Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 11.decembrī

AM: Par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošiem amatiem

11.decembrī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie grozījumi MK noteikumos Nr.119 “Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem”.

Grozījumi izstrādāti, lai sakārtotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošus amatus, ieskaitot militāro pārstāvi NATO un Eiropas Savienībā, un varētu izvirzīt augstāko virsnieku viņam līdzvērtīgā vai augstākā dienesta pakāpē.

Šobrīd citu valstu militārie pārstāvji NATO un Eiropas Savienībā ir ģenerālmajoru pakāpēs un augstākās dienesta pakāpēs. Militārā pārstāvja NATO un Eiropas Savienībā amats ir pielīdzināms NBS Apvienotā štāba priekšnieka amatam, un šis augstākais virsnieks ir tieši pakļauts NBS komandierim. Šim amatam ir liels atbildības, pienākumu un pilnvaru slogs citu militāro pārstāvju vidū, jo tas demonstrē mūsu valsts bruņoto spēku virsnieku korpusa briedumu un apliecina valsts autoritātes pieaugumu starpvalstu attiecību līmenī.

AM: Par iespējamajiem risinājumiem Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā pēc 2018.gada

11.decembrī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie MK noteikumi “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par kopīgas analīzes par iespējamajiem risinājumiem Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā pēc 2018.gada veikšanu”.

Izstrādātie Ministru kabineta noteikumi paredz trīs Baltijas valstu aizsardzības ministriju vārdā noslēgt līgumu ar kompetentu starptautisku institūciju, kas veiks operacionālo un ilgtermiņa izmaksu analīzi par iespējamajiem risinājumiem Baltijas gaisa telpas patrulēšanā pēc 2018.gada, kā arī noslēgs vienošanos ar Starptautisko aizsardzības mācību centru Igaunijā par sadarbību šā projekta īstenošanā. Līguma un vienošanās nosacījumi pirms parakstīšanas tiks saskaņoti Baltijas Ministru komitejā.

Šobrīd ir izveidota Baltijas valstu civilo un militāro ekspertu darba grupa, kuras uzdevums ir analizēt iespējamos risinājumus Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanai pēc 2018.gada, izvērtējot visus politiskos, finanšu, operacionālos un juridiskos aspektus, sniegt savus secinājumus un ierosinājumus. Tā kā Baltijas valstīm nav ekspertu, lai varētu veikt pilnīgu analīzi patstāvīgi, daļu no pētījuma tiks uzticēts veikt kompetentai starptautiskai institūcijai.

Esošajos drošības apstākļos NATO gaisa telpas patrulēšanas misijai Baltijas valstīs ir svarīga politiska un praktiska nozīme Baltijas un visas alianses gaisa telpas drošības nodrošināšanā. Baltijas valstis centīsies panākt, lai esošais risinājums tiek saglabāts līdz 2018.gadam.

AM: Par Jūras spēku mīnu kuģa “Namejs” nodošanu Liepājas Jūrniecības koledžai

11.decembrī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojums “Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku mīnu kuģa M-03 “Namejs” nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošajai Liepājas Jūrniecības koledžai”.

Izstrādātais MK rīkojums nosaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku (JS) mīnu meklētāju kuģi M-03 “Namejs”, ko vairs neplāno izmantot JS, nodot Liepājas pilsētas domei Jūras spēku muzeja ierīkošanai.

Liepājas pilsētas dome kopā ar Liepājas muzeju un Jūrniecības koledžu apņemas uz kuģa M-03 “Namejs” izveidot Latvijas Jūras spēku un kara flotes vēstures ekspozīciju, kā arī izmantot kuģi mācību procesā.

Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par kuģa M-03 “Namejs” nodošanu Liepājas Jūrniecības koledžai AM sagatavos pavēli par kuģa izslēgšanu no Latvijas JS kuģu reģistra, sagatavos dokumentus Liepājas Jūrniecības koledžai un reģistrēs kuģi M-03 “Namejs” Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistrā.

NBS uz kuģa esošā 40 mm lielgabala BOFOR L-70 ir veikuši demilitarizāciju, un ir saņemta arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperta izziņa, ka lielgabals nav derīgs šaušanai.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem likumā par pievienotās vērtības nodokli

11.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz apbūves zemes pārdošanu aplikt ar PVN.

Grozījumi likumā par PVN tika izstrādāti, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) formālo paziņojumu pārkāpuma lietā, kurā norādīts, ka Latvija nav ieviesusi direktīvas prasības, kas paredz apbūves zemes pārdošanu aplikt ar PVN. Tādējādi grozījumi likumā par PVN paredz apbūves zemes pārdošanas aplikšanu ar PVN, lai tas atbilstu direktīvas normām.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu, kas ļauj dalībvalstīm pašām definēt apbūves zemes jēdzienu PVN regulējošajos normatīvajos aktos, PVN likumā tiks noteikta apbūves zemes definīcija. Tāpat likumā precizēts, ka apbūves zemes pārdošanai netiek piemērots PVN atbrīvojums.

Lai veiktie likuma grozījumi atbilstu ES prasībām un vienlaikus nodrošinātu vismazāko ietekmi uz valsts ekonomiku tiesību normas ieviešanas brīdī un piemērošanā, kā arī samazinātu ar PVN apliekamo objektu skaitu, par apbūves zemi tika noteikti tikai tie zemes gabali, kuriem ir izsniegta atļauja apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, kad novērojama nekustamā īpašuma tirgus apjoma samazināšanās, likumprojekts paredz pārejas periodu apbūves zemes aplikšanas sākšanai, sākot ar 2011.gadu, nosakot, ka zemes gabals kļūst par apbūves zemi, ja atļauja šā zemes gabala apbūvēšanai, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu un inženierkomunikāciju piebūvei ir izsniegta pēc 2010.gada 31.decembra.

Pašlaik likums par PVN nosaka, ka no PVN tiek atbrīvota nekustamā īpašuma pārdošana, tajā skaitā zemes pārdošana. Savukārt Padomes 2006.gada direktīva par kopējo PVN sistēmu neparedz PVN atbrīvojumu apbūves zemes pārdošanai.

FM: Par valsts un pašvaldību nodevu administrēšanas procesa likuma izstrādes termiņu

11.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam un atbilstīgam Ministru kabineta rīkojumam. Grozījumi paredz līdz 2009.gada 1.jūlijam pagarināt termiņu, kurā FM jāizstrādā valsts un pašvaldību nodevu administrēšanas procesa likums.

FM jāpārskata valsts nodevu definējums un kritēriji valsts nodevas nošķiršanai no maksas pakalpojumiem, jo pastāv atšķirīga pieeja iestāžu pašu ieņēmumu plānošanai un administrēšanai. Līdzīga rakstura pakalpojumi vienā gadījumā tiek aizstāti ar valsts nodevām, citā – iekļauti kā maksas pakalpojumi.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju valsts nodevas noteikšanā un skaidrus kritērijus iestāžu maksas pakalpojumu nošķiršanai no pakalpojumiem, kas ir valsts nodevu objekti, FM izstrādājusi divus jaunus kritērijus:

• maksa iekasējama tikai par galalēmumu un nav pieļaujama maksas iekasēšana par viena administratīvā procesa vairākiem posmiem, ja viss administratīvais process notiek vienas iestādes ietvaros;

• ja administratīvajā procesā iesaistītas vairākas institūcijas, starplēmumi vai tiem pielīdzināmie lēmumi nav uzskatāmi par valsts nodevas objektu, bet par maksas pakalpojumu.

Kritēriji sniedz skaidrāku priekšstatu izvērtēšanai, vai par valsts pārvaldes uzdevumu izpildi un sniegtajiem maksas pakalpojumiem piemērojama valsts nodeva, vai izdevumi sedzami kā maksas pakalpojums.

Tā kā likumprojektā paredzēts iestrādāt ne tikai grozījumus nodevas definīcijā, bet arī normas, kas regulē nodevu administrēšanas procesu, jāpagarina dokumenta izstrādes un iesniegšanas termiņš līdz 2009.gada 1.jūlijam.

FM: Par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs

11.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs. Grozījumi paredz uz pusi samazināt galvojuma apmēru.

Pašreiz spēkā esošie noteikumi reglamentē: lai saņemtu vispārējā galvojuma apliecību, galvenais parādnieks iesniedz Valsts ieņēmuma dienesta Galvenajā muitas pārvaldē iesniegumu un tajā norāda galvojuma apmēru, kāds tiks izmantots muitas procedūras nodrošināšanai un preču pagaidu uzglabāšanai. Par uzglabāšanu muitas noliktavā tiek aprēķināta tāda muitas parāda summa, kas varētu rasties par preču atlikumu noliktavā pēdējo 12 mēnešu pēdējos datumos un kas būtu jāmaksā, ja preces izlaistu brīvā apgrozījumā un šo aprēķināto summu dalītu ar seši.

Tomēr prakse liecina, ka tik liels galvojuma apmērs nav nepieciešams un komersantiem rodas grūtības nodrošināt šādu naudas summu. Lielais galvojums sadārdzina arī šo muitas pakalpojumu, tādēļ samazinās Latvijas preču eksporta konkurētspēju. Lai atrisinātu situāciju, izstrādāts grozījumu projekts, kas paredz samazināt galvojuma iemaksu uz pusi un ciparu 12 galvojuma aprēķina formulā aizstāt ar 6.

FM: Par tāmju sagatavošanas un apstiprināšanas kārtību kārtējam gadam

11.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) instrukcijas projekts par valsts budžeta iestāžu budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu tāmju sagatavošanas un apstiprināšanas kārtību kārtējam gadam.

FM izstrādātais projekts nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo un apstiprina valsts budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu tāmes kārtējam gadam un nodrošina to izpildi. Instrukcija nodrošinās valsts budžeta iestāžu vadītājiem iespēju laikus plānot un kontrolēt budžeta resursu un izdevumu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstīgi spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju kodiem.

Stājoties spēkā jaunajai MK instrukcijai, par spēku zaudējušu tiks atzīta MK 2007.gada instrukcija Nr.19 “Valsts budžeta iestāžu valsts budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu tāmju sagatavošanas un apstiprināšanas kārtība 2008.gadam”.

FM: Par veidlapas paraugiem nodokļu piemērošanai speciālajās ekonomiskajās zonās

11.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu uzņēmējsabiedrību pārskatu veidlapu paraugiem.

Grozījumi precizēs veidlapas paraugu atbilstīgi likumam par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Grozījumi likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās veikti 2006.gada decembrī, un tie nosaka procentuālos apmērus, kuri izmantojami nodokļu atvieglojumu piemērošanai pēc 2007.gada 1.janvāra veiktajiem ieguldījumiem. Lai nodrošinātu tiešo nodokļu atlaižu pareizu piemērošanu pie atšķirīgām nodokļa atvieglojumu intensitātēm un to atspoguļošanu pārskata veidlapās, noteikumiem izstrādāts jauns pielikums.

Tā kā 2009.gadā ir paredzēts pabeigt vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, noteikumu pielikumā tiek precizēts administratīvi teritoriālais iedalījums. Projektā plānots veikt arī citus tehniskus grozījumus un precizējumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par grozījumiem Autopārvadājumu likumā

Ir jāprecizē atsevišķu pasažieru pārvadājumu veidu definīcijas, samazinot iespēju veikt tā sauktos nelegālos pasažieru pārvadājumus, kā arī jāievieš normas par lēmuma neapturēšanu tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumos.

To nosaka 11.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Autopārvadājumu likumā.

Jau ilgstoši pastāv un līdz galam nav atrisināta problēma ar tā sauktajiem nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem, kuri ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai. Lai arī šāda licence ļauj veikt pasažieru neregulāros pārvadājumus, tā nedod tiesības nodarboties ar regulāriem pārvadājumiem. Ja šādus pārvadātājus aptur kontroles institūcija, viņi paskaidro, ka veic pasažieru neregulāros pārvadājumus.

Būtībā tie ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un laiks, cikos transportlīdzeklis izbrauc no galapunkta. Šie pārvadātāji bieži vien izvairās no nodokļu nomaksas un pārvadājumu veikšanai nereti izmanto neatbilstošus transporta līdzekļus, tādējādi pakļaujot riskam pasažierus. Šādu “nelegālo” pārvadājumu dēļ regulārie pārvadātāji cieš ievērojamus zaudējumus (pēc pašu aplēsēm tie sasniedzot 0,2–0,3 miljonus latu gadā), līdz ar to palielinot nepieciešamo valsts finansējumu zaudējumu segšanai.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nākamajā gadā dotācija sabiedriskajam transportam nepalielināsies, tādēļ jo īpaši svarīgi ir ievērot godīgu konkurenci šajā jomā, lai neradītu vēl lielākus zaudējumus pārvadātājiem, kurus kompensē no valsts budžeta.

Izsludinātie grozījumi Autopārvadājumu likumā paredz deleģējumu MK izstrādāt noteikumus par neregulāro pārvadājumu veikšanu Latvijas teritorijā.

Šobrīd likumā nav ietverta arī norma par lēmumu nekavējošu izpildi pārvadājuma dokumenta apturēšanas vai anulēšanas apstrīdēšanas gadījumos. Tā kā šādus lēmumus pieņem par smagiem pārkāpumiem, to nekavējoša izpilde ir svarīga ceļu satiksmes drošībai, kā arī godīgas konkurences veicināšanai.

Likuma grozījumi vēl ir jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju

11.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas regulē zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju.

Lai gan Zāļu cenu valsts aģentūra paātrināti izvērtē lētāku (generic) medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, tādējādi veicinot cenu samazināšanu citām kompensējamo zāļu sarakstā iekļautām zālēm, un regulāri izvērtē sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču cenas, salīdzinot tās ar citu valstu cenām, vienojas ar ražotājiem un pieņem lēmumus par kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču cenu samazināšanu, 2009.gadā prognozēts 15,8 miljonu latu deficīts zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijai.

Lai risinātu ar budžeta līdzekļu deficītu saistīto jautājumu, Veselības ministrija sākusi sarunas ar zāļu ražotāju asociācijām par iespējamo zāļu cenu samazinājumu 10% apmērā ar 2009.gada 1.janvāri, kā arī rosina noteikt trīs kompensācijas kategorijas (100%, 75% un 50%). Lai noteiktu skaidrus kritērijus medikamentu kompensācijai, plānots atcelt zāļu un medicīnisko ierīču kompensāciju individuālajiem pacientiem, ja diagnozei netiek paredzēti valsts apmaksāti medikamenti, kā arī ja zāles nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā.

Lai mazinātu kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču izmaksas, plānots noteikt, ka sarakstā iekļaujamo zāļu un medicīnisko ierīču ražotāja cenai vai kompensācijas bāzes cenai jābūt ne augstākai par to trešo zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu citās Eiropas Savienības valstīs.

Noteikumos paredzēts precizēt arī zāļu un medicīnisko ierīču iegādes kompensācijai paredzēto finanšu līdzekļu prognozēšanas un izlietojuma kontroles principus.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par dabas lieguma “Kadājs” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

11.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Kadājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu un atjaunotu meža masīvu, kam raksturīgas pirmatnēja (dabiska) meža pazīmes un liels īpaši aizsargājamo sugu skaits un blīvums. Teritorijas dabas aizsardzības plānā norādīts, ka dabas liegums ir izcilākais šāda veida mežu paraugs Latvijā. Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – “Natura 2000”.

Noteikumu projekts paredz dabas lieguma teritorijā neizdalīt funkcionālās zonas, bet noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai saglabātu un atjaunotu teritorijā esošās dabas vērtības, tai skaitā tiek noteikts mežsaimnieciskās darbības aizliegums ar atsevišķiem izņēmumiem: koku ciršanu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas pieminekļu uzturēšanas pasākumu īstenošanai un koku ciršanu atsevišķos meža nogabalos, lai mākslīgi veidotās jaunaudzēs veicinātu lapu koku īpatsvara palielināšanos.

Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā dabas lieguma dabas aizsardzības plānā (apstiprināts ar vides ministra 04.01.2006. rīkojumu Nr.2) iekļautos priekšlikumus individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Dabas liegums atrodas Gulbenes rajona Lejasciema pagastā; tā kopējā platība ir 328 hektāri. Dabas liegums izveidots 2004.gada 8.aprīlī ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.266 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem””. Visu dabas lieguma teritoriju aizņem meža zemes, no kurām tikai 1,6 ha ir privātīpašumā, bet pārējās pārvalda VAS “Latvijas valsts meži”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, ko 11.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Saskaņā ar Likumu par nodokļiem un nodevām, noteikts, ka no 2009.gada 1.janvāra stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķina vietā būs jālieto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirts numurs. Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai izmaiņas likumā tiktu piemērotas pārtikas precēm. Tāpat grozījumi paredz arī, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārtikas uzņēmuma darbību var apturēt vai atjaunot saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projektu

11.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projekts.

Koncepcijas īstenošanas mērķis ir ieviest Latvijā jaunu personu apliecinošu dokumentu – Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas standartiem un Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstīgas elektroniskās identitātes (e-ID) kartes, kas apliecina personas identitāti arī elektroniskā vidē. Vienlaikus e-ID kartes ietvers droša e-paraksta radīšanai nepieciešamos līdzekļus.

E-ID kartes var izmantot kā personu apliecinošu dokumentu ceļošanai iekšzemē un ES valstīs, kā autentifikācijas rīku elektroniskā vidē piekļuvei dažādu nozaru e-pakalpojumiem un kā droša e-paraksta nesēju. Tās būs izmantojamas kā rīks e-pakalpojumu saņemšanai.

Koncepcijas izstrādes darba grupa ir sagatavojusi trīs variantus, kuros piedāvāti vairāki e-ID karšu risinājumi.

Ņemot vērā finanšu aprēķinus, e-ID karšu ieviešanai nepieciešamo laiku un resursus, atbalstāms ir koncepcijas projektā piedāvātais risinājums, kas paredz e-ID karšu ieviešanu piecos gados. Šis koncepcijas risinājums paredz e-ID karšu kā personu apliecinošu dokumentu izmantošanu klātienē un autentifikācijai elektroniskā vidē, ceļošanai un kā droša e-paraksta nesēju.

Šā risinājuma ieviešanas izmaksas tiek rēķinātas 711 900 latu apjomā.

Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar e-ID kartēm, plānots, ka piecos gados tiks izgatavoti aptuveni divi miljoni karšu. Nepilngadīgām personām un pensijas vecumu sasniegušām personām valsts nodevas apmērs par e-ID kartes izgatavošanu varētu būt pieci lati, pārējām personām – 10 lati.

Plānots, ka e-ID karšu noformēšanas, personalizācijas un izsniegšanas procesu nodrošinās Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un pirmās e-ID kartes varētu ieviest 2010.gada pirmajā pusē.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts