdņi pauž valdošā vairākuma gribu, un šis valdošais vairākums pēc sava sastāva ir tāds pats kā valdība. Lūk, jums jau ir sešas balsis “par” pagājušā gada 5.novembra komisijas sēdē.

No septiņiem deputātiem tikai divi balsoja “par” – Požarnova kungs no TB/LNNK un Pīkas kundze no Tautas partijas. Trīs tautas kalpi bija “pret” – Zvirbuļa kungs no “Jaunā laika”, Deniss Gorba – no PCTVL un Ivans Ivanovs – no “Dzimtenes”. Vēl divi – “Saskaņas Centra” frakcijas vadītājs Kameņeckis un Jaunupa kungs no “Jaunā laika” – balsošanā nepiedalījās.

Nu bet mums, dāmas un kungi, Kārtības rullis neļaus slēpties aiz ierēdņu platajām mugurām. Tātad nobalsosim un pārbaudīsim, kurš tad no šeit klātesošajiem ir tautas kalps, bet kurš iedomājas, ka viņš ir vergturis.

Aicinu balsot “pret” šo cilvēkiem nedraudzīgo priekšlikumu, ko iesniegusi ministrija, kuru kontrolē viskristīgākā un dievticīgākā partija – Latvijas Pirmā partija.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Rasnačs.

Jā, komisija atbalsta 5.priekšlikumu, respektīvi, to personu sodīšanu, kuras brauc bez biļetes un kuru dēļ tiek nodarīts kaitējums tiem cilvēkiem, kas iegādājas biļeti.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu Nr.5! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 5, atturas – 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

6.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tas komisijai šķita pārāk bargs, tāpēc komisija to atbalstīja daļēji un formulēja kā 7. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

8.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts, un tas ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

9.priekšlikumu arī ir iesniedzis Vitālijs Aizbalts. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

10.priekšlikumu arī ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts, un arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Rasnačs.

Arī 11. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikumu – komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Arī deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs.

Taču 12. – Vitālija Aizbalta priekšlikumu – un 13. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi daļēji un formulējusi tos kā komisijas priekšlikumu – 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 12., 13. un 14.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

Tāpat, ja runājam par 15. un 16.priekšlikumu, abi – gan Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta, gan Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīti daļēji un formulēti kā 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15., 16. un 17.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

18. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

19. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

20. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

28. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Un tāpat 29. – daļēji, arī 30., 31. un 32., un rezultātā ir izveidots ļoti apjomīgs 33. – Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28., 29., 30., 31., 32. un 33.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

Redakcionāls precizējums ir par 149.³⁷ pantu. Tas acīmredzot nav balsojams.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

34.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir formulēts 35. – Juridiskās komisijas precizētajā redakcijā. Tātad 34. – atbalstīts daļēji, 35. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 34. un 35.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

Tāpat ir ar 36. un 37.priekšlikumu.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 36. un 37.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

38. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

39. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

40. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Tāpat 41. – Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

42. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Tāpat arī viņa 43.priekšlikums…

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

…Un arī minētā parlamentārā sekretāra 44.priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

45. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Rasnačs.

Un visbeidzot 46. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 5, atturas – 10. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Komisija iesaka 14.decembri. Aicinu šajās 10 dienās Satiksmes ministriju un Juridisko biroju vienoties un izdarīt vēl līdz galam nenoformulētās lietas. Līdz ar to šā gada 14.decembris varētu būt priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.decembrim. Paldies.

Dz.Rasnačs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Prezidija locekļi! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija likumprojekta “Latvijas Sarkanā Krusta likums” otrajam lasījumam saņēma 13 priekšlikumus un izdarīja vairākus redakcionālus precizējumus likuma atsevišķos pantos. Pirmais redakcionālais precizējums attiecas uz 1.pantu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisijas vārdā vēstīju jau pirmā lasījumā laikā. Ir izslēgts 4.pants, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Barča.

4. – deputātes Circenes kundzes priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Barča.

Redakcionāli ir precizēts 5. (nu jau pēc jaunās numerācijas) pants.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret precizējumiem.

A.Barča.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Redakcionāli ir precizēta jaunā 7.panta redakcija.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Barča.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

7. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Arīdzan 8.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Barča.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9. un 10.priekšlikumu.

A.Barča.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, un papildus izdarīti arī redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Barča.

Sociālo un darba lietu komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2009.gada 9.janvāri.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 9.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju””, otrais lasījums. Uz otro lasījumu saņemti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 2008.gada 11.decembris.

Sēdes vadītāja.

11.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Par nacionālās sporta bāzes statusu”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3379.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 5.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

8. – deputātu Klementjeva un Orlova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis.

9. – deputātu Klementjeva un Orlova priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

13. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

14. – Juridiskās biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Arī 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 18.priekšlikumā –, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 17. un 18.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Tas ir iekļauts 21.priekšlikumā.

Dz.Ābiķis.

20. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tāpat ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 21.priekšlikumā –, kas atbildīgās komisijas redakcijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 19., 20. un 21.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

23. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 24., 25. un 26.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

Jā, piekrīt… Arī 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Jā, atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Komisija piekrīt… deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27. un 28.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

Paldies.

29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Savukārt pārejas noteikumi ir redakcionāli precizēti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 2009.gada 20.janvārim.

Sēdes vadītāja.

Vēlreiz, lūdzu, datumu.

Dz.Ābiķis.

Nākamā gada 20.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 20.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts.

Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums. Iesniegti 112 priekšlikumi.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Dokumenta numurs ir 3384.

Nesatraucieties, godātie deputāti, ka ir 112 priekšlikumi. Liela daļa no tiem ir redakcionāli priekšlikumi un galvenokārt skar jautājumus par tehnisko un drošības joslu izveidošanu.

A.Seile.

Un tātad ķersimies pie darba.

1.priekšlikums – ierosina Seile un Čepāne. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

2.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Tāpat atbalstīts ir arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

4.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem un pārējo ministriju speciālistiem. Tas ir termina “palīgēka” definējums. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Seile.

5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Nākamo priekšlikumu – 6.priekšlikumu – iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Komisija to neatbalstīja, bet Vējoņa kungs, ņemot vērā redakcijas, kas ir izveidotas darba grupās un komisijā, atsauca savu 6.priekšlikumu rakstiski.

Sēdes vadītāja.

Tātad priekšlikums nav izskatāms.

A.Seile.

7.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Šis priekšlikums ir ļoti būtisks, jo uzlabo apstākļus dīķu īpašniekiem un citu rakto mākslīgo ūdensobjektu īpašniekiem, dodot iespēju nelielo dīķu malā uzcelt pirtiņu vai kādu citu objektu, un šā objekta lielums, kuram nenosaka aizsargjoslu, ir noteikts ne lielāks par 0,1 hektāru. Tas nozīmē, ka, piemēram, pie dīķa, kura garums ir 20×50 metri, savu pirtiņu uzbūvēt varēs. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Seile.

8.priekšlikums. Tas ir precizējošs. Precizē jaunu ekspluatācijas aizsargjoslu nosaukumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir saskaņā ar izmaiņām citos likumos. Šeit likumā ir arī precizējums, kas regulē autoceļu statusu. Gan 9., gan 10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9.priekšlikumu un neiebilst arī pret 10.priekšlikumu.

A.Seile.

11.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas redakcionāli sakārto atsauci uz 14.panta otrās daļas punktiem. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

13.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un izveidojusi to kā 25.priekšlikuma daļu.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Seile.

Tas pats ir arī ar 14.priekšlikumu, kurš iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

15.priekšlikums – līdzīgi. Iesniedzis Juridiskais birojs, un arī šis priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Tāpat 16.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Un 17. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

18.priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

19.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Precizē pirmā lasījuma redakciju. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile.

20.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Precizē panta nosaukumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Seile.

21.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums izslēdz dažādus saīsinājumus, kurus var arī pārprast. Tāpēc lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

22.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

23.priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Šo priekšlikumu iesniedza Ministru prezidents Godmanis. Komisija to ir iestrādājusi nedaudz precizētā redakcijā kā 24.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt arī 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23. un 24.priekšlikumu.

A.Seile.

Un, lūk, visbeidzot arī sarežģītais – 25.priekšlikums, kurā visi iepriekš minētie priekšlikumi tika jau atbalstīti. Tas ir izveidots kā 23.panta otrā daļa un runā par aizsargjoslām ap optiskiem teleskopiem un radioteleskopiem. Lūdzam atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

26.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir izveidojusi atbildīgā komisija. Tas precizē objektu nosaukumus. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

27.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

28. un 29.priekšlikums. Arī precizē objektu nosaukumus. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

30.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizējusi objektu nosaukumus. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

31.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

32.priekšlikums. Arī redakcionāls precizējums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

33.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

34.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

35.priekšlikums par objektu nosaukumiem tiek paplašināts saistībā ar gāzes regulēšanas punktiem. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

36.priekšlikumu komisija ir izveidojusi, izslēdzot likumprojektā piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

37.priekšlikums. Faktiski redakcionāls. Iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

38.priekšlikums. Komisija sakārto atsauces uz panta daļām. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

39.priekšlikums. Izslēdz saīsinājumus. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

40.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls labojums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

41.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

42.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir par papildinājumiem un atsaucēm uz Teritorijas plānošanas likumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

43.priekšlikums, ko iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Bergholcs, daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Tāpat daļēji atbalstīts arī 44. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Komisija šos abus priekšlikumus apvienojusi un izveidojusi 45.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

46.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza deputātes Seile un Čepāne, un tas visā tekstā, arī turpmākajā, aicina aizstāt vārdkopu “objekta valdītājs” ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs”. Turpmāk es to vairs nekomentēšu, jo tas ir atbalstīts šajā redakcijā. Lūdzam arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

47.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

48.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

49.priekšlikumu iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Bergholcs. Komisija atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Tāpat arī 50.priekšlikumu, ko iesniedza vides ministrs Vējonis, komisija atbalsta daļēji un 51.priekšlikumā izveidojusi redakciju, kurā apvienots 49. un 50.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

52.priekšlikums. Atkal runājam par vārdu “objekta valdītājs” aizstāšanu ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs”. Komisija atbalstījusi un iekļāvusi 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

53.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

54.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, par diviem iepriekšējiem priekšlikumiem izsakot viedokli, tos daļēji atbalstot. Lūdzu atbalstīt 54.priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

55.priekšlikums. Iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi daļēji, iekļāvusi nākamajā – 56.priekšlikumā, kuru sagatavojusi komisija. Lūdzu atbalstīt 56. un daļēji 55.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

57.priekšlikums precizē pašvaldību pienākumus, tajā runāts par to, kādā veidā iesniedzami dati par aizsargjoslām Valsts zemes dienestam. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

58.priekšlikums ierosina šajā vietā izslēgt likumprojekta 17.pantu, jo par meliorācijas objektiem mēs runāsim tālākajos pantos, kādā citā vietā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

59.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. To iesniedza vides ministrs Vējoņa kungs. Tas atkal attiecas uz jautājumu par objekta īpašniekiem vai valdītājiem. Un mēs jau esam atbalstījuši vairākās vietās to, ka “īpašnieks” jāaizstāj ar jēdzienu “īpašnieks vai valdītājs”.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

60.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, tāpat arī 61.priekšlikumu. Tie ir redakcionāli priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

62.priekšlikums. Tātad esam gandrīz jau pusē šim likumprojektam.

62.priekšlikumu ir iesniedzis ministrs Vējoņa kungs. Tas ir par līdzīgu diskusiju, kāda ir par objekta valdītāju. Komisija to nav atbalstījusi, bet izteikusi šo redakciju 63.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

64.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

65.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija atbalstījusi daļēji un izveidojusi 66.priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

67.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs. Un komisija ir izveidojusi citu priekšlikumu – 68., kurā precizē šos pašus jēdzienus. Tātad 67.priekšlikums nav atbalstīts, komisija izveidojusi 68.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

69.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstu 69.priekšlikumam, kurā runāts par jēdzienu “palīgēkas”.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

70.priekšlikums. Atbildīgā komisija precizē institūciju, ar kuru būtu jāsaskaņo meliorācijas būves. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

71.priekšlikums. Komisija ir redakcionāli precizējusi 36.panta pirmo daļu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

72.priekšlikumā atbildīgā komisija atgriežas pie vecā jēdziena “krasta kāpu aizsargjosla”, jo likumprojektā bija ierosinājums nosaukt krasta kāpu aizsargjoslu vienkārši par krasta aizsargjoslu. Debatēs ar speciālistiem konstatējām, ka tomēr ir jāsaglabā vecais nosaukums – “krasta kāpu aizsargjosla”. Tātad lūdzu atbalstīt 72.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

73.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

74.priekšlikumu iesniedzis deputāts Deņisovs. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

75.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Paldies.

76.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

77.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas precizē atsauces uz panta daļām. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

78.priekšlikums. Redakcionāls, iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Tālāk ir 79.priekšlikums. Juridiskais birojs ir izteicis šo priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi un iekļāvusi 89.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

80.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Un arī šo priekšlikumu komisija ir iekļāvusi tādā kopēji izveidotā priekšlikumā – 89.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

81.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums arī iekļauts 89.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Un arī 82. un 83. – Juridiskā biroja priekšlikumi – ir iekļauti šajā nākamajā priekšlikumā – 89.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Tālāk – 84.priekšlikums. Iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Te bija runa par meliorāciju. Komisija lūdz atbalstīt 85.priekšlikumu, kurā šī redakcija ir pilnveidota.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

86.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Silaraupa. Tas ir atbalstīts daļēji, komisija ir precizējusi šo priekšlikumu un lūdz atbalstīt 87. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

88.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

89.priekšlikums. Tajā tika apkopoti jau iepriekš minētie dažādu ministriju pārstāvju izteiktie priekšlikumi. Komisija lūdz atbalstu 89.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

90.priekšlikums. Iesniegusi komisija un lūdz Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

91.priekšlikums. Iesniegusi komisija. Tā precizē objektu nosaukumus. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Komisija ir iesniegusi 92.priekšlikumu un tāpat arī 93.priekšlikumu. Lūdzam atbalstu 92. un 93.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

94. un 95.priekšlikums. Faktiski šie ir redakcionāli priekšlikumi, kurus sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam abus atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

96.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Praktiski tas ir redakcionāls priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš jau nobalsotajiem priekšlikumiem. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

97.priekšlikums. To iesniedzis Ministru prezidents Ivars Godmanis. Tas ir daļēji atbalstīts un ar nelieliem papildinājumiem iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Un 99.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents. Tas ir par iespējamām aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un darbībām tajās. Komisija ir atbalstījusi vienprātīgi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

100.priekšlikums. Beigas ir tuvu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, mazliet klusāk! Man liekas, ka nupat deputāte Seile pati vairs nedzird, ko viņa saka.

A.Seile.

Paldies, Daudzes kungs, par palīdzību, bet Leiškalnu es nevaru skaļumā pārspēt, pat pie mikrofona ne…

Tātad 100.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

101.priekšlikums, kuru iesniedza Seile un Čepāne, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 103. priekšlikumā. Un šajā priekšlikumā ir iekļauts arī 102. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

103.priekšlikumu ir sagatavojusi, balstoties uz šiem iepriekšējiem priekšlikumiem, atbildīgā komisija; izveidoja savu redakciju. Lūdzu atbalstīt 103.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

104.priekšlikums. Iesniedzis vides ministrs Vējonis. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 105. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

106.priekšlikums. Sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir par panta daļas izslēgšanu. Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Un 107.priekšlikumu vides ministrs Vējonis rakstiskā iesniegumā komisijai atsauc.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Principā jau viņi arī nevar iebilst, jo tas ir atsaukts.

A.Seile.

108.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Tas ir par pārejas noteikumiem, un komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

109.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

110.priekšlikumu iesniedzis Ministru prezidents Godmanis. Komisija vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

111.priekšlikumu iesniedza komisija un lūdz Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

112.priekšlikums arī izslēdz vienu daļu no pārejas noteikumiem, kuri ir sakārtoti citādā secībā. Lūdzam atbalstīt 112. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Godātie deputāti! Jūs varbūt pat nepamanījāt, bet tas bija pēdējais priekšlikums. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seile.

Godātie deputāti! Man jāsaka tāpat, kā Ābiķis mums parasti saka: paldies par vienprātīgu atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2009.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Šo likumprojektu ir sagatavojusi un iesniegusi Juridiskā komisija.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts pēc būtības izdara papildinājumu pārejas noteikumos, papildinot tos ar jaunu punktu, proti, šajā likumprojektā tiek novērsta pretruna, kāda šobrīd mums ir, un tiek pabeigts darbs, ko deputāti uzsāka, pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam”, kurā nolēma, ka deputātu algas paliek nemainīgas – tādas, kādas tās bija šajā gadā, tādas būs arī nākamajā gadā.

Un, tā kā šajā sakarā tieši tāpat mēs to darījām pirms gada, papildinot Saeimas kārtības rulli ar pārejas noteikumu, kuru jūs varat atrast šajā grāmatiņā, analoģisks ir jaunais pārejas noteikums, kas attiecas uz 2009.gada atalgojumu.

Juridiskā komisija to ir atbalstījusi pilnīgā vienprātībā, tāpat kā lēmumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu jūs atbalstīt komisijas lēmumu un noteikt, ka likumprojekts ir steidzams.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece.

Tāpat lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.

V.Muižniece.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 8.decembris, līdz pulksten 17.00. Izskatīšana – 11.decembra sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija, lai novērstu nelielas pretrunas slimības pabalstu un bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanā, piedāvā likumprojektu, kuru aicinu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu!… Es atvainojos! Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats.

Komisija aicina pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

M.Grīnblats.

Priekšlikumu iesniegšana – 8.decembris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 11.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Komisija atkal lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē galīgajā lasījumā.

M.Grīnblats.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 8.decembrim. Otrais lasījums – 11.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas darba kārtība izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Ingrīda Circene, Juris Dobelis, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Imants Kalniņš, Artis Kampars, Sarmīte Ķikuste, Jānis Reirs, Anna Seile, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 4.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.