Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2008. gada 4. decembrī

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja.

Godātie klātesošie! Sākam Saeimas 4.decembra sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Kā pirmo izskatām deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova un Buhvalova jautājumu kultūras ministrei Helēnai Demakovai.

Dodu vārdu ministres kundzei atbildes sniegšanai. Jūsu laiks – divas minūtes.

H.Demakova (kultūras ministre).

Tātad, valsts nozīmes… Godājamais Saeimas Prezidij! Godātais Buzajeva kungs! Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Rīgas Brāļu kapu ansamblis – valsts nozīmes mākslas piemineklis – pieder Rīgas pašvaldībai.

Rīgas pašvaldība nodevusi Brāļu kapu ansambļa apsaimniekošanas funkcijas pašvaldības aģentūrai “Rīgas pieminekļu aģentūra”, kas saskaņā ar Rīgas domes 2004.gada 6.aprīļa lēmuma Nr.97 apstiprināto Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūras” nolikumu veic šā pieminekļa pārvaldīšanu, tajā skaitā restaurāciju, saimniecisko uzturēšanu, un kārto dokumentāciju.

Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību paredz, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija īsteno valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti, bet saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 11.pantu kultūras pieminekļa saglabāšanas pienākums gulstas uz tā īpašnieku, tātad Rīgas domi tās Rīgas pieminekļu aģentūras personā.

Attiecībā uz Voldemāra Veisa, kas Rīgas Brāļu kapos apglabāts 1944.gadā, 20.gadsimta deviņdesmitajos gados atjaunoto kapu plāksnīti secināms, ka tā atjaunota atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē kultūras pieminekļa restaurāciju un saglabāšanu. Plāksnītes uzstādīšana ir saistīta ar karavīra apbedīšanas faktu šajā teritorijā. Kultūras ministrijas rīcībā nav informācijas par to, kas pieņēmis lēmumu par Veisa apbedīšanu Rīgas Brāļu kapu teritorijā. Saskaņā ar likuma “Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem” 2.pantu Latvijas Republikai ir pienākums nodrošināt savā suverēnajā teritorijā vācu puses karā kritušo personu apbedījuma vietu aizsardzību un karā kritušo mūžīgās atdusas tiesības.

Sēdes vadītāja.

Ministres kundze, vai jums būtu papildu laiks vajadzīgs, jo šobrīd divas minūtes ir pagājušas?

H.Demakova.

Nē, es labprāt atbildētu uz Buzajeva kunga jautājumiem.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai Buzajeva kungam… Vai jūs vēlaties izmantot jūsu iespēju uzdot kādu papildjautājumu?

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies.

Ļoti interesanta rakstveida un mutvārdu atbilde, bet es tomēr esmu spiests uzdot divus papildjautājumus.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu! Vārds deputātam Buzajevam papildu jautājumu uzdošanai. Jūsu laiks motivācijai – viena minūte.

V.Buzajevs.

Pirmais jautājums ir iekļauts pamatjautājumā, un mēs gribējām tomēr zināt ministres viedokli. Vai Benito Musolīni, kas iemūžināts mūsu svētajā vietā, tiešām ir fašists un kara noziedznieks, vai ne?

Sēdes vadītāja.

Lūdzu – vārds ministres kundzei atbildes sniegšanai.

H.Demakova (kultūras ministre).

Vienīgais nolūks, uz kuru iespējams balstīties, apsverot tik jutīgu jautājumu kā piemiņas vietas vai pieminekļu pārvietošana, pārveidošana vai likvidēšana, ir vēlme padarīt vēsturiskās atmiņas liecības publiskajā telpā atbilstīgas vēsturiskās patiesības izpratnei. Šādi mēģinājumi parasti ir ļoti sensitīvi un prasa ārkārtīgi plašu sabiedrisku diskusiju un, iespējams, arī sabiedrisku vienošanos. Mēs zinām, kādi protesti tika uzkurināti Igaunijā vēl nesen, kad varas iestādes pieņēma vēsturiskajā patiesībā pilnīgi pamatotu lēmumu pārvietot tā saukto Aļošu no pilsētas centra uz kapu teritoriju. Ja jūsu principiālā vēlme ir likvidēt 20.gadsimta noziedzīgo režīmu vai to satelītu atstātās pēdas Latvijas publiskajā ārtelpā, tad būtu jāsāk ar daudz redzamākām noziedzīgo režīmu atstātajām pēdām, kuras novērojamas nevis kapos, bet gan pilsētas centrā. No šāda viedokļa pirmā piemiņas vieta, ar kuru būtu jāsāk, ir Uzvaras piemineklis un tā nojaukšana. Tāpat būtu jāturpina ar Strēlnieku pieminekļa likvidēšanu, kas ir ļoti apšaubāma rīcība, un vēl vairākiem objektiem, kas deformē vēsturisko patiesību un ir faktiski klātesoši pilsētnieku ikdienas gaitās. Šie ir daudz pamanāmāki noziedzīgo režīmu slavinājumi nekā ar lupu meklējamais Musolīni vai Veisa vārds kapos.

Es domāju, ka pieminekļa nojaukšana vai pārveidošana nav pareizais ceļš. Daudz svarīgāk ir skaidrot vēsturisko patiesību un izglītot cilvēkus. Šai sakarā vēlos pieminēt, ka 17 mūža gadus esmu privāti, personīgi veltījusi tam, lai no vācu valodas uz latviešu valodu iztulkotu galveno akadēmisko darbu pret antisemītismu “Trešā reiha valoda”. No šāda viedokļa, protams, jūsu jautājumi nāk par labu vēstures skaidrošanai, jo sabiedrībai ir iespēja uzzināt, kādi ir vēsturiskie cēloņi tam, ka viens vai otrs vārds ir lasāms kapos.

Sēdes vadītāja.

Paldies ministres kundzei par šo atbildi. Deputāta kungs, vai jūs vēlētos uzdot Kārtības ruļļa atļauto vēl vienu papildjautājumu?

Lūdzu – vārds Buzajeva kungam.

V.Buzajevs.

Otrais jautājums ir vienkāršs. Vai no­sauksiet vēl kādu citu valsti, kurā Benito Musolīni ir iemūžināts faktiski galvenajā valsts memoriālā?

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies deputātam.

Vārds ministres kundzei atbildei. Tāpat kā iepriekšējās reizēs jūsu laiks ir divas minūtes.

H.Demakova.

Benito Musolīni ir saņēmis Lāčplēša kara ordeni par Latvijas de iure atzīšanas sekmēšanu. Itālija kopā ar Lielbritāniju, Franciju, Japānu un Beļģiju 1921.gada 26.janvārī Antantes Augstākajā padomē atzina Latviju – tāpat kā Igauniju – de iure. Un, ļoti konkrēti atbildot uz deputāta jautājumu, – Benito Musolīni tāpat ir apbalvots ar Igaunijas Brīvības krustu Vabadusrist.

Sēdes vadītāja.

Paldies ministres kundzei.

Saskaņā ar Kārtības rulli tad, kad ir saņemtas atbildes uz jautājumu un iesniedzēju papildjautājumiem, citus jautājumus var uzdot pārējie klātesošie deputāti. Taču šobrīd mums jautājumu un papildjautājumu izskatīšanas iespējas ir izsmeltas. Ja turpmāk vēl ir kādi jautājumi deputātiem, es aicinātu amatpersonas uz komisijas sēdēm, bet šobrīd pārejam pie nākamā jautājuma.

Vēlos jūs informēt… Paldies ministres kundzei. Paldies jautātājiem.

Un bija iesniegts deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam, bet jautājuma uzdevēji ir informējuši Saeimas Prezidiju, ka saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus apmierina. Buzajeva kungs, es ceru, ka jūs neiebilstat pret šo.

Līdz ar to mūsu šīsdienas darba kārtībā plānotie jautājumi ir izskatīti. Sēdi slēdzu.