Saeimas 2008. gada 11. decembra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts prezidenta vēstuli ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā Valsts prezidenta uzrunu kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar informāciju, ka šī komisija ir pirmajam lasījumam izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, un lūdz minēto likumprojektu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska, Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, iekļaujot to sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Kučinska, Ābiķa Spurdziņa un Leiškalna iesniegumu ar lūgumu ziņot par šo pašu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” un izdarīt atbilstošas izmaiņas sēdes darba kārtībā, iekļaujot to sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska, Spurdziņa un Leiškalna parakstītu iesniegumu ar lūgumu ziņot par šo deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” un iekļaut to sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šodienas, tātad 11.decembra, sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā darba kārtības 13.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tā kā mēs iekļāvām sēdes darba kārtībā kā pirmo punktu Valsts prezidenta uzrunu un informācija ir tāda, ka Valsts prezidents ir ceļā un ka viņam jebkuru brīdi ir jābūt, es domāju, ka mēs droši vien pagaidīsim Valsts prezidentu un nesāksim Saeimas Prezidija ziņojumus.

Godātie kolēģi, kamēr mēs gaidām prezidentu, informēju, ka vēl ir saņemts lūgums no Ministru kabineta – iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā!”) Deputāti iebilst.

Līdz ar to mums ir jābalso par šiem darba kārtības grozījumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sadaļā “Prezidija ziņojumi” tiktu iekļauts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 15, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav! Jā!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” tiktu iekļauts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 12, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 35, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Bez tam Ministru kabinets lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumu darba kārtībā, iekļaujot tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Vārds uzrunai Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (Valsts prezidents).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godājamais Ministru prezident! Godājamie Saeimas deputāti! Cienījamie klātesošie!

Es vispirms atvainojos par nelielo kavējumu un, otrkārt, paldies jums par iespēju uzrunāt jūs šajā sēdē.

Šodien Saeimai jāpieņem mūsu valstij ļoti nozīmīgi lēmumi, kas ir būtiski valsts drošībai un tālākai attīstībai. Es esmu pārliecināts, ka jūs, deputāti, ar vislielāko atbildību vērtēsiet valdības izstrādāto valsts ekonomikas stabilizācijas plānu un tā lomu valsts ekonomikā.

Godājamie deputāti! Pirms mēs sākam diskutēt, kā atjaunot mūsu valsts ekonomisko izaugsmi, īsi atskatīsimies un izvērtēsim, kā nonācām šajā situācijā un kādi būtu mums turpmākie uzdevumi. Ekonomiskās krīzes cēloņi meklējami pārmērīgā paļāvībā uz tirgus pašregulācijas iespējām. Apreibstot no straujā ekonomikas pieauguma tempa, ko lielā mērā dzina uz augšu privātā sektora kreditēšana un iekšējais patēriņš, mēs laikus nepadomājām, ka tas reiz var beigties. Kādu brīdi mums pat sāka likties, ka esam sevišķi īpaši un Latvijā ekonomikas likumi vairs nedarbojas. Izrādījās, ka tomēr tas tā nav. Mēs nebijām gatavi pieņemt pat domu par iespējamu ekonomikas lejupslīdi un labākajos gados neveidojām uzkrājumus nebaltām dienām. Savukārt Latvijas pašreizējais ārējais parāds galvenokārt ir veidojies no mūsu uzņēmumu un mūsu mājsaimniecību aizņēmumiem. Tādēļ šobrīd globālā finanšu un ekonomiskā krīze mūs skar skarbāk nekā daudzus mūsu kaimiņus Eiropas Savienībā. Visu valdību atbildībā bija šo procesu laicīga paredzēšana, izsvērta rīcība un sabiedrības sagatavošana iespējamām grūtībām. Diemžēl tas netika darīts. Tagad par to ir jāmaksā dārga cena.

Šobrīd ir nepieciešami radikāli pasākumi, lai mēs varētu stabilizēt uz vienu pusi sasvērušos ekonomikas kuģi. Pašreizējais starptautisko institūciju aizdevums nav iespēja ātri izpirkt un aizmālēt savas kļūdas. Tā ir nesekmības lapa, kuru nevarēs labot, aizejot pāris reižu pie skolotāja uz pēcstundām. Nāksies radikāli pārveidot ekonomisko politiku. Nāksies radikāli pilnveidot valsts pārvaldi. Būs nepieciešama drosme atteikties no valdības ieteiktajiem vadības līgumiem un tālredzība neiznīcināt vārda brīvību.

Ekonomisti lēš, ka katri pieci, seši procenti iekšzemes kopprodukta krituma nozīmē zaudētu attīstības gadu. Skaidrs, ka tuvākā nākotnē mūs gaida izteikta mērenība mūsu prasībās un ļoti pārdomāti izdevumi gan valstij kopumā, gan katram pilsonim atsevišķi. Tomēr taupīšana nav pašmērķis. Ir vajadzīgas arī pārdomātas investīcijas, lai īstermiņā un vidējā termiņā veicinātu ekonomikas atveseļošanos. Ir būtiski nepieļaut krīzei sagraut tos uzņēmumus, kas izrādījušies produktīvākie un eksportspējīgākie. Paredzams, ka nākamajā gadā ārvalstu privātā kapitāla pieplūde nenotiks. Tāpēc valsts aizņemas, lai ražīgi un efektīvi uzņēmumi varētu finansēt savu darbību, saņemot kredītu no valsts, un to darītu par salīdzinoši zemākām likmēm nekā brīvajā tirgū. Šādam valsts atbalstam nepieciešami skaidri piešķiršanas kritēriji. Un, jo ātrāk šie kritēriji tiks izveidoti, jo ātrāk šos līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot savā darbībā.

Godājamie deputāti! Cerams, notikušais liks mums aizdomāties, ka valsts ekonomika nav zirgu pajūgs ar iemigušu kučieri, kur zirgs zina ceļu mājup. Valstij nāksies iejaukties notiekošajos procesos un par to regulāri informēt visu sabiedrību – gan darba devējus, gan darba ņēmējus.

Pēdējo nedēļu notikumi ļoti skaidri parādīja, kādu lomu valdības dialogs spēlē šai procesā. Valdības dialogs ar sabiedrību. Par valdības un politiķu komunikāciju ar sabiedrību, pareizāk, par tās trūkumu, tiek runāts jau sen. Tagad, kad tiks pieņemti sabiedrībai ļoti nepatīkami lēmumi un tuvojas pašvaldību vēlēšanas, skaidra, atbildīga, savlaicīga, cieņas pilna un regulāra sabiedrības informēšana kļūst sevišķi svarīga. Mēs nedrīkstam radīt pat aizdomu ēnu par finanšu izlietojuma godīgumu. Rūgti maldās tie, kas klusībā domā iedzīvoties, vainojot citus krīzes radīšanā vai pārspīlējot savus nopelnus. Tieši politiķiem, ja tie vēlas atgūt sabiedrības uzticību, ir jā­skaidro savi lēmumi un ir arī jāskaidro, kā šie lēmumi ietekmēs sabiedrības ikdienu.

Mums kardināli ir jāreformē valsts pārvalde. Tā ir jāsamazina un jāpaaugstina. Jāpaaugstina ir tās kompetence gan politiskajā, gan administratīvajā līmenī. Valsts pārstāvji un politiķi turpmāk nedrīkstēs būt nevērīgi, pavirši vai nezinoši. Valsts pārvaldes kvalitātes kāpināšana un efektivitātes principu ievērošana pašlaik ir ne tikai naudas taupīšanas veids, bet tas ir arī tautsaimniecības kopīgā ražīguma jautājums.

Godātie deputāti! Mēs nevaram paļauties arī uz to, ka mūs vienmēr un visur aizstāvēs vai pārstāvēs starptautiskās organizācijas. Tādēļ pašiem nāksies aktīvi strādāt. Arī starptautiskajā kontekstā. Un it sevišķi būt kompetentiem šajā kontekstā. Nevar būt tāda situācija, ka svarīgās Eiropas Savienības nozaru ministru sēdēs neizskan Latvijas viedoklis vai valsts intereses netiek pietiekami aizstāvētas starptautiskajā līmenī...

...Deputātu kungi! Notiek Saeimas sēde, un ir Valsts prezidenta uzruna…

...Otrdien Briselē, tiekoties ar Eiropas Savienības amatpersonām, man nācās uzklausīt arī kritiku. Kritiku par to, ka Latvija nav ieklausījusies starptautisko institūciju dotajos padomos ekonomikas attīstības jautājumos, ka nav ieklausījusies arī padomos par eiro ieviešanu. Par eiro ieviešanu ne tikai maz tika runāts, bet arī nekas netika darīts, lai process virzītos uz mērķi. Atcerēsimies savukārt, kādu valdība bija noteikusi eiro ieviešanu… 2008.gads! Tas ir – jau vakar. Eiro ieviešana nostiprinās mūsu valsts ekonomisko, politisko un valstisko drošību. Atbalstot un īstenojot plānu, mums ir jādara viss, lai 2012.–2013.gadā Latvijā ieviestu eiro.

Godājamie deputāti! Pēdējā laikā arvien biežāk tiek atkārtots teiciens, ka vissliktākais ir neizmantot krīzes dotās iespējas un neko neiemācīties. Šī nav ne pirmā un noteikti arī ne pēdējā krīze Latvijas valsts vēsturē. Pārbaudījumi būs arī turpmāk.

No mūsu rīcības tagad un turpmākajos mēnešos būs atkarīgs, cik gudrāki, stiprāki un pieredzējušāki mēs no šīs krīzes izkļūsim. Atcerēsimies, ka mūsu skandināvu kaimiņi piedzīvoja dziļu krīzi 90.gados, un tagad zviedru pieredzi citē un izmanto pat tādas lielvalstis kā ASV. Kā labu piemēru daudz smagākas krīzes pārvarēšanai var minēt arī Vācijas pieredzi pēc Otrā pasaules kara. It īpaši ekonomikas ministra Ludviga Erharda kursu, kura rezultātā Vācija savu tautsaimniecību no pilnīgas postažas un sabrukuma divdesmit gadu laikā pārvērta par vienu no vadošajām pasaules ekonomikām.

Arī mums ir visas iespējas pierādīt savu varēšanu. Atšķirībā no iepriekš piekoptās prakses mums ekonomiskā politika jāveido, vadoties no sabiedrības interesēm kopumā, nevis atsevišķu grupu interesēm, pat ja šīs intereses tiek slēptas zem skaistiem lozungiem. Tad, kad mēs visi ejam uz kopēju mērķi, mums izdodas neticamas lietas. Tad, kad šī mērķa nav un ir tikai un vienīgi daži sīki mērķīši, mēs nespējam tikt galā ar krīzēm. Brīdī, kad esam bijuši nedaudz nevērīgi un vieglprātīgi pret saviem pienākumiem, Dievs sūta mums pārbaudījumus, vai būsim stipri savā gribā, godprātīgi savās domās un nesavtīgi savā rīcībā.

Lai dzīve atkal ietu uz augšu, mums šīs lietas ir pašiem jāpierāda. Lai mums kopā izdodas!

Paldies par uzmanību!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus tajā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Tāpat Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz iekļaut jau iepriekšminētajā darba kārtības sadaļā arī likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” arī likumprojektu “Grozījums Valsts kontroles likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Tiesu ekspertu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Publisko aģentūru likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Tiesībsarga likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Saeimas Prezidijs iesaka visu iepriekšminēto ar budžeta grozījumiem saistīto likumprojektu paketi iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” pirms iepriekš apstiprinātās darba kārtības kā pirmos jautājumus. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti… (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta nosaukumā ir neliels precizējums. Jums ir izdalīta pēdējā un aktuālākā versija ar reģistrācijas numuru 1016/Lp9. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Prokuratūras likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes komisijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts kontroles likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Tiesu ekspertu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Publisko aģentūru likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav iebildumu!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Tiesībsarga likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ierosinu par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi, vai es varētu palūgt... es gribētu palūgt varbūt tomēr ievērot klusumu, tai skaitā arī tiem cilvēkiem, kas pārstāv Ministru kabinetu? Mēs nupat vairs neko nedzirdam.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Ušakova, Agešina, Golubova un Dolgopolova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš acīmredzot runās “par”.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ekonomiskā krīze ir būtiski aizēnojusi tematu par tautas tiesībām atlaist Saeimu, kas pirms gada, pusgada un vēl dažiem mēnešiem bija viens no aktuālākajiem tematiem.

Tomēr nez vai tas ir pietiekams iemesls, jo pienācīga vēlētāju pārstāvība ir neatraujama sastāvdaļa jebkuras krīzes pārvarēšanai. Nevar teikt, ka nu jau likvidētās Saeimas apakškomisijas darba rezultāts ir nekāds. Tajā tomēr izskanējuši savstarpēji izslēdzoši, bet dažādi redzējumi gan par tautas, gan Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, pat konkrētāki nekā referenduma laikā. Ir definētas arī kompromisa versijas.

Apvienības “Saskaņas Centrs” deputāti iesnieguši savu kompromisa versiju Satversmes grozījumiem par tautas un Valsts prezidenta tiesībām atlaist parlamentu. Mūsu grozījumi paredz, ka parlamentu pēc vismaz vienas desmitās daļas vēlētāju ierosinājuma var atlaist, rīkojot tautas nobalsošanu, bet liedzot šāda rosinājuma iespēju sešus mēnešus pirms Saeimas pilnvaru termiņa beigām un pēc jaunās Saeimas sanākšanas.

“Saskaņas Centrs” kā kvorumu tautas nobalsošanā iekļāvis prasību referendumā par Saeimas atlaišanu izteikties vismaz divām trešdaļām no to cilvēku skaita, kas piedalījušies pēdējās parlamenta vēlēšanās, un šobrīd tie būtu gandrīz 600 tūkstoši cilvēku.

Likumprojekts arī paredz Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu, bet tikai tad, ja nepietiekama kvoruma dēļ parlaments nevar noturēt kārtējo sēdi trīs reizes pēc kārtas.

Aicinu balsot par frakcijas “Saskaņas Centrs” kompromisa versiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par” likumprojekta nodošanu komisijām. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Ušakova, Agešina, Golubova un Dolgopolova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 9, atturas – 42. Likumprojekts komisijām nav nodots.

(No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kārli! Uzraksti labāk!” Dep. K.Leiškalns: “Uzrakstīšu nākamreiz!”)

Es atvainojos! Lūdzu, ievērojiet klusumu!

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” šā likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! PCTVL priekšlikumi jums ir labi zināmi: ja cilvēks, kam nav Latvijas vai Eiropas Savienības pilsonības, ir nodzīvojis Latvijā trīs gadus, viņš balso pašvaldību vēlēšanās. Ja viņš nodzīvojis Latvijā piecus gadus, viņam ir tiesības kandidēt.

Jums visiem ir arī ļoti labi zināms, ka tas nav nekāds PCTVL izgudrojums. Triju gadu stāžs vēlētājiem – tā ir Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2003.gada rekomendācija. Bet piecu gadu stāžu kandidātiem nosaka Konvencijas par ārzemnieku piedalīšanos vietējā līmeņa sabiedriskajā dzīvē 6.panta prasības, kuru Eiropas Padome pieņēma vēl pirms sešpadsmit gadiem. Pievienoties tieši šai konvencijai mums rekomendēja Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongress, kas šogad decembra sākumā pulcējās kārtējā sesijā Strasbūrā. Kongress pieņēma rezolūciju – “Demokrātija Latvijā pašvaldību līmenī. Nepilsoņu līdzdalība sabiedriskajā un politiskajā dzīvē pašvaldību līmenī”. Kongress pievērsa ievērību tam, ka nepieciešams sadalīt politisko tiesību un naturalizācijas jautājumus, un izteicās par labu tam, lai visiem nepilsoņiem piešķirtu tiesības piedalīties politiskajā dzīvē vietējā līmenī, kas veicinātu nepilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Kongress aicināja vietējās varas institūcijas piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un izskatīt iespēju automātiski naturalizēt visus vecos ļaudis un Latvijā dzimušos. Anotācijā rezolūcijas projektam īpaši atzīmēts, ka pirmo šādu rekomendāciju kongress bija devis Latvijai vairāk nekā pirms desmit gadiem. Pēc tam, kad Latvija neko neatbildēja uz otro rezolūciju, kas tika pieņemta pirms trim gadiem, kongress nosūtīja uz Latviju speciālu misiju. Misija bija pie mums šogad aprīlī un uzmanīgi uzklausīja visu Latvijas valdības argumentāciju, bet pašā decembra kongresā iespēja pārliecināt tā dalībniekus tika dota integrācijas lietu ministram Oskaram Kastēnam. Tomēr kas nobrieda, tas nobrieda, un mēs pieprasām nekavējoties apmierināt un īstenot šīs Eiropas Padomes rekomendācijas prasības, nevis gaidīt vēl desmit gadus, kā jūs rīkojāties ar iepriekšējo rekomendāciju.

Lai jums būtu saprotama kongresā izskanējusī argumentācija, citēšu jums galvenā referenta rezolūcijas jautājumā, Francijas pārstāvja Frekona kunga uzstāšanās nelielu daļu. Citēju: “Mēs domājam, ka tas, ka šiem Latvijas iedzīvotājiem ir liegta iespēja piedalīties politiskajā dzīvē vietējā līmenī, grauj Eiropas Vietējās pašvaldības hartas garu, kuru Latvija parakstīja un ratificēja 1996.gadā. Kaut gan arī Latvijas valdība uzskata, ka naturalizācija ir pietiekams nosacījums, lai saņemtu balss­tiesības, tajā pašā laikā dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā arī tādu, kas saistīti ar valsts vēsturi, daudzi nepilsoņi nevēlas iziet naturalizācijas procedūru. Mēs domājam, ka nepilsoņu integrācijas Latvijas sabiedrībā problēmas atrisināšana atšķiras no tās, ko piedāvā valsts. Mēs uzskatām, ka tiesību piedalīties vietējās vēlēšanās piešķiršana dos visiem lielāku iesaistīšanās sajūtu tās sabiedrības dzīvē, kuras locekļi viņi jau sen ir. Un tas pamudinās viņus naturalizēties, nevis otrādi.” Citāta beigas.

Dāmas un kungi! Es aicinu jūs neuzstāties pret visu civilizēto Eiropu un balsot “par”. Paldies jums par neuzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 65, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vai deputāte Rivža vēlas kaut ko teikt par procedūru? (No zāles dep. B.Rivža: “Nē!”) Tad varbūt vēlreiz nospiediet zaļo pogu…

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Buzajeva iesniegumu, ka, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu, viņš vēlas nolasīt ziņojumu par balsojuma motīviem par tikko nobalsoto likumprojektu.

Vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un kungi! Balsošanas rezultāti demonstrē, ka Saeimas valdošais vairākums nevēlas pat ieklausīties Eiropas Padomes un citu autoritatīvo starptautisko struktūru rekomendācijās. Pirmo reizi šī nevēlēšanās tiek demonstrēta tik uzskatāmi, jo no brīža, kad rekomendācija tika dota, līdz brīdim, kad to noraidīja Saeima, pagāja mazāk nekā astoņas dienas. Šis notikums nekļuva par pārsteigumu valsts nacionālo minoritāšu organizācijām, kuras daudzkārt kolektīvi vērsās gan Saeimā, gan pie Valsts prezidenta, uzstājīgi pieprasot izpildīt starptautiskās sabiedrības prasības attiecībā uz nepilsoņu pielaišanu pašvaldību vēlēšanās.

9.decembrī šo sabiedrisko organizāciju Koordinācijas padomē bija pieņemts lēmums uzsākt plašu informācijas kampaņu par Latvijas varas pārstāvju nevēlēšanos ņemt vērā starptautiskās sabiedrības viedokli. Mēs, krievi, ukraiņi un baltkrievi, nebūt neesam kaut kādi pagrīdnieki vai Latvijai naidīgas personas.

Un tādēļ šodien es no Saeimas tribīnes izstāstīšu, kādas tad būs jūsu negatīvās balsošanas tuvākās sekas.

Kampaņa iekļauj sevī patiesas informācijas par nepilsoņiem un attieksmes pret viņiem apkopošanu un izplatīšanu, ielu protesta akcijas, vēršanos Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šajā stadijā Eiropas tiesā tiek izskatītas divas lietas saistībā ar Latvijas nepilsoņiem. Pirmā ir nepilsones Andrejevas lieta, kurai netika ieskaitīts darba stāžs, kas uzkrāts Latvijas teritorijā. Šī lieta jau ir izgājusi klausīšanos Eiropas tiesas Lielajā palātā, un spriedumu varētu sagaidīt tuvākā mēneša laikā.

Otrā ir Jurija Petropavlovska lieta, kura uzvārds pēc balsošanas Ministru kabinetā tika izsvītrots no naturalizēto pilsoņu saraksta. Šī lieta jau ir izgājusi tiesā pieņemamās lietas stadiju.

Sagaidāmi arī tiesas procesi Latvijas iekšienē, kuru detaļas kļūs jums zināmas vēlāk.

Minētā starptautiskās sabiedrības informācijas kampaņa sāksies jau šodien. Manā darba kabinetā atrodas desmit Latvijas Cilvēktiesību komitejas vēstules, kas datētas ar 11.decembri un adresētas tām starptautiskajām organizācijām, kuras deva rekomendācijas piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Pirmām kārtām, protams, tas ir Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongress, kura trešo pēc kārtas rekomendāciju jūs tikko “cēlsirdīgi” tikāt noraidījuši. Pēc tam adresātu vidū ir ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja un ANO Cilvēktiesību komiteja, EDSO Parlamentārā Asambleja, EDSO Demokrātiskā institūcija un Cilvēktiesību birojs, Eiropas Parlaments, Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja, Eiropas Padomes Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību, Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs un beidzot ANO speciālais ziņotājs mūsdienīgā rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un cita veida diskriminācijas izskaušanas jautājumos.

21.gadsimtā visas šīs organizācijas un augsta ranga komisāri deva viennozīmīgas rekomendācijas attiecībā uz to, lai piešķirtu nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Un daudzi no viņiem daudzkārt. Latvijas valdošā elite ir nopietni slima, tā sirgst ar demokrātijas deficītu, un pirmās “ārstu” komisijas, kas noteiktu diagnozi, jau ir pieaicinātas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Turpinām skatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi” par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijām.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Līdzīgus priekšlikumus iepriekšējam, kuru mēs noraidījām, šie “sarkanie” ir iesnieguši gadu gadiem – desmitiem un simtiem. Un mēs tos esam noraidījuši, bet viņu nekaunība auga augumā, un šis, paskatieties, jau ir nekaunība augstākajā mērā, jo neesam devuši pamatīgu pretsparu šādām lietām. Lūk, ko viņi prasa ļoti strikti un skaidri – atzīt par pilsoņiem visus nepilsoņus, kas dzimuši Latvijā. Un vēl nepilsoņus, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu. Un argumenti anotācijā ir tādi, ka 1998.gadā, kad referendumā atvēra visus “logus”… ka visi tagad var iegūt pilsonību – tas esot par maz, jo naturalizācijas kārtībā neesot iespējas visiem nepilsoņiem iegūt pilsonību. Tādu esot 365 151. Viņu gan ir vairāk – 372 ar pusi tūkstošu. Tādi ir patiesie skaitļi! Piebildīšu, ka naturalizācijas kārtībā pilsonību jau ieguvuši pāri par 130 tūkstošiem. Pāri par 130 tūkstošiem!

Lūk, un tagad par šiem variantiem.

Pirmajā gadījumā tātad piedzima Latvijā, izauga, iemācījās par valsts naudu krievu valodu, apguva visā pilnībā, skolojās, bet latviešu valodu neiemācījās.

Otrajā gadījumā. Viena trešā daļa tātad esot vecāka par 60 gadiem. Bet, kad atjaunojām Latvijas neatkarību, šiem cilvēkiem bija taču ap 40 – stipri jauni. Kas tad viņiem kaitēja, ka viņi nevarēja iemācīties latviešu valodu? Negribēja! Bet viņi ir pieraduši, tāpat kā padomju laikos bija pieraduši: “Dodiet, dodiet, dodiet! Visu pēc iespējas vairāk un par velti!” Lūk!

Tā viņi prasīja labākos dzīvokļus, tā viņi prasīja labākos amatus, pabalstus, pensijas un ir saņēmuši. Es atgādināšu kauna traipu, ko Saeima pieņēma, – to, ka šie nepilsoņi, pensionāri, kuri dažs labs nav strādājis pat nevienu gadu Latvijā, nākamgad – nākamgad! – saņems 50–60 latus pie pensijas, bet latvieši un pilsoņi – Latvijas pilsoņi – saņems ļoti niecīgu pieaugumu.

Tātad nākamajā gadā mēs atvēlam viņiem 10 miljonus latu! Šiem, kuri kliedz. Lūk, šādas ir prasības! Šīs prasības ir ārkārtīgi nekaunīgas.

Es nesaprotu, kā šie cilvēki var atrasties parlamentā (No zāles dep. A.Rubiks: “Ievēlēti no tautas!”) un mēs viņus ciešam un klusējam. Un viņu prasības turpināsies.

Un es nebrīnos – ja mēs tā izturēsimies pret viņiem, pienāks laiks, kad Saeima atbalstīs viņu prasības. (No zāles dep. V.Buhvalovs: “Tas būtu pareizi!”)

Es jūs aicinu vēl un vēlreiz padomāt par to, ko mēs darām, viņus atbalstot.

Tāpēc es pieminēju šo faktu par 10 miljonu iedošanu šiem nepilsoņiem, kuri vairāk par katliņu skandināšanu: “Dodiet, dodiet, dodiet!” neprot, nezina un negrib zināt. Un ar jums nevienu vārdu negrib runāt latviski.

Kad mēs viņus noliksim viņu īstajā vietā?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš acīmredzot runās “par”.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL priekšlikums – automātiski atzīt par Latvijas pilsoņiem tos nepilsoņus, kuri ir vecāki par 60 gadiem, un tos nepilsoņus, kuri ir dzimuši Latvijā.

Tā ir tikai tās rekomendācijas izpilde, kuru 2.decembrī Latvijai deva Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongress. Tiesa gan, kongress rekomendēja Latvijas varas institūcijām padomāt par šo iespēju. Bet nedz pārdomu formu, nedz termiņu tas neprecizēja.

Mūsuprāt, labākā pārdomu forma ir attiecīgā likumprojekta apspriešana Saeimā, bet termiņš – no likumprojekta nodošanas komisijām līdz brīdim, kad Saeimas pieņemto likumu parakstīs Valsts prezidents...

Cienījamie kolēģi! Kā izriet no anotācijas, kas pievienota kongresā pieņemtajam dokumentam (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Okupācijas sekas!”), kongresa dalībnieki Strasbūrā bija lieliski informēti par nacionālās naturalizācijas īpatnībām; proti, par to, ka naturalizācija pilnībā ir izgāzusies, ka tās tempi salīdzinājumā ar 2004.gadu samazinājušies 8 reizes, ka nepilsoņu skaits pārsvarā sarūk uz emigrācijas un mirstības rēķina, ka naturalizācijas norises 13 gados bija spējīgi naturalizēties tikai 8 nepilsoņi vecumā virs 60 gadiem... 13 gadu laikā – 8 procenti! 130 gadu laikā būtu 80 procenti. Un šādā situācijā gan valdība, gan tiesībsargs Romāns Apsītis, aci nepamirkšķinādami, apgalvo, ka galvenais valsts uzdevums it kā būtu nevis pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību samazināšana, bet gan pašu nepilsoņu skaita samazināšana.

Tas, ka Latvija šo savu galveno uzdevumu izpildīt negrasās, kļuvis skaidrs jau visai Eiropai. No tā izriet arī rekomendācija.

Tagad par nepilsoņu skaitu, kuri kļūs par pilsoņiem gadījumā, ja Latvija izpildīs kaut vai daļu no kongresa rekomendācijas.

Šā gada 1.jūlijā kopējais nepilsoņu skaits sastādīja ap 360 tūkstošiem. No tiem, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, aptuveni viena trešā daļa ir vecāki par 60 gadiem. Tādā veidā Eiropas viedokļa ievērošana novedīs pie tā, ka Latvijas pilsoņu skaits uzreiz palielināsies par 120 tūkstošiem. Tas ir tikpat daudz, cik bija pieaudzis visā naturalizācijas procesā.

Tagad par tiem, kuri šeit dzimuši un kuriem Eiropas Padome, redzēdama visu Latvijā izveidojušās situācijas nejēdzību, arī piedāvā piešķirt pilsonību automātiski. Šo statistiku valsts neslēpj, bet, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem par 1993.gadu, tādu arī bija aptuveni viena trešdaļa. Lūk, jums vēl 120 tūkstoši Latvijas dēlu un meitu, attiecībā pret kuriem Latvija izturas nevis kā mātei pieklājas, bet gan kā pamāte. Vislielākais skaits nepilsoņu, kuri dzimuši Latvijā, sanāk 1983.gadā dzimušo vidū – 7 tūkstoši. Viņi bija iestājušies pamatskolā tieši tajā gadā, kad tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, un absolvēja vidusskolu 2002.gadā. Vai, jūsuprāt, šiem cilvēkiem vēl ir vajadzīgi kādi eksāmeni? Lūk, jums piemērs – kāda nepilsoņa atbilde uz publiski uzdotu jautājumu attiecībā uz naturalizāciju: “Mums ir četras nepilsoņu paaudzes. Turklāt mēs visi esam dzimuši šajā zemē, bet naturalizācijas gaitā pieprasa atbildēt uz šādu jautājumu: kad jūs ieceļojāt Latvijā? Lūk, kur ir absurds! Bet mēs negrasāmies tajā piedalīties.” Savā atbildē viņš vēl bija konkrēti norādījis, no kāda bērnus radoša orgāna viņš bija ieceļojis Latvijā. Bet es šo atbildes daļu necitēšu, lai nepārkāptu deputāta ētiku.

Aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 69, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jānim Eglītim. Viņš runās “par”.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Demogrāfiskā situācija ļoti būtiski skar un nākotnē vēl sāpīgāk skars mūsu augstākās izglītības sistēmu. Tas nozīmē, ka potenciāli mēs varam zaudēt augsti kvalificētas darba vietas un arī augstas pievienotās vērtības preci, proti, augstāko izglītību. Ņemot vērā to, ka Latvijas augstskolas ir veiksmīgi piesaistījušas ārzemju studentus, tomēr dokumentu iesniegšanas procedūra ir bijusi ļoti gara, birokrātiski sarežģīta un reizēm arī neprognozējami ilga. Līdz ar to mūsu augstskolām šo birokrātisko šķēršļu dēļ starptautiskajā tirgū ir ļoti zema konkurētspēja. Un, ņemot vērā to, ka augstākā izglītība var būt eksporta prece ar ļoti augstu pievienoto vērtību, Ārlietu komisija sadarbībā ar Latvijas augstskolu pārstāvjiem un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ir izstrādājusi šos grozījumus Imigrācijas likumā, kas ir vērsti uz to, lai vienkāršotu un paātrinātu dokumentu iesniegšanas procedūru attiecīgajās valsts institūcijās.

Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Eglītim.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Latkovska, Gravas un Kariņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” šī likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

(No zāles dep. V.Agešins: “Tas ir mūsu likumprojekts!”)

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Ministru kabineta locekļi un kolēģi!

Pēc pašreizējā likuma par dzīvesvietas deklarēšanu jebkura persona vai tās likumīgs pārstāvis, kā arī persona, kuru deklarētājs vai viņa likumīgais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, deklarāciju var personīgi iesniegt iestādē, kuras darbības teritorijā atradīsies viņa dzīvesvieta, vai tikpat labi tas var likumīgi notikt pa pastu vai elektroniski.

Taču likuma pašreizējā redakcija nekādā veidā nenosaka, ka dzīvokļa vai mājas īpašniekam būtu jādod sava piekrišana šādai deklarēšanai vai vismaz jābūt informētam par to, kādas manipulācijas notiek saistībā ar viņa īpašumu.

Tikpat labi, īpašniekam nezinot, viņa dzīvoklī var tikt piedeklarēti arī pieci vai vairāki cilvēki, jo nav nekādu normatīvu, kas ierobežotu piedeklarējamo personu skaitu.

Kā piemēru varu minēt kādas paziņas nesen stāstīto. Kādā privātmājā naktī ieradās policija, jo šīs mājas adrese tika uzrādīta kā deklarētā dzīvesvieta narkotiku tirgoņiem. Protams, ka mājas īpašniekiem nebija pat nojausmas par to, kas notiek viņu mājā. Šiem īpašniekiem kā privātpersonām nebija nekādas aizsardzības un tiesību.

Pašreizējā redakcijā likums ļauj tiesas ceļā pierādīt savu taisnību un izdeklarēt fiktīvo personu. Diemžēl likuma gars un burts aizskar gan dzīvojamās platības īpašnieka privāto dzīvi, gan īpašuma neaizskaramību. Tas paver iespēju fiktīvām deklarācijām, lai bērnus pierakstītu prestižās skolās vai arī iegūtu citus labumus.

“Jaunais laiks” piedāvā: ja dzīvesvietas deklarētājs nav nekustamā īpašuma īpašnieks vai turētājs, iesniedzot deklarāciju, tai ir jābūt pievienotai rakstiskai nekustamā īpašuma īpašnieka vai turētāja piekrišanai. Vai arī īpašniekam vai turētājam ir personīgi jāpiedalās deklarācijas iesniegšanā, apliecinot savu piekrišanu. Ja piekrišana tiek viltota, iestājas kriminālatbildība, tādēļ notariāls apstiprinājums nav nepieciešams.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” runāt ir pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pavisam īsi.

Šo jautājumu atbildīgā Saeimas komisija ir izskatījusi vismaz trīs četras reizes. Situācija ir tāda. Ik gadu dzīvesvietu maina un no jauna citviet, citā adresē, mūsu valstī vidēji deklarējas 110 tūkstoši valsts iedzīvotāju.

Kā informēja attiecīgās valsts iestādes, situācija ir tāda, ka tie gadījumi, par kuriem runāja Ingrīda Circene, ir aptuveni 500-600 ik gadu. Bet, ja mēs pieņemtu kolēģu ierosināto grozījumu, tas nozīmē, ka arī visiem pārējiem vairāk nekā simts tūkstošiem iedzīvotāju būtu jāsaņem izziņas, jāiesniedz īres līgumi, īpašumtiesības apliecinoši dokumenti, un tādā veidā tiktu sarežģīta dzīvesvietas maiņa un deklarēšana ārkārtīgi daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem.

Es aicinu tomēr atturēties šo likumu nodot komisijām, jo atbildīgā komisija kopā ar valsts iestādēm, pašvaldībām šo jautājumu ir ļoti rūpīgi izvērtējusi un atzinusi, ka nav lietderīgi šādi grozījumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Latkovska, Gravas un Kariņa iesniegtā likumprojekta “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 24, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nodots.

(Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska, Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šodien mums ir ļoti daudz darba. Pavisam īsi paskaidrošu, kāda ir iesniegtā likumprojekta būtība, kas saskan ar nākamajiem trijiem likumprojektiem.

Šobrīd situācija, kolēģi, ir tāda, ka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un atsevišķi citi normatīvie akti nosaka to, kādus amata vai darba veidus ir aizliegts pildīt tai vai citai valsts amatpersonu vai darbinieku kategorijai. Bet, kolēģi, nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, cik daudzus amatus un darbus vienlaikus var veikt vai nu valsts amatpersonas, vai arī pašvaldību, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos strādājošie.

Kolēģi! Ja mēs pavērojam gan valsts amatpersonu deklarācijas, gan arī to informāciju, ko saņem Saeimas komisijas, tad redzam, ka situācija ir tāda, ka šobrīd, kad palielinās bezdarbs un tiek samazinātas štata vietas valsts pārvaldē, valsts un pašvaldību iestādēs, diezgan daudzas valsts amatpersonas, kā arī strādājošie, kuri neieņem valsts amatpersonu amatus, vienlaikus ieņem – vienlaikus ieņem! – trīs, četrus, piecus amatus vai pilda ļoti daudz dažādu darbu.

Šī likuma iesniedzēji, proti, Tautas partijas frakcijas deputāti, uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama, un tāpēc ir jānosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā šādi ierobežojumi, kas paredz to, ka attiecīgie darbinieki, kuri nav valsts amatpersonas, var savienot savu pamatdarbu ar ne vairāk kā diviem citiem darbiem vai amatiem valsts vai pašvaldību iestādēs, uzņēmumos, būt atvasinātās publiskās personas.

Protams, šādi ierobežojumi, godātie kolēģi, nevarētu tikt attiecināti uz ārsta, skolotāja, radošo un zinātnisko darbu, jo attiecīgajiem darbiniekiem būtu jāatļauj pildīt vairāk šādu amatu. Par to liecina arī prakse. Es aicinu godātos kolēģus deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Ļoti līdzīgs ir arī nākamais likumprojekts, kas paredz grozījumus Interešu konflikta novēršanas likumā, tāpēc par to es papildus vairs nerunāšu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek virzīts uz komisiju? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Kučinska, Ābiķa, Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska, Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Viņš acīmredzot runās “par”.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Dažos teikumos pastāstīšu arī par šo likumprojektu.

Šobrīd spēkā esošā Darba likuma 108.pants reglamentē kārtību, kādā tiek samazināts darbinieku skaits, ja samazinās štata vietas. Vispārīgā norma ir tāda, ka priekšrocības bauda tie darbinieki, kuriem ir augstāka kvalifikācija vai augstāks darba ražīgums. Savukārt panta otrā daļa nosaka to, kurām strādājošo kategorijām ir priekšrocības tajos gadījumos, kad ir līdzīga kvalifikācija un līdzīgs darba ražīgums. Pēc likumprojekta izstrādātāju domām, šobrīd spēkā esošā norma ir nepilnīga, jo neparedz vienu ārkārtīgi būtisku priekšrocību, ja ražīgums ir līdzīgs. Likumprojekta, pēc tā izstrādātāju domām, šobrīd spēkā esošā norma ir nepilnīga, jo neparedz vienu ārkārtīgi būtisku priekšrocību – proti, to, ka, ja tas vai cits darbinieks, kura štata vieta tiek likvidēta un tādējādi darbinieks var zaudēt darbu, netiek izvērtēts, mūsu­prāt, visbūtiskākais faktors – tas, vai attiecīgajam darbiniekam ir vēl kāds pastāvīgs papildu ienākumu avots.

Mūsuprāt, šobrīd, kad potenciāli var palielināties bezdarbs, ļoti svarīgi ir sabalansēt, lai šajā situācijā nebūtu tādu gadījumu, ka, piemēram, atlaiž no darba darbinieku, kuram šis darbs vai amats ir vienīgais, bet darbā vai amatā tiek paturēts darbinieks, kuram ir vairāki amati vai darbi, tātad – ienākumu avoti.

Es aicinu godātos kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir atlikušas 2 minūtes. Mums būtu jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Un Juridiskā komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” iekļaut darba kārtībā pieņemšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” iekļaut darba kārtībā pieņemšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Kolēģi! Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu, deputāti Leiškalns, Pētersone, Ribakovs, Rugāte un Barča lūdz izsludināt pārtraukumu uz 60 minūtēm” (tātad uz vienu stundu – līdz pulksten 11.30). Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: “Nav!”) Es nesapratu! Vai ir kādam iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Deputātam Šadurskim ir iebildums.

Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts piecas minūtes var runāt “par”, viens – “pret” šo priekšlikumu. Ja jūs nevēlaties runāt, tādā gadījumā es lieku šo jautājumu uz balsošanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdē uz 60 minūtēm tiktu pasludināts pārtraukums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 20, atturas – 1. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēdi komisijas zālē pēc minūtēm trijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Leonam Līdumam.

L.Līdums (Tautas partijas frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 10 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Uldim Gravam.

U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).

Blakus telpā – Dzeltenajā zālē – tiek dibināta deputātu grupa sadarbībai ar Kipras parlamentu. Laipni lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Pēteris Hanka, Jānis Lagzdiņš, Artis Pabriks un Gunārs Upenieks.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdi. Godātie kolēģi, es jūs vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Ivara Godmaņa parakstītu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un uzreiz pēc pārtraukuma, tātad šobrīd, pulksten 11.30 iekļaut tajā Ministru prezidenta uzrunu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst.

Vārds uzrunai Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Deputātes! Klātesošie! Es atļaušos aizkavēt jūsu uzmanību, ceru, uz ne pārāk garu laiku.

Īsi raksturošu galvenos momentus gan trīs gadu programmā, ko mēs esam izveidojuši kopā ar starptautiskajām finanšu institūcijām, gan arī tos pasākumus, kurus, pēc manas dziļas pārliecības, ir nepieciešams atbalstīt šeit, parlamentā.

Valsts prezidents iezīmēja valstisko un politisko rāmi, kurā mēs patlaban darbojamies. Atļaujiet man būt precīzākam attiecībā uz konkrētiem likumprojektiem un uz konkrētajiem dokumentiem, kurus valdība ir uzdrošinājusies likt jums priekšā pieņemšanai un atbalstam.

Pirmais, ko es gribu teikt. Paredzot, kā tas ir normālā demokrātiskā valstī, ka būs nopietna diskusija un kritika, kā es saprotu, gan par ieņēmumu, gan par izdevumu daļu budžeta grozījumos, es gribu pavisam īsi atgādināt vēsturi.

Šeit tika izteikta tāda lieta, ka iepriekšējās valdības nav izveidojušas rezervi. Tas ir fakts! Rezerve netika izveidota, un tas ir pelnīts pārmetums. Taču man jāpasaka arī viena cita lieta – tas, ka 2007.gada septembrī valdība pieņēma lēmumu palielināt algas ne vairāk kā 10 procentu apmērā un ar šo dokumentu ieradās šeit, parlamentā, bet parlaments neatbalstīja valdību, nobalsodams par algu pielikumu atsevišķās pozīcijās 25, 27 un pat 30 procentu apjomā. Man ir liels lūgums neatkārtot šādu darbību šinī situācijā.

Es vēršos arī pie opozīcijas partijām, kas atradās zālē tad, kad nobalsoja “par” šo algu pielikumu. Un arī tās partijas, kas 2006.gadā atradās opozīcijā, bet tagad ir pozīcijā, neizmantoja savu iespēju balsot par rezerves izveidošanu, bet diemžēl balsoja par izdevumu palielinājumu – it īpaši izdevumu daļā, to skaitā algu un uzturēšanas izdevumos. Arī pašreizējās opozīcijas partijas deputāti toreiz ieņēma ministru posteņus. Ne visi, bet daļa!

Kolēģi! Pati būtība ir, protams, šāda: kāpēc mums ir nepieciešama šī programma un kāpēc mums ir nepieciešami šādi budžeta grozījumi? Manis vadītā valdība, uzsākot darbu, pamazām, bet konsekventi virzījās uz to, ka mums nāksies samazināt mūsu izdevumu daļu. Kā pierādījums tam bija arī jūlija grozījumi budžetā, kad deputāti atbalstīja mūs. Varbūt nepietiekami, bet tomēr izdevumos tika panākts vairāk nekā 4 procentu liels samazinājums. Tāpat arī 2009.gada budžeta pirmajā lasījumā, bet it īpaši otrajā lasījumā, kad būtiski tika veikts samazinājums gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā, deputāti, izprotot šo situāciju, atbalstīja šo pieeju.

Jautājums – kāpēc mums ir nepieciešams veikt izmaiņas, straujas izmaiņas, budžetā, kad burtiski mēnesis vēl nav pagājis kopš budžeta pieņemšanas?

Tad, kad mēs pieņēmām budžetu, es no šīs tribīnes teicu, ka valdība jau dienu vēlāk sāks gatavot grozījumus jau pieminētajā budžetā atbilstoši tam, kā mainās ieņēmumi valstī. Izdevumi netika pārsniegti, un tie netiek pārsniegti arī tagad – 2008.gada budžetā. Valsts kase ziņo par to, ka 31.decembrī netiks pārsniegts neviens lats budžetā. Taču ieņēmumu daļa mums kopš oktobra un novembra ir strauji samazinājusies: attiecībā pret plānu mēs uz šo brīdi neesam ieņēmuši pusmiljardu latu. Turklāt es gribētu vēlreiz atgādināt: ja mēs skatām precīzos Valsts kases datus, mūsu konsolidētajā budžetā vēl 1.oktobrī bija 34 miljonu pārpalikums, kas bija ļoti tuvs tam, kā mēs plānojam pabeigt šo gadu – ar pozitīvu rezultātu. Taču divi pēdējie mēneši – oktobris un novembris – rāda, ka situācija ekonomikā radikāli izmainās.

Pagaidām ir ļoti grūti pateikt galvenos iemeslus, taču daļa iemeslu ir skaidra. Ir vairāki iemesli, kāpēc tas notiek. Ir pārtrūkusi banku līdzdarbība uzņēmumu kreditēšanā, ir palielinājušies nemaksu termiņi par uzņēmumu piegādāto produkciju, īpaši eksporta produkciju, un līdz ar to mēs piedzīvojam tādu situāciju, ka mums ļoti strauji samazinās ieņēmumu posteņi, nodokļi. Īpaši jārunā par pievienotās vērtības nodokli, jo, ejot pretim uzņēmējiem, tika veikta vesela virkne pasākumu – ne tikai atmaksāja PVN pilnībā atpakaļ, bet arī piešķīra zināmu ilgāku laiku PVN atmaksai situācijā, kad rēķins ir izrakstīts, bet no preču saņēmēja nav saņemta nauda. Nav jēgas iekasēt no uzņēmēja PVN, ja fiziski viņš nav saņēmis līdzekļus.

Var būt, ka viens no iemesliem, kāpēc mums tieši oktobrī un novembrī strauji pastiprinās PVN iemaksas, ir tas, ka mēs speram soli pretim uzņēmējiem, cenšoties atvieglot viņu situāciju. Taču ar šiem soļiem nebūs pietiekami. Man ir dziļa pārliecība, ka mums nāksies jau tagad, ātrāk, izdarīt to, ko mēs solījām tajā brīdī, kad pieņēmām 2009.gada budžetu. Mēs bijām plānojuši to darīt februārī (iespējams, februāra beigās), tomēr nākam pie jums jau tagad, jo diemžēl tas jāizdara vēl līdz Ziemassvētkiem.

Mēs nevaram nereaģēt uz šo situāciju tā iemesla dēļ, ka papildus tām problēmām, kas saistītas ar stāvokli Valsts kasē, mums šajā laikposmā parādījās vēl viena problēma, kas visprecīzāk izpaudās mūsu finansistiem, tieši banku sistēmā. (Es negribu šeit atkārtot to, ko jūs esat no manis jau dzirdējuši.) Tas ir piesaistījis vismaz 350 miljonus Valsts kases līdzekļu. Tiesa gan, šie līdzekļi ir depozīta veidā un pret absolūti nodrošinātām ķīlām, tomēr tie likvīdā ziņā ir piesaistīti. Un tas no likviditātes viedokļa rada mums problēmas, veicot mūsu Valsts kases maksājumus.

Es gribu atgādināt deputātiem, ka mēs esam atmaksājuši mūsu ārējo parādu šī gada novembrī, iepriekšējo eiroobligāciju izlaidumu, un nākamajā gadā un aiznākamajā gadā Latvijas valdībai nav jāatmaksā ārējais parāds, tāpēc viens no iemesliem, kāpēc mēs pie jums vēršamies ar straujākiem budžeta grozījumiem, ir drīzāk saistīts ar to, ka mums ir jāreaģē uz ieņēmumu strauju samazināšanos, kas notiek pēdējos divus mēnešus, un mēs paredzam, ka labāka situācija nebūs arī decembrī.

Un otrs. Mums ir ļoti svarīgi atbrīvot līdzekļus… nodrošināt likviditāti kasē, lai mēs varētu veikt maksājumus, jo līdzekļi mums uz laiku ir piesaistīti komercbankās.

Vēl ko es gribu teikt. Cienījamie deputāti! Es diez vai uzdrošinātos nākt jūsu priekšā ar programmu, kura sastāv no konkrētiem likumprojektiem, kas ir šīs programmas sastāvdaļa 2009.gadā, ja šo programmu būtu izstrādājis tikai es (kaut gan pamatkodolu, sākuma projektu tiešām rakstīju es) un ja tā nebūtu ļoti nopietni iz­analizēta un saskaņota ne tikai visās ministrijās, valdības institūcijās, bet arī starptautiskajās finanšu institūcijās ar… pēc manas dziļas pārliecības, ar pasaulē visaugstāko ekonomiski saimniecisko, finansiālo uzticības robežu. Tāpēc šie pasākumi, kas ir trīs gadu programma, kura sastāv no konkrētiem likumprojektiem, likumu grozījumiem, šoreiz ir ne tikai mūsu valdības programmas sastāvdaļa… šie grozījumi, ko mēs liekam jums priekšā.

Mēs bijām spiesti šajā īsajā laikā pārskaņot mūsu prognozi (un šoreiz kopā ar Latvijas Banku, kopā ar mūsu struktūrām Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā, piesaistot arī starptautiskus speciālistus) par to, ar kādu ekonomikas izmaiņas tempu (diemžēl uz slikto pusi) mēs varam rēķināties, pastāvot šīm straujajām izmaiņām. Tātad pēc ļoti nopietnām analīzēm trešais iemesls, kāpēc mēs nākam pie jums ar šo programmu un ar šiem likumprojektiem, ar šīm likumu izmaiņām, ir tas, ka mēs no mīnus 1 procenta esam pārskaņojuši savu prognozi uz mīnus 5 procentiem. Lūk, tas ir trešais iemesls, kāpēc nepieciešams pieņemt šos likumprojektus, kas skar konkrēti izdevumu un ieņēmumu daļu.

Šie mīnus 5 procenti pārsvarā veidojās tā: galvenais iemesls šiem mīnus 5 procentiem ir fakts, ko mēs redzam mūsu nozaru griezumā šī gada trešajā ceturksnī (ar šiem datiem, ko Centrālā statistikas pārvalde aizvakar izplatīja publiski, varat iepazīties). Taču mēs domājam, ka decembrī situācija nenobremzēsies un labākajā gadījumā būs tāds pats samazinājuma temps, ja netiks veikti ārkārtas pasākumi ekonomikas stimulēšanai.

Līdz šim valdība konsekventi pildīja to, ko es jums teicu, jau no marta sākuma. Ar mūsu rīcībā esošajiem iespējamiem līdzekļiem mēs veicām divas lietas.

Mēs, maksimāli izvietojot savus pasūtījumus un slēdzot arī līgumus par pakalpojumu sniegšanu, esam centušies mūsu ekonomiku stimulēt, par ko liecina arī tas, ka vēl uz šodienu mēs esam priekšā plānā tieši šajos posteņos izdevumu daļā, bet nu gada beigās tie izies uz nulli, kā plānots budžetā. Taču šie soļi acīmredzot ir nepietiekami, lai varētu veikt uzlabojumus tajās sadaļās, kas ir dziļi ekonomiskas. Noteikti visās tajās nozarēs, kas ražo mums pievienoto vērtību, mēs redzam tomēr ļoti strauju samazinājumu. Šie soļi ir nepietiekami.

Tāpat valdība arī šajā programmā, ko liekam jums priekšā, turpina to politiku, ka, neskatoties uz nopietnām finanšu ieņēmumu problēmām, mēs nevienu sekundi neesam paaugstinājuši tos nodokļus, kas ir tiešie nodokļi, uzņēmējdarbības attīstībā. Tās izmaiņas, kas stimulē peļņas nodokļa samazinājumu, ko cienījamie deputāti atbalstīja, paliek šajā programmā, neskatoties uz to, ka no fiskālā viedokļa ir iespējams, ka varētu izskatīt arī jautājumu par tādu nodokļa paaugstināšanu. To darīt valdība ir atteikusies, kopā ar deputātiem turpinot savu politiku, ekonomikas atbalstam kopumā.

Taču tālāk seko jau ātrās reaģēšanas metodes, kuras mēs jums liekam šobrīd priekšā. Galvenais iemesls 5 procentu kritumam ekonomikā ir saistīts ar to, ka banku izsniegto kredītu apjoms no pozitīviem skaitļiem (50, 60 un 70 procenti, gads pret gadu, iepriekšējos četros gados) 2009.gadā pārvērtīsies mīnusa ciparos, kas, saskaņoti ar Latvijas Banku, ir apmēram mīnus 5 procenti: 5,6 kopējais apjoms un privātsaimniecībām… jā, tieši privātsaimniecībām, fiziskajām personām, – mīnus 11 procenti. Šis samazinājums automātiski izraisa ļoti nopietnu privātā patēriņa samazinājumu (apmēram tas pats skaitlis – 11 procenti), atstāj nopietnu iespaidu uz investīciju samazināšanos, kas plānā ir mīnus 21 procents, un diemžēl arī neveicina sabiedrisko patēriņu. Tas nozīmē, ka viens no visbūtiskākajiem pēdējo piecu gadu laika ekonomikas finanšu motoriem – banku kredītu mehānisms – ir apstājies; tas ir apstājies ne tikai Latvijā; tas ir apstājies ne tikai tuvākajās mūsu kaimiņvalstīs, bet arī Eiropas Savienībā kopumā. Un ne tikai Eiropas Savienībā! Tas nozīmē, ka mums ir ļoti strauji jāmeklē alternatīvi risinājumi, lai mēs: a) varētu kaut kādā veidā uz zināmu laiku aizstāt šī mehānisma trūkumu, b) varētu atrast iespēju pie šāda strauja ekonomikas krituma veikt tikai vienu lietu – pārfinansēt daļu no to izdevumu nepieciešamā samazinājuma, ko mēs uzsākam, lai mēs varētu šo samazinājumu mūsu izdevumu daļā konsekventi novest līdz atbilstībai mūsu ienākumiem, kas vairs nav saistīti ar ārējās naudas ieplūšanu kā vienu no avotiem. Tāpēc, sastādot šo programmu, valdība kopā ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Zviedrijas valdības pārstāvjiem vadījās pēc principa, ka šī prognoze paredz visgrūtāko scenāriju.

Tas, kolēģi, ir apmēram tā: pievienotās vērtības nodoklis absolūtajā vērtībā – mīnus 25 procenti; iedzīvotāju ienākuma nodoklis – mīnus 22 procenti; sociālās iemaksas – tuvu pie mīnus 21 procenta, uzņēmumu ienākuma nodoklis – mīnus 50 procenti.

Diemžēl tikai akcīzes nodoklis ir vienīgais, kur mēs varam domāt, ka tur varētu būt 1 vai 2 procenti plus pret šo gadu.

Ekonomikai piemīt tendence augt un krist, bet ļoti straujas izmaiņas šajās amplitūdās ir ļoti nopietnas, tāpēc uz šīm amplitūdām ir jāreaģē.

Valdība, veidojot šo programmu, vadījās pēc diviem principiem. Ir skaidrs, ka tā sastāv no ieņēmumu palielinājuma daļas un no izdevumu samazinājuma daļas. Bet ir vēl trešais princips. Mēs tomēr, veidojot šo programmu, maksimāli centāmies kaut kādā veidā turpināt to tradīciju, kas šajā valstī jau ir iedibināta, mēģinot kaut vai daļu… kaut vai daļu no tām saistībām, ko mēs esam uzņēmušies, iekļaut arī šajā programmā.

Tāpēc, kad mēs runājam par izdevumu daļu, zinot to, ka tieši izdevumu daļā atalgojuma sfēra būs tā, kas būs būtiski jāmazina, mēs mēģinājām atrast variantus, kā varētu atbalstīt tos cilvēkus, kuri saņem vismazākās algas šajā valstī.

Starptautisko institūciju atbalstītais un noteiktais jautājums par kopējā atlīdzības atalgojuma samazināšanu nav diskutējams viena elementāra iemesla dēļ – tādēļ, ka šis 15 procentu samazinājums kopējā atlīdzībā ir noteikts ar diviem principiem, no kuriem viens ir tīri fiskāls, tāpēc ka uzturēšanas izdevumos atalgojums sastāda ļoti lielu procentu. Un nav alternatīvu avotu, tāpēc nemānīsim sevi!

Savukārt otrs iemesls ekonomiski ir daudz nopietnāks. Tas ir tas, ko es jums jau teicu, – produktivitātes attīstība un algu attīstība ir divas nesavienojamas lietas šajā valstī. Mēs vienkārši vairs nevaram atļauties tādu algas pieaugumu, kādu atļāvāmies iepriekšējos gados, un tāpēc šī valdība nāca klajā ar ļoti smagu priekšlikumu – sākumā algas vienkārši iesaldēt. Mēs cerējām, ka ar to pietiks, taču, lai mēs saņemtu atbalstu, atlīdzības samazinājumam ir jābūt absolūti viennozīmīgam noteikumam.

Mēs varam mazināt ļoti daudzus citus posteņus, bet, ja mēs nesamazināsim šo atlīdzību, tādā gadījumā mēs nebūsim izdarījuši to, lai mūsu produkciju un mūsu pakalpojumus padarītu konkurētspējīgus. Tāds ir starptautisko institūciju vērtējums par mūsu algu un atlīdzības attīstību pēdējos piecos gados, kas pamatā balstījās uz resursiem, kuri nebija šeit uz vietas nopelnīti.

To katram cilvēkam ir grūti pieņemt, tāpēc ka katrs uzskata, ka viņš strādā… lielum lielais vairākums uzskata, ka viņi strādā pēc labākās sirdsapziņas. Cilvēkam ir ļoti grūti to pieņemt, kad viņam tā saka… Problēma ir nevis cilvēkos, kuri strādā, nevis cilvēkos, kuri paņem kredītus attīstībai vai arī savām vajadzībām. Problēma ir cita! Tā ir normāla situācija, ka, pievienojoties sistēmai ar daudz augstākām algām, ar daudz augstākām cenām un saņemot milzīgu naudas ieplūdumu gan no Eiropas Savienības, gan no privātām banku institūcijām… Tas ir resurss, kas dod nodokļus, un tas ir resurss, kas dod iespēju paaugstināt izdevumu daļu, tajā skaitā algu daļā. Šā resursa pieauguma vairs nav.

Tāpēc, lai cik arī sāpīgi tas būtu, mums diemžēl ir jāreaģē arī pretējā virzienā. Šī programma sastāv no trim gadiem.

Kas attiecas uz atlīdzību… un šeit nevajadzētu jaukt… Es nerunāju par algām, es runāju par atlīdzību, kas bez algām ietver sevī vēl arī piemaksas, prēmijas, naudas balvas… Un šajā valstī ir izveidota ļoti stratificēta un ļoti sarežģīta atalgojumu sistēma. Turklāt šī sistēma ir iespējama tikai tad, ja ir attiecīgs ienākumu, ieņēmumu nodrošinājums.

Tāpēc šis 15 procentu samazinājums ir nopietns uzstādījums un neapstrīdams uzstādījums, lai mēs varētu saņemt kopējo finansiālo ekonomisko atbalstu.

Mums bija ļoti grūti sākumā to pieņemt kā valdībai. Mēs uzskatījām, ka solis uz algu iesaldēšanu jau ir pietiekams, taču tas netika uzskatīts par normālu argumentu. Turklāt šoreiz pirmo reizi tas skar ne tikai valsts iestādēs strādājošos, ne tikai valsts akciju sabiedrībās strādājošos, bet arī pašvaldībās un pašvaldību akciju sabiedrībās un uzņēmumos strādājošus cilvēkus.

Viens no uzstādījumiem, lai mēs varētu šo programmu īstenot, ir absolūta solidaritāte. Tas nozīmē, ka faktiski laikam vienīgā sfēra, kur valdība nevar pieņemt lēmumu, ir privātā sfēra. Tur uzņēmēji paši pieņem lēmumus, bet tajā pašā laikā starptautiskās organizācijas no mums pieprasa visdažādākos dokumentus, kas apliecina, ka arī privātajā sfērā šie algu samazinājumi ir obligāti vajadzīgi un ir nosakāmi. Bet to mēs nevaram izdarīt juridiski, lai nebūtu…

Es tālāk tikai konkrētus likumprojektus mēģināšu jums paskaidrot, jo saprotu, ka tie varbūt dažādi tiek uztverti. Es ceru, ka ne tikai politiski dažādi, bet dažādi arī pēc būtības, jo varbūt nav pilnīgas izpratnes. Es saprotu, ka arī mēs 24 stundu laikā varbūt saražojam ne pašu kvalitatīvāko produktu. Un tomēr pēc būtības.

Es runāšu par izdevumu daļu. Ja izdevumu daļā ir 90 latu liels palielinājums neapliekamajā minimumā, tad tas vairs… tas patlaban dabā tā nav. Patlaban ir 80 lati neapliekamais minimums. Mēs esam iekļāvuši programmā palielinājumu līdz 90 latiem; un arī par apgādājamām personām mēs nevaram palielināt par 20, bet mēs esam atstājuši 10 latu palielinājumu, un kā kompensāciju tam sarunās ar arodbiedrībām mēs likām priekšā samazinājumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim par diviem…

Vienlaikus mēs noslēdzām līgumu ar pašvaldībām. Vakar vakarā mēs parakstījām dokumentu ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju, un tajā mēs skaidri definējām divas lietas: gan valdība, gan pašvaldības ar visām savām struktūrām apņemas solidāri samazināt savu atlīdzības, atalgojuma fondu par 15 procentiem. Tajā pašā laikā, zinot to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze – mīnus 22 procenti – visvairāk skars tieši pašvaldības, šajā pašvaldību protokolā un mūsu finanšu plānā 80 procenti tiek mainīti uz 83 procentiem par labu pašvaldībām. Un es visā šajā programmā visgrūtāko situāciju paredzu tieši pašvaldībās, tāpēc tieši es, deputāti, domāju, ka mums ļoti strauji nāksies diskutēt par jauniem nodokļiem, kas ir virzīti tieši uz pašvaldību atbalstu. Mēs, valdība, patlaban šajā programmā no 1.janvāra to nevaram izdarīt, jo ir problēmas ar tiesisko paļāvību. Nevar divās dienās iedibināt likumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, taču ir jārod iespējas izskatīt jautājumu par to, kad ieviesīs nekustamā īpašuma normu arī attiecībā uz dzīvojamo fondu, nosakot, protams, zināmu limitu, – es domāju, 40–50 kvadrātmetrus uz cilvēku. Tāda varētu būt pašvaldību kategoriska prasība deputātiem un valdībai, lai ienākumiem nodrošinātu šādu posteni. Mēs uzskatām, ka to vēl 2009.gadā varētu neieviest, ja mums izdotos šo problēmu tomēr novērst... Cerot, ka ekonomika tik strauji nesamazināsies, mēs tomēr varētu šo normu neiedibināt. Tā cilvēkiem ir ļoti smaga sociālā norma.

Protams, ja mēs runājam tikai par tiem, kuriem platība ir vairāk nekā 50 kvadrātmetri, rēķinot uz vienu cilvēku, tad te ir drusku cita situācija, bet tomēr arī tas nav vienkārši.

I.Godmanis.

Ja mēs runājam par izdevumu daļu, tad izdevumu daļā ir ļoti svarīgi uzsvērt vēl divas lietas. Es paredzu, ka te ir pietiekami daudz opozicionāru, kas mēģinās stāstīt ko citu. Taču es gribu pateikt pilnīgi precīzi, ka šīs programmas sociālajā daļā tiek saglabāti šie posteņi, lai mūsu lielākā iedzīvotāju daļa – pensionāri – neizbaudītu pensijas samazinājumu. Vēl vairāk! Šajā programmā ne tikai pensijas tiek saglabātas, bet no 1.janvāra tiek nodrošināta arī 30 santīmu papildpiemaksa tiem, kuri savā laikā, ieviešot jauno pensiju likumu, izbaudīja šā likuma netaisnīgumu.

Tas pats attiecas uz māmiņu pabalstiem, uz bērnu pabalstiem un visām citām šīm lietām. Šie posteņi ārā izņemti nav, tāpēc katram, kas te nāks un mēģinās teikt ko pretēju, es atbildēšu, ka tā ir nepatiesība. Tāpēc, runājot par sociālo bloku, mēs neesam pasliktinājuši šīs sabiedrības grupas stāvokli, neskatoties uz to, lai arī cik smaga mums būtu finansiālā situācija.

Mums, cienījamie kolēģi, bija divas problēmas. Tā pirmā problēma ir tāda: ja mēs gribam trīs gadu programmu izpildīt situācijā, kad 2009.gadā ir mīnus 5 procenti kopprodukts, bet, pie pesimistiska scenārija, mīnus 3 procenti vēl arī 2010.gadā, tad tikai 2011.gadā mēs izejam uz 0,5 procentu pozitīvu scenāriju. Tāpēc labāk šoreiz orientēsimies uz pesimistisku, nevis uz optimistisku lietu. Tāpēc man jāsaka tā, ka attiecībā uz izdevumu daļu mēs ieplānojām 2,5 procentu deficītu. Kopā ar jums mēs ar to nācām klajā.

Tagad, lai mēs varētu panākt 4,5 procentu deficītu vai, precīzāk izsakoties, – 4,9 procentu deficītu, mums nāksies samazināt izdevumus tuvu pie 700 miljoniem, bet ienākumus – tuvu pie 300 miljoniem. Tas kopā ir viens miljards. Nav ko sevi mānīt! Mums nav nekādas citas iespējas 2009.gadā panākt šādu deficītu, kurš strauji samazinās, bet 2011.gadā pie šīs programmas izpildes tas kļūs par nulli. Bet tad, lūk, tas nozīmē, ka mēs veicam visus šos smagos pasākumus. Lai jums būtu pilnīga skaidrība, mēs no 2,5 procentu liela deficīta nonākam pie 4,9 procentu deficīta.

Ja mēs runājam par ieņēmumu daļu, tad… Es vispirms pabeigšu par izdevumu daļu…

Viens no atbalsta nosacījumiem ir tāds, uz kuru mēs ietaupīt vairs nevarēsim, kaut gan, es neslēpšu, valdībai bija šī doma – pēc iespējas mazāk un mazāk aiztikt atlīdzību, atalgojumu cilvēkiem pēc principa... pēc iespējas mazāk atbrīvot šos cilvēkus, jo pašreizējā situācijā… Mēs neesam krīzē šodien… Šodien katrs saņem savu algu, liela daļa, starp citu, pirms 1.novembra ir saņēmuši prēmijas, un nevienā no valstī strādājošajām pašvaldībām... strādājošajām struktūrām krīzes nav. Tas, cik strauji ir mainījusies dienas kārtība apmēram četru mēnešu laikā, kad mēs runājām par ļoti augsto inflāciju un par to, ka mums ir jāved strādnieki iekšā... Mēs trīs mēnešu laikā esam pilnīgi mainījuši dienas kārtību. Mums inflācija vairs nav galvenais jautājums, mums darbaspēka ievešana vairs nav galvenais jautājums, bet mums ir citi jautājumi. Mums jautājums ir bezdarba pieaugums, nevis inflācija, arī straujais kopprodukta samazinājums...

Nu tad, lūk, pie šādām straujām ekonomikas izmaiņām mūsu izvēle ir šāda. Mēs vēlējāmies ietaupīt uz atlīdzības samazinājuma rēķina, neapgūstot visu Eiropas Savienības fondu 2009.gadā un tādā ziņā izdarot mazāku spiedienu uz tiem cilvēkiem, kuriem nule kā iesaldē algu. Taču šāds nosacījums nav izpildāms, jo kopējā programma nepieļauj šādu situāciju, tāpēc ka viena no struktūrām, kura ir izteikusi vēlmi atbalstīt Latviju šādā ekonomikas straujā izmaiņā un uzdevumu pārfinansēšanā, kategoriski pieprasa – un tai ir taisnība –, lai Eiropas nauda tiktu apgūta pilnībā. Līdz ar to šis postenis vairs nav taupīšanas objekts, un visus 800 miljonus mums nāksies apgūt. Tāpēc, ja tas ir tā, mums nav iespējas izdarīt to, ko mēs bijām plānojuši darīt, lai kaut cik mazinātu iespaidu uz cilvēku atalgojumu. Mēs to izdarīt nevaram!

Ja mēs runājam par izdevumu daļu, tad man vēl ir jāsaka tā: ir divas grupas, par kurām mēs īpaši runājām arī jau iepriekš… Tie ir valstī strādājošie… tie ir skolotāji un ārsti, kuriem tiek piemērota cita sistēma. Un, ņemot vērā to, cik liela nozīme ir šīm divām profesijām, mēs tomēr panācām, ka programmā ir īpaša atalgojuma politika šīm divām grupām.

Attiecībā uz skolotājiem šeit ir izmaiņas, kas ir saistītas nevis ar 15 procentu samazinājumu... Nē, šāda samazinājuma skolotājiem nebūs, bet ir vesela virkne papildu piemaksu, kas no 1.janvāra netiks izmaksātas. Ir arī vesela virkne tā saucamo ietaupīto slodžu līdz 5 procentiem, kas tiks ietaupītas, un skolotājiem galvenā reforma atlīdzības un skaita ziņā acīmredzot notiks septembrī, kura tāpat būtu notikusi, ja šī krīze, teiksim, mums nebūtu tuvojusies un nebūtu notikušas šīs te straujās izmaiņas. Un tas nozīmē, ka es varu no šīs tribīnes teikt, ka skolotāji algas samazinājumu tādā veidā, kā tā mazināsies citiem valsts pārvaldē strādājošiem... ka viņi neizjutīs tik smagi šo triecienu.

Kas attiecas uz veselības aprūpē strādājošajiem. Veselības aprūpes sistēmai netiks samazināts finansējums. Mēs nevarējām atrast nevienu posteni, ko varētu samazināt veselības aprūpē, jo mēs esam pēdējā vietā attiecībā uz kopproduktu, kas piešķirts cilvēku veselības aprūpei, un tie ir 2,8 procenti, ja mēs runājam par to, ko valsts tai sniedz. Tāpēc šajā postenī mēs pierādījām, ka mums nav iespējas ietaupīt nevienā variantā.

Tiesa gan, ņemot vērā to, ka gan slimnīcas, gan arī citu pakalpojumu sniedzēji tomēr ir akciju sabiedrības vai SIA, kuru īpašnieki ir valsts vai pašvaldības, visiem pilnvarniekiem ir uzdots sasaukt akcionāru sapulces un nevis lineāri samazināt algas vai atlīdzību, bet samazināt atlīdzības fondu kopumā… Kā viņi to dara – to lemj attiecīgo akciju sabiedrību valdes, atskaitoties akciju sabiedrības akciju turētājiem.

Esošajā situācijā, runājot par lielajiem mērķiem, šajā programmā viens no būtiskākajiem mērķiem… pats pamatmērķis, kāpēc mēs ejam uz šādiem ļoti nopietniem, es gribētu teikt, samazinājumiem, kas principā ir unikāli, – un to atzīst arī starptautiskās institūcijas... jo šādu kritumu, kas ir 7 procenti divos gados, kopproduktā ir ļoti grūti divos vai trijos gados nokupēt ar ieņēmumu un izdevumu izmaiņām. Tomēr man ir jāsaka tā, ka pats pamatmērķis šeit ir ievērots, un pirmais mērķis ir absolūta lata kursa pret eiro stabilitāte un lata kursa maiņas saglabāšana, tāda, kāda ir noteikta līgumā ar Eiropas Centrālo banku un mūsu banku. Bez diskusijām. Tāpat arī 2012.gads kā mērķa gads eiro ieviešanai…

Runājot par ieņēmumu daļu, man ir ļoti svarīgi pateikt vairākas lietas, par kurām, kā es paredzu, šeit būs ļoti liela kritika. Runājot par nodokļiem, ir tikai divas iespējas: vai nu jūs palielināt tiešos nodokļus, vai netiešos nodokļus. Atcerēsimies… Tad, kad patēriņš bija ļoti straujš un mazumtirdzniecības apgrozījums gadā mainījās par 30 un vairāk procentiem, kad privātais patēriņš pieauga vairāk nekā 20 procentu gads pret gadu… jā, neapšaubāmi, tas varbūt bija tas laiks, kad vajadzēja ieviest paaugstinātu PVN uz šo patēriņu. Taču atcerēsimies, kāda bija inflācija tajā laikā! Es nezinu, vai deputāti būtu atbalstījuši paaugstinātas PVN likmes ieviešanu tajā laikā, kad pati cenu dārdzība precēm auga vairākkārt – par 17, 18, 20 un vairāk procentiem tā auga pārtikas precēm. Baidos, ka ar atpakaļejošu datumu varbūt esam visi drosmīgi, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka liekais vairākums pat nebūtu gatavs runāt par šo lietu.

Pēc politiskās loģikas un ekonomiskās loģikas, tad, kad samazinās ekonomikas attīstības temps, nodokļi vai nu jātur uz vietas, vai jāsamazina. Tad, kad ekonomikas attīstības temps pieaug, nodokļi ir vai nu jāpaaugstina, vai jāaptur.

Skaidrs, ka tas viennozīmīgi attiecas uz tiešajiem nodokļiem, un to mēs šeit arī īstenojam ar savu piedāvājumu. Tas ir neapstrīdami. Attiecībā uz patēriņa nodokļiem tam ir īpaša jēga.

Patēriņa nodokļi ir divi – pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis.

Pievienotās vērtības nodoklis. Kāpēc valdība nāk ar šīs likmes palielinājumu? Eiropā ir konkrēti piemēri, kas ir faktiski pierādījuši, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņa nostabilizē budžetu. Vācija nupat, pirms diviem gadiem, izmainīja pievienoto vērtību par trim procentpunktiem un no negatīva budžeta iegāja pozitīvā budžetā. Viena no retajām valstīm Eiropā, kam ir pozitīva budžeta bilance. Tas, protams, maksā, bet darīt tur neko nevar. Attiecībā uz PVN likmēm dažādām preču grupām viens no valdības soļiem, kas nebija vienkārši paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, bija saistīts ar šādu loģiku. Mēs ejam inflācijas samazināšanas… mēs esam patlaban inflācijas, dzīves dārdzības samazināšanas etapā, un, ja mēs precei, kas samazinās pēc savas vērtības, palielinām pievienoto vērtību, absolūtās vērtības ziņā šī prece būs lētāka nekā pirms trim mēnešiem ar mazāku PVN likmi. Tad tas nozīmē, ka izslēdz karteļu vienošanos, pret ko valdība ļoti nesaudzīgi cīnīsies. Un mēģinājumi mākslīgi vienoties par cenu paaugstināšanu… Mēs uzskatām, ka, neskatoties arī uz to, ka 3 procentus pieliek PVN klāt, mēs neieraudzīsim strauju cenu kāpumu produkcijai, kas tika piedāvāta konkurētspējīgā tirgū.

Cita lieta ir ar monopolprecēm. Tāpēc šajā programmā ir iestrādāta pazemināta pievienotā vērtība – nevis 21 procents, bet 10 procenti (tur ir 5 procentu pielikums). Tās ir tādas lietas, kas, neapšaubāmi, pirmkārt, ir monopolpiedāvājums un, otrkārt, sāpīgākais. Kā jūs to labi redzat, tās ir ieliktas likumā. Tās ir: siltums, elektrība, zāles, publiskais transports un zīdaiņu pārtika. Mēs nevarējām paplašināt citas grupas arī fiskālu iemeslu dēļ. Pie kam mums neizdevās pierādīt, ka arī… nevaram pierādīt mūsu un arī, teiksim, starptautiskajām finanšu organizācijām, ka arī tādos konkurētspējīgos piegādājumos kā grāmatu ražošana un tirdzniecība, kā viesnīcu pakalpojumi, kuriem ir brīvs, konkurējošs tirgus, ir iespējams piemērot to pazemināto likmi, ko parasti piemēro monopolpakalpojumu piedāvājumu rezultātā. Pie kam, runājot par viesnīcām, valdība noklausījās, protams, ļoti asos protestos. Es varu teikt tikai to, ka drīzāk jau nu viesnīcu pakalpojumu apjoms būs atkarīgs no tā, kāds būs dzīves līmenis un pirktspēja tiem cilvēkiem, kas ierodas šajās viesnīcās. Un tas ir mazāk saistīts ar to dzīves līmeni un pirktspēju, kas ir tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šeit. Un mēs ar jums viesnīcās nedzīvojam. Lielākoties tas būs atkarīgs no citu valstu tūristiem, kas šeit ieradīsies, un viņu dzīves līmeņa. Un es nedomāju, ka pievienotās vērtības pie­augums, kurā viesnīcas ielika iekšā ne tikai tīros viesnīcu pakalpojumus, saņemot PVN priekšnodokli, bet ielika iekšā arī veselu virkni pakalpojumu (ēdināšanas un citus pakalpojumus), būs tas, kas šo biznesu izjauks. Pie kam man jāsaka viena lieta, cienījamie deputāti, jūsu zināšanai – visas tās nozares, kas ir ar pazemināto likmi, saņem no valsts budžeta tiešās dotācijas. Pirmajā pusgadā viesnīcu bizness no visu citu nodokļu maksātāju naudas saņem vairāk nekā 5 miljonus latu.

Ziniet, man ir grūti iedomāties, ka pietiekami grūtās finansiālās situācijās nodokļu maksātāji no savas naudas uztur zināmu daļu biznesa. Nedomāju, ka tas ir pareizais ceļš.

Es pilnīgi saprotu šos biznesa īpašniekus un organizētājus. Es saprotu viņu protestus, bet tas nav tas veids, kas mums šajos apstākļos, pēc manas pārliecības, ir pats pirmais, ko mēs varam piemērot līdzīgām lietām kā zālēm, kā elektrībai un siltumam; tās ir nesalīdzināmas lietas, no cilvēku sociālā atbalsta viedokļa.

Kas attiecas uz veselu virkni citu prasību, īpašs gadījums šeit ir prese.

Cienījamie kolēģi! Tad, kad mēs runājam par Latvijas valdības pieņemtajiem mēriem, nedaudz atkāpšos atpakaļ... Tagad, kad mēs varam pārmest Latvijas valdībai, ka tā no 5 procentiem paaugstina pievienotās vērtības nodokli uz 10 procentiem, es vienkārši lūgšu jūs iepazīties ar Igaunijas valdības politiku: tur no 2008.gada 1.janvāra maksimāli palielināja likmi komunālajiem pakalpojumiem, elektrībai un siltumam, kā arī benzīnam un degvielai pie daudz citādākas cenu struktūras. Tas nozīmē, ka ne tikai mēs vienīgie ejam šo ceļu, ņemot vērā to, kāda ir situācija ekonomikā. Arī Lietuvas valdības jaunā programma sevī ietver ne tikai PVN palielinājumu, bet arī vēl daudz smagāku lietu, jo atšķirībā no mums Lietuvā vēl ilgi pastāvēja pazeminātā likme pārtikas produktiem. Un tagad tās valdībai būs jāsper soļi, kas mūsu valdībai nav jādara. Tas ir ļoti sāpīgi, ka jūs pazemināto likmi pārtikas produktiem esat spiesti palielināt atpakaļ uz pamatlikmi.

Jā, tās ir mūsu kaimiņu problēmas. Un jāsaka uzreiz: ja mēs šo programmu neīstenosim, tas atstās graujošu iespaidu ne tikai uz mūsu ekonomiku, bet arī uz to valstu ekonomiku, kuras ir mums apkārt un kuras ir mūsu produkcijas galvenās noņēmējas un arī preču eksportētājas uz šejieni. Tā ka mūsu atbildība ir ne tikai Latvijā, mūsu atbildība ir arī reģionāla atbildība.

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums nav valdības jautājums. Šis jautājums ir plašāks. Tas ir nopietnāks. Par to teica Valsts prezidents.

Es domāju, ka mums būs laiks analizēt, kāpēc tik straujas izmaiņas piedzīvojām tieši mēs. Vai mēs esam pirmie? Vai pēc mums šīs izmaiņas būs arī citiem?

Taču viens ir skaidrs. Tā informācija, kādu es esmu ieguvis no starptautiskajām institūcijām, nopietnām starptautiskām institūcijām, ir sekojoša. Uz mums skatās ļoti daudzi. Uz mums skatās Eiropas Savienība, NATO. Uz mums skatās ļoti daudzas institūcijas. Un, ja mēs par to nelasām katru dienu avīzēs un starptautiskos žurnālos, tad tas vēl nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka mēs varam bezatbildīgi izturēties pret šo situāciju.

Un tāpēc es varu izteikt tikai vienu lūgumu: pieņemot visnežēlīgāko kritiku un, protams, uzņemoties atbildību, es tomēr aicinu deputātus pieņemt valstiskus lēmumus, šo programmu atbalstot.

Kas attiecas uz pēcetapiem šīs problēmas risināšanā, uz kontroli, šo līdzekli… Es tagad nerunāju par līdzekļiem, kurus mēs varbūt aizņemsimies. Varbūt mums aizdos. Šeit absolūti nav ne mazāko valdības domu, ka mēs būtu pret to, ka šo kontroli paceltu daudz augstākā līmenī, piesaistot gan Latvijas Banku, gan attiecīgo institūciju, tajā skaitā arī Valsts kontroles struktūru, šo eventuālo, iespējamo līdzekļu izlietošanas kontrolē.

Taču pagaidām es teikšu tā: šie dokumenti un programma, ko mēs esam sagatavojuši, – tā nav biļete uz vilcienu, tā nav naudas saņemšanas kvīts. Tā ir tikai programma, uz ko mums jātiecas un ko mēs esam izdarījuši, lai mēs iespējami saņemtu šo atbalstu.

Noslēgumā es pateikšu tikai par trijiem atbalsta izlietošanas veidiem, ja mēs to saņemsim.

Ja mēs to nesaņemsim? Arī pie tādas programmas mēs strādājam. Taču es uzskatu, ka patlaban visi spēki būtu jāvelta tieši šai programmai. Protams, mēs nevaram paļauties tikai uz to, vai kādam būs līdzekļi, vai kāds varēs aizdot. Ja nevarēs, mums būs alternatīvs plāns, bet tad tas plāns būs pilnīgi citādāks un daudz smagāks, bet es negribētu patlaban jūs iepazīstināt ar šā plāna, tā teikt, finesēm. Kaut gan tie, kas zina ekonomiku, skaidri saprot, ko tas nozīmē.

Ko es gribu teikt noslēgumā? Pateikšu par divām lietām, par ko visu laiku šeit ir bijusi runa. Šeit ir vēl divi dokumenti par atalgojumiem. Es vēlreiz gribu atkārtot, ka runa ir par atlīdzības fondu, cienījamie deputāti! Tas nav tā, ka visiem samazina algu par 15 procentiem. Nē, te ir runa par atlīdzības fondu, par ko attiecīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu, par to pats atbildēdams. Tajā skaitā par visām piemaksām, prēmijām, papildu piemaksām un tā tālāk.

Un pirmais, kas būtu jāsamazina, ir redzams mūsu dokumentā, likumprojektā. Tas darbojas tikai 2009.gadā. Mēs ļoti rūpīgi esam skatījušies, lai mēs nepārkāptu Satversmi vai citus likumus. Es domāju, mēs pierādīsim, ka mēs to nedarām. Mums nav tiesību lauzt kolektīvos līgumus akciju sabiedrībās vai uzņēmējdarbības formās. To mēs nedarām! Bet mums kā akcionāriem, akcionāru pārstāvjiem valstī, ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci un prasīt samazināt atlīdzības fondu attiecīgā kolektīvā līguma ietvaros. Ja tas nenotiek, pārskatot kolektīvo līgumu, tad tas pamatā ir saistīts ar darbinieku skaita samazināšanu, nevis ar atlīdzības piespiedu samazināšanu. Tas ir viens.

Otrs. Runājot par lietām, kas saistītas ar šīs eventuālās naudas izmantošanu. Es domāju, ir par agru par to runāt. Un tomēr vienmēr es paredzu, ka nāks šeit cilvēki un teiks, ka mēs te runājam… Kāpēc mēs to visu darām? Mēs visu to darām tādēļ, lai pārvarētu šo krīzi, kuras vēl nav, bet kura būs. Un, ja mēs to darīsim apsteidzoši, tad, es domāju, mēs samazināsim šīs krīzes ziņu.

Un faktiski vajadzības mums ir tikai trīs: pirmā vajadzība ir saistīta ar to, ko es jums jau stāstīju, – tā ir kasu likviditāte, budžeta pakāpeniska samazināšana un pārfinansēšana ar mērķi pamazām šo kredītu atdot, pie reizes savus izdevumus attiecinot uz saviem ienākumiem. Uz saviem, nevis uz svešiem ienākumiem!

Otrā vajadzība – tā ir rezerve. Es pasvītroju – rezerve, nevis izdevumi banku sistēmai, kur mums ir citas saistības! Nav ne 1995.gads, ne 1998.gads. Jo mēs jau teicām, ka esam piedzīvojuši banku krīzi, kurā mēs vienkārši aiztaisījām bankas ciet. Un mēs šīs privātbankas neglābām.

Nu ir cita situācija! Mēs esam Eiropas Savienībā, ir citi kritēriji, ir citi pienākumi, kas mums ir saistoši ne tikai pret tiem cilvēkiem, kuri tur naudu bankās, bet arī pret bankām no Eiropas un citām valstīm, kas ir mūsu banku sistēmai aizdevušas. Mēs nevaram no tā norobežoties! Bet tā ir rezerve. Mēs tomēr ceram, ka banku sistēmu mēs nostabilizēsim, netērējot šo aizņemto naudu. Labākajā gadījumā tas varētu būt papildu depozīts, ko mēs atgūtu atpakaļ pret ķīlu.

I.Godmanis.

Un vēl trešā lieta, kas prasa atsevišķu analīzi. Tā ir pavisam cita lieta, ar ko tagad nodarbojas visas Eiropas valdības neatkarīgi no tā, lai arī kādas Eiropas regulas un Eiropas saistības būtu šinī brīdī. Tā ir visizmisīgākā metode, kā tieši atbalstīt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar ražošanu vai ar pakalpojumu sniegšanu situācijā, kad banku sistēma praktiski ir atteikusies to darīt.

Un šeit es jau vairākas reizes esmu teicis: šie līdzekļi ir konkrēti izlietojami mūsu eksporta atbalstam – kredītlīniju nodrošināšanai situācijā, kad nobremzējas maksājumi par mūsu produkciju ne tikai ārpus Eiropas Savienības, bet arī Eiropas Savienībā. Un te ir vesela virkne atbalsta sistēmu, kas faktiski simulē banku sistēmu Eiropas Savienības projektu apgūšanai. Es tomēr ceru, ka mums nebūs jānonāk līdz sistēmai, kad mums atliks aizstāt bankas vai izolēt tikai mūsu valsts banku. Es tomēr ceru, ka banku sistēma galu galā attapsies un iesaistīsies šīs ekonomikas, tā varētu teikt, dzīvības uzturēšanā vai, es ceru, pat atjaunošanā.

Taču mēs nevaram paļauties uz emocijām, tāpēc ka, neapšaubāmi, arī šis mērķis ir ārkārtīgi svarīgs.

Sirsnīgi pateicos par man doto iespēju uzstāties šeit.

Paldies jums, deputātu kungi! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt mūsu apstiprināto darba kārtību, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja komisijas vārdā parakstītu vēstuli ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un pirms sadaļas, kura mums tagad būtu jāskata saskaņā ar apstiprināto darba kārtību… tātad pirms sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” kā pirmo jautājumu iekļaut budžeta grozījumu likumprojektu paketes izskatīšanu pirmajā lasījumā, taču saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums jebkurā gadījumā par katra likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā ir jālemj atsevišķi.

Un tāpēc šis jautājums: vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka manis jau minētajā vietā, tātad pirms sadaļas par amatpersonu apstiprināšanu, ievēlēšanu un tā tālāk, tiek iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret to, ka tiek iekļauts darba kārtībā manis jau minētajā vietā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” skatīšanu pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Bāriņtiesu likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes komisijām”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Radio un televīzijas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Valsts kontroles likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Militārā dienesta likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputātam Leiškalnam ir iebildumi?... Lūdzu zvanu!

Deputāts Šadurskis grib runāt… Jā, balsošana laikam vēl nav sākusies...

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” grozījumiem darba kārtībā.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Jums ir piecas minūtes.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Nav nekādas nepieciešamības iekļaut likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”. Ja Saeima vēlas debatēt par likumu “Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” un lai šī vispārīgā likuma norma varētu konkurēt ar speciālā likuma normu, ar Augstskolu likuma normu par atlīdzību, tad man jums jāsaka, ka šeit nekādu kolīziju nav, jo Augstskolu likums par šiem jautājumiem nerunā. Līdz ar to nav nekādas vajadzības iekļaut Augstskolu likumu.

Otrkārt. Ja tomēr Augstskolu likumā tiks izdarīti šie grozījumi un ja šajā likumā noteikto mēnešalgu, prēmijas, piemaksas, kompensācijas, pabalstus un citus mantiskos labumus atlīdzības nozīmē 2009.gadā noteiks saskaņā ar īpašu likumu, tad man diemžēl jāsaka (un to varbūt valdība nav pamanījusi), ka mums ir arī privātās augstskolas. Un šeit gan, izdarot šādus grozījumus Augstskolu likumā, godātie kolēģi, jūs izdarāt ļoti īpatnēju darbību, jo tad nav skaidrs, kādā veidā tiek regulēts atalgojums privātajās augstskolās.

Tā ka, kolēģi, es pieļauju, ka, labu gribot, jūs risināt problēmu, kuras nav, bet radāt problēmu, kuras nebija pirms tam. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Labosim!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Šadurskim.

Vai kāds vēlas runāt “par”? Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 22, atturas – 14. Darba kārtība grozīta.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Valsts civildienesta likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Tiesu ekspertu likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā? (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: “Man ir!”) Šai gadījumā deputāti var iebilst. (No zāles: “Ir!”)

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Es saprotu, ka deputāts Kārlis Šadurskis arī gribēs runāt. Viens var runāt “par”, viens – “pret”.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dāmas un kungi! Man jāteic, ka Ministru prezidents jau pēc tam, kad atbildīgā komisija bija izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķīrusi tam steidzamību, atsauca šo likumprojektu. Mēs veicām komisijā aptauju un piekritām Ministru prezidenta ierosinājumam šo likumprojektu no paketes atsaukt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Šadurskis vēlas vēl kaut ko piebilst? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Nē, paldies!”) Nē. Līdz ar to likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” netiek iekļauts Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un tiek izņemts no budžeta grozījumu likumprojektu paketes.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Publisko aģentūru likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Tiesībsarga likumā” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Un vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Līdz ar to, godātie kolēģi, sāksim skatīt nupat apstiprināto darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

Pirms Leiškalna kungs sāk runāt, es vēlētos atgādināt: ja, izskatot gan budžeta likumprojektu paketi, gan arī budžeta grozījumu likumprojektu paketi, ir jābalso par steidzamību, vispirms tiek balsots par steidzamību, pēc tam ir pieļaujamas debates par visu likumprojektu paketi kopumā. Un savukārt pēc tam tiek balsots par katru likumprojektu atsevišķi.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, dāmas un kungi! Paldies, priekšsēdētāja kungs un viss Augstais Prezidij! Atbildīgā komisija vairāku dienu laikā ir saņēmusi un šodien oficiāli nodod Saeimai grozījumus valsts budžetā 2009.gadam ar visu 39 likumprojektu paketi, no kuriem mūsu darbības rezultātā ir palikuši 38.

Jāteic, ka atbildīgā komisija ar valdības sagatavotajiem materiāliem neoficiāli sāka strādāt jau vakar, kā rezultātā četru likumprojektu vietā valdībai nācās iesniegt atbildīgajai komisijai vēl 34 likumprojektus, jo mums bija diezgan nopietnas iebildes pret darba kārtības 4.punktu – likumprojektu “Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”.

Atbildīgā komisija ir izskatījusi visus likumprojektus, norādījusi uz vairākām tehniskām un gramatiskām kļūdām, kuras neapšaubāmi varēja rasties, šādā steigā sagatavojot budžeta paketi.

Atbildīgā komisija jau ir ķērusies pie labojumiem, kas tiks iestrādāti starp pirmo un otro lasījumu, kur priekšlikumu iesniegšanas termiņš gan būs ārkārtīgi īss.

Līdz ar to atbildīgās komisijas vārdā es aicinu noteikt steidzamību visiem šajā paketē iekļautajiem likumprojektiem. Bet acīmredzot mums par katra likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā jābalso atsevišķi.

Tātad aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs.

Jā, godājamie kolēģi! Kā jūs zināt, vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” steidzamības piešķiršanu. Debatēs ir pieteikušies seši deputāti.

Pirmā ir Kalnietes kundze. Vai jūs vēlaties runāt par steidzamību? Nē.

Es saprotu, ka visi deputāti, kas ir pieteikušies debatēs, vēlas runāt par likumprojektu paketi, nevis par steidzamības piešķiršanu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies, kolēģi!

Otrs likumprojekts, kuram atbildīgā komisija prasa steidzamību, ir “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies, kolēģi!

Komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Atbildīgā komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisijas vārdā aicinu jūs atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos kolēģiem.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā aicinu balsot par steidzamību likumprojektam “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija aicina atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījums Prokuratūras likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Nacionālās drošības likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Nacionālās drošības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījums Bāriņtiesu likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Bāriņtiesu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Par steidzamu komisija lūdz atzīt arī likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Radio un televīzijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Valsts kontroles likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts kontroles likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Komisijas vārdā aicinu jūs noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Militārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Militārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī Šadurska kunga pieminētajam un komisijā jau rūpīgi skatītajam likumprojektam “Grozījums Augstskolu likumā” lūdzam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Augstskolu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos.

Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Valsts civildienesta likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts civildienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Steidzamību komisija prasa arī likumprojektam “Grozījums Tiesu ekspertu likumā”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Tiesu ekspertu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamības režīmu likumprojektam “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Lūdzu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Publisko aģentūru likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Publisko aģentūru likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Lūdzam noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Tiesībsarga likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Tiesībsarga likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies. Te nu nāk pats pīrāgs. Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Dārgie draugi! Aicinu jūs atbalstīt par steidzamu noteikto likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Jā. Sākam debates.

Pirmajam debatēs vārds finanšu ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministri! Deputāti! Es uzreiz vēlos likt uzsvaru uz galveno jautājumu. Šodien valdība Saeimai iesniedza priekšlikumu, kuram ir nepārvērtējama nozīme tautsaimniecības attīstībā.

Es aicinu atbalstīt Valsts ekonomikas stabilizācijas programmu, ko Finanšu ministrija ir izveidojusi kopā ar Latvijas un starptautiskajiem sadarbības partneriem.

Šis Ministru kabineta akceptētais dokuments paredz virkni nopietnu pasākumu.

Svarīgākais – tuvāko divu gadu laikā mums jāspēj nodrošināt budžeta deficīta samazinājumu, jāspēj konsekventi izpildīt citus Māstrihtas kritērijus, lai laikus sagatavotos eiro ieviešanai. Mēs intensīvi, tas ir, 24 stundu režīmā, runājam ar starptautisko finanšu institūciju pārstāvjiem par iespējamo palīdzību mūsu valsts ekonomikai. Esmu gandarīts par vakardienas tikšanos Stokholmā, kur programma tika ļoti labi novērtēta Ziemeļvalstu finanšu ministru vidū. Īpaši pateicīgs esmu Zviedrijas kolēģim Borga kungam par konstruktīvo un mērķtiecīgo dialogu. Programmu nepieciešams neatliekami īstenot, lai savu budžetu un valsts finanšu sistēmu mēs spētu saglabāt vadāmu un attīstāmu arī kopumā.

Plānojot virkni saskaņotu pasākumu, valdība ir cēlusi gan nodokļus patēriņam, gan akcīzi degvielai un alkoholam. Vienlaikus ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Mani kā ikvienu valdības ministru dziļi un personīgi uzrunā tas, ka atlīdzības apjoms valsts pārvaldē tūlīt būs jāsamazina par 15 procentiem. Šis lēmums vienlīdz skar visus valsts pārvaldē strādājošos un tos, kas tiek finansēti no budžeta. Pēc mana priekšlikuma par 15 procentiem tiks samazinātas arī ministru algas. Un šodien es to aicinu darīt arī visus pārējos. Tajā skaitā Saeimas deputātus, Valsts prezidentu un arī Latvijas Bankas prezidentu, kura likumu mēs šodien neskatīsim.

Laikā, kad visiem valsts iedzīvotājiem krītas ienākumi, mums jāspēj izturēties citam pret citu ar lielāku cieņu un arī ar izpratni. Cilvēki, kuri jau ir atbrīvoti no darba valsts pārvaldē un, iespējams, vēl būs jāatbrīvo, nav tikai statistiskas štata vietas. Tie ir dzīvi cilvēki. Ar ģimenēm, cerībām un ar iecerēm. Par viņiem domājot, es aicinu katru amatpersonu bremzēt inerci izmantot valsts līdzekļus, sākot ar nevajadzīgām sarunām pa tālruni, līdz pieņemšanām un svinībām par valsts naudu. Tas šobrīd nav pieņemami.

Es aicinu uz izpratni visus – gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus. Valdības politika patlaban daudziem šķiet kritizējama. Un kā demokrātiskas valsts ministrs es to pieņemu. Man pašam pietiks spēka izturēt arī nepamatotus apmelojumus un arī ņirgas. Un jūs beigu beigās mani pazīstat. Savukārt jaunums ir tas, ka tik daudz labu vārdu un izturības vēlējumu kā šajās dienās no vienkāršiem pretimnācējiem es dzīvē vēl neesmu dzirdējis. Esmu pateicīgs savai komandai. Viņi ir aizmirsuši vārdus “pārslodze”, “virsstundu apmaksa”. Viņi zina vārdu “atbildība”. Valdība šodien ir stipri monolītāka nekā pirms dažiem mēnešiem. Tas vairs nav jāpierāda. Negaidītie sarežģījumi ir parādījuši cilvēku lielumu. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies finanšu ministram Atim Slakterim.

Godātie kolēģi! Kā zināms, skatot likumprojektus pirmajā lasījumā, debašu laiks ir 15 minūtes. Mums līdz pārtraukumam ir sešas minūtes. Vai Kalnietes kundze iekļausies šajā laikā? (Starpsaucieni no zāles.) Tādā gadījumā man ir priekšlikums tagad iet pārtraukumā un turpināt debates pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis, Artis Kampars, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Dzintars Rasnačs… (No zāles: “Ir!”), Jānis Reirs, Staņislavs Šķesters.

Paldies visiem.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.10.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz 13.30.

Vārds paziņojumam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc trim minūtēm notiks komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Tiekamies pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Varbūt var atkārtot zvanu vēl vienu reizi, jo kolēģi vēl ir kaut kur ceļā…

Es atgādinu, ka mēs sākam debates par budžeta grozījumu likumprojektu paketi.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie daži valdības locekļi, kas tomēr ir izturējuši un šeit palikuši.

Es vēlētos teikt to valdības locekļiem. “Pilsoniskā Savienība” šo vienošanos atbalstīs nevis kā uzticības balsojumu valdībai, jo mēs neuzticamies jums, bet mēs šo paketi atbalstīsim tāpēc, ka ar šo balsojumu izšķiras, vai mūsu valsts pēc dažiem mēnešiem vēl būs maksātspējīga un tātad vai mūsu valsts vispār pastāvēs, vai mēs arī iesim ar ubaga tarbu meklēt kādus citus aizdevējus un droši vien tepat aiz mūsu robežas austrumos – tur, kur ir dižās Krievijas tāles.

Tas ir ļoti smags un grūts lēmums. Tas ir vēsturisks lēmums, kuru es pielīdzinātu tādiem, kādi bija jāpieņem 1993.gadā, kad galu galā bija jāizšķiras, vai mēs apstiprinām līgumu ar Krievijas Federāciju par tās karaspēka izvešanu, neskatoties uz tiem aizvainojošajiem un ierobežojošajiem noteikumiem, kas šajā līgumā bija ietverti. Un tāpat arī 1998.gadā tautas nobalsošanā izšķīrās, vai mēs atveram logus Pilsonības likumā, kas bija ļoti svarīgi, lai mēs varētu uzsākt pievienošanās sarunas Eiropas Savienībai – tātad lai mēs nonāktu vienotā drošības zonā un vairs nebūtu tajā pelēkajā joslā, kur iestiepjas Krievijas ietekme; vai mēs cīnāmies par to, lai saglabātu mūsu tiesības pašiem lemt par mūsu valsts un nācijas identitātei ļoti svarīgiem jautājumiem. Un tauta savā gudrībā tomēr izšķīrās par pievienošanos Eiropas Savienībai.

Un, kā laiks to ir parādījis, tas ir bijis pareizs lēmums.

Vēl es gribētu teikt, ka šajā ļoti grūtajā laikā milzīgs kārdinājums ir pārskaitīt visu to garo sarakstu ar neizdarībām, kļūdām, es lietošu gandrīz vai necenzētu vārdu no šīs tribīnes – arī cūcībām, kas ir pastrādātas kopš tā laika, kad šī valdošā koalīcija ir pārņēmusi atbildību par Latviju. Es to nedarīšu, jo domāju, ka nespēšu sacensties daiļrunībā ar visu to, kas jau ir pateikts un ko droši vien mēs vēl pateiksim. Tāpēc es arī uzskatu, ka šobrīd šis dalījums “pozīcija–opozīcija” ir kļuvis otršķirīgs, bet es negribētu piekrist tiem moralizētājiem no pozīcijas puses, kuri atļaujas teikt: “Mēs te tagad cīnāmies par to, lai glābtu valsti, bet jūs, opozīcija, jūs nedarāt neko!”

Ja mēs tiešām vēlamies kaut ko šajā valstī izdarīt, tad beidzot ir jāsaprot, ka dialogs neietver vienpusējas deklarācijas, bet ka tas ietver divpusēju sadarbību – arī starp pozīciju un opozīciju.

Mēs, “Pilsoniskā Savienība”, dziļi apzināmies, ka tā ir arī mūsu atbildība par šo balsojumu, neskatoties uz to, ka mēs neesam “ievārījuši” šo putru; par to, lai rīt, parīt, pēc diviem mēnešiem pensijas varētu izmaksāt, māmiņu algas varētu izmaksāt, sociālos pabalstus varētu izmaksāt. Ja valsts būs maksātnespējīga, tad vairs neviens neko nesaņems.

Mēs arī apzināmies to, ka mēs esam gatavi ierobežot savas algas, un es ar to gribu teikt – arī Saeimas deputātu algas, lai mēs varētu apliecināt šo savu sabiedrības solidaritātes principu pret tiem cilvēkiem, kuri šodien Latvijā dzīvo no sociālā atbalsta un pensiju fonda.

Kāpēc vēl mēs to atbalstām? Tāpēc, ka tā ir ļoti liela izšķiršanās par to, vai mēs paliekam Rietumu pasaulē un tātad pieņemam palīdzību no mūsu sabiedrotajiem vai arī, tāpat kā Īslande, vēršamies pie Krievijas, jo tā droši vien būs vienīgā, kura noziedos šos dažus miljardus, lai saglabātu savu ģeopolitisko ietekmi, un tad faktiski mūsu valsts un tautas liktenis mainīsies vēlreiz. Atcerieties, cik Īslande bija viena! Īslande nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Īslande bija viena līdz tam brīdim, līdz starptautiskā sabiedrība attapās, kāds ģeopolitiskais drauds ir šis Krievijas aizdevums.

Es vēlos uzsvērt arī to, ka “Pilsoniskā Savienība” strādā konstruktīvi. Tad, kad Valsts prezidents aicināja parakstīt vienošanos, kas droši vien tagad, šā gada vēsturē, ir iegājusi ar nosaukumu – Adventes vienošanās, mēs ļoti rūpīgi šo projektu izpētījām un ierosinājām vairākus būtiskus papildinājumus.

Pirmām kārtām mēs ierosinājām iekļaut tekstā nepieciešamību izveidot finanšu un stabilizācijas plāna īstenošanas uzraudzības padomi. Mēs arī uzsvērām, ka ir nepieciešams, lai KNAB vadītājs tiktu apstiprināts, Ministru prezidentam konsultējoties ar opozīciju, un lai tas saņemtu arī divas trešdaļas opozīcijas balsu, visas Saeimas atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi! Ļoti pareizi!”) Mēs arī uzsvērām, ka ir ļoti svarīgi, lai, šo plānu īstenojot, netiktu pārkāptas demokrātiskās vērtības un lai tiktu ievērotas demokrātiskās brīvības. Tas ir svarīgs princips, un es uzskatu, ka šīs ir morālas saistības, ko četru valdošo frakciju priekšsēdētāji, kas lika savu parakstu zem šā dokumenta, ir uzņēmušies. Un es arī ceru, ka uzraudzības padome, kuru liek izveidot vai nu Saeimai, vai Ministru kabinetam... ka mēs kopīgi varēsim izlemt, kā tas ir izdarāms.

Bez tam, iepazinušies ar ekonomikas stabilizācijas plāna konceptu, ar budžeta likumu paketi, mēs nevaram to neatbalstīt vairākos punktos tāpēc, ka tā atspoguļo “Pilsoniskās Savienības” ekonomisko programmu. Ļoti stingri mēs uzstājam uz to, lai Latvija pēc iespējas ātrāk pievienotos eirozonai. Un šis plāns paredz arī to, ka trīs gadu laikā Latvija būs atgriezusies tajā joslā, kur ir kvalifikācijas kritēriji, lai mēs varētu šo mērķi īstenot.

Mēs uzskatām, ka pensijas ir jāsaglabā un tās arī ir saglabātas. Tāpat ir saglabāta nacionālās valūtas vērtība. Lats nav vairs pakļauts devalvācijas briesmām.

Par uzraudzības padomi jau es teicu. Vēl mēs ierosinājām arī to, ka daudz lielāka valsts un pašvaldību uzņēmumu peļņa ir pārskaitāma budžetā. Arī šis princips šajā budžeta paketē ir ievērots.

Šodien visas ziņas ir drūmas, lai gan Adventes laikam vajadzētu būt gaišam, un tāpēc es gribētu mēģināt pateikt arī kaut ko pozitīvu. Daudz tā nav, bet, man liekas, tā vislabākā un lielākā ziņa šajā drūmajā laikā ir tā, ka lats netiks devalvēts. Tas nozīmē, ka arī algas, tās, kuras mēs brīvprātīgi šodien piekritīsim samazināt, nezaudēs vērtību. Vērtību nezaudēs arī pensijas un vērtību nezaudēs arī sociālie pabalsti. Bet arī tas ir svarīgi. Neaizmirsīsim par tiem 200 tūkstošiem cilvēku, kuri ir paņēmuši kredītus un kuriem šo kredītu atmaksā tas nebūs vairs tik nepanesams slogs. Citādi mēs būtu milzīga mājsaimniecības bankrota priekšā un valstij būtu jādomā, kā glābt šīs ģimenes no ķīlu verdzības bankās.

Un es vēlos arī uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir tas, ka tieši Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas uzstājības dēļ, bet ne jau mūsu valdības apņēmības dēļ Eiropas fonda nauda Latvijas ilgtspējīgai attīstībai tiks saglabāta. Un tā nu arī ir atbildība, kā valdība šo naudu, tās izmantošanu veicinās.

Es vēlos vēlreiz pateikt, ka mēs balsosim “par” šo paketi nevis tāpēc, ka mēs uzticētos valdībai. Gluži otrādi! Mēs valdībai neuzticamies un uzskatām, ka, tiklīdz šī pakete būs pieņemta, tā šai valdībai būs jāiet un tās vietā būs jāstājas profesionāliem cilvēkiem, kuri beidzot varēs garantēt to, ka Latvijas nauda, šī dārgi pirktā starptautiskā aizdevuma nauda, tiek ieguldīta valsts ilgtspējīgā attīstībā, uzņēmēju atbalstā un valsts konkurētspējas nodrošināšanā.

Šeit atkal un atkal katrs, kas runā no valdības locekļiem, atsaucas uz globālo krīzi. Tas ir tāds ļoti ērts glābšanās spilvens, lai valdība varētu noslēpt to, ka gadiem nekas nav darīts, lai mēs šādas eventuālas krīzes situācijā tomēr to nesagaidītu tādā katastrofālā stāvoklī, kādā mēs esam. Globālā krīze šodien skar visas valstis. Tomēr pašlaik ir tikai četras, kas ir klauvējušas pie Starptautiskā Valūtas fonda durvīm. Dažas acīmredzot tam gatavojas, bet pasaulē ir tuvu pie 200 valstīm. Un to nevajag aizmirst.

Un nu uzdosim jautājumu: kas tad ir atbildīgs par to, ka tas ir noticis? Protams, šis nav īstais brīdis runāt par to, kad cilvēki jau krīt bezdibenī. Tas nav brīdis, lai ķildotos un skaidrotu, kurš ir atbildīgs, jo sasitīsimies tā vai tā mēs visi.

Bet tad, kad mēs būsim šo krīzi pārvarējuši, tad gan šai tiesai ir jānāk. Tad sabiedrībai būs ļoti nopietni jāvērtē visu to cilvēku atbildība, kuri savu parakstu ir likuši zem dažnedažādajiem valdības lēmumiem, sākot no Kalvīša un beidzot ar Šleseru.

Kalvīša “treknie gadi” Latvijai maksājuši ļoti dārgi. Tāpat kā Šlesera “gāzi grīdā” politika.

Ko tad mēs atbalstīsim? Mēs atbalstīsim šo paketi, bet mēs iesniegsim savus priekšlikumus pirmām kārtām par PVN, mēs prasīsim pazemināt PVN likmi līdz 10 procentiem presei, grāmatām, veterinārajiem medikamentiem, viesnīcām. Mēs uzstāsim par uzraudzības padomes izveidošanu ne tikai ar labās gribas dokumentu, bet ar reālu normatīvo aktu.

Tāpat mēs arī ierosināsim grozīt likumus, papildinot likumu par atalgojumu un prasot pārtraukt vadības līgumus un turpmāk tos vairs neslēgt.

Nobeigumā es vēlētos vēlreiz pateikt, ka šī valdība ir jāmaina, jo nekādā gadījumā es tai neuzticētu apsaimniekot šo lielo Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un vairāku Ziemeļvalstu aizdevumu. Šis balsojums ir ļoti grūts, jo mums katram ir jāaizmirst savs personīgais aizvainojums (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”), savs politiskais aizvainojums. Pozīcijas deputātiem būtu jāiemācās nedaudz pazemības cilvēku priekšā un varbūt arī nedaudz cieņas pret opozīcijas deputātiem. Kamēr pozīcija skatīsies no sava ziloņkaula torņa virsotnes uz visu, kas notiek valstī, kamēr Godmanis būs vienīgais, kas zinās patiesos katastrofas mērogus, tikmēr nav nekādu cerību, ka kaut jel viens noticēs tam, ko šeit mums stāsta. Un es personīgi balsošu “par” tikai tāpēc, ka šo paketi nav sastādījusi mūsu valdība, bet tā ir izveidota ar kompetentu starptautisku organizāciju ekspertu zināšanām. Ja zem tās būtu finanšu ministra Slaktera un Ministru prezidenta Godmaņa paraksts un fonā nebūtu šo organizāciju, tad arī es šeit nestāvētu un nerunātu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es te pirms kādas nedēļas salīdzināju Godmaņa valdību ar tādu neveiksmīgu ugunsdzēsēju brigādi. Jūs atceraties. Man šodien nākas koriģēt savus izteicienus. Tā patiesībā nav vis ugunsdzēsēju, bet reketieru brigāde. Tā ir brigāde, kura tiem cilvēkiem, kas kaut ko iebilst, draud, kliedz uz viņiem, draud viņus atlaist, padzīt, un, protams, kronis visam ir vakardien Ministru prezidenta Godmaņa publiski paustais apgalvojums, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs ir idiots. Tā tas ir. (No zāles: “Tā viņš neteica! Tā viņš neteica!”) Tā tas ir, ka mūsu valdības vadītājs…

Sēdes vadītājs.

Lūdzu klusumu zālē!

A.Štokenbergs.

… lieto tieši tādu pašu leksiku, kādu lietotu kādas reketieru brigādes vadītājs. Pats fakts, ka valsts glābšanas plāns ir uz veselām astoņām lapām, protams, jau ir uzjautrinošs. Varbūt ne tik ļoti uzjautrinošs kā daža laba Godmaņa–Šlesera valdības ministru intervija. Bet tomēr.

Tas, ko pirms nedēļas mums te Godmanis stāstīja, bija apgalvojums, ka viņam jau tajā brīdī esot 12 lappušu plāns. Nu izskatās, ka vismaz trešā daļa problēmu, vismaz pēc Godmaņa domām, jau ir atrisinātas.

A.Štokenbergs.

Kas ir nepareizs šajā plānā? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Viss ir pareizi!”) Un te mums jārunā par ekonomikas lietām. Pirmām kārtām par ieņēmumu daļu. Godmanis un Šlesers dzīvo ilūzijās, ka likums var mainīt nodokļu ieņēmumus. Tas nav iespējams! Jūs varat mainīt nodokļu likmes, bet jūs nevarat ar likumu izmainīt nodokļu ieņēmumus. Nodokļu ieņēmumi nav atkarīgi no nodokļu likmes lieluma. Tie ir atkarīgi no apgrozījuma, no tās summas, kas tiek aplikta ar nodokli. Jūs varat uzlikt milzīgus nodokļus un neiekasēt nevienu latu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kauns!”) Kauns jums, Bērziņa kungs, bijušais premjer, ka jūs nezināt tik vienkāršas lietas!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu nesarunāties no tribīnes ar zāli!

A.Štokenbergs.

Ja mēs runājam par to, kas patiesībā var veicināt nodokļu ieņēmumus, – tās nav palielinātas nodokļu likmes. Vienīgais veids, kā palielināt ieņēmumus, ir stimulēt apgrozījumu, stimulēt eksportu. Tikai tad, ja Latvija eksportēs konkurētspējīgu produkciju, tikai tad, ja celsies saražoto preču apgrozījums, tikai tad budžets iegūs lielāku naudu kaut vai no darbaspēka nodokļiem un sociālajiem nodokļiem.

Ja mēs runājam par tiem priekšlikumiem, ko “Sabiedrība citai politikai” ir skaidrojusi Godmanim pēdējā pusgada laikā, vissvarīgākais no šiem priekšlikumiem šobrīd, lai saglabātu esošās nodokļu likmes medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, ir sekojošais: mēs vēlamies, lai tiktu ieviests ēku nodoklis, bet, ja to šī valdība nespēj izdarīt, tad tā varētu palielināt vismaz nekustamā īpašuma nodokli par 15 procentiem.

Protams, nedrīkst tikt aplikts ar nodokli ģimenes mājokļa minimums, kāds tas ir vidēji Eiropā.

Mēs ierosinām uzlikt dividenžu izmaksu nodokli jau ar 2009.gada 1.janvāri. Es pasvītroju – izmaksu nodokli! Uzņēmēji var atstāt uzņēmumā savas dividendes, un mēs to arī piedāvājam veicināt, lai tai peļņai, kas ir reinvestēta uzņēmumā, tiktu piemēroti uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi, jo tas ir veids, kā šajā grūtajā brīdī palīdzēt uzņēmumiem, kuriem nav iespēju saņemt kredītus bankās, lai nostiprinātu savus uzņēmumus un lai paplašinātu apgrozījumu.

Mēs esam ierosinājuši arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, darbaspēka nodokli, algas nodokli samazināt no 25 uz 20 procentiem tāpēc vien, ka tikai šāds samazinājums dod būtisku stimulu tam, ko es teicu, proti, uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, eksporta veicināšanai, kas ir vienīgā izeja Latvijai, lai vidējā termiņā pārvarētu tās ekonomiskās grūtības, kas šobrīd ir. Galu galā mēs esam teikuši arī tā: atsakieties no vadības līgumiem, atsakieties no tiem politiskajiem pilnvarniekiem, kuriem tiek tērēta valsts nauda!

Sarunai par vadības līgumiem vispār vajadzētu būt īpašai tēmai. Pirmām kārtām, es domāju, Godmaņa kungam, pirms viņš runā vispār par to, kā mājsaimniecībām savilkt jostas vēl vienu reizi, vajadzētu paskatīties savā degungalā, jo viņa biroja darbinieki saņem algās attiecīgi 47 tūkstošus un 42 tūkstošus latu gadā.

Īpaša epizode ir valdības otrdienas sēde, atklātajā valdības sēdē, pirms kuras e-portfelī tanī likumā, ko jūs taisāties te šodien apspriest, parādījās ieraksts – plānots neizmaksāt vadības līgumus. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi! Tā tam jābūt!”) Un tad notika tāda sīka blēdība. Šis ieraksts no likumprojekta pazuda. Tas pazuda! Bet tie sīkie blēži aizmirsa izņemt anotāciju, un te nu tā ir. Anotācija joprojām ir vecajā redakcijā, un tajā šie vadības līgumi ir pieminēti. Vienīgais jautājums: kurš ir tas blēdis? Vai tas ir Godmanis, kurš to uzdeva savam finanšu ministram Slakterim, vai tas bija Slakteris, kurš parakstījis šo likumu?

Vadības līgumi ir jāatceļ nekavējoties. Tie ir pretrunā ar Satversmi, tie ir netaisnīgi, tie ir ciniski attiecībā pret tiem simtiem tūkstošu mājsaimniecību, kurām būs grūtāk. Tad, kad visus šos priekšlikumus klāstīju valdības sēdē, es saņēmu Godmaņa atbildi, ka tas graujot tiesiskās paļāvības principu.

Atvainojiet, kāda ir tiesiskā paļāvība tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kurus skar šis algas samazinājums, ko mēs šodien piemērojam? Tiem tiesnešiem, visiem… medmāsām, policistiem – vienalga kam. Kāda viņiem ir tiesiskā paļāvība? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Labs jautājums!”)

Visbeidzot es gribētu ieviest skaidrību. Vakar kādam varbūt radās iespaids, ka Godmanim nepatīk miljonāri. Tas tā nav. Tur ir ļoti selektīva attieksme. Es domāju, ir vismaz viens miljonārs, kas Godmanim ļoti patīk, un tas ir Šlesers. Tas ir Šlesers, kas viņu izvilka no politiskās bedres, notrauca gružus un ielika par savu “gāzi grīdā” partijas priekšsēdētāju.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Kā nākamais debatēs runās deputāts Artis Pabriks.

(No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nerunā kā Štokenbergs!”)

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Kolēģi!

Mēs esam nonākuši ļoti grūtā situācijā, un, lai arī, cik es sapratu no premjera kunga izteikuma, mums pašreiz nav ekonomiskās krīzes, atļaujiet tam nepiekrist.

Es uzskatu, ka mums ir gan ekonomiskā krīze, gan diemžēl arī politiskā krīze, un šeit mēs redzam to, ka, esot šajā politiskajā krīzē un neticot cits citam, mēs neesam spējīgi arī atrisināt ekonomiskas dabas jautājumus.

Šeit pirms pāris stundām mūsu premjers Ivars Godmanis piedāvāja noslēgt stabilizācijas līgumu vai pieņemt stabilizācijas plānu mūsu ekonomikai. Man ir jāsaka “Sabiedrības citai politikai” vārdā, ka mēs nevaram pieņemt šādu ekonomiskās stabilizācijas līgumu (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kauns! Kauns!”), jo mums nav pašreiz jāstabilizē esošā netaisnība, mums drīzāk ir jāvienojas par… Mēs to sauktu par solidaritātes paktu. Tas nozīmē, ka mums nevajag darīt tā, kā tas notiek latviešiem pazīstamā filmā “Velna kalpi”, kur viens uz pleciem pāri peļķei nes baronu. Mēs visi esam pašreiz peļķē, un mums ir jāapiet šī netaisnība, un mums ir jāatrod taisnīgs risinājums. Taisnīgs risinājums nozīmē to, ka, beidzoties treknajiem gadiem… Šie treknie gadi ir pagājuši, bet treknie runči ir palikuši… Un tā ir tā lielākā problēma, jo mūsu sabiedrība kopumā, kā arī mūsu partija “Sabiedrība citai politikai” neredz, ka šis piedāvājums risināt ekonomiskās problēmas ir solidārs, taisnīgs un skar visus vienādi. Premjera kungs teica, ka viņa piedāvājumā netiek nekas atņemts maznodrošinātajiem. Atļaujiet tomēr tam nepiekrist, jo šāda ekonomiskā stabilizācijas plāna pieņemšana a priori vai pati par sevi sitīs vispirms pa vidusšķiras un visupirms pa maznodrošināto iedzīvotāju kabatām.

Kur mēs esam izdarījuši lietas nepareizi? Ja valdība grib pārvarēt ekonomisko krīzi, mums pirmām kārtām ir jāpārvar arī politiskā krīze. Un tas nozīmē parādīt, ka mēs solidāri šīs jostas savelkam. Mums saskaņā ar “Sabiedrības citai politikai” solidaritātes pakta piedāvājumu ir divi pamatpiedāvājumi.

Pirmais. Mums ir jārūpējas par tiem, kuriem būs šajā laikā visgrūtāk. Tie ir vidusšķira un maznodrošinātie.

Otrām kārtām mums ir jāatbalsta ar visiem spēkiem tie uzņēmēji, kas veicina eksportu, un tie uzņēmēji, kas mūs no šīs peļķes izvilks, kas izvilks Latvijas ratus ārā no šīs peļķes. Lai to izdarītu, mums pirmām kārtām ir jāparāda, ka arī valdība un valsts pārvalde ir gatava kaut ko mainīt solidāri.

Bet, ja mēs paskatāmies… Šeit jau “Sabiedrības citai politikai” pārstāvis Štokenbergs minēja to, ka vadības līgumi ir palikuši. Kāpēc tie ir palikuši? Ko mēs varam teikt par uzņēmumu padomēm? Man jāsaka tā: šajos apstākļos uzņēmumu padomēm beidzot jāaiziet uz neatgriešanos. Viņām ir jāpazūd no mūsu politiskās vides. Tās ir jāizslēdz! (Aplausi.)

Tālāk. Kas ir noticis ar valsts aģentūrām? Cik es zinu, pāri par 220. Kāpēc mēs turpinām tērēt līdzekļus šīm valsts aģentūrām?

Tālāk. Beigu beigās – pati valdība. Es kā bijušais ārlietu ministrs esmu saņēmis ziņas arī par budžetu, kāds ir mūsu Ārlietu ministrijā. Samazinot budžetu Ārlietu ministrijā par šo te piedāvājumu, mēs nonāksim līdz daudzu vēstniecību slēgšanai.

Es personīgi uzskatu, ka mums ir daudz vienkāršāk, daudz pareizāk un daudz taisnīgāk ilgtermiņa attīstības iemeslu dēļ, kā arī mūsu sabiedrības taisnīguma izpratnes dēļ slēgt ministrijas.

“Sabiedrība citai politikai” joprojām neatsauc savu vasarā izteikto prasību. Mēs šajā valstī varam iztikt ar kādām 11 ministrijām. Mums nav vajadzīga Sabiedrības integrācijas ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, E-lietu ministrija. Mēs varam apvienot virkni citu ministriju. Atbrīvosim šos ministrus no darba ar godu, lai viņiem nav jāaiziet ar kaunu! Mēs ne­sauksim vārdā tos ministrus, kuru demisiju mēs prasītu.

Bet vēl ko es gribu pateikt šajā sakarībā. Tīri politiski. Mēs neesam tas politiskais spēks, kas pašlaik grib šīs valdības demisiju. Mēs negribam, lai Godmanis atkāpjas. Mēs gribam, lai šī valdība beidzot saprot, ko nozīmē taisnīga pārvalde. Mēs gribam, lai šī valdība beidzot pieņem to, ko Latvijas sabiedrība vēlas. Aiztaisiet ciet padomes, atsakieties no vadības līgumiem, aiztaisiet ciet ministrijas, parādiet, ka jūs varat vadīt valsti tāpat, kā tas notiek citās Eiropas valstīs.

Šeit dažs labs iepriekšējais runātājs teica: “Ja mēs nepieņemsim šo Ekonomikas stabilizācijas līgumu, mēs nebūsim vairs Eiropā!” Ar mūsu valsts pārvaldi mēs vēl neesam Eiropā. Mēs vēl nemaz neesam nonākuši Eiropā.

Runājot vēl par ekonomiku. Es domāju, ir būtiski saprast to, ka mēs, protams, varam pateikt: “Nav paņemta nauda nost māmiņām!” Jo ko tu ņemsi – 8 latus mēnesī, kas nāk klāt? Bet nākamgad bezdarbs būs starp 10 un 25 procentiem atkarībā no reģiona. Ko tad darīs tās māmiņas, kuras gribēs iet strādāt un nopelnīt savām ģimenēm naudu? Kur viņas liks bērnus? Kas maksās par auklītēm? Kas pateiks, uz kuriem bērnudārziem tos bērnus sūtīt? Un beigu beigās – kādā darbā viņas ies? Līdz ar to atkal sitiens skars vidusšķiru un maznodrošinātos.

Beigu beigās “Sabiedrība citai politikai” tiešām pasaka atklāti: mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks Latvijā ieviest progresīvo nodokli. Un, ja kāds te klaigās un teiks, ka tā ir ļoti kreisa politika... Aizbrauciet… Aizbrauciet pie Eiropas konservatīvajām partijām, un tās jums pastāstīs, ka Eiropas Savienības… daudzas Eiropas Savienības konservatīvās partijas…

Rugātes kundzei es pateikšu individuāli pēc tam, kurās valstīs tas tā ir, ka atbalsta un ievieš progresīvo nodokli, jo progresīvais nodoklis netiek ieviests maznodrošinātajiem un vidusšķirai. (No zāles dep. A.Rugāte: “Es zinu! Es brīnos, ja jūs nezināt!”)

Mēs nevaram lielīties ar to, ka mums 25 procentu ienākuma nodoklis ir labs visiem. Dažam labam tas ir daudz un dažam labam – maz. Jautājums – no kurienes mēs sākam šo nodokli ieviest? Es domāju, ka tā robežšķirtne varētu būt, teiksim, 50 tūkstoši latu gadā. Un tā ir ļoti augsta robeža. Tā ir vēl rezerve ļoti tālā nākotnē.

Tāpat mēs domājam... “Sabiedrība citai politikai” uzsver, ka ne pašreizējos apstākļos, ne uz mūžu nebūsim populisti! Bet pašreizējos apstākļos mēs varam daudzām valsts amatpersonām ieviest atalgojuma griestus – kādus 1600 latus mēnesī. Kāpēc ne? Ja jau jāsavelk jostas, tad valsts administrācijai vispirms. Atkal atkārtoju – ministrijām jāiet, padomēm jāiet un tiem ministriem, kuru ministrijas nav vajadzīgas, arī ir jāiet. Ir pienācis laiks arī treknos runčus padarīt nedaudz liesākus. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runā deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Ir tādas reizes, kolēģi, kad ir vieglāk un arī prātīgāk peldēt pa straumi. Ir tādas reizes! Bet šī nav tā reize. Šobrīd valdība mūs faktiski biedē ar to, ka, ja mēs nepiekritīsim, tad sabruks viss – bezmaz vai sabruks mūsu valsts. Es tam neticu. Es uzskatu, ka šī ir viena no reizēm, kad deputātiem, tiem, kuri tieši saņēmuši vēlētāju mandātu viņus pārstāvēt, ir vienreiz jābeidz peldēt pa straumi, jāapstājas un jāiet pret straumi. Proti, šodien šis valdības tā saucamais plāns ir labākajā gadījumā nepārdomāts. Es domāju, drīzāk, faktiski tas ir pilnīgi aplams un brāķis. Un es skaidrošu – kāpēc.

Šobrīd mēs zinām, ka nodokļu ieņēmumi mazinās. Kāpēc mazinās nodokļu ieņēmumi valstī – mēs taču katrs to saprotam. Te ir tā, ka ir mazāka ekonomiskā aktivitāte, cilvēki pērk un pārdod, un ražo mazāk nekā agrāk.

Ko dara valdība, saprazdama, ka tās ieņēmumi mazinās? Tā piedāvā mums – Saeimai – pieņemt tādu likumu, ka mēs paaugstinām iedzīvotājiem nodokļus. Iedomāsimies to nabaga veikalnieku vai to ražotāju, Latvijas uzņēmumu, kurš redz, ka apgrozījums krītas, ka nepērk vairs viņa saražoto preci. Ko viņš šajā gadījumā dara? Vai viņš paceļ saražotās produkcijas cenu? Viņš nemūžam to neiedomājas darīt. Gluži pretēji! Lai palielinātu preču apgrozījumu, viņš pazeminās cenu un meklēs, kur var savā administratīvajā aparātā ietaupīt līdzekļus. To jau mūsu privātais sektors dara. Diemžēl ir sāpīgi, bet tas ir spiests to darīt. Valdība dara gluži pretējo. Tā laikā, kad krītas apgrozījums un krītas budžeta ieņēmumi, domā – un tā ir tā aplamā doma! –, ka, palielinot nodokļa likmi, palielināsies arī ieņēmumi. Bet es uzskatu un prognozēju, ka efekts būs pretējs – nevis palielināsies nodokļu ieņēmumi, bet, gluži pretēji, tiks veicināts vēl lielāks nodokļu ieņēmumu kritums. Jo notiks divas lietas vienlaikus. Viena ir tā, ka tie cilvēki, kuriem, paldies Dievam, joprojām ir darbs un kaut kāda naudiņa, to naudu uzkrās, baidīdamies par rītdienu, jo valdība mūs jau baida ik dienu. No otras puses, diemžēl mūsu valstī jau tā pastāvošā ēnu ekonomika, kura nav izskausta – un mēs zinām, ka tā nav līdz galam izskausta! – atkal pieaugs. Jo ir tas kārdinājums un tāda situācija, ka cilvēki būs spiesti meklēt, kā mazināt savus izdevumus, un viena daļa meklēs, ko darīt, apejot nodokļu sistēmu. Rezultātā mūsu valdība, iespējams, pēc trim mēnešiem nāks šajā pašā tribīnē ar citu plānu. Varbūt tā mēģinās palielināt likmes vēl vairāk vai arī būs nākusi pie prāta un teiks: ziniet, ir līdzīgi kā pirms gadiem, kad pacēla automašīnu reģistrācijas nodevu un kad visa tirdzniecība aizgāja uz kaimiņvalstīm. Tad pēc pāris mēnešiem bija jāatceļ šis nodokļa paaugstinājums. Un valdība būs spiesta atkal pēc trim mēnešiem atcelt to, ko šodien dara.

Ar vārdu sakot, tas mērķis, tā vajadzība visiem ir skaidra. Valstī tik tiešām budžeta ieņēmumi samazinās, jo ekonomiskā aktivitāte mazinās. Bet tas līdzeklis, ko piedāvā valdība, ir aplams un nepareizs. Mēs nedrīkstam atbalstīt nodokļu sloga palielinājumu mūsu valsts iedzīvotājiem.

Padomāsim vēl no viena viedokļa. Valdībai trūkst naudas, ģimenei trūkst naudas, un uzņēmumam trūkst naudas. Ko dara ģimene? Ģimene meklē, kur un kā vēl samazināt izdevumus. Ko uzņēmums dara? Uzņēmums meklē, kur un kā samazināt izdevumus. Ko valdība dara? Valdība grib uzlikt iedzīvotājiem lielāku nodokļu slogu, bet pareizi būtu to darbu, ko viņi šobrīd pēdīgi pēc trim vai četriem gadiem ir uzsākuši… faktiski atsākuši… vajadzētu mazināt valdības izdevumus, un tas būtu jādara līdz galam.

Vakardien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā augsti stāvoši ierēdņi no Finanšu ministrijas man un kolēģiem apgalvoja, ka, ja varētu – un varētu! – atrast vēl 300 miljonu latu ietaupījumu valdības kopējos izdevumos, tad nebūtu jāpaceļ neviens nodoklis ne par vienu procentpunktu vai procenta daļiņu. Tātad tas uzdevums mums kā Saeimai būtu noraidīt šo piedāvājumu. Valsts nesabruks vienā dienā, tas tā nenotiek. Mēs varam spiest valdību turpināt un pabeigt savu iesākto darbu, un nākt pie mums ar plānu, kā vēl ietaupīt 300 miljonus.

Es pilnībā piekrītu iepriekšējam runātājam, kas saka, ka mums to ministru un ministriju ir daudz par daudz, nekā būtu nepieciešams. Ja es nemaldos, Šveice… nu, var jau arī salīdzināt, jo tā ir mūsu valsts izmērā, bet iedzīvotāju gan tur ir vairāk… Ja nemaldos, viņi iztiek ar 7 valdības ministriem. Mums ir padsmit – gandrīz 20 ministri kopā. Šo samazinājumu mēs varētu izdarīt, ja tikai būtu tā griba.

Tātad šis risinājums, ko valdība piedāvā, ir neizdomāts, neapdomāts un pilnīgi aplams. Nevar būt tā, ka Eiropas Komisija un pārējā pasaule saka: “Kad mazinās ieņēmumi, pazeminiet likmes, stimulējot ekonomisko aktivitāti!”, bet mūsu valdība ir viena tā gudrā, kas saka: “Nē, nē, nē… Viss ir nepareizi!” Kā jau vienmēr, ekonomiskā teorija uz Latviju neattiecas, jo mēs, gluži pretēji, paaugstinot likmes, mēģināsim stimulēt ekonomisko aktivitāti. Tas ir aplami. Paaugstinot nodokļus, mēs apslāpēsim un apkarosim to ekonomisko aktivitāti, kura vēl pastāv. Un, ja valdība runā par to, ka grib atbalstīt uzņēmējus, tad to dara, samazinot nodokļu slogu. Ja valdība runā par to, ka grib palīdzēt iedzīvotājiem, tad to dara, pazeminot, nevis palielinot nodokļu slogu.

Tātad nevajag valdībai savas problēmas uzvelt uz visu valsts iedzīvotāju pleciem. Valdībai pašai ir jāuzņemas atbildība par saviem darbiem un arī nedarbiem. Tai vēl vairāk jāsamazina kopējie izdevumi, un starpība tagad ir 300 miljoni latu. Lai tā turpina strādāt un lai atgriežas pie mums tad, kad tai būs plāns, kā samazināt izdevumus vēl par 300 miljoniem. Bet necelsim šajos grūtajos ekonomiskajos laikos nodokļus, nostāsimies pret straumi – pret nodokļu paaugstinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ministri! Godājamais Godmaņa kungs!

Cienot jūsu darbaspējas, man tomēr jāsaka, ka jums ir arī spēja lietas pasniegt sev vēlamā gaisotnē un novelt atbildību no sevis uz Starptautisko Valūtas fondu un uz visiem iestāžu vadītājiem, kuriem nāksies parakstīt lēmumus par darbinieku atlaišanu.

Atzīstot, ka nacionālais stabilizācijas plāns ir absolūti nepieciešams, man ir jājautā: kādēļ jūs tik ļoti neieredzat Latvijas tautu? Starptautiskais Valūtas fonds prasīja mazināt budžeta deficītu, taču neprasīja samazināt iedzīvotāju algas par 15 procentiem. Tas no jūsu puses bija visvienkāršākais un ātrākais lēmums, kā mazināt deficītu.

Starptautiskais Valūtas fonds arī neprasīja ne māmiņu algu samazināšanu, ne lata devalvāciju, par ko bija runa. Bija tikai viena prasība – sabalansēt un savest kārtībā valsts budžetu. Visi konkrētie priekšlikumi, kas ielikti šajā plānā, ir nākuši no jums, jo jūs pats atzināt, ka pamatā jau šo dokumentu uzrakstījāt jūs.

Latvija ir viena no visnabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, taču jūs neviena vārda nesakāt par to, ka ir nepieciešams analizēt, kāpēc tad tik strauji pēdējos mēnešos samazinājušies ieņēmumi. Jūs savā runā sakāt, ka neapstrīdami ir jāceļ nodokļi, taču ne vārda nesakāt par to, ka ir jāstiprina KNAB funkcijas, ka ir fundamentāli jāmaina Valsts ieņēmumu dienesta darbs un personālijas. Ir jāpanāk godīga nodokļu maksāšana, vienlaikus atbalstot uzņēmējdarbību, jo uzņēmēji ir tie, kuri nodrošina valsts ieņēmumus. Budžeta deficītu var mazināt, arī apturot fundamentālo gadsimta celtņu celtniecību uz vienu gadu.

Desmit gadus nebija naudas otrās šķiras ceļiem, nu, iztiksim vēl kādu gadu… Nu, nebija sporta zāļu pagastos, nu, vēl gadu, divus gadus pacietīsimies… Cilvēki to sapratīs, ja jūs neķersieties pie viņu algām. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju skaita savus latus un santīmus no vienas algas līdz nākamajai.

Dažus vārdus, kas saistās ar veselību. Jau tagad pacientu līdzmaksājums ir visaugstākais Eiropas Savienībā, mums ir vissliktākā veselības aprūpe. To ir apstiprinājuši statistikas pētījumi. Vairāk nekā 35 procenti valsts iedzīvotāju neapmeklē ārstus naudas trūkuma dēļ. Godmaņa kungs, jūsu Ministru kabineta deklarācijā ir rakstīts, es citēju: “Rīkosimies tā, lai Latvijas iedzīvotāju veselība un veselības aprūpes sistēma pēc iespējas ātrāk tuvinātos Eiropai”. Citāta beigas. Laikam tas ir domāts tā, ka Latvijas iedzīvotāji izbrauks uz citām valstīm.

Jūsu 2009.gada budžets jau samazināja veselības aprūpes budžetu par 46 miljoniem latu, nekompensējot energoresursu cenu pieaugumu. Tagad jūs piedāvājat vēl noņemt 44 miljonus, vienlaikus palielinot akcīzes nodokli degvielai, kā arī palielinot PVN medikamentiem divas reizes – no 5 uz 10 procentiem – un medicīniskajai aparatūrai līdz 21 procentam. Tādējādi gultasdienas cenā 10 līdz 15 procentus sastāda maksājumi par medikamentiem, ko slimnīcas vairs nevarēs nopirkt. Aparatūra netiks iepirkta vispār, par kvalitatīvu pakalpojumu mēs ne tuvu nevaram runāt. Ar kompensējamiem medikamentiem esošā budžeta līdzekļu ietvarā – tiem, kuri ir simtprocentīgi un septiņdesmitpiecprocentīgi kompensējamie medikamenti –, jūs novedat valsti katastrofā. Samazinot kopējo maksājumu no IKP līdz 2,8 procentiem – tā vispār nav nekur Eiropā, nevienā valstī. Vienlaikus samazinās pirktspēja arī visslimākajai iedzīvotāju daļai, tas ir, pensionāriem.

Ja mēs runājam par to, ko jūs tālāk plānojat darīt... Jūs nepiedāvājat pilnīgi nekādu mehānismu šī iztrūkuma kompensācijai. Pirms nepilna mēneša Saeimas deputāti, ārsti, aicināja celt akcīzi alkoholam un tabakai, šo naudu novirzot veselības aprūpei. Koalīcija to kategoriski noraidīja. Tagad vienīgais Veselības ministrijas vārgais risinājuma mēģinājums ir šis noraidītais priekšlikums, kas tiek pasniegts tā, it kā būtu no jauna atrasta zelta ola. Veselības finansējums ir tādā stāvoklī, ka iedzīvotāji vienkārši veselības aprūpi šinī valstī vairs nevarēs saņemt, taču nevienam no jums nav ne dūšas, ne spēka, ne uzņēmības kāpt tribīnē un pateikt iedzīvotājiem: valdība atsakās finansēt šo nozari, pāriesim uz maksas medicīnu!

Varbūt vienkārši ir jāatgādina, ka cilvēki, kuri šajā valstī nejutīsies vajadzīgi un aizsargāti, no Latvijas aizbrauks. Un tā ir biļete aizbraukšanai.

Godmaņa kungs, jūs tikko teicāt, ka tā nav biļete. Tā ir biļete! Un tādēļ varbūt arī lidmašīnas ir Satiksmes ministrijas prioritāte.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Aleksandrs Mirskis.

A.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Tas, kas šodien notiek Saeimā, ir raksturojams ar vienu labu latviešu sakāmvārdu: “Štrunts par bitēm, ka tik medus!” Man ļoti gribas pajautāt premjerministra kungam: vai jūs esat nolēmis pilnībā likvidēt Latvijas biznesu (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: “Ak Dievs!”) vai arī jūs vienkārši nesaprotat, ko darāt? Mēs gaidījām no jums reālus problēmu risinājumus. Bet tā vietā jūs nolēmāt palielināt PVN. Kas gan sekos tālāk? Jūs novedīsiet līdz bankrotam pat tos, kas pēdējiem spēkiem vēl mēģina noturēties biznesā. Pēc pusgada nodokļus vispār nebūs kam maksāt.

Līdz šim es biju pārliecināts, ka runa var būt par PVN likmes samazināšanu un citiem nodokļu atvieglojumiem, tajā skaitā par peļņas nodokļa atcelšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Taču šobrīd rodas iespaids, ka valdība ir iecerējusi pielikt galīgo punktu Latvijas ekonomikai.

Godātie kolēģi! Tas, ko mums šodien piedāvā, ir vai nu visīstākais noziegums, vai provokācija. Es esmu pārliecināts, ka kādam ļoti gribas, lai tauta atkal izietu ielās.

Šodien latvieši un krievi ir tik vienoti kā vēl nekad. Un zināt, uz ko balstās šī vienotība? Uz naidu pret valdību! Iemesls tam ir tikai viens – dziļā krīze valstī. Tā ir jūsu vaina, Godmaņa kungs! Atveriet taču beidzot acis vaļā, kamēr vēl nav par vēlu!

Kolēģi! Mēs nedrīkstam balsot par PVN likmes izmaiņām, jo tas ir noziegums pret sabiedrību! Tauta mūs ienīdīs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu izsaukties: ak Dievs, cik daudz ir sarunāts un cik daudz vēl sarunāsim šajās pēdējās nedēļās un mēnešos gan laba, gan ļauna, un cik gan prieka ir par to, ka mums neveicas, kā Mirskis pašlaik to demonstrēja. Ļauna prieka. Jā, jā! Gan rūpju par to, kas notiek pie mums, Latvijā.

Un tad es gribu sacīt: vai mēs esam ne tikai dziedātāju tauta, bet arī runātāju tauta? Jo pēdējā laikā patiešām ir sarunāts ārkārtīgi daudz. Dzīres pie bagātīgi klātiem galdiem beigušās, to jau daudzi ir pateikuši. Esam ķezā. Protams. Vai varēja arī nebūt tik traki? Jā, protams, varēja. Par to šodien varbūt mazāk vajag runāt, bet tomēr. Kaut pieminēt. Mazāk bēdu, nelaimju būtu. Pieminēšu kaut vai vienu faktu.

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau 2005./2006.gadā nāca klajā ar ļoti labu sociāli ekonomisko programmu, ko bija izstrādājis eiroparlamentārietis Zīles kungs. Ļoti labu programmu! Ja tā būtu realizēta, tad budžetā nu vismaz viens miljards naudas būtu. Un, ja tas nebūtu izmētāts pēdējos treknajos gados pa labi, pa kreisi, tad mēs nebūtu šajā ķezā. Lūk, kas ir ļoti svarīgi! To der atcerēties šodien un iegaumēt.

Jā, esam smagi piezemējušies, paklupuši, sasitušies sāpīgi. Un tagad meklējam piecelšanos. Kā piecelties? Cik ātri? Cik sāpīgi? Lūk, jautājums! Un par to, es gribētu pateikt, ir jādomā pilnīgi visiem: gan tiem, kas ir vainīgi, gan tiem, kas ir mazāk vainīgi, gan tiem, kas pavisam nav vainīgi. Visiem šādos brīžos ir jādomā un jāsadodas rokās kopīgā komandā. Diemžēl tas vēl aizvien nav jūtams. Un, kā Prezidents šodien teica: atmetīsim sīkos mērķīšus! Atmetīsim, atkārtoju, sīkos mērķīšus! Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Bet tagad es precīzāk runāšu nevis par vispārīgām lietām, bet konkrēti par vienu likumprojektu šajā paketē. Apzinoties īpašos apstākļus, īpašo situāciju valstī, es gribētu runāt par Radio un televīzijas likumu. Par grozījumiem. Jāiegaumē tas, ka sabiedrisko mediju – radio un televīzijas – loma īpaši sarežģītos apstākļos arī ir īpaša, sevišķa. To radio un televīzija pierādīja Atmodas laikā un it īpaši barikāžu laikā, kad radio un televīzija bija gan informators, gan mudinātājs, gan garastāvokļa uzturētājs, gan organizators. Ne velti toreiz Latvijas Radio nosauca par tautas radio. Tauta! Un tā arī bija. Godam nopelnīts šis nosaukums.

Es gribu uzsvērt, ka ir nozares, kuras nedrīkst ciest, kuru pastāvēšana nedrīkst būt apdraudēta šajā kritiskajā situācijā. Godmaņa kungs jau minēja – izglītība, medicīna nedrīkst ciest. Es gribētu ierindot to vidū arī sabiedrisko radio un televīziju. Protams, arī presi, par ko ir runa. Arī šajās dienās. Jo mediji būs tie, kuriem jāpalīdz un kuri palīdzēs pārvarēt šo krīzi. Un medijiem patiešām ir īpaša loma.

Un tagad es citēšu dažus fragmentus no vēstules, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai atsūtīja Latvijas Radio ģenerāldirektors Semēvica kungs. Un vēstulē rakstīts sekojošais: “Latvijas Radio pauž savu sašutumu par valdības otrdienas – 9.decembra – lēmumu, kas paredz par 3,7 miljoniem latu samazināt budžetu sabiedrisko mediju nozarei kopumā, tai skaitā sabiedriskajam radio un televīzijai. Izprotot valsts smago finansiālo situāciju, tomēr vēršam jūsu uzmanību uz sabiedrisko mediju nozīmi kā vienīgo neatkarīgas un objektīvas informācijas veidotāju un izplatītāju, jo īpaši valstij sarežģītu situāciju atspoguļojumā. Sabiedrisko mediju darbība ir viens no visdrošākajiem garantiem sabiedrības stabilitātes, saliedētības un situācijas izpratnes veidošanā.”

Un vēl pavisam neliels fragments no vēstules: “Šādā gadījumā, tas ir, samazinot finansējumu, iespēja nodrošināt oriģinālās informācijas apjomu draud samazināties pat līdz 50 procentiem. Nav iespējams nodrošināt diennakts apraidi ar visām no tā izrietošajām sekām. Turklāt tagadējo piecu kanālu vietā radio ar grūtībām spēs nodrošināt pusotra kanāla darbību vai būs spiests būtiski samazināt aptveramības laiku. Šajā gadījumā no darba ir jāatbrīvo gandrīz 2/3 darbinieku.”

Vai to mēs gribam? Diez vai. Un kas būs nākotnē, ja patiešām tā tas notiktu – ja nāktos atbrīvot 2/3 radio darbinieku un droši vien arī televīzijā. Un tas ir ļoti, ļoti, ļoti bēdīgi.

Tādēļ es aicinu par to īpaši padomāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runā deputāts Kārlis Šadurskis.

 

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Premjera kungs! Ministri!

Latvijā pēdējā laikā nav bijis ne mēra, ne kara. Toties Latvijā ir bijis Kalvītis ar treknajiem gadiem un programmatisko tēzi par patēriņa palielināšanu, Latvijā ir bijis Šlesers ar “gāzi grīdā”, Roze, Slakteris un Demakova, un varbūt tāpēc sekas izskatās tādas pašas kā pēc mēra un pēc kara.

Valdībai patīk atsaukties uz globālo krīzi, un valdība to dara vietā un nevietā. Tad kāpēc gan Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs pamatoti saka, ka Latvija ir vissmagāk skarta no visām Baltijas valstīm.

Un kā mēs esam nonākuši pie tā, ka Valsts kase ir tik katastrofālā stāvoklī, ka mums nav laika pat vienu dienu apspriest valdības iesniegto likumprojektu paketi, bet lēmums ir jāpieņem jau šodien? Vai tiešām maksātnespējas drauds ir tik tuvu un vai iemesls tam nav jāmeklē, Godmaņa kungs, tajā neprātīgajā domā šā gada budžeta, pamatbudžeta, deficītu sabalansēt šķietami ar sociālā budžeta pārpalikumu? Un vai tas nav novedis mūs šajā kritiskajā stāvoklī?

Likumprojektu pakete ir sagatavota sasteigti, pavirši, neprofesionāli, ar daudzām kļūdām. Pirmkārt, tur jau ir iekļauti likumi, kuriem tur nevajadzēja būt, ko es jau minēju, kā, piemēram, Augstskolu likums. Tajā bija iekļauts likums, kurš tur nedrīkstēja būt, piemēram, likums “Par Latvijas Banku”, kas iepriekš ir jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku. Iekļauts likumprojekts ar izlaistiem pantiem, piemēram, likumprojekts “Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”, kur likumprojekta tekstā 8.panta nav, pēc 7.panta nāk 9., kaut gan likuma tekstā ir atsauce uz 8.pantu.

Pats princips šajā manis pieminētajā likumprojektā ir nepareizs. Un, pirmkārt, jau likumprojekta nosaukums. Likumprojekta nosaukums runā par atlīdzību 2009.gadā, bet nosaukumam tā kā vajadzētu loģiski atbilst likumprojekta tekstam, tātad pārejas noteikumos vajadzētu būt vienam punktam, ka likums zaudē spēku 2009.gada beigās, taču tā tas nav. Tad kas ir nepareizs – likums vai nosaukums?

Un arī pats princips, ka algas tiek pamatā samazinātas darba darītājiem, bet ne jau ierēdniecības virsotnei. Zīmīgi, ka ir pazudis pants par vadības līgumiem, uz ko kolēģi jau norādīja. Šeit nav minēts nekas par parazītiskajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēm un padomēm.

Un tad par budžeta grozījumu likumprojektu. Kolēģi jau runāja par PVN likmes paaugstināšanu, bet, Godmaņa kungs, vai tiešām jūs ticat 300 miljonu latu papildu ieņēmumam, PVN ieņēmumam, ja vienlaikus tiek samazinātas algas vidēji par 15 procentiem? (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: “Kam noņemsim? Izglītībai?”) Un šeit ir alternatīva – vai nu atlaist cilvēku, vai samazināt viņam algu, bet patērētājs viņš nebūs ne vienā, ne otrā gadījumā. Tiek palielināta akcīze degvielai, kas ieiet visu preču un pakalpojumu cenās, tāpēc visas cenas vidēji pieaugs par šiem trim procentiem. Vai tad tiešām pieaugs patēriņš? Nē! Var jau palielināt nodokļu likmi, bet tad nedrīkst, aritmētiski reizinot, rēķināt patēriņa pieaugumu un nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Ieņēmums tāds nebūs.

Tad vēl, protams, jāpiemin zāles, prese un viss pārējais, kam tiek nežēlīgi palielināts nodoklis.

Un nu par likumprojektu “Par valsts budžetu 2009.gadam”… Pirmkārt, jau forma, kā tas ir sastādīts. Šeit mēs redzam tikai kopējos skaitļus ministrijām un centrālajām iestādēm, bet šeit mēs neredzam programmas, kuras tiek samazinātas. Bet, runājot par šiem kopējiem skaitļiem, es nevaru nepieminēt sabiedriskās raidorganizācijas – radio un televīziju, kur mūsu likumdošana aizliedz plānot nākamā gada budžetu mazāku nekā šajā gadā. Tas tiek pārkāpts. Turklāt zīmīgi ir tas, ka Latvijas radio un televīzijai no 15 miljoniem tiek samazināti 3,7 miljoni, kas, Godmaņa kungs, – būsim aritmētiski precīzi! – ir 25, nevis 15 procenti.

Tālāk. Skaitliski absolūtajos skaitļos vislielākais samazinājums ir Izglītības un zinātnes ministrijai – 43,7 miljoni, tas ir, 16,5 procenti. Līdz ar to, Godmaņa kungs, jūsu starpjautājums: “Kam tad samazināsim? Izglītībai?” ir nevietā! Izglītībai jau ir samazināts visvairāk.

Kolēģi, mēs tagad esam nonākuši tādas, nu, Saeimas standartprocedūras priekšā. Valdība iesniedza likumprojektu paketi vienā dienā – ātri. Deputāti, jūs esat tiesīgi iesniegt priekšlikumus, taču neviens opozīcijas priekšlikums, kā vienmēr, netiks ievērots, un visu ātri nodarīsim līdz galam! Man šķiet, ka šī prakse būtu jāmaina, jo, kolēģi, mums pat vienā dienā vēl ir laiks izdarīt labojumus likumprojektos. Mēs varam atjaunot pašreizējā likuma redakcijā vadības līgumu atcelšanu, mēs varam būtiski samazināt atalgojumu valdēs un padomēs, mēs varam noteikt ienākumu griestus milzīgo atalgojumu saņēmējiem, mēs varam pārskatīt budžeta samazinājuma sadali starp ministrijām. Mēs varam atcelt samazinājumus sabiedriskajām raidorganizācijām. 3,7 miljoni neglābs valsti no bankrota.

Kolēģi, tā interesanti sanāk: kad pajoliņš ar saukli “gāzi grīdā” mežonīgā ātrumā joņo pa Latvijas ceļiem un, protams, degvielas bākā degviela ir izsīkusi, mums ir jālūdz Starptautiskais Valūtas fonds, lai pielej degvielu. Jā, godātie kolēģi, protams, degviela ir jāielej, bet, ja pajoliņš paliks pie stūres, tad mēs zinām, kur šī degviela aizies. Godātie kolēģi, algoritms sastāv no diviem punktiem: ieliet degvielu un nomainīt pajoliņu! Citādi nekas mums nesanāks.

Runājot par kolēģa Pabrika skaisto metaforu par treknajiem runčiem. Pabrika kungs, šim gan es neticu, ka trekno runci var iemācīt. Treknais runcis pazīst tikai savu siltā piena bļodiņu. Tas nekad nesāks sargāt māju!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debatēs nākamais runās deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kas ir labāka – tirgus ekonomika vai plānveida ekonomika, kurā mēs dzīvojām turpat 50 gadus? Pasaules plaukstošākās nācijas dzīvo tirgus ekonomikas apstākļos. Kādos apstākļos dzīvo, teiksim, ziemeļkorejieši – mēs labi zinām.

Vai tirgus ekonomika ir visvarena un pasargāta no krīzēm? Laikam jau ne. Vai valstij ir jāiejaucas tirgus ekonomikā? (No zāles dep. A.Pabriks: “Ir!”) Acīmredzot jā. Tas šobrīd notiek gandrīz visur pasaulē. Un jāatzīst, ka arī mums, Latvijas politiķiem, tajā skaitā arī man, ir jāuzņemas atbildība par to, ka mēs savu inflācijas apkarošanas plānu nesākām īstenot krietni agrāk.

Vai patērētājsabiedrība savās krasākajās izpausmēs – ēst vairāk un pusi izmest atkritumos, braukt ātrāk un ar lielākām mašīnām, dzīvot greznāk un tērēt, tērēt, tērēt, nerēķinoties ar to, vai aiznākamajām paaudzēm būs ko tērēt, – ir pats labākais dzīves modelis, es par to stipri šaubos.

Manuprāt, patērētājsabiedrībai ir jācenšas patēriņu sabalansēt ar ilgtspējīgu attīstību. Mums vajadzētu aizņemties tik, cik spējam atdot. Mums vajadzētu tērēt apdomīgāk, turklāt domājot ne tikai par to, kā samazināt tēriņus vispār, bet arī citiem, piemēram, valsts pārvaldei, lai gan, protams, tā ir visa mūsu nodokļu maksātāju nauda. Vajag sākt katram ar sevi. Es atkārtoju: mums vajadzētu sākt katram ar sevi!

Dz.Ābiķis.

Pagājušogad es apmeklēju Slovākiju. Mēs zinām, ka Slovākija savas attīstības ziņā, teritorijas lieluma ziņā, iedzīvotāju skaita ziņā, ir samērojama ar Latviju. Protams, Slovākijai ir savas problēmas. Protams, ir jāatzīst, ka Slovākijai bija labāki priekšnoteikumi ražošanas attīstībai, jo tās ražošana kādreiz nebija tik integrēta vienotajā Padomju Savienības ekonomiskajā telpā kā mūsējā. Un tāpēc tā bija vieglāk pārveidojama.

Bet tomēr. Es ar savu dzīvesbiedri ar mūsu škodiņu, kuras motora apjoms ir 1,2 litri, izbraukājām Slovākiju krustām šķērsām un ir jāatzīst, ka lieljaudas džipi un lepni limuzīni arī Bratislavā – Slovākijas galvaspilsētā – uz ceļiem bija sastopami vismaz desmit reižu mazāk nekā Latvijā.

Jā, protams, var teikt, ka Latvijā ceļi ir sliktāki un ka džipi ir piemērotāka mašīna. Mēs ļoti labi zinām, ka pārsvarā Latvijā džipi pārvietojas maršrutā Rīga–Jūrmala, Rīga–Pierīga un diez ko tālāk nebrauc.

Pie mums katrs puišelis vismaz līdz šim uzskatīja, ka, ja viņam nav vismaz BMV, tad viņš nav cilvēks. Kā likums, šīs lepnās mašīnas tika ņemtas līzingā.

Starp citu, kad es savu iepriekšējo mašīnīti, kas arī bija Škoda Felicia, savā laikā – un tas bija vēl 90.gadu sākumā – gribēju reģistrēt Ceļu satiksmes drošības dienestā un kad es uzdevu jautājumu: “Sakiet, lūdzu, kur es varu reģistrēt savu škodiņu?” tad ko darbinieks man atbildēja? Viņš man atbildēja ar tādu pretjautājumu: “Vai tad škoda ir mašīna?” Viņa izpratnē, laikam ne.

Starp citu, izbraukājot Slovākiju krustām šķērsām – es tiešām nemeloju! –, es ne reizi neredzēju, ka kāds autobraucējs pārsniegtu ātrumu. Braucot pa mūsu ceļiem, man liekas, ka es atrodos ātrumsacensībās, nevis vienkārši pārvietojos no vienas ģeogrāfiskās vietas uz otru. Mēs smejamies par “jaunajiem krieviem” Krievijā, bet vai mēs esam daudz labāki?

Es saprotu, ministriem, varbūt arī mums, deputātiem, ir jāapciemo vēlētāji arī Latvijas nomalēs, kur tiešām ir slikti ceļi un vajadzīgas izturīgākas mašīnas. Bet atbildiet man uz jautājumu: kāpēc Rīgas domē un tā saucamajās republikas pakļautības pilsētās gandrīz katram ierēdnim ir jābrauc ar lepnu limuzīnu? Kāpēc?

Man bija kādreiz iespēja tūristu grupā aizbraukt uz kādu no Skandināvijas zemēm. Mūsu grupā bija viens, pēc Latvijas mērogiem skatoties, ļoti turīgs cilvēks, un viņš visu laiku brīnījās, kā tas var būt, ka visas tās mājas ir tik nelielas, pārsvarā vienstāva, un tās pārsvarā iekļaujas tanī apkārtējā vidē. Vai tad tās vispār ir mājas? Pabraukājot ap Rīgu, mēs redzam šīs bizantiešu stilā uzbūvētās pilis, no kurām, jāatzīst, liela daļa ir uzbūvētas uz parāda.

Cienījamie kolēģi! Protams, cilvēks nevar eksistēt bez asinsrites, kas apasiņo eksistencei svarīgus orgānus. Un, protams, Latvijā nav naturālās saimniecības. Lai pastāvētu valsts, ir nepieciešamas finanses, kas ļauj funkcionēt valsts varai, armijai, policijai, izglītības sistēmai un tā tālāk. Un ir skaidrs, ka šābrīža ekonomiskā situācija un finanšu situācija ir tāda, ka mūsu rīcībā esošo finanšu resursu varbūt pietiks trim četriem mēnešiem, lai šī finanšu asinsrite varētu sekmīgi funkcionēt, bet, lai mēs šobrīd dabūtu naudu, kas ļautu funkcionēt šai asinsritei bez traucējumiem arī turpmāk, šai finanšu asinsritei, un lai šo krīzi novērstu, lai dabūtu šo naudu, kā jau es teicu, mums šobrīd elementāri diemžēl ir nepieciešama palīdzība no ārpuses. Mums tā ir realitāte. Mums tā ir nepieciešamība, un tāpēc mums arī ir nepieciešami šie grozījumi likumos, kas ir vērsti uz tēriņu ierobežošanu un valsts kases papildināšanu.

Bet savas uzrunas nobeigumā es gribētu pateikt vēl dažas lietas. Es gribēju pateikt to, ka vēl svarīgāks par šīs krīzes iespējami ātru pārvarēšanu varbūt ir tas, lai šī krīze mainītu mūsu domāšanu. Lai mēs vairāk domātu par savu attieksmi pret eksistenciālām lietām. Lai vārds “pieticība” nebūtu vārds, no kura kautrējas, bet lai mēs censtos būt samērīgi savos tēriņos, lai mēs mainītu savu domāšanu ilgtspējīgas attīstības virzienā, lai mēs taupītu solidāri, lai mēs saprastu, ka parādi kādreiz arī būs jāatdod un lai mēs orientētos ne vien uz patēriņu, uz lielu patēriņu, bet arī uz vērtību radīšanu, un lai arī mēs, politiķi, saprastu, ka vajag ieklausīties speciālistu viedoklī un ka vajag vispār vairāk uzklausīt un ieklausīties. Tas mums nāktu tikai par labu.

Es, protams, kā jau teicu iepriekš, gribētu, lai krīzi mēs pārvarētu iespējami ātri. Bet tomēr es gribu atgādināt arī to, ka īstenībā es būtu bijis priecīgs, ka 1991.gada augusta notikumos tā krīze būtu turpinājusies ilgāk par piecām dienām. Tad mēs labāk redzētu, kas kurš ir.

Un gribētu nobeigumā teikt arī to, ka es ticu un ceru, ka krīze palīdzēs tautai konstatēt, kuri politiķi izšķirīgos brīžos valsts intereses spēs turēt augstāk par partijas interesēm.

Un vēlreiz atkārtoju: es ļoti novēlu, lai mēs krīzi pārvarētu iespējami ātri, bet vēl vairāk es novēlu, lai mēs mainītu savu domāšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

Man jājautā, Agešina kungs, vai jums pietiks ar desmit minūtēm?

Lūdzu – vārds jums.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie klātesošie! Patlaban Latvijas ekonomiskās politikas neatliekams īstermiņa mērķis ir finanšu tirgus un maksājumu bilances stabilizācija, kuras īstenošanai valstij nepieciešams aizņemties naudu no starptautiskajām finanšu institūcijām.

Iemesli… runājot par iemesliem, atsevišķus es varu minēt. Manuprāt, tie ir varas partiju atsevišķu pārstāvju visatļautība, it īpaši pēdējā laikā, realitātes sajūtas trūkums, kā arī neprofesionāla, pat haotiska rīcība. Par to es varu spriest, strādājot Saeimas komisijās un apakškomisijās.

Tomēr… tomēr “Saskaņas Centrs” atbalsta palīdzības lūgumu Starptautiskajam Valūtas fondam un citiem potenciāliem ārzemju donoriem. Šis lēmums tika pieņemts Saeimas “Saskaņas Centra” frakcijas sēdē.

Šobrīd ir skaidri redzams, ka bez ārējās palīdzības Latvija vienkārši neizdzīvos. Bet mums ir stingra pozīcija, ka saņemtās palīdzības izlietojums jāpārrauga jaunajai valdībai. Savukārt koalīcijai, kura ir novedusi valsti līdz dziļai krīzei, ir jābeidz pastāvēt tajā pašā dienā, kad tiks saņemta palīdzība.

Jautājumā, kuram tad mums ir jāuztic plāna realizēšana un kurš uzraudzīs saņemto finanšu līdzekļu izlietojumu, mēs esam diezgan kategoriski. Lai novērstu katastrofu, ir nepieciešams tuvākajā laikā izveidot maksimāli plašu parlamenta koalīciju.

Manuprāt, tagadējais kabinets arī mierīgākos laikos neizcēlās ne ar efektivitāti, ne ar citiem talantiem. Līdz ar to jaunās valdības sastāvā ir jābūt profesionāļiem. Finanšu ministra postenis ir jāuztic kādam sekmīgam komercbankas vadītājam, savukārt ekonomikas ministra amatam kandidāts jāmeklē ekonomistu vai kādu rūpnīcu vadītāju vidū.

“Saskaņas Centrs” neatbalsta daudzus esošās valdības priekšlikumus par valsts izvešanu no krīzes. Mēs esam pret PVN – kā standarta, tā arī pazeminātas likmes – palielināšanu; mēs arī esam pret to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksa un arī mēneša neapliekamais minimums tiks palielināts tikai līdz 90 latiem, nevis līdz 100 latiem, kā tika plānots agrāk, un mēs nekad nepiekritīsim skolotāju un policistu algu samazināšanai. Man, piemēram… diemžēl es izglītības un zinātnes ministri neredzu zālē, viņai acīmredzot tas nav interesanti… Man nav skaidrs, kas būs ar skolotāju algām, kas būs ar piemaksām par darba kvalitāti un tā tālāk. Būtu vēlams dzirdēt skaidru atbildi uz šiem jautājumiem.

Savukārt, ja valdībā turpinās strādāt šie paši partiju izvirzītie ministri, par kuru profesionālajām spējām nereti rodas šaubas, nekas labs nav gaidāms.

Ekonomisku stabilizāciju varēs panākt, tikai iekļaujot valdībā cilvēkus ar ļoti labām un izcilām prāta iespējām… prāta spējām. Pašreizējā valdība nebauda sabiedrības uzticību, un tai nedrīkst uzticēt apsaimniekot Starptautiskā Valūtas fonda piešķirtos līdzekļus. Rezultātu nebūs!

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Agešinam.

Mums, godātie kolēģi, līdz pārtraukumam palikušas… līdz tam brīdim, kad būtu jābūt pārtraukumam, atlikušas piecas minūtes, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu ar priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz brīdim, kad valdības iesniegtā stabilizācijas programma un likumprojektu pakete būs izskatīta pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu… (No zāles: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums acīmredzot ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz pirmajā lasījumā būs izskatīta visa ar budžeta grozījumiem saistītā likumprojektu pakete! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 53, pret – 24, atturas – 2. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Ābiķa kungs šeit teica, ka mums ir tikai divas alternatīvas – vai nu brīvais tirgus, vai Ziemeļkorejas tipa plānveida ekonomika, bet es atgādināšu, ka ir vēl arī citi modeļi, piemēram, Zviedrijas modelis. Starp citu, atcerēsimies, kolēģi, ka daudzi no jums smējās par Zviedrijas modeli, par viņu sociālo aizsardzību, par viņu sociālismu, ka viņiem ir rūpes par cilvēkiem, ka viņi ir tādi muļķīši, bet paskatīsimies, kāda situācija ir tagad.

Latvijā lielākā daļa no banku sektora tagad piederēs Skandināvijas bankām. Tagad mēs pazemīgi lūdzam kredītu Zviedrijas valdībai, un nākotnē, ja būs kādas problēmas tām pašām Skandināvijas bankām, vienkārši kāds augsts Zviedrijas ierēdnis piezvanīs mūsu ministriem un pateiks – vajag! Un mēs pildīsim, jo citādi – vai nu nedos kredītu, vai kredītu pieprasīs.

Godātie kolēģi! Iedomāsimies, kāda būs dzīve pēc 1.janvāra, kad stāsies spēkā visa tā programma, ko jums piedāvā valdība. Iedomāsimies ģimeni ar diviem bērniem.

Pirmais. Tātad katru dienu viņi dzīvos bailēs, ka kādu no viņiem atlaidīs un ka viņi nebūs spējīgi samaksāt dzīvokļa pirkšanas kredītu, kurš, paceļoties aizņēmuma procentiem, pēdējā gadā pieauga par 15 procentiem. Viņu algas būs pazeminātas par 15 procentiem, viņi brauks uz darbu un maksās par 5 santīmiem vairāk par degvielas litru, ja viņi brauks ar mašīnu, jo būs paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai. Ja kāds no viņiem brauks ar sabiedrisko trans­portu, tad tik un tā maksās vairāk, jo būs paaugstināts PVN un arī akcīzes nodoklis.

Pa ceļam uz darbu viņi nepirks avīzi, jo tā būs greznība. Viņi arī nedzers kafijas tasi, jo akcīzes nodoklis kafijai paaugstināsies divas reizes. Kad viņi brauks uz mājām un gribēs iepirkties lielveikalā, viņi pirks mazāk, jo viņi nevarēs atļauties tērēt vairāk pārtikai, jo paaugstināsies PVN.

Atnākuši mājās, viņi maksās par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem caur internetbanku un maksās par 5 procentiem vairāk par siltumu un elektrību, par 16 procentiem vairāk par ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, gāzi. Ā, neaizmirsīsim, ka valdība arī piedāvā viņu mājokli, kuru viņi nav nopirkuši, aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Tātad tas būs viņiem tāds maksājums! Viņi izmisīgi domā, par kādu naudu nopirkt saviem vecākiem zāles, jo šīs zāles kļuvušas kārtējo reizi dārgākas par 5 procentiem, pateicoties valdības un Saeimas lēmumam. Bet viņu vecāki domā – ja viņi nomirs, apbedīšanas pakalpojumi viņu bērniem maksās par 16 procentiem vairāk.

Godātie kolēģi! Šodien prezidents teica, ka Dievs sūta mums pārbaudījumu. Šī smagā ekonomiskā krīze Latvijā nav stihiska nelaime vai Dieva zīme, bet konkrētu lēmumu rezultāts. Šie iepriekšējie svarīgie lēmumi, kurus tagad visi kritizē, tika pieņemti tāpat kā šodien. Dokumentus mēs saņēmām dienu iepriekš bez jebkāda pamatojuma. Vajag, un punkts! Un, ja mēs tos steidzīgi nepieņemsim, būs pasaules gals. Brīnišķīgā Finanšu ministrijas formula: “Mums ir plāns, bet mēs par to neko neteiksim!” darbojas jau kādus 10 vai 15 gadus. No sākuma mēs radām paši sev problēmas, bet pēc tam varonīgi mēģinām tās pārvarēt.

Godātie kolēģi, 90.gadi atgriežas. Tagad mēs redzam to iepriekšējo valdību darbības “sauso atlikumu” – deformāciju, kā teica premjers. No 90.gadiem mums ir divas atšķirības: pirmā – cilvēkiem nebija parādu. Tagad mūsu mājsaimniecības ir parādā vairāk nekā 6 miljardus latu. Un tagad, ja mēs paaugstināsim nodokļus un samazināsim algas, rodas jautājums: par kādiem līdzekļiem šie cilvēki maksās šīs iemaksas? Un jau tagad mēs varam redzēt, ka 15 procenti no kredītu maksājumiem ir aizkavēti. Un šī situācija turpina pasliktināties. Un, ja cilvēki nebūs spējīgi samaksāt par saviem kredītiem, tas atspoguļosies arī mūsu banku sistēmā.

Otrā atšķirība no 90. gadiem ir tā, ka cilvēkiem parādījušās izvēles tiesības. Viņi var aizbraukt. Tikai pirms nedēļas es runāju ar saviem draugiem, kuri pieņēma lēmumu – pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Amerikā. Jā, viņiem arī tur ir krīze, bet ne tik dziļa kā mums, un viņi cer, ka pēc gada šī krīze paies. Bet mūsu krīze būs daudz dziļāka un ilgāka. Un tāpēc viņi netic, ka mēs… ka valdība kaut kādā veidā uzlabosim situāciju. Viņi grib dzīvot tagad, viņi ir gatavi strādāt, viņi ir gatavi smagi strādāt, bet tikai tad, ja redzēs mērķi.

Un beidzot, godātie kolēģi, manuprāt, galvenā problēma mūsu valstī un mūsu lēmumos ir tā, ka mums nav definēti mērķi: kāpēc eksistē valsts, kā mēs saredzam, kā attīstīsies mūsu valsts, kādu nišu mēs varam ieņemt pasaules un Eiropas ekonomikā, kādi speciālisti mums priekš tam ir vajadzīgi, kādu nodokļu sistēmu mēs gribam redzēt… nevis mainīt ik pēc trim gadiem, bet kādu sistēmu mēs gribam redzēt. Viss ir tāpēc, ka mums nav mērķa. Atcerēsimies, ka pirms diviem gadiem mēs pieņēmām koncepciju “Cilvēks – pirmajā vietā!” un atbalstījām nacionālo attīstības plānu. Tur bija viss uzrakstīts pareizi, ka cilvēks mums ir pirmajā vietā, bet tur nebija galvenā. Atšķirībā, piemēram, no Īrijas nacionālās attīstības plāna… Īrijas nacionālās attīstības plāns sākas ar cipariem, ko Īrijas valdība gatava ieguldīt, lai saņemtu pēc pieciem gadiem rezultātu. Mūsu iepriekšējie mērķi bija tādi – iestāsimies Eiropas Savienībā un NATO. Tas ir mūsu mērķis. Bet, godātie kolēģi, vienai reliģiskai sektai – “Baltā brālība” –, kura sludināja, ka būs pasaules gals, bija viena liktenīga kļūda – viņi sludināja, ka pasaules gals būs tūlīt. Viņi nozīmēja konkrētu datumu, pulcējās vienā telpā un gaidīja, kad būs pasaules gals, un, kad pasaules gals neiestājās, iestājās krīze. Tāpat mūsu situācijā. 2004.gadā, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un it kā izpildījām mūsu mērķi, pēc kura mēs tiecāmies, mums parādījās mērķu krīze.

Godātie kolēģi! Kamēr mēs nenoformulēsim pareizus mērķus, mēs vienmēr būsim krīzē, mēs vienmēr nezināsim, ko darīt tālāk un kā attīstīsies mūsu ekonomika. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie deputāti! Šodien no Saeimas tribīnes es runāšu ne ar jums. Es runāšu ar mūsu Latvijas tautu. Diemžēl tagad mums visiem jāuzņemas atbildība par šo situāciju un pret mūsu vēlētājiem arī. Godātie Latvijas pilsoņi! Jūs visus astoņpadsmit gadus Latvijas neatkarības laikā atbalstījāt labējās partijas un labējo politiku. 95 procenti no mūsu iedzīvotājiem dzīvo iztikas minimuma robežās un, neskatoties uz to, atbalsta labējo politiku. Tas ir paradoksāli, bet tas ir fakts. Labējie nekad un nekur neaizstāvēs strādniekus, zemniekus un parastos cilvēkus. Viņi vienmēr un visur lobēs bankas, lieluzņēmējus, oligarhus, ierēdņus un savus bagātos sponsorus. Bet jūs, godātie vēlētāji, dzīvodami nabadzībā, atbalstījāt šo politiku. Un kāpēc? Tāpēc, ka labējie iepotēja jums nacionālismu kā vienīgo latviešu ideoloģiju. Nevis demokrātiju, bet nacionālismu! Rezultātā tās partijas, kuras piedāvā racionālu un saprātīgu politiku, vienmēr palika mazākumā. Demokrātija ir pašregulējošs mehānisms, kas ļautu izveidot un kontrolēt ievēlēto varu. Bet jūs atmetāt demokrātiju. Šogad jums bija iespēja divas reizes glābt situāciju. Kad notika referendums Saeimas atlaišanai, kur jūs bijāt, godātie Latvijas pilsoņi? Jūs lielā daudzumā sēdējāt mājās, kad labējie biedēja jūs ar krievu draudiem. Nacionālisms kārtējo reizi neatļāva jums realizēt savu demokrātisko pienākumu. Un referendumā par pensijām? Tas pats.

Godātie Latvijas pilsoņi! Es gribu atgādināt jums Čērčila izteikumu. Ja jūs negribat nodarboties ar politiku, politika drīzumā sāks nodarboties ar jums. Vislielāko ļaunumu Latvijas neatkarībai ir padarījuši nacionālisti. Slavējot sevi kā Latvijas patriotus, viņi pastāvīgi uzturēja valstī šo nacionālistisko fonu, kas galu galā pārsvītroja demokrātiju. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Kāds sakars nacionālismam ar budžetu?” No zāles: “Ne par tēmu!”) Bet tagadējā pasaulē bez demokrātijas nevar attīstīties neviena valsts. (No zāles V.A.Krauklis: “Par tēmu!”) Finanšu krīze, ekonomiskā krīze – tas ir tikai demokrātijas krīzes rezultāts. Bez demokrātijas varu vienmēr uzurpē dažādi grupējumi, kuri attīsta politisko korupciju (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Runā par tēmu!”), ekonomisko korupciju un galu galā noved valsti līdz bankrotam. Šie spēki ir gatavi melot visu laiku. Gadu atpakaļ viņi meloja par Latvijas straujāko attīstību. Un tagad viņi melo, ka dažu mēnešu laikā mēs nonācām gandrīz līdz bankrotam.

Ņemot kredītus, mūsu ļaudis uzticējās valdībai, kura uz katra stūra runāja par mūsu superattīstību un par septiņiem treknajiem gadiem. Un ko tad darīt simtiem un tūkstošiem cilvēku, kuri uzticējās valdībai un ieķīlāja savus dzīvokļus un nevar vairs atmaksāt parādus? Jāatbalsta vismaz divu gadu moratorijs ieķīlāto dzīvokļu atsavināšanai banku labā. Un valdībai ir jādod šādas garantijas iedzīvotājiem.

Godātie Latvijas pilsoņi! Jums jādomā par to, kā dzīvot tālāk. Labējie grib kārtējo reizi uz jūsu plānās kabatas rēķina glābt savus kapitālus un ietekmi. Esiet modri un atcerieties, ka “Saskaņas Centrs” piedāvā jums citu ceļu – demokrātijas, saskaņas un stabilitātes ceļu!

Sēdes vadītājs.

Es aicinu tomēr nenodarboties ar politisku aģitāciju, bet runāt par likumprojektu paketi.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie atlikušie zālē esošie kolēģi!

Izmantojot to, ka tomēr Latvijā joprojām ir saglabājusies parlamentārā demokrātija, lai gan vakar un šodien no rīta izskatījās, ka tie cilvēki, kuri kaut kādā veidā nav gatavi uzreiz atbalstīt nezināmu lēmumu, ir pretvalstiski elementi, kuri principā būtu jāizslēdz no Latvijas valsts aprites un kuri principā ar savu nepiekrišanu kaitē Latvijas valstij… paldies Dievam, tomēr ir iespēja runāt un pastāstīt, kāpēc lēmums ir tāds vai šāds.

Un tas, ko es gribēju pateikt. Mana izpratne par šo glābšanas programmu, kā to sauc, bet kas, manuprāt, būtu jāliek pēdiņās, ir – pilnīga neticība. Un es neticu gandrīz vai nevienai no tām lietām, kas šajā programmā ir rakstītas, un arī neticu nevienam no cilvēkiem, kas šo programmu virza.

Es mēģināšu pamatot, kāpēc es neticu. Un, tā kā es tam neticu, tad es nekādā veidā to nevaru atbalstīt.

Pirmais, kolēģi! Šogad no vasaras sākuma, tātad pusgada laikā, sešu mēnešu laikā, mēs šeit, Saeimā, esam balsojuši par četriem budžetiem dažādās formās… dažādos formātos. Atcerēsimies: pirmais balsojums – 2008.gada budžeta izmaiņas; tālāk trīs 2009.gada budžeta balsojumi – par iekļaušanu, pirmais lasījums, otrais lasījums. Un šis nu ir piektais. Tātad pusgada laikā pieci dažādi temati, kuri saistīti ar mūsu finanšu prognozēm, un katrā no tiem ar tikpat lielu pārliecību, kā šodien runāja premjers Godmanis, mēs esam balsojuši ar vairākumu šeit, Saeimā, par pilnīgi aplamiem un neticamiem cipariem. Atcerieties, Slaktera kungs, ka no šīs tribīnes trīs nedēļas atpakaļ es teicu, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa prognoze, kura tika likta uz pēdējo, galīgo, lasījumu, ir aplama, un es teicu, ka mēs tūliņ pat nāksim šo prognozi mainīt. Es diemžēl kļūdījos, jo uzskatīju, ka tie būs tikai 100 miljoni, bet tie, izrādās, ir 323 miljoni. Kā to saukt, kolēģi? Es to saucu vienkārši par klaju nekompetenci un par klaju neizpratni par to, kādā veidā veidojas šis un konkrētie nodokļi budžetā.

Nākamā lieta, kolēģi! Es neticu, un man neviens nav pierādījis, ka tie cilvēki valdībā, tie ministri, kuri ir būvējuši šo neefektīvo sistēmu, kura principā darbojas šo cilvēku, šo ministru un viņu tuvāko draugu loka interesēs, būs tie īstie sistēmas radikālie reformētāji.

Es tiešām... Pat raugoties no teorētiskām cilvēkvadības vai menedžmenta teorijām, tas ir vienkārši neiespējami, jo šādos gadījumos vienmēr pirmais, ko dara, ir tas, ka maina vadības, kuras nāk ar jaunām idejām, jauniem uzstādījumiem un kuras radikāli izmaina struktūras.

Es absolūti neticu tam, ka esošie ministri premjera vadībā, kuri gadu nav spējuši sistēmu reformēt, pēkšņi šobrīd nedēļas laikā būs gatavi to izdarīt.

Kolēģi! Es joprojām neticu, tāpēc ka pat šodien premjers nav nosaucis kopējo aizdevuma summu. Tas izskatās tā, ka mums tiek piedāvāts lēkt ārā pa dzīvokļa logu, nezinot, kurā stāvā mēs atrodamies. Ja mēs lēktu, piemēram, no pirmā stāva, tad mēs varbūt tikai sasistos. Bet, ja gadījumā izrādās, ka šis ir 12.stāvs, mēs tiešām varam arī nosisties. Un, ja mums piedāvā šeit, Saeimā, cilvēkiem, kuri ir atbildīgi, balsot par to, ko nezinām, tad, manuprāt, tas ir bezatbildīgi no šo piedāvātāju puses, kolēģi. Un tieši tāpēc es tam neticu.

Nākamais. Žēl, ka premjers ir aizgājis. Atcerēsimies: pirmajā reizē, kad tika pārņemtas “Parex” akcijas – tikai 51 procents Latvijas valsts īpašumā –, premjers ar tikpat lielu pārliecību un tikpat lielu iekšēju drosmi un degsmi teica, ka bijušie bankas akcionāri nekādā veidā netiks pielaisti pie lēmuma pieņemšanas. Viņiem viss ir aizliegts, nekā nebūs. Kas izrādījās? Izrādījās, ka privāto lielo kontu apkalpošanā šie divi cilvēki ir atstāti par atbildīgajiem. Un izrādījās, ka divu nedēļu laikā, kurās viņi bija atstāti par atbildīgajiem, šī nauda, kas bija… jā, šī private banking, kas ir ļoti izplatīta lieta, teiksim, pasaulē un ar ko “Parex banka” nodarbojās – manuprāt, tas nebija noslēpums nevienam… mēs šo svarīgo sadaļu atstājām vecajiem bankas akcionāriem, publiski sakot, ka tas tā nebūs.

Kolēģi! Es tāpēc vairs neticu premjeram Godmanim, jo viņš divas nedēļas atpakaļ teica pilnīgi pretēju lietu.

Nākamais, kolēģi! Mūsu priekšā ir nolikts ekonomikas stabilizācijas plāns, par ko premjers gandrīz 45 minūtes runāja kā par ļoti detalizēti izstrādātu plānu, kurš trīs gadu laikā izvedīs no krīzes, kurš Latvijai ir absolūti nepieciešams, lai mēs kaut kādā veidā atkoptos.

Nu esat taču lasījuši, kolēģi! Nu… es necitēšu jums, kas tas tāds ir. Šeit ir tās pašas standartfrāzes, kas jau ir piecus gadus: rosinās izpratni, izstrādās, koncentrēs finansējumu, sniegs atbalstu… Neviena skaitļa… Neviena pamatota virziena.

Es divas lietas gribu nosaukt, ko es gribētu redzēt šeit, šajā plānā, un kas divu triju mēnešu laikā sāktu atdzīvināt mūsu reālās eksporta un ražošanas nozares.

Pirmā, kolēģi! Mežizstrāde, kas vienmēr ir bijusi Latvijā galvenā eksporta nozare. Ja mēs “Latvijas valsts mežu” personā nodrošinātu mūsu pārstrādātājiem saprātīgu resursu pieejamību… pieejamību par saprātīgu cenu, kas ir izdarāms īsā laikā, šie uzņēmumi ļoti īsā laikā atjaunotu savu eksportu. Tas ir pilnīgi skaidrs un pilnīgi vienkārši izdarāms. Vajadzīga ir tikai politiskā griba un “Latvijas valsts mežu” uzblīdušā aparāta, es teiktu, argumentēšana, lai tas būtu jādara.

Otra lieta, kolēģi! Latvijā ražotie pārtikas produkti diemžēl nav prioritāte, ko pērk Latvijas iedzīvotāji. Mēs teiksim: ko tur var izdarīt? Bet es aicinātu mūsu valdības atbildīgos ministrus aizbraukt, piemēram, uz Franciju, Itāliju vai tepat uz Lietuvu, un, ticiet man, valdībai, ja tā ir atbildīga un vēlas savu cilvēku, savu eksportētāju un savu ražotāju, preci vairāk pārdot, veicināt pārdošanu, tur ir ļoti efektīvas metodes, kā valdība var būtiski palielināt vietējā ražojuma preču realizāciju… pat ne vietējās izcelsmes lielveikalu tīklos.

Un, kolēģi, pēdējais, kāpēc es neticu tam, ka šis plāns būs izpildāms. Es neticu esošās koalīcijas godaprātam, kolēģi! Un kāpēc? Burtiski nedēļu atpakaļ visā procesā, kad mēs esam runājuši par radikālu valsts izdevumu mazināšanu, satiksmes ministrs savam preses sekretāram piešķir amatu akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens” kā padomes loceklim. Vai tas nav skaidrs signāls, ka viss turpinās?

Es neticu “Tēvzemei un Brīvībai”, kura savā kongresā ļoti pamatoti kritizēja valdību par ekonomisko nespēju, par visu pārējo, bet neko nav izdarījusi, jo Gerharda kungs tomēr ir ekonomikas ministrs. Un, manuprāt, viņa tiešie pienākumi valdībā būtu šos ekonomikas stabilizācijas plāna punktus ieviest, nevis par tiem nemitīgi runāt un tos deklarēt.

Es neticu Tautas partijai, kura, lai gan runā par vietējo ražotāju atbalstu, bet, piemēram, enerģijas ražošanas jomā lobē tikai Krievijas gāzes importu, nevis Latvijas vietējās koksnes pārstrādi un izveidi par enerģijas resursu.

Un pēdējais, kolēģi! Īpaši gribu pievērsties Zaļo un Zemnieku savienības kolēģiem. Es jums vienkārši nocitēšu šā plāna ceturtās daļas ekonomikas konkurētspējas uzlabošanas 8., 9. un 10.punktu. Jo, kā zināms, jūs, godātie kolēģi, ļoti pamatoti esat iestājušies pret reģionālo reformu.

Tātad, atbalstot šo dokumentu, jūs atbalstāt šādus plāna punktus.

2009.gadā Latvijā tiks pabeigta administratīvi teritoriālā reforma.

9.punkts: “Pamatojoties uz pabeigtu teritoriālo reformu, tiks panākts būtisks progress veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformēšanā.” Lasi: tiks samazinātas skolas un slimnīcas.

10.punkts: “Pēc reformas pabeigšanas Ministru kabinets apvienos sabiedrisko pakalpojumu regulatorus vienā iestādē, lai koordinētu regulējamo tarifu politiku un veicinātu to deflāciju, kas nodrošinātu cenu izmaksu konkurētspēju.”

Kolēģi! Ja jūs atbalstāt šo plānu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka jūs atbalstāt reformu. Tad jūs esat liekuļi, vienkārši liekuļi, kolēģi! Es pat teiktu – politikāņi. Ja jūsu viedoklis ir pret reformu, ko es cienu, tad balsojiet pret šo plānu vai svītrojiet ārā! Bet, ja jūs atbalstāt to, bet vakarā aģitējot pret reformu, tad jūs esat liekuļi.

Kolēģi! Es neticu šim plānam, tāpēc es to neatbalstīšu!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Atlikušie deputāti, daļa ministru! Mūsu politologi un sociologi, aicinot mūs veidot pilsonisku sabiedrību, kā vienu no iezīmēm min aktīvu līdzdalību politikas procesos. Tā esot viena no demokrātijas iezīmēm. Nu tad jāteic, varam viens otru apsveikt. Mēs šo demokrātiju un aktīvo iesaistīšanos esam sasnieguši.

Pašreiz visa Latvija seko politiskajām norisēm, gan tie, kas šorīt pulcējās pie Saeimas, gan tie, kas klausās radio un televīzijas tiešraides.

Bet var uzdot jautājumu: vai tad tā ir tā demokrātija, kādu mēs vēlējāmies? Jo šī demokrātija ir vērsta uz protestu un ir vērsta uz noliegumu. Uz aktīvu “pret”, nevis “par”.

Vēl mēs it kā varētu priecāties par valdības ieguldījumu mūžizglītībā. Jo pašlaik, šķiet, lielākā sabiedrības daļa aktīvi papildina savas zināšanas ekonomikā un finansēs. Banku krīze pat ierindas pilsoni ir iemācījusi saprast tādus vārdus kā devalvācija, due diligence un tamlīdzīgus.

Atkal it kā varētu priecāties. Bet, manuprāt, tomēr būtu labāk, ja bibliotēkās un grāmatnīcās tiktu izpirktas uzņēmējdarbības veicināšanas grāmatas, padomi iesācējiem uzņēmējiem un tamlīdzīgi. Tā tas nav.

Un tieši tādēļ pašreizējā situācija ir neapskaužama. Tieši tādēļ mēs šodien runājam daudz plašāk nekā tikai par budžeta grozījumiem un par ekonomikas, valdības, varbūt pat nācijas glābšanas plānu.

“Pilsoniskā Savienība”, kā jūs zināt, šo valdības glābšanas plānu neatbalstīs, bet atbalstīs ekonomikas glābšanas plānu. Un mēs joprojām atgādinām savu nostādni. Atbalsts ir bezizejas situācijas risinājumam, nevis bezizejas valdībai.

Joprojām aicinu šo valdību apzināties savu atbildību tautas priekšā un spert to soli, kuru no tās gaida sabiedrība.

Šodien īpaši es gribētu pievērsties vienai mūsu premjerministra tēzei: “Maznodrošinātajiem nekas nav atņemts.” Ir atņemts gan Latvijas tautai, gan maznodrošinātajiem. Un, visticamāk, tiks atņemts Latvijas Radio.

Tik tiešām šis budžeta samazinājums mūsu sabiedriskajām raidorganizācijām jau pārsniedz jebkuras saprāta robežas. Un nav jau runa tikai par izklaidi, tikai par ierastu laika kavēkli, bet tā ir informācija. Tā ir ierastā saikne ar ārpasauli daudziem, kuri mūsu transporta problēmu dēļ nevarēs izkļūt no savām lauku sētām. Un galu galā tā ir arī valsts drošība. Un tādēļ mums nevajadzētu uztvert šos budžeta grozījumus kā kaut ko pilnīgi nemaināmu. Vienmēr jau tā ir bijis – pozīcija nobalso, un budžets tiek pieņemts. Bet tik tiešām mums ir iespēja izdarīt nepieciešamos grozījumus, lai šis bezcerīgais glābšanas plāns tomēr kļūtu par cerīgāku un lai mēs taupītu ne tikai uz izklaidi un luksusu, bet arī neliktu mūsu cilvēkiem un mūsu valstij savilkt jostu tajās pozīcijās, kur tas nav pieļaujams.

Mēs runājam arī par pievienotās vērtības nodokļa likmju paaugstināšanu. “Pilsoniskā Savienība” ir iesniegusi priekšlikumus tām pozīcijām, kurās, mūsuprāt, tik krasa politika nav pieļaujama. Par presi jau esam runājuši daudz.

Es gribētu teikt arī dažus vārdus par grāmatu izdošanu. Grāmatas ir mūsu gara maize. Tas, bez kā cilvēks nevar dzīvot. Un nepietiek tikai ar to, ka mēs nodrošinām šo fiziskās iztikas minimumu. Jādomā arī par garīgās iztikas minimumu. Un to nodrošina mūsu grāmatu izdošanas industrija. Tādēļ arī, protams, desmitreiz jānomēra, vai tieši šī ir tā pozīcija, kur mēs varam atļauties samazināt.

Mēs esam iesnieguši priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa jeb likmes nepaaugstināšanu veterinārmedicīnai. Tās nebūt nav zāles četrkājainiem trekniem runčiem. Tās ir rūpes par sabiedrības veselību, par mūsu pārtikas kvalitāti, par to, lai mūsu sabiedrība tik tiešām būtu nodrošināta ar kvalitatīviem pakalpojumiem. Tieši tādēļ arī, protams, šeit mēs varētu rosināt izdarīt grozījumus mūsu budžeta piedāvātajos materiālos.

Bet īpaši es gribētu runāt par viesnīcu un tūrisma industriju. Brīžam rodas iespaids, ka šeit tiek likta vienlīdzības zīme starp viesnīcu, tūrismu un izvirtības industriju. Tā nav! Nebūt visas viesnīcas ir “Hilton” vai “Sheraton”, un nebūt visas viesu mājas ir bordeļi. Ir liels skaits kvalitatīvu vidusšķirai domātu viesnīcu, viesu māju, lauku māju, naktsmītņu, kuras ar šādu lēmumu krasi, bez brīdinājuma paaugstinot pievienotās vērtības nodokli, faktiski tiks iznīcinātas. Šis spektrs jau ir plašāks. Nav runa par dažiem cilvēkiem, kas strādā tieši apkalpojošā sfērā. Runa ir arī par pārtikas piegādātājiem, runa ir par satiksmes industriju. Un galu galā par lauku infrastruktūru. Jāņem vērā, ka šīs viesu mājas, kuras veidot mēs tik ļoti esam mudinājuši cilvēkus, kam nav iespējas nodarboties ar tradicionālo lauksaimniecību, bieži vien ir glābiņš ne tikai atsevišķām ģimenēm, bet pat atsevišķiem pagastiem, un ir ļoti svarīgi, lai mēs dotu vismaz noteiktu pārejas periodu. Jo šie cilvēki šo viesu māju un viesnīcu sagatavošanā ir ieguldījuši gan savus, gan ģimenes līdzekļus, ņēmuši kredītus, un mums ir jādomā par to, kas ar šiem cilvēkiem un ar viņu dzīvesvietām notiks.

Bet pats galvenais jautājums ir tāds: vai ir paredzēts skaidrs atbalsts tiem cilvēkiem, kuri zaudēs darbu, kuri cietīs no šīs pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanas, kas notika pēkšņi un bez brīdinājuma. Un galu galā, kā teica Slaktera kungs, tik tiešām tie ir dzīvi cilvēki. Un mums jādomā arī par mūsu tautu. Mums ir jādomā tālākā perspektīvā, un tieši tādēļ lūgums ir tikai viens – tiešām izvērtēt katru priekšlikumu šajos budžeta grozījumos. Katru priekšlikumu! Arī to, kuru izsaka opozīcija attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmi. Mēs varam to izdarīt. Galu galā līdz šim kritiskajam rītdienas brīdim, kad acīmredzot jāiesniedz dokumenti Starptautiskajam Valūtas fondam, vēl ir vismaz 12 vai 15 stundas. Ja vajadzēs, pastrādāsim. Bet šoreiz nekādā gadījumā neizmantosim šo principu: pozīcijai ir neliels pārsvars, nobalsosim, un viss izdosies! Kaut nu šoreiz neizdotos! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Paldies par klusumu.

Šajā bēdīgajā Ziemassvētku laikā vajadzētu runāt vienīgi tikai patiesību un tādas lietas, kuras runātājs tiešām pārzina. Bet es baidos, ka šis būs vislielāko nezināmo balsojums.

Bet pirmā patiesība ir tā, ka ekonomiskā krīze kļūst ar katru nedēļu nopietnāka.

Otrā patiesība ir tā, ka Latvijas stāvoklis… Latvijas ekonomiskā stāvokļa smagumu pasliktina arī “Parex bankas” notikumi.

Un tagad, liekot vēl citas patiesības kopā, ka mūsu Ministru prezidents Ivars Godmanis strādā ar tik apbrīnojamu enerģiju kā dzelzs cilvēks, kā cilvēks–mašīna, es nevaru iedomāties, ja runā par kaut kādām valdības maiņām, kādu citu cilvēku, kādu citu speciālistu viņa vietā. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Bet saistībā ar pasaules krīzi man ir jautājums: kāpēc tā sakrīt ar “Parex bankas” notikumiem? Un neviens nav atbildējis, kāpēc… Cik šobrīd liela daļa ir “Parex bankas” slogam salīdzinājumā ar to slogu, ko mums, Latvijai, uzliek visas pasaules ekonomiskā krīze? Kāda ir tā daļa?

Nu un tad es teikšu tādu patiesības likumu, kas man izraisa vislielākās pārdomas, kura dēļ arī es atnācu šeit: jo lielāks un steigā sakrauts vezums, jo grumbuļainā ceļā no tā ir lielāks atbirums.

Un tas attiecas arī uz projektiem un darbiem. Jo lielāks projekts, jo lielāks atbirums. Un tas ir tepat redzams Rīgā, protams, Latvijā... Rīgas Dienvidu tilts un visas Rīgas celtnes. Tas jau bija sen zināms. Aizkulisēs runāja, ka ir jāmaksā 10 un pat 20 procenti par tām celtnēm…

Sēdes vadītājs.

Es jūs aicinu runāt par tēmu, par likumprojektu paketi.

G.J.Eniņš.

Jā, šī ir tā atbiruma tēma.

Un atbirums bija. Es nezinu, kādas attiecības bija G-24 kredītā, tur laikam puse aizgāja atbirumā, un tāpēc man ir šaubas par šo vezumu, ar ko mēs vedīsim to miljardu no Eiropas, kādā ceļā un kā tālāk mēs to riktēsim... Kā mēs varēsim garantēt, ka tur nebūs atbiruma? Gandrīz neiespējami!

Es ticu, ka Godmanis tik godīgi saka un tik ideāli teorētiski atbild, kā tas būs un kā mēs vaktēsim, un kā mēs sekosim tam, bet, lūk, kas notiks tad, kad pa šiem kanāliem nauda būs atnākusi Latvijā, kur tālāk… kā pa sīkākiem kanāliem tā sadalīsies?

G.J.Eniņš.

Redziet, cilvēkam ir asinsvadu sistēma. Asinis rit pa lielajiem asinsvadiem, pēc tam nonāk kapilāros. Un tas ir sarežģīti. Pēc tam tās nāk atkal atpakaļ. Bet tur nekas neiet zudumā, ja cilvēkam nav brūču.

Kā varētu garantēt? Un es gribētu sacīt arī vēl tā, ka es nezinu nemaz, kā balsot, jo es ļoti sagaidu, ka premjers pateiks to, kā var garantēt, ka šā atbiruma nebūs… Nu, jūs jau saprotat, par kādu atbirumu es runāju. Ka nenotiks korupcijas piesūkšanās tādiem miljoniem, jo laiks ir pietiekami garš – četri gadi to atdošanai.

Tie cilvēki, kas bija sapulcējušies, lūdza, lai es pajautāju... lai ieraksta, ka tad, kad aizņemas… un jāaizņemas ir, es arī saprotu, ka ir jāaizņemas… ir arī jāatdod. Lai ieraksta, kad, kur un kas šo naudu atdos un cik atdos. Aizņemsimies miljardu, atdosim divus vai pusotru. Ja mēs šo drakonisko programmu tagad uzkraujam savai tautai... Un ja nu mēs to naudu nedabūjam? Kas tad notiek? Kas notiek? Jo jūs sakāt, ka naudu var arī nedabūt. Nu, labi, jā, jums ir arī cita programma rezervei. Redziet, es gribu ticēt, jo Godmanis strādā ar tādu godaprāta enerģiju – tā tas izskatās –, ka man vienkārši brīžam ir kauns neticēt, un izliekas tā, kad bažas par cilvēka veselību... ne. Labi, es neaizkavēšu vairāk, bet es gribu dzirdēt atbildi uz šiem diviem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi un klātesošie! Protams, sagatavotā dokumentu pakete nebūt nav ideāla un arī pozīcija ļoti labi redz tās lietas, kas tur vēl ir jālabo uz otro lasījumu un arī tālākajā darba gaitā, bet skaidrs ir arī tas, ka šī dokumentu pakete ir jāpieņem šodien. Mums faktiski nav cita atkāpšanās ceļa, bet es nedaudz gribu parunāt par tiem iemesliem, kādēļ tad mēs esam nonākuši līdz šodienai, un gribu vērsties pie tiem, kuri klausās: nevar tik vienkāršoti skatīties un teikt, ka, lūk, iepriekšējās valdības ir tikai vainīgas (No zāles dep. S.Kalniete: “Nemaz nebija vainīgas?!”), lēmumi nebija pareizi. Protams, tā situācija ir daudz sarežģītāka. Ja tikai ar dažiem politiķu lēmumiem varētu novērst krīzes, tad krīzes pasaulē nenotiktu.

Pirmām kārtām, protams, notikumi visā pasaulē, un tie sākās ar Amerikas krīzi, kas tālāk ģenerēja problēmas ar naudas resursiem gan Eiropā, gan Āzijā, gan citās valstīs.

Otrais. Jā, Latvijas pašas neizdarītais – pārrāvums Eiropas Savienības fondu apguvē, un šīs naudas daļas neieplūšana ekonomikā. Jā, valdība pieļāva kļūdu, nepārdodot “Lattelecom”, jo tas faktiski radīja situāciju, ka mums nav rezerves.

Tālāk fakts, ka Latvijas banku sistēma, paļaujoties uz optimistiskām attīstības prognozēm, īstermiņa līdzekļus izlietoja ilgtermiņa kreditēšanai. To piekopa bankas, kurām nav mātes banku aiz muguras. Jā, arī opozīcijas rīkotie referendumi. Katrs šis referendums ekonomikai atnesa mīnus zīmi gan tiešā, gan netiešā nozīmē, jo katrs šāds referendums rada ekonomisko nestabilitāti, īpaši runājot par pensiju referendumu. Ja tas būtu izdevies, tad jau mēs pie Starptautiskā Valūtas fonda durvīm klauvētu daudz, daudz ātrāk.

Un visbeidzot arī tāda lieta kā cilvēku dabiskā reakcija uz ekonomiskiem notikumiem. Atcerieties: kad bija inflācija, tad atsevišķi eksperti teica, ka vajadzētu rosināt, lai cilvēki mazāk pērk, lai neaizņemas. Un viņiem bija pilnīga taisnība, taču cilvēka dabiskā reakcija ir tāda, ka augstas inflācijas apstākļos viņš nopērk pat nevajadzīgu lietu, domādams, ka rīt tā maksās dārgāk. Tāpēc viņš pērk šodien, un galu galā, kad daudzi simti tūkstoši cilvēku tā dara, rīt šī prece arī maksās dārgāk. Un ir pilnīgi pretēji situācijā, kad ir krīzes gaidas. Šīs krīzes gaidas Latvijā tiek ļoti veicinātas; starp citu, tās veicina opozīcijas politiķi, arī daži pozīcijas politiķi, jau kopš pavasara tās ļoti veicina plašsaziņas līdzekļi.

Visu laiku ir stāstīts: mums ir krīze, mums ir krīze, mums ir krīze, lai gan tajā brīdī krīzes vēl nebija. Kāda ir cilvēku dabiskā reakcija tādā situācijā? Cilvēks atsakās pat no plānotiem pirkumiem un plānotiem izdevumiem, lai izveidotu uzkrājumu grūtajiem laikiem. Un tajā brīdī arī šī nauda iziet ārā ārpus ekonomikas.

Turklāt mūsu situācijā iestājās “Parex bankas” krīze, un cilvēki… Daļa cilvēku neuzticējās bankām, viņi izņēma depozītus no bankām, un arī tā ir nauda ārpus ekonomikas. Un tieši tādēļ šie visi faktori kopā veicina, ka Latvijā ir nevis tā saucamā mīkstā ekonomiskā piezemēšanās, bet cietā. Un šeit tādi gudri Zālamana lēmumi nemaz nav iespējami. Tas ir šāds smags lēmums, ko mēs šodien pieņemam.

Otrs – kopā ar plašsaziņas līdzekļiem jāveic rūpīgs izskaidrošanas darbs.

Un trešais – darbs ar autoritātēm ekonomikā, kas spētu mainīt arī šo cilvēku dabisko uzvedību: ja cilvēku un kompāniju dabisko uzvedību mēs nemainīsim, tad, protams, būs ļoti grūti izkustināt ekonomiku.

Tādēļ noslēgumā es gribētu teikt, ka mums ir ne tikai likumi jāpieņem. Mums ir jāmaina sabiedrības uztvere par notiekošo mūsu ekonomikā. Un tas ir visu kopīgs uzdevums, tāpat kā visu mūsu kopīgs uzdevums ir galu galā pieņemt šo nepieciešamo dokumentu paketi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Godājamais premjera kungs! Ministri! Daudz kas šodien jau ir teikts, un diez vai es kaut ko tādu ļoti jaunu spēšu pateikt. Bet man, kolēģi, šķiet, ka mēs visus šos gadus esam dzīvojuši tādā ekonomikā, ko varētu saukt par “gāzi grīdā” ekonomiku.

Bet tagad, šķiet, mēs sāksim dzīvot jaunā ekonomikā. Un to jauno ekonomiku varētu saukt par kazarmu ekonomiku. Tieši tā, manuprāt, var nosaukt to ekonomiku, kur lēmumus pieņem viens cilvēks. Nu, varbūt divi cilvēki, bet nevienam neko neskaidro un lēmumus uzspiež lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju.

Šobrīd, kolēģi, starp citu, notiek diezgan nopietna nodokļu sistēmas maiņa Latvijā. Ja iepriekš kapitāls nebija aplikts un pievienotās vērtības nodoklis bija zems, tad šobrīd Godmaņa kungs vai nu pats ir izdomājis, vai viņam Starptautiskais Valūtas fonds ir palīdzējis, bet ir izdomājuši, ka tagad mums būs augstu nodokļu valsts un patēriņš tiks diezgan pamatīgi aplikts ar nodokļiem.

Vai kāds ir konsultējies ar iedzīvotājiem, ar ekspertiem, ar uzņēmējiem par šāda lēmuma pieņemšanu? Klasiska kazarmu ekonomika, manuprāt.

Vai Godmaņa kungs, veicot šīs izmaiņas, pieņemot jaunos nodokļus, ir vispār analizējis šīsdienas problēmu cēloņus?

Kolēģi, es esmu pārliecināts, ka ne. Godmaņa kungs par to nav paspējis padomāt. Un šobrīd plāns, ko mums piedāvā, faktiski cīnās tikai ar sekām, nevis ar cēloņiem.

Latvijas ekonomikā tiešām ir lielas problēmas, bet tās problēmas jau īstenībā ir tāpēc, ka ražošana un pakalpojumi šinī valstī nekad nav bijuši atbalstāmā sfēra. Atbalstāmā sfēra, kā mēs atceramies, visu laiku bija nekustamie īpašumi. Spekulanti, kas varēja ātri nopirkt un ātri pārdot, bija ļoti privileģētā stāvoklī. Pavisam nesen par Leiškalna kunga piedāvājumu šajā zālē vairākums lēma tā, ka atkal nekustamā īpašuma tirgoņi būs privileģētā stāvoklī.

Tātad ekonomiku, ražošanu, pakalpojumus šajā valstī nekad nav īpaši gaidījuši un mīlējuši. Un negaidīs un nemīlēs arī turpmāk.

Interesanti, kāpēc mūsu valstī ekonomikas vai, pareizāk sakot, krīzes glābšanas risinājums tik ļoti atšķiras no citām valstīm. Paskatieties to pašu Ameriku vai citas valstis! Tur galvenais uzsvars tiek likts uz ekonomikas attīstību, uz konkurētspējas palielināšanu. Šeit – tieši otrādi – uzliksim kārtīgi nodokļus, un tad jau redzēs.

Manuprāt, tāda attieksme pret lietām ir kritiska kaut vai tāpēc vien, ka es neticu, ka šī valdība ir paspējusi izmodelēt iespējamos scenārijus. Vai tiešām jūs ticat tam, ka pa divām vai trijām dienām, kad pēkšņi izdomāja pievienotās vērtības nodokli no 18 pacelt uz 21… vai tiešām jūs ticat, ka pa tām divām trijām dienām eksperti varēja izmodelēt to, par cik vairāk vai mazāk ticami palielināsies ieņēmumi? Es tam, ko izdarīja valdība, godīgi sakot, neticu. Paņēma iepriekšējo nodokļu iekasēšanas dinamiku, pareizināja ar palielinājumu, kas būs, un nolika priekšā skaitļus: “Redziet, par tik mums tagad palielināsies!” Blēņas! Nepalielināsies! Neviens nav kārtīgi izpētījis, kā attīstīsies nodokļu ieņēmumi, jo, ticiet man, daudzi uzņēmumi optimizēs savu darbību. Šāda nodokļu pieauguma rezultātā daudzi optimizēs darbību, daudzi aizies uz Lietuvu, Igauniju, kas ir tepat blakus, bet kur nodokļi zemāki. Daudzi izdomās ar dažādām nelegālām metodēm nodokļus nemaksāt. Bet to ienākumu, kas ir plānoti, – nebūs. Es neticu šai valdībai.

Es neticu šai valdībai vēl viena iemesla dēļ. Saprotiet, ka ticamība jebkuram politiķim veidojas no tā, cik konsekvents ir viņš savos vārdos un darbos. Es nestāstīšu to garo vēsturi, cik mēs te esam dzirdējuši, ka valstij nebūs problēmu, ka bankām nebūs problēmu. Uzreiz pēc tam problēmas bija. Ļoti daudz ko mēs esam dzirdējuši, kas būs, un pēc tam izrādās, ka tas nebūs. Ne vairāk kā pirms pāris nedēļām Godmaņa kungs stāvēja šajā tribīnē un visiem skaidri un gaiši teica – mums ir problēmas, būs jāietaupa vismaz 600 miljoni, varbūt 700 miljoni. Ko mēs redzam šodien? Šodien samazinājums nākamajam gadam ir nieka 400 miljoni. Gandrīz uz pusi ir samazinājušās Godmaņa kunga prognozes par to, cik būs jāietaupa. Bet savukārt slogs, šīs problēmas slogs, tiek uzlikts patērētājiem, visiem iedzīvotājiem, mūsu uzņēmējiem. Tas nav, Godmaņa kungs, izpildīts mājasdarbs! Es uzskatu, ka šajā situācijā jūs rīkojaties kā ļoti paklausīgs Starptautiskā Valūtas fonda prasību izpildītājs, bet nemaz nerīkojaties kā labs saimnieks mājās un neizpildāt savus mājasdarbus.

Nekonsekvence – tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šai valdībai es negribu ticēt.

Kas būtu jādara šādā situācijā? Manuprāt, viena no svarīgākajām lietām, ja jau reiz tik ļoti neizbēgama ir nodokļu paaugstināšana, ir pievienotās vērtības nodoklis… Es gan nepiekrītu, ka to paaugstina. Bet, ja nu tomēr jūs lemsiet, un tas tā notiek, viena no svarīgākajām lietām ir pēc iespējas atvieglot nodokļu slogu algām, vai tas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums vai varbūt sociālā nodokļa samazinājums, vai varbūt uzņēmēju maksātās sociālā nodokļa daļas samazinājums. Ir jāpēta, ir jārēķina, bet jebkurā gadījumā ir jābūt sabalansētībai starp to, ko maksā uzņēmēji, starp to, ko maksā iedzīvotāji, starp to, kas ir izmaksāts algās, jo, samazinot šos manis minētos nodokļus, cilvēks saņemtu vairāk naudas, tādējādi pats varētu brīvāk pieņemt lēmumu, kā rīkoties, – vai pirkt preci veikalā vai varbūt kaut ko audzēt dārzā.

Otra lieta, kas noteikti ir jādara. Ir jau taisnība Godmaņa kungam. 600 miljoni ir jāsamazina. Ir jāmeklē iespēja, kā vēl un vēl samazināt valsts izdevumus. Mums ir dārgākā valsts pārvalde Eiropas Savienībā. Tagad būsim otrā vai trešā dārgākā. Tas nav labi padarīts mājasdarbs. Ir virkne ministriju, kuras ir jāsamazina. Ir virkne iestāžu, kuras ir jāsamazina. Es brīnos, ka neviens no zāles nesaka: “Nu, tad nosauciet piemērus!” Bet piemēri ir gaužām elementāri. Viens klasisks piemērs. Bija izdomāta elektronisko iepirkumu sistēma. Laba doma. Tiešām laba doma. Bet vai kāds ir parēķinājis, cik šī sistēma izmaksāja un cik šī sistēma valstī kopumā deva ekonomiju par visiem iepirkumiem? Es stipri šaubos, vai tas atmaksājas. Ja tas neatmaksājas, punkts, un šo bodīti slēdzam. Galu galā šajā kantorī bija ļoti daudz problēmu arī ar godprātīgu pārvaldi.

Vēl viena lieta, kas obligāti, manuprāt, ir jādara. Par Starptautiskā Valūtas fonda naudas sadali vai par naudas iepludināšanu Latvijas ekonomikā obligāti ir jārunā pēc iespējas caurspīdīgi, bet par to jau šodien diskusijas bija. Es varbūt neiedziļināšos.

Bet man ļoti svarīgi liekas arī tas, ka šo naudu drīkstētu tērēt tikai tādās lietās, kas nav saistītas ar tās vienkāršu noēšanu. Šo naudu nedrīkst apēst. Šo naudu drīkst aizdot, bet nedrīkst apēst. Ja mēs šo naudu apēdīsim, būs milzīgas problēmas nākotnē.

Un visbeidzot. Kolēģi! Šodien ne no viena nedzirdēju… Varbūt neuzmanīgi klausījos, bet šķiet, ka nebija nevienas idejas…. Bet apmēram pusgada laikā mums var rasties viena ļoti nopietna problēma, par ko mēs esam runājuši vēl pirms 8.Saeimas un 8.Saeimas sākumā. Tās ir jaunas darba vietas.

Ja šādi turpināsies, tad ar pievienotās vērtības nodokli, ar kapitāla pieauguma nodokli, ko tagad ir izplānojusi valdība, ļoti lielās grūtībās tiks nostādīti daudzi uzņēmēji, cilvēki tiks atlaisti, vajadzēs jaunas darba vietas. Vai šai valdībai ir plāns, kā nodrošināt vismaz kaut nedaudz jaunu darba vietu rašanos valstī, lai cilvēkiem nav jāstāv garās rindās darbā iekārtošanas birojos.

Šie ir tie jautājumi, uz kuriem neesmu saņēmis atbildes, un es baidos, ka šādā, kā es jau sākumā teicu, kazarmu ekonomikas vai tādā kazarmu demokrātijas režīmā mēs šīs atbildes arī nesaņemsim.

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šos pasākumus, ko ir ieplānojusi valdība, jo neredzu, ka tie atrisinātu mūsu valsts attīstību ilgtermiņā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

K.Gerhards (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Ministri!

Šodien skatāmais budžets un to pavadošā ekonomiskās stabilizācijas, izaugsmes un atjaunošanas programma, ko patiešām ar ļoti nopietnu atbildību ir sagatavojuši gan Finanšu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, gan citu valsts iestāžu eksperti, kā jau premjerministrs teica, nav biļete uz vilcienu, kas mūs varētu aizvest uz Leiputriju vai vēl kaut kur. Un tas arī nav rīcības plāns tam, kā mēs rīt izkāpsim no gultas, iztīrīsim zobus, izgludināsim bikses un dosimies mācīties angļu valodu. Tas ir ļoti nežēlīgs un rupjš modinātāja zvans. Zvans tiem politiķiem, kuri jāuzmodina no rožainajiem sapņiem ar kādu gaismu tuneļa galā, zvans tiem pilsoņiem, kuri iegrimuši patēriņa kultūrā.

Bet tajā pašā laikā tas ir glābējzvans tiem Latvijas uzņēmējiem, kuriem šobrīd murgos rādās tas, kā viņi var dabūt naudu, lai iegūtu priekšfinansējumu saviem struktūrfondu projektiem, kā dabūt apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, kā saņemt naudu par savu eksportam nosūtīto preci. Šis ir ļoti izsvērts, aprēķināts plāns, kas var kalpot par labu startu patiešām nopietniem pasākumiem uzņēmējdarbības stimulēšanai.

Vakar Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomē kopā ar mūsu sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, nozaru asociācijām un citiem partneriem sākām jau detalizētu darbu pie tiem tālāk izstrādājamajiem dokumentiem, kurus mēs gan iesniegsim šeit, Saeimā, gan apstiprināsim valdībā un virzīsim uz priekšu, lai patiešām panāktu skaidru un saprotamu, caurspīdīgu rīcību šā šodienas izaugsmes plāna īstenošanai dzīvē.

Un tur ir vairākas lietas, kas jāpaveic vistuvāko nedēļu laikā.

Pirmkārt, pilnīgi skaidrs ir normatīvais akts par to, kā nodrošināt līdzekļus Latvijas bankām, lai tās varētu finansēt gan struktūrfondu projektus, gan piešķirt uzņēmumiem nepieciešamos līdzekļus.

Otrkārt, likums par Latvijas Garantiju aģentūras tiesībām sniegt ievērojami lielākas garantijas Latvijas uzņēmējiem.

Treškārt, normatīvie akti par eksporta kredīta apdrošināšanu.

Ceturtkārt, Hipotēku un zemes bankas programmas par tiešo atbalstu uzņēmējiem.

Protams, arī uzņēmēju darbības vides pasākumu plāns. Un šī pasākumu plāna ietvaros, protams, mums jādiskutē par to, ko uzņēmēji uzskata par vissvarīgāko, – par pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas procedūru. Ja varēsim atļauties to finansiāli, tad, neapšaubāmi, tas jāievieš.

Un, visbeidzot, šis ir tas laiks, kad valdībai jāturpina ļoti nopietni strādāt pie strukturālajām izmaiņām valsts sektorā. Ir likvidētas vairākas aģentūras un institūcijas, samazināts visu vakanču skaits, reāli samazināts darba vietu skaits. Tas viss šobrīd izdarīts. Bet šis ir tas laiks, kad mums jāiet tālāk. Mums ir jāturpina jau iesāktais dialogs ar darba devējiem, ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru par nozīmīga un liela valsts funkciju skaita nodošanu privātajam biznesam. Es piekrītu, ka ministriju skaits mums ir pārāk liels, ministriju mums jābūt ne vairāk, cik ir Eiropas ministru padomju. Ne vairāk, varbūt pat mazāk! Bet tie ir pasākumi, kas izdarāmi, pasākumi, pie kuriem mums noteikti ir jāstrādā.

Tai pašā laikā ceļš, kā to izdarīt, nav tas ceļš, ko piedāvā “Sabiedrība citai politikai”, kas prognozē 25 procentu bezdarbu nākamajā gadā. Mūsu prognoze ir 10 procentu bezdarbs. Mūsu ceļš ir šajā pārejas posmā, šajā recesijas posmā, kad dabūt darbu būs neiespējami, nevis izlikt cilvēkus uz ielas, bet samazināt viņiem atalgojumu. Un tas šobrīd, es domāju, ir daudz nozīmīgāk.

Paldies par uzmanību. Es uzskatu, ka sagatavotie budžeta grozījumi un sagatavotais izaugsmes plāns ir ļoti nozīmīgs dokuments tālākajam darbam.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies ekonomikas ministram.

Nākamā debatēs runās deputāte Karina Pētersone. 

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 82.laidienā