Vides ministrija: Par Vides foruma rezolūciju

5.decembrī pēc Latvijas vides nevalstisko organizāciju un profesionālo asociāciju sanāksmes tika pieņemta Vides foruma rezolūcija. Uzsverot, ka dabas aizsardzības un vides kvalitātes, kā arī resursu saprātīgas izmantošanas jautājumi Latvijā joprojām ir aktuāli, foruma dalībnieki apliecina Latvijas vides nevalstisko organizāciju (NVO) un profesionālo asociāciju interesi arī turpmāk aktīvi iesaistīties vides procesos gan politikas veidošanas, gan ieviešanas līmenī. Foruma dalībnieki aicina nepieļaut vides jautājumu nozīmīguma samazināšanu attiecībā pret citiem valstī izvirzītajiem un risināmajiem prioritārajiem jautājumiem.

50 vides nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž rūpes par to, ka sabiedrībā arvien pieaug tāda satraucoša parādība kā tiesiskais nihilisms, īpaši vides jomā gan iedzīvotāju, gan valsts institūciju vidū, reaģējot uz vides sūdzībām un pārkāpumiem. Tāpēc NVO darbībā ir un joprojām būs nozīmīgs darbs ar sabiedrību un “spiediens” uz publisko varu tās vides pienākumu realizēšanā.

Atsaucoties uz Rio ilgtspējīgas attīstības procesiem, Orhūsas konvenciju un Latvijas vides likumdošanu, NVO secina, ka valstī nav pietiekamas iespējas sabiedrības aktīvai darbībai vides aizsardzībā, īpaši jautājumos par vides kvalitātes kontroles realizēšanu, kur publiskās varas (valsts un pašvaldību) iestādēm trūkst resursu un kapacitātes (nav iespējama sabiedrības līdzdalība monitoringa datu un laboratoriju izmantošanā).

2008.gadā NVO ir piedalījušās un devušas vērā ņemamu ieguldījumu daudzos sektoros vides aizsardzības jomā, pierādot sevi kā profesionālu un motivētu partneri publiskajam sektoram nacionālo vides politikas mērķu sasniegšanā. NVO aktivitātes pamatā tiek ieviestas kā projekti, kuru atbalstam ir izmantoti arī dabas resursu nodokļa ieņēmumi, kas piešķirti caur valsts un pašvaldību vides fondu konkursiem. Tā kā vides aizsardzības joma ir visai sabiedrībai svarīga ilgtspējīgas attīstības kontekstā, svarīgi ir nesamazināt tās finansējuma apjomu un veicināt finansējuma dažādošanos, valsts līmenī nodrošinot resursus NVO vides aktivitāšu atbalstam.

Organizācijas atzīst, ka attīstība un sadarbība nepieciešama arī pašā NVO sektorā. Darbojoties vienu mērķu vārdā, vides organizācijas nereti izvēlas atšķirīgas pieejas. Ir novērots, ka trūkst stabilas, stratēģiskas un ilgtermiņa sadarbības gan pašu NVO vidū, gan ar citām mērķa grupām. Kā viens no iemesliem ir vienotas informācijas telpas trūkums pieredzes apmaiņai un NVO sadarbības veidošanai. NVO izmanto Vides ministrijas mājaslapā izvietoto informāciju ar vides organizāciju sarakstu, bet ir nepieciešams to regulāri atjaunot un papildināt, veicinot arī publiskās varas pārstāvju iespēju iegūt informāciju par potenciālajiem sociālajiem partneriem.

NVO sektoram ir jāpilnveido darba metodes, ņemot vērā, ka darbs ar sabiedrību ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc kampaņveida darbība nav pietiekama. Ir jāveicina regulāra, tradicionāla pasākumu realizēšana (piemēram, Vides dienas, Klimata nedēļa), kas nodrošina idejas nepārtrauktību. Arī NVO veiktajā izglītības darbā teorija ir jāsaista ar praksi, jāveicina videi draudzīgas uzvedības piemēru izplatīšana sabiedrībā. NVO darbā svarīga ir zinātniski pamatota informācija, tāpēc jāveicina pētījumu, zinātnieku viedokļu transformācija uz NVO vidi un sabiedrību. Ir jāattīsta informācijas kvalitātes nodrošināšana publiskajā ikdienas dzīves telpā, īpaši jāstrādā ar masu saziņas līdzekļiem un jāpalielina informācijas daudzums, kas pieejams citām tautībām, dzīvojošām Latvijā.

Novērtējot vietējo NVO devumu, izsakām aicinājumu plašāk un aktīvāk integrēt šo organizāciju pieredzi nacionālā un reģionālā līmenī, izmantot to informatīvo bāzi un zināšanas gan vides plānošanā, gan sabiedrības iesaistē.

Iedzīvotāji ir viena no galvenajām NVO ikdienas darbības mērķa grupām, un nākotnes perspektīvā šis darbs būtu saistāms ar sabiedrības apziņas, lokālpatriotisma veidošanu. Tomēr būtu jāaktivizē NVO darbs ar “neērtajām” sabiedrības grupām, kuru darbība vai neizpratne nonāk konfliktā ar vides interesēm.

NVO sektoram, veidojot savu darbību 2009.gadā, uzsvars jāliek uz šādām prioritātēm:

• jāveicina vienota valsts ilgtspējīga vides/dabas politikas izstrāde un akceptēšana visā sabiedrībā, kā arī jānodrošina tās ieviešana. Tas būtiski atvieglotu NVO darbu, jo nebūtu jāizvēlas starp dažādiem, dažkārt pretrunīgiem, vides un attīstības mērķiem;

• jāturpina sava darbība arī ārpus dabas aizsargājamām (“Natura 2000”) teritorijām, kas Latvijas sabiedrībai ir tikpat nozīmīgas;

• jāparāda iespējas un piemēri praksē, kas veicinātu sabiedrības patēriņa modeļu un uzvedības maiņu;

• jāvēršas pret videi/dabai nedraudzīgo pasākumu un interešu grupu pārstāvjiem ar NVO alternatīvo balvu “Ābola serde”, lai atzinība kāda nodalītā vides sasniegumā un jomā nebūtu pretstatīta citām ilgtspējīgas attīstības jomām;

• aktīvi jāseko, lai ES līdzekļi tiktu izmantoti saprātīgi, efektīvi un neradītu kaitējumu videi;

• jāturpina īpašā NVO loma, skaidrojot kompleksos plānošanas un politikas dokumentus sabiedrībai, pašvaldībām, uzņēmējiem saprotamā valodā;

• jāattīsta darbība starpsektoriālajā tēmā – klimats un enerģija, lai NVO veidotos par nozīmīgu dažādu citu mērķa grupu/sektora partneri un vidutāju sarunās (jāaktivizē darbs ar citiem ekonomikas sektoriem);

• Vides konsultatīvajai padomei (VKP) jācenšas organizēt iespējami plašāku nevalstisko organizāciju un arī citu interešu grupu diskusiju par politikas plānošanas un likumdošanas izstrādes procesiem.

Ilze Trušinska, Vides konsultatīvās padomes sekretāre