Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 16.decembrī

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

16.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un MK Atzinības raksts piešķirts Latvijas Olimpiskās vienības trenerim, Latvijas izlases vecākajam trenerim modernajā pieccīņā Jurim Krastiņam par nozīmīgu ieguldījumu modernās pieccīņas attīstībā Latvijā.

MK Atzinības raksts piešķirts Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles vadītājai Inārai Šindarjovai par nozīmīgu ieguldījumu nodarbinātības politikas īstenošanā un attīstībā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Jurim Krastiņam pasniedz izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, bet Inārai Šindarjovai – labklājības ministre Iveta Purne.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 16.decembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 204 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 9 viņu nepilngadīgie bērni.

No 195 pilsonības pretendentiem 65% ir krievi, 12% – ukraiņi, 11% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

26% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% – vidējā, 14% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 195 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai, un 9 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 130 586 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 2800 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par jaunu Sauszemes spēku un Mācību vadības pavēlniecības komandieri

16.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku un Mācību vadības pavēlniecības komandieri”.

Ministru kabineta rīkojums nosaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku komandiera amatā iecelt pulkvedi Dzintaru Rogu un Mācību vadības pavēlniecības komandiera amatā – pulkvedi Igoru Rajevu.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 16.panta otro daļu Sauszemes spēku un Mācību vadības pavēlniecības komandieri amatā ieceļ un atbrīvo no amata MK pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

Sauszemes spēku un Mācību vadības pavēlniecības komandieru maiņa notiek saskaņā ar aizsardzības ministra priekšlikumu par spēku veidu un pavēlniecību komandieru izmaiņām dienesta gaitā, kā arī lai optimizētu atsevišķu spēku veidu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu sekmīgu izpildi.

Pulkvedis I.Rajevs NBS dienē kopš 1996.gada dažādos augstos komandējošā sastāva virsnieka amatos un ir guvis starptautisko operāciju pieredzi Latvijas kontingentā Irākā. Militāro izglītību ieguvis Maskavas Augstākajā vispārējā karaspēka karaskolā, Armijas ģenerālštāba koledžā ASV un šā gada decembrī beigs BALTDEFCOL augstāko komandieru kursu.

Pulkvedis Dzintars Roga NBS dienē kopš 1993.gada un ieguvis profesionāla un kompetenta komandiera pieredzi, pildot komandējošā sastāva virsnieka pienākumus gan Sauszemes spēkos un NBS štābā, gan kā militārais pārstāvis NATO un citu valstu armijas štābos. Izglītību ieguvis Stavropoles Augstākajā sakaru inženieru karaskolā un ASV Jūras kājnieku amfībiju karaskolā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

BĢLM: Par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas nolikumu

16.decembrī Ministru kabinets apstiprināja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas nolikuma projektu, jo no nākamā gada 1.janvāra ministrija ir atbildīgā institūcija par sabiedrības integrācijas politiku.

Nolikums paredz, ka no jaunā gada ministrija būs vadošā valsts pārvaldes iestāde bērnu tiesību aizsardzības, jaunatnes, bērnu un ģimenes tiesību un sabiedrības integrācijas jomā.

Līdztekus līdzšinējām funkcijām tā sekmēs pilsoniskās sabiedrības attīstību, veicinās starpkultūru dialogu un līdzdarbosies atbalsta sistēmas pilnveidē, lai sekmētu veiksmīgu imigrantu iekļaušanos sabiedrībā.

Sekmējot pilsonības sabiedrības attīstību, ministrija risinās ar nevalstisko organizāciju (NVO) darbību saistītus jautājumus, tajā skaitā par valsts atbalsta politiku un NVO līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus turpināsies brīvprātīgā darba atbalstīšana, tiks sniegts metodiskais atbalsts pašvaldībām pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā u.tml.

Starpkultūru dialoga jomā ministrija būs atbildīga par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību saistību izpildi un monitoringu, Rasu direktīvas ieviešanu u.c.

Savukārt, īstenojot imigrantu iekļaušanas politiku, ministrija attīstīs Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansēto projektu “Jauno sabiedrības locekļu integrācija”, kā arī būs atbildīga par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu atlases un tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanu.

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumos Nr.687 “Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nolikums”, kas ietver precizētās funkcijas un uzdevumus, stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

BĢLM: Par kārtību valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai jaunatnes lietu projektiem

16.decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni”.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz kārtību, kādā BĢLM piešķirs valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai, veicinot jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbu ar jaunatni.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu BĢLM valsts budžeta finansējumu piešķirs, organizējot atklātu projektu konkursu.

Tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, būs jaunatnes organizācijām. Valsts budžeta finansējuma saņēmējs varēs būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Jaunatnes likuma 12.pantu, kas paredz, ka valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbu ar jaunatni, nosaka Ministru kabinets. Jaunā kārtība stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

BĢLM: Par jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtību

16.decembrī Ministru kabinets apstiprināja Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izstrādāto noteikumu “Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība” projektu, kas ietver prasības jaunatnes lietu speciālista izglītībai un kvalifikācijai, kā arī paredz tiesisko regulējumu jaunatnes lietu speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanai. MK noteikumu projekts paredz, ka profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes jaunatnes lietu speciālists iegūst divu gadu laikā no dienas, kad viņš ir pieņemts darbā, apgūstot jaunatnes lietu speciālista apmācības programmu ne mazāk kā 80 akadēmisko stundu apjomā.

Noteikumu projekts arī nosaka, ka jaunatnes lietu speciālistu apmācības programmu varēs īstenot personas, kurām ir tiesības īstenot pieaugušo izglītības programmas, kā arī valsts un pašvaldību iestādes, kuras atbilstoši savai kompetencei īsteno politiku jaunatnes jomā.

Apmācības programmas ietvaros jaunatnes lietu speciālistiem būs jāapgūst pedagoģija, psiholoģija, jauniešu veselības jautājumi, komercdarbības, tiesību, komunikācijas un jaunatnes politikas pamati, projektu vadība, vides zinību pamati un jauniešu neformālā izglītība.

Tiem jaunatnes lietu speciālistiem, kuri būs apguvuši apmācības programmu, būs nepieciešams pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes ik pēc trim gadiem, apgūstot apmācības programmas atsevišķās tēmas 36 stundu apjomā.

Ja jaunatnes lietu speciālists kādu no apmācības programmā iekļautajām tēmām būs apguvis, iegūstot augstāko izglītību vai tālākizglītību, un par to būs saņemts ieraksts dokumentā par augstākās izglītības ieguvi vai par tālākizglītības programmas apguvi, viņam atkārtoti nebūs jāapgūst apmācības programmas attiecīgā tēma.

Noteikumu projekts paredz, ka jaunatnes speciālistu apmācības kārtība stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par Banku pārņemšanas likumu

16.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Banku pārņemšanas likums. Likumprojekts reglamentē pieļaujamos bankas pārņemšanas gadījumus un nosaka kārtību, kādā valsts var pārņemt banku.

Projekts paredz, ka bankas pārņemšanu var ierosināt Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai Latvijas Banka. Tad ierosinājums tiek iesniegts FM, kas nekavējoties izvērtē bankas pārņemšanas lietderību un nepieciešamību, kā arī iespējamo bankas pārņemšanas veidu. Ja pieņemts vienprātīgs lēmums par bankas pārņemšanas lietderību, tiek sāktas sarunas ar kredītiestādes akcionāriem. Ja piecu dienu laikā vienošanās par bankas labprātīgu pārņemšanu netiek panākta, tiek uzsākta bankas piespiedu pārņemšana. Šādā gadījumā akcionāriem tiks piešķirts atlīdzības apmērs, ko noteiks atbilstoši naudas summai, kuru akcionārs iegūtu bankas likvidācijas gadījumā.

“Neprognozējamā globālās recesijas ietekme ir pieprasījusi nodrošināties pret dažādiem satricinājumiem finanšu nozarē. Šāda likuma izstrāde ir nepieciešams un izsvērts solis, lai izveidotu konkrētu tiesiskā regulējuma rāmējumu banku sektora problēmu risināšanai,” vajadzību pēc likuma komentēja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Projekts nodrošina vispārējo valsts pārvaldes principu un cilvēktiesību aizsardzību saskaņā ar Satversmi un starptautiskiem normatīviem aktiem. Gadījumā, ja neizdodas panākt vienošanos par labprātīgu pārņemšanu, projekts paredz, ka katram konkrētam pārņemšanas gadījumam tiek izdots atsevišķs likums. Šāda pieeja nodrošinās, ka likumdevējs pārliecināsies, vai ir iestājies ārkārtējs gadījums un valsts banku sistēmas stabilitātes saglabāšanai nepieciešams pārņemt banku, atsavinot akcijas, mantu, tiesības un saistības.

Pēc izskatīšanas valdībā likumprojekts par banku pārņemšanu vēl jāizskata Saeimai.

 

FM: Par valsts iestāžu rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem

Finanšu ministrija ir apkopojusi informāciju par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2008.gadā plānotajiem rezultātiem un to rezultatīvajiem radītājiem, kā arī sagatavojusi attiecīgu MK rīkojumu. 16.decembrī valdība atbalstīja tiesību aktu.

MK rīkojuma pielikumā ir uzrādīti ministriju un centrālo valsts iestāžu darbības stratēģijās un politikas plānošanas dokumentos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktie 2008.gadā sasniedzamie politikas un darbības rezultāti, kā arī to rezultatīvie rādītāji.

Plānotie politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji ir strukturēti atbilstoši likumā par valsts budžetu 2008.gadam apstiprinātajai valsts budžeta programmu un apakšprogrammu struktūrai. Katrai valsts budžeta programmai un apakšprogrammai ir norādīts nosaukums, plānotie politikas un darbības rezultāti, kā arī to rezultatīvie rādītāji.

 

FM: Par finanšu ministru kā Starptautiskā valūtas fonda kapitāla daļu turētāju

Valdība 16.decembrī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) rīkojumā par Latvijas Republikai piederošo Pasaules bankas grupas organizāciju, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Padomes Attīstības bankas, Ziemeļu investīciju bankas un Eiropas Investīciju bankas kapitāla daļu turētāju. Izmaiņas rīkojumā paredz minētajām institūcijām pievienot Starptautisko valūtas fondu (SVF), pilnvarojot Finanšu ministriju (FM) pārņemt kvotas un saistību uzskaiti.

SVF pilnvarnieku valdes šā gada aprīļa beigās apstiprinātās kvotu un balsstiesību reformas rezultātā Latvijā tika aktualizēts jautājums par kvotas un saistību piederību un uzskaiti. Līdz šim SVF kapitāla daļu turētāja bija Latvijas Banka. Saskaņā ar likumu par Latvijas Republikas iestāšanos SVF FM pilda finanšu starpnieka funkcijas un ir pilnvarota Latvijas vārdā veikt finanšu operācijas un darījumus, kā arī ir tiesīga saņemt jebkuru summu, kura var tikt samaksāta vai pārskaitīta uz Latviju finanšu operāciju un darījumu veikšanai. Savukārt Latvijas Banka ir SVF depozitārijs valūtas avuāriem, tostarp Latvijas izrakstītajām parādzīmēm.

Ņemot vērā FM finanšu starpnieka funkcijas sadarbības īstenošanā ar SVF, FM uzņemtās un nākotnē iespējamās saistības pret SVF, izrakstot parādzīmes, kā arī iespēju šādi nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstīgu Latvijai piederošo SVF kapitāldaļu uzskaiti, ir jāveic grozījumi MK rīkojumā.

SVF tika nodibināts 1944.gada jūlijā ANO konferencē Bretonvudā (ASV), kad 45 valstu valdību pārstāvji vienojās par ekonomiskās sadarbības sistēmas izveidošanu. Oficiāli SVF pastāv kopš 1945.gada 27.decembra, kad tika parakstīts SVF Vienošanās līgums. Latvija ir SVF dalībvalsts kopš 1992.gada 19.maija.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par operatīvās darbības finansējuma izlietojuma un uzskaites kārtību

16.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Operatīvās darbības likumā, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā un MK noteikumos par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību.

Grozījumi Operatīvās darbības likumā nosaka operatīvās darbības iestādes vadītāja atbildību par operatīvās darbības līdzekļu grāmatvedības uzskaites nodrošināšanu atbilstoši vispārnoteiktajiem grāmatvedības uzskaites principiem, ievērojot valsts noslēpuma aizsardzības noteikumus. Grozījumi nosaka, ka par līdzekļu izlietošanas, uzskaites un iekšējās kontroles kārtību ir atbildīgs iestādes vadītājs.

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā reglamentē operatīvās darbības nodrošināšanai izmantojamās valsts mantas atsavināšanas nosacījumus un iegūto līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos.

Savukārt grozījumi Ministru kabineta noteikumos par asignējuma piešķiršanas un izpildes kārtību nosaka, ka operatīvās darbības nodrošināšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi, kas saimnieciskā gada laikā nav izlietoti, līdz nākamā saimnieciskā gada 10.janvārim jāieskaita valsts budžeta iestādes atvērtajā kontā Valsts kasē.

Šogad maijā MK uzdeva darba grupām izstrādāt priekšlikumus par operatīvās darbības finansēšanas pārskatu konsolidācijas nosacījumu izstrādāšanu un operatīvajai darbībai izmantoto materiālo vērtību realizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē.

Tāpat MK uzdeva analizēt operatīvās darbības nodrošināšanai paredzēto finanšu līdzekļu izlietošanas kontroles pilnveidi un materiālo vērtību realizācijas kārtības izstrādi.

Grozījumi MK noteikumos par asignējuma piešķiršanas un izpildes kārtību stāsies spēkā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Savukārt grozījumi Operatīvās darbības likumā un Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā vēl būs jāskata Saeimai.

 

FM: Par pašvaldību izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2009.gadā

16.decembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu Ministru kabineta noteikumu projektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2009.gadā.

Likums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu paredz, ka valdībai divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību attiecīgajā budžeta gadā. Tā kā 2008.gada 11.decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā par valsts budžetu 2009.gadam, sagatavoti attiecīgi MK noteikumi.

Saskaņā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2009.gadā izlīdzināšanas fonda ieņēmumi būs 84 064 879 lati, tai skaitā dotācija izlīdzināšanas fondā no valsts budžeta – 7 152 897 lati un pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā – 76 911 982 lati.

FM izstrādātie noteikumi reglamentē katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai fondā veicamās iemaksas un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas izlīdzināšanas fondā un izmaksāta dotācija no tā.

Tāpat tiesību akts nosaka finanšu nepieciešamību katrā pašvaldībā, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi.

Pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas fondā veic ar Valsts kases starpniecību no prognozētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, bet tās pašvaldības, ar kurām Finanšu ministrija ir noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību, iemaksas fondā veic patstāvīgi bez Valsts kases starpniecības.

Paredzams, ka MK noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2007.gada 18.decembra MK noteikumi Nr.913 “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2008.gadā”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanu 2008.gadā

Šogad studiju kredītus uzsāks dzēst 423 speciālistiem, bet studējošo kredītus – 240 speciālistiem, to paredz 16.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātie rīkojuma projekti “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” un “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.

Studiju un studējošo kredīti tiek dzēsti speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts un pašvaldību institūcijās, ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Apstiprinātie rīkojuma projekti paredz, ka visvairāk studiju kredīti tiks dzēsti izglītības jomas speciālistiem (283), tāpat visvairāk (92) izglītības jomas speciālistiem tiks dzēsti studējošo kredīti.

Studiju un studējošo kredītu dzēšanai nepieciešamie līdzekļi ir aprēķināti, ņemot vērā aprēķināto vidējo kredīta apmēru vienam kredīta ņēmējam, kā arī pieņemot, ka visi kredīta ņēmēji – pretendenti uz kredīta dzēšanu – strādās pilnu darba laiku. 2008.gadā studējošo kredītu dzēšanai nepieciešami 24 226 lati, studiju kredītu dzēšanai – 36 463 lati.

 

IZM: Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektora apstiprināšanu

16.decembrī Ministru kabinets apstiprināja pedagoģijas doktoru profesoru Jāni Žīdenu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektora amatā no 2009.gada 1.janvāra.

Sakarā ar to, ka 2008.gada 3.decembrī beidzās pilnvaru laiks Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektoram Uldim Grāvītim, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes sapulce 2008.gada 30.oktobra sēdē par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektoru ievēlēja pedagoģijas doktoru profesoru Jāni Žīdenu.

Ņemot vērā jauna finanšu gada sākšanos un racionālus un lietderīgus darba organizācijas apsvērumus, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes sapulce nolēma lūgt virzīt Jāņa Žīdena apstiprināšanu rektora amatā ar 2009.gada 1.janvāri.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta ceturto daļu no 2008.gada 4.decembra līdz 31.decembrim pedagoģijas doktors profesors Uldis Grāvītis turpinās pildīt rektora pienākumus.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Augstskolu likuma 17.panta otrā daļa paredz, ka augstskolā, kura nav universitāte, par rektoru var ievēlēt profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Lai mazinātu vardarbības sekas Latvijā, sociālā rehabilitācija turpmāk par valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināta gan vardarbībā cietušiem pieaugušajiem, gan arī vardarbības veicējiem.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas 16.decembrī apstiprināti valdībā. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Minētie grozījumi paredz no 2010.gada 1.janvāra valsts finansēto pakalpojumu klāstā iekļaut sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušiem pieaugušajiem (gan sievietēm, gan vīriešiem).

Pēc LM prognozēm sociālās rehabilitācijas iestādēs pēc palīdzības varētu vērsties ap 200 pieaugušo gadā. Savukārt sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā varētu saņemt aptuveni 300 cilvēku gadā.

Lai nodrošinātu sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušajiem pieaugušajiem, ik gadu no valsts budžeta būtu nepieciešami vairāk nekā 177 tūkstoši latu.

Minētie grozījumi paredz no 2010.gada 1.oktobra arī vardarbības veicējiem nodrošināt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem.

Sociālā rehabilitācija varmākām būtu nepieciešama, lai mainītu šo cilvēku uzvedību un novērstu vardarbības atkārtošanos.

LM aprēķini liecina, ka šo pakalpojumu gadā varētu izmantot ap 50 cilvēku. Lai nodrošinātu sociālo rehabilitāciju vardarbības veicējiem, no valsts budžeta 2010.gadā būtu nepieciešami ap 56 tūkstošiem latu.

Atgādinām, ka šobrīd sociālā rehabilitācija par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta tikai vardarbībā cietušiem bērniem līdz 18 gadu vecumam. Taču gadījumos, kad vardarbībā ģimenē cietusi arī sieviete, nav iespējams nodrošināt atbilstošu palīdzību.

 

LM: Par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas

Lai palielinātu pensionāru un cilvēku ar invaliditāti ienākumus, no 2009.gada 1.janvāra piemaksa pie vecuma pensijas palielināsies par 30 santīmiem, t.i., no pašreizējiem 40 līdz 70 santīmiem.

Tāpat no nākamā gada piemaksu 70 santīmu apmērā saņems arī invaliditātes pensiju saņēmēji un pensionāri, kuru vecuma pensijas ir lielākas par 225 latiem, par katru līdz 1995.gada 31.decembrim uzkrāto apdrošināšanas stāža gadu.

Līdz šim piemaksu pie vecuma pensijas saņēma tikai pensionāri, kuru pensijas apmērs nepārsniedza 225 latus.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas, kas 16.decembrī apstiprināti valdībā.

Noteikumi paredz, ka no nākamā gada piemaksu 70 santīmu apmērā par katru līdz 1996.gadam uzkrāto apdrošināšanas stāža gadu saņems gan vecuma, gan invaliditātes pensijas saņēmēji neatkarīgi no pensijas apmēra.

Tādējādi tiks uzlabots vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēju materiālais stāvoklis.

Noteikumi izstrādāti, ievērojot 19.jūnijā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas vērsti uz pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu.

 

LM: Par pensiju aprēķināšanai piemērojamiem plānotiem vecuma pensijas izmaksas laika posmiem

16.decembrī valdībā apstiprināti Labklājības ministrijas izstrādātie noteikumi, kuros pārskatīti pensiju aprēķināšanai piemērojamie plānotie vecuma pensijas izmaksas laika posmi “G”.

Minētie noteikumi tiks piemēroti, aprēķinot tās vecuma un izdienas pensijas, kuru piešķiršanas vai pārrēķināšanas datums ir no 2009.gada 1.janvāra.

Tā, piemēram, ja cilvēks pensionēsies, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu (62 gadus), aprēķinot vecuma pensiju 2009.gadā, plānotais pensijas izmaksas laika posms būs 18,43 gadi, nevis 18,48, kā tas ir 2008.gadā.

Atgādinām, ka vecuma pensiju aprēķina, ņemot vērā cilvēka:

• uzkrāto pensijas kapitālu laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim;

• pensijas sākuma kapitālu, kuru ietekmē uzkrātais apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gada 31.decembrim un vidējā apdrošināšanas iemaksu alga noteiktā laika periodā;

• laika posmu (gados) “G”, par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

 

LM: Par valsts veiktajām sociālajām iemaksām par maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu saņēmējiem

Lai uzlabotu jauno vecāku sociālo drošību, no 2009.gada 1.janvāra par maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu saņēmējiem valsts veiks sociālās iemaksas.

Tas nozīmē, ka par vecākiem, kuri saņem maternitātes, vecāku vai bērna kopšanas pabalstu, sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai tiks veiktas no valsts budžeta. Iemaksas no valsts budžeta netiks veiktas, ja persona pati vai tās darba devējs konkrētajā mēnesī būs veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Savukārt par tiem cilvēkiem, kuri saņem paternitātes pabalstu, no valsts budžeta tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, kā arī apdrošināšanai pret bezdarbu.

Līdz ar to šis laiks tiks ieskaitīts personu apdrošināšanas stāžā un tiks nodrošināta iespēja saņemt sociālās garantijas, piemēram, bezdarba vai invaliditātes gadījumos.

Tāpat šo laiku ņems vērā arī, aprēķinot vecuma pensiju vai nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un tā apmēru.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, kas 16.decembrī apstiprināti valdībā.

Grozījumi nepieciešami, lai minētos MK noteikumus saskaņotu ar likumu par valsts sociālo apdrošināšanu.

 

LM: Par pabalsta paaugstināšanu Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem

Lai palielinātu Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un viņu ģimeņu ienākumus, ar nākamo gadu līdz 60 latiem tiks paaugstināts valsts sociālais pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

Tas nozīmē, ka no 2009.gada 1.janvāra Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem noteikta invaliditāte saistībā ar līdzdalību Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos, kā arī mirušo dalībnieku ģimenes līdzšinējo 45 latu vietā saņems 60 latu pabalstu.

Pabalsta paaugstināšanai 2009.gadā nepieciešami 573,4 tūkstoši latu. Plānots, ka pabalstu nākamajā gadā saņems 3300 cilvēku.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm. Grozījumi 16.decembrī apstiprināti valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem

Labklājības ministrija (LM) ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2009.gadam.

LM izstrādātie noteikumi 16.decembrī apstiprināti valdībā.

Minētie noteikumi paredz, ka arī nākamgad obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 33,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 24,9% veic darba devējs un 9% – darba ņēmējs.

Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 28,30%, kur darba devējs maksās 20,60%, bet darba ņēmējs – 7,70%.

Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem – valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2009.gadā iemaksu likme būs 30,68%, kur darba devējs maksās 22,34%, bet darba ņēmējs – 8,34%.

Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2009.gadā būs 30,48% apmērā no darba ienākumiem.

Personai, kura brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme būs 22,86%. Savukārt personai, kura brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī vecāku apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme būs 31,13%.

 

LM: Par kārtību, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

Šā gada 19.jūnijā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz atcelt sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālo apmēru no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim. 

Līdz ar to minētajā laika periodā apdrošināšanas iemaksas būs jāveic no visiem ienākumiem, un par šo laiku netiks aprēķinātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, t.i., iemaksas, kas veiktas virs Ministru kabineta noteiktā maksimālā apmēra.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas 16.decembrī apstiprināti valdībā. 

Atgādinām, ka 2008.gadā maksimālie ienākumi, no kuriem ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir 29 600 latu gadā.

 

LM: Par pensijas kapitāla nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanai no tās

Cilvēki, kuri strādā Eiropas Savienības (ES) institūcijās un ir pievienojušies ES pensiju shēmai, varēs Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu nodot minētajai shēmai un, atgriežoties Latvijā, nodot to atpakaļ Latvijas valsts pensiju sistēmā.

Šo procedūru regulē Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par pensijas kapitāla nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanu no tās. Noteikumi 16.decembrī apstiprināti valdībā.

Saskaņā ar 1968.gada 29.februāra Eiropas institūciju ierēdņu regulu Nr.259/68 ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, sākot darbu noteiktās Eiropas Savienības institūcijās, var izvēlēties pievienoties ES pensiju shēmai. Tiesības uz pensiju ES pensiju shēmā rodas tad, ja cilvēks ir nostrādājis Eiropas Savienības institūcijās vismaz 10 gadus.

Pievienojoties Eiropas Savienības pensiju shēmai, cilvēkam ir tiesības pieprasīt Latvijas valsts pensiju sistēmā uzkrāto pensijas kapitālu pārskaitīt uz ES pensiju shēmu. Turpinot strādāt Eiropas Savienības institūcijās 10 un vairāk gadus un turpinot uzkrāt savu pensijas kapitālu, pēc pensijas vecuma sasniegšanas cilvēkam pensija tiek izmaksāta no Eiropas Savienības pensiju shēmas.

Tie darbinieki, kuri Eiropas Savienības institūcijās ir nostrādājuši mazāk par 10 gadiem, atgriežoties Latvijā, varēs pieprasīt, lai tur uzkrātais pensijas kapitāls tiktu pārskaitīts uz Latvijas valsts pensiju sistēmu (1. un 2.līmeņa pensijas shēmu) vai paša izvēlēto privāto pensiju fondu (3.līmeņa pensiju shēmu).

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par 6000 latu pabalsta piešķiršanu Liepājā dzimušo trīnīšu ģimenei

16.decembrī Ministru kabinets nolēma, ka no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tiks piešķirts 6000 latu vienreizējais sociālais pabalsts Liepājā dzimušo trīnīšu māmiņai Andai Jakovļevai ģimenes materiālā stāvokļa uzlabošanai.

“Esmu patiesi priecīga par katru no pasaulē nākušajiem bērniņiem un novēlu, lai trīskāršs prieks un trīskārša atbildība pavada šo ģimeni, mīlot un lolojot savas atvasītes,” atzīst labklājības ministre Iveta Purne. Ministre ir iecerējusi personīgi apmeklēt un sveikt liepājnieku ģimeni.

Jāatgādina, ka šie jau ir trešie šogad Latvijā dzimušie trīnīši. Janvāra beigās trīnīši piedzima daugavpiliešu Čamaņu ģimenē, bet augusta beigās trīs atvasītes pasauli ieraudzīja rīdzinieku Zaborovsku ģimenē.

Gunta Skrebele, labklājības ministres preses sekretāre

 

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa posma Ludza–Nirza projekta īstenošanai

Lai realizētu valsts autoceļa posma Ludza–Nirza rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija plāno pirkt 22 zemes vienības, kuru kopējā platība ir 9,42 hektāri.

Zemes īpašumu iegādi par 65,6 tūkstošiem latu paredz 16.decembrī valdībā apstiprinātie Ministru kabineta rīkojumu projekti “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Nirza rekonstrukcijai projekta īstenošanai”.

Tāpat valdības sēdes laikā tika apstiprināts arī rīkojuma projekts, kas paredz vēl trīs zemes vienību iegādi 1,2 hektāru platībā autoceļa posma Ploski–Terehova projekta īstenošanai par summu 11,2 tūkstoši latu.

Zemes īpašumus nepieciešams iegādāties, lai varētu izbūvēt valsts autoceļa posmus, kas kļuvuši par ļoti būtiska infrastruktūras projekta sastāvdaļu austrumu virzienā. 17,8 km garā ceļa posma Ludza–Nirza rekonstrukciju plānots sākt nākamā gada pirmajā pusē, un pēc šā posma nodošanas ekspluatācijai sāksies arī pēdējā autoceļa posma Ploski–Terehova rekonstrukcija.

Izdevumi, kas saistīti ar divdesmit piecu zemes vienību atpirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžetā 2008.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas “Austrumu–Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība” valsts autoceļa E22 posma Ludza–Terehova rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem.

Pašlaik tiek sagatavota dokumentācija, kas nepieciešama pirkuma līgumu noslēgšanai un īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem kadastrālās vērtēšanas noteikumos

16.decembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus kadastrālās vērtēšanas noteikumos, kurus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai nekustamā īpašuma tirgus cenu krituma gadījumos kadastrālās vērtības nepārsniegtu nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeni. Noteikumi paredz katru gadu noteikt nekustamā īpašuma cenu izmaiņu tendenci valstī attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tendenci nosaka, pamatojoties uz aprēķinātajiem 12 indeksiem – uz pēdējā gada katra mēneša pēdējo datumu. Gadījumā, ja tendence uzrāda cenu kritumu, tiek aktualizētas visu nekustamo īpašumu grupu bāzes vērtības vienlaikus.

Kā teikts grozījumu anotācijā, vērtību bāze tiek izstrādāta visā valsts teritorijā vienlaikus, katru gadu vienai no četrām nekustamo īpašumu grupām – lauku nekustamo īpašumu grupai, dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupai, rūpniecības apbūves grupai un komercdarbības un sabiedriskās apbūves grupai.

Reizi divos gados tiek aktualizētas katras nekustamo īpašumu grupas kadastrālās vērtības. Lai nodrošinātu stabilitāti, vērtību bāzes izstrādei izmanto informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem par vismaz diviem pēdējiem gadiem. Piemēram, 2007.gadā apstiprinātā vērtību bāze, kas stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī, izstrādāta, pamatojoties uz 2005.gada un 2006.gada cenu līmeni.

Augoša tirgus apstākļos vērtību bāzes izstrādei un aktualizācijai noteiktais periodiskums nodrošina, ka kadastrālās vērtības nepārsniedz nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeni. Savukārt ilgstoši krītoša tirgus apstākļos ir iespējama situācija, ka kadastrālās vērtības pie divu gadu aktualizācijas cikla var pārsniegt nekustamā īpašuma tirgus cenas.

 

TM: Par Administratīvās apgabaltiesas, rajona tiesas un tiesu namu darbības teritorijām

16.decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu darbības teritorijām. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, lai efektīvāk risinātu administratīvās tiesas noslodzes jautājumu, proti, mazinātu noslodzi tiesā un veicinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu, tiek saglabāta viena pirmā līmeņa administratīvā tiesa – Administratīvā rajona tiesa, veidojot Administratīvās rajona tiesas tiesu namus reģionos. Administratīvās rajona tiesas tiesu nami tiek izveidoti jau esošajās vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesu darbības teritorijās, izvietojot tos pa vienam katrā tiesu apgabalā, pilsētās, kurās atrodas apgabaltiesas.

Lemjot par tiesu izvietojumu reģionos, tika izvērtēta gan tiesu nama pieejamība iedzīvotājiem, ievērojot pilsētas sasniedzamību atbilstoši tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, gan arī iespēja nodrošināt tiesu darba vajadzībām nepieciešamās telpas.

Administratīvās rajona tiesas tiesu nama Rīgā darbības teritorijā ietilps Rīga, Rīgas rajons, Jūrmala un Ogres rajons. Tiesu nama Jelgavā darbības teritorijā ietilps Jelgava un Jelgavas, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils un Tukuma rajons.

Valmieras tiesu nama darbības teritorijā ietilps Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Valkas un Valmieras rajons. Tiesu nama Liepājā darbības teritorijā ietilps Kuldīgas rajons, Liepāja un Liepājas rajons, Saldus un Talsu rajons, kā arī Ventspils un Ventspils rajons.

Savukārt Administratīvās rajona tiesas tiesu nama Rēzeknē darbības teritorijā ietilps Rēzekne un Rēzeknes rajons, Balvu rajons, Daugavpils un Daugavpils rajons, Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajons.

Administratīvās rajona tiesas tiesu nami reģionos darbu sāks 2009.gadā.

 

TM: Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2009.gadā

16.decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2009.gadā.

Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VA “Maksātnespējas administrācija” speciālisti.

Noteikumu mērķis ir noteikt valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos ieskaitāmās nodevas daļu 2009.gadā. Valsts nodevas likme pārskata mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, būs noteikta 0,25 lati.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumu apmērs 2009.gadā būs 2 557 205 lati, kas tiks sadalīti trim programmām: “Maksātnespējas administrācija”, “Darbinieku prasījumu garantijas fonds” un “Maksātnespējas procesa izmaksas”.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par papildu līdzekļiem HIV/AIDS inficēto pacientu un A hepatīta pacientu ārstēšanai

16.decembrī Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas iesniegto lūgumu pārdalīt papildus 246 513 latus Latvijas Infektoloģijas centram HIV/AIDS inficēto pacientu un slimnieku nodrošināšanai ar nepieciešamajiem medikamentiem.

Papildus Latvijas Infektoloģijas centram piešķirti arī 207 785 lati, lai segtu izdevumus saistībā ar vīrushepatīta A uzliesmojumu un slimnieku skaita neplānotu un strauju pieaugumu 2008.gadā. Līdzekļi iegūti no veselības aprūpes rezerves fonda līdzekļiem, kā arī no centralizēto medikamentu iepirkumu rezultātā ieekonomētajiem līdzekļiem.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību

16.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumos Nr.319 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība””.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 4.punktu. Noteikumos tiek precizēta bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaites kārtība, nosakot, ka šo pārvadājumu uzskaite, kā arī bīstamo atkritumu pārvadājumu kartes-pavadzīmes izsniegšana notiek elektroniskā veidā, izmantojot valsts informatīvo sistēmu – Bīstamo atkritumu pārvietošanas uzskaites valsts informācijas sistēmu.

Noteikumu projektā ir noteikts arī šīs sistēmas pārzinis – Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra, noteikti sistēmas lietotāji un sistēmas lietošanas kārtība.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa