Par gadskārtējo Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju sanāksmi Rīgā 17.–19.decembrī

Valsts prezidenta uzruna Latvijas vēstnieku gadskārtējā sanāksmē 2008.gada 17.decembrī:

Ministra kungs [ārlietu ministrs Māris Riekstiņš], ekselences, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks redzēt jūs šodien tik kuplā skaitā. Ir pagājis gads, kopš mēs pēdējo reizi tikāmies daudz mazākā, ne tik modernā zālē kā šodien. Un šā gada laikā es lielāko daļu no jums esmu iepazinis arī tiešā saskarsmē, tiešā darbā un tiešā kontaktā. Pirms gada tika nosprausti uzdevumi, un jāteic, ka šī gada laikā esam godam strādājuši un Valsts prezidenta kanceleja, ārlietu ministrs, Ārlietu ministrija ir strādājuši kopā un sasnieguši tos mērķus. Kopā ar ārlietu ministru, valsts sekretāru, diplomātiem gan Rīgā, gan vēstniecībās un pārstāvniecībās ir izdevies tas, ko bijām plānojuši.

Sausais atlikums no 2008.gada ir 31 vizīte ārpus Latvijas.

Katrā vietā ir bijuši savi sasniedzami uzdevumi. Katrā vietā valstsvizīte vai arī neformālas vakariņas pie mūsu kaimiņiem ir bijušas ar zināmu pienesumu, un nepārvērtējamu atbalstu ir sniedzis šajā valstī akreditētais vēstnieks.

Paldies jums visiem par to. Paldies arī konsulārajam dienestam par milzīgo darbu, kas ikdienā tiek darīts gan Latvijas valstspiederīgo interešu aizstāvībai, gan arī ārvalstu viesu labā.

Pirms sāku runāt par paveikto un pievēršos nākotnes uzdevumiem, gribu uzsvērt zināmu uzskaitījumu.

Latvijas drošības stiprināšana. Bukarestes samitā Latvija parādīja, ka tā ir atbildīgs partneris, kurā ieklausās. Protams, samiti ir būtiski, taču galvenais ir ikdienas darbs, sagatavojot un pēc tam interpretējot un īstenojot samitu lēmumus. Ikdienas darbs Briselē, NATO valstu galvaspilsētās un arī šeit, Rīgā.

Uzskatu, ka pagājušajā gadā ir notikušas nozīmīgas un adekvātas izmaiņas domāšanā par alianses drošību. Ir sākusies diskusija par mums būtiskiem NATO plānošanas jautājumiem.

Un tas nav tikai Gruzijas notikumu, bet lielā mērā arī mūsu pārstāvniecības NATO, vēstniecību un ministrijas aktīvas darbības rezultāts. 2008.gads Latvijas drošības politikas jomā iezīmējās arī ar lēmumu nodot līdz šim Latvijas karavīru Irākā pildītās funkcijas pašu irākiešu rokās. Mūsu uzdevums, mūsu misija Irākā ir beigusies, un darbs ir paveikts.

Afganistānā šā gada laikā misija ir paplašināta līdz maksimālajām iespējām, līdz 200 karavīriem, bet, kas vēl nozīmīgāk, tā ir izaugusi arī izpildāmo uzdevumu ziņā.

Pagājušais gads ir bijis pārbaudes laiks mūsu uzticamībai starptautiskajā arēnā. Viena šāda izšķiršanās bija Kosovas atzīšana un tai sekojošā iesaiste Eiropas Savienības misijā Kosovā.

Eiropas Savienībā Latvija un mūsu pārstāvniecība Briselē ir parādījusi, ka spēj ne tikai būt konstruktīvs partneris, bet arī skarbs cīnītājs par savām nacionālajām interesēm, kas ir īpaši būtiski. Lai atceramies kaut pagājušās nedēļas Padomi un panāktās izmešu kvotas, kas ir labvēlīgas Latvijai un uzskatāms par panākumu diplomātijai.

Eiropas Savienība ir spēlējusi nozīmīgu lomu enerģētikas jautājumu risināšanā. Panākta būtiska Eiropas iesaiste Baltijas starpsavienojumu veidošanā. Stingrs uzsvars pēdējo gadu laikā ir bijis likts uz reformu procesa atbalstu Gruzijā, Ukrainā, Moldovā. Ir viegli palīdzēt, kad notikumi virzās vēlamajā gultnē un tie, kam mēs palīdzam, vēlas šo palīdzību saņemt.

Gruzijā šis gads ir pierādījis, ka būt patiesam draugam nozīmē ne vien atbalstu starptautiskajā arēnā, bet reizēm arī tiešu un nesaudzīgu kritiku, kas ir nepieciešama.

Ilgi gaidīts sasniegums ir šogad panāktais bezvīzu režīms ar ASV. Tā ir nozīmīga Latvijas diplomātijas uzvara. Tas ir bijis ilgs ceļš, pa kuru esam gājuši uz šo mērķi, bet, kā jūs zināt, pie labām lietām ātri pierod, un drīz tā mums būs ikdiena. Tas liksies pats par sevi saprotams, ka mēs braucam bez vīzām uz ASV. Bet tā ir arī liela uzticēšanās Latvijas iestādēm, ceļošanas dokumentiem un iedzīvotājiem. Esmu lepns, ka visiem kopā tas ir izdevies.

Lēni, taču arī stabili un pragmatiski veidojas attiecības ar Krieviju. Kopš Gruzijas kara mums ir vēl viens tā sauktais grūtais jautājums, par kuru nekad nespēsim panākt vienotu viedokli, bet, kā mēs redzam, tomēr kontakti pastāv un arī ārlietu ministra vizīte Maskavā šā gada oktobrī bija solis uz priekšu.

Ja salīdzinām kontaktus ar citām valstīm, ir valstis, ar kuru prezidentiem tiekos reizi mēnesī vai divos, kamēr ar vienu kaimiņvalsti šis process vēl pat nav sācies, bet Ārlietu ministrija un ārlietu ministrs ir veicis lielu darbu, lai vismaz pēdējā gada laikā tiktos ar savu partneri Krievijas Federācijā.

Gads ir bijis aktīvs vēl vienā būtiskā Latvijas ārpolitikas aspektā – valsts ekonomisko interešu veicināšanā. Gribētu minēt piecas valstsvizītes, kurās piedalījās arī plaša uzņēmēju delegācija. Katrā valstī panākumi un uzdevumi bija atšķirīgi, tomēr Ukrainā, Horvātijā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Turkmenistānā vēstniekiem bija jāiegulda liels darbs, lai biznesa forumi, kas risinās valstsvizīšu laikā, būtu efektīvi, un šoreiz tas tā bija.

Šeit arī gribētu pateikt īpašu paldies šiem vēstniekiem, sevišķi tiem, kas gatavoja vizīti Centrālāzijā. Īpašs paldies arī vēstniecību darbiniekiem. Jūs esat tie, kas sagatavo un nodrošina vizītes panākumus un uztur vizītē sasniegto attiecību līmeni vēl ilgi pēc tās noslēguma. Paldies jums par to, jo rezonanse ir tā, kas pastāv tik ilgi, kamēr kāds uztur šo viļņošanos un pozitīvo efektu.

Dāmas un kungi!

Stratēģiskie uzdevumi nākamajā gadā saglabājas tie paši: Latvijas drošības veicināšana, nākamā gada jubilejas samitā strādājot, lai NATO būtu proaktīva un darbotiesspējīga alianse, sākot no plānošanas jautājumiem un beidzot ar praktisko darbību misijās, īpaši Afganistānā.

Tomēr skaidrs, ka Afganistāna paliks mūsu rūpju lokā vēl ilgāku laiku un veiksmei būs nepieciešama arī arvien pastiprināta un koordinēta civilā iesaiste gan personāla, gan arī resursu ziņā. Manuprāt, ir ļoti būtiski ik gadu izvērtēt visu misiju rezultātus un, ja nepieciešams, veikt korektīvas darbības, lai šajā ilgstošajā procesā rezultāti atbilstu tiem mērķiem, ko esam izvirzījuši.

Attīstoties diskusijai par izmaiņām Eiropas drošības sistēmā, NATO loma Latvijas drošībā varētu pieaugt vēl vairāk.

Eiropas Savienības iesaiste nākamajā gadā būs būtiska, atveseļojot mūsu ekonomiku. Tāpat būs jāturpina darbs pie Latvijas enerģētiskās neatkarības veicināšanas. Šis ir darbs, kas ir tikko sācies, un tam būs nepieciešami resursi un cieša uzmanība nākamajā gadā.

Skatoties jaunā gada perspektīvā, viena no Latvijai nozīmīgākajām iniciatīvām ir Austrumu partnerība. Tā ne vien piedāvā papildu finansējumu, bet vērš Eiropas Savienības skatus pareizajā – Austrumu kaimiņu – virzienā. Austrumu partnerības īstenošana būs ne vien neaizstājams atbalsts mūsu kaimiņu politikai, bet arī tās tālredzīguma pierādījums. Mums ir jāpanāk Austrumu partnerības īstenošana.

2009.gadā īpašu uzmanību būs jāvelta mūsu stratēģiskās partnerības ar ASV kopšanai. ASV top jauna administrācija. Arī daudziem no jums būs jauni kolēģi – ASV vēstnieki. Esmu arī pārliecināts, ka nākamā gada laikā ar prezidentu Obamu un jauno administrāciju tiks izveidoti tikpat labi kontakti, kādi ir pašreiz ar Buša administrācijas darbiniekiem.

Protams, turpināsim attīstīt labas kaimiņattiecības ar Krieviju.

Dāmas un kungi!

Šis ir bijis izaicinājumu gads. Gruzijas krīze. Pasaules finanšu krīze. Latvijas ekonomiskā krīze.

Pagājušajā nedēļā pieņemtā Latvijas ekonomikas glābšanas programma ir uzskatāmākais pierādījums, ka krīze no “The Economist” un “Financial Times” lappusēm ir pārcēlusies uz reālo ekonomiku Latvijā un arī katras vēstniecības 2009.gada budžetu.

Latvijas ekonomika piedzīvo straujāko samazinājumu kopš deviņdesmito gadu sākuma, tas ir, kopš neatkarības atgūšanas. Tikai pirms gada manā kabinetā sēdēja ekonomisti un klāstīja, ka vairāk nekā 20% fiskālais deficīts Latvijas gadījumā ir ilgtspējīgas politikas sastāvdaļa, jo mūsu situācija ir īpaša. Diemžēl kaut kas līdzīgs ne tik sen bija gadījies dažām Latīņamerikas valstīm pirms šo valstu ekonomikas sabrukuma. Mēs tur neredzējām ne līdzības, ne mācību. Mēs jutāmies unikāli. Bet tas tā diemžēl nav.

Tagad rezultāts tiešām ir īpašs – mūsu ekonomikas rādītāji dažkārt atgādina brīvu kritienu, sevišķi pēdējo divu mēnešu laikā. Par mums ikdienā raksta ārvalstu prese, nav pat jāuzskrien uz sēkļa kādam kuģim ar ārvalstu tūristiem Latvijas teritoriālajos ūdeņos, lai mums pievērstu uzmanību.

Šis ekonomikas samazinājums nevar neietekmēt arī ārlietu dienestu. Tāpat kā visur ir jāizvērtē izdevumi, jāpārskata darbība. Tajā pašā laikā līdzekļu samazinājumam ir jāpieiet izsvērti un apdomāti. Taupot ir jāoptimizē, ne jāsagrauj tas, kas ar tādām pūlēm ir izveidots kopš valsts neatkarības atgūšanas.

Jā, šis ir grūts laiks. Mums vēl būs jāizvērtē, kas mums ir prioritārs un kas –sekundārs. Šis ir laiks, kad tiešām katru dienu ir jāvērtē, un visiem tas ir jādara, jo notikumi virzās tik strauji, ka mēs varam pazaudēt būtisko un reizē pazaudēt daļu no saviem panākumiem, kas līdz šim gūti. Ir grūti, bet mēs savā attīstībā esam atkrituši atpakaļ. Protams, šis ir jautājums par prognozi un prognozes precizitāti. Un tieši šajā laikā vēstnieku loma diplomātiskajā dienestā ir tik nozīmīga kā nekad.

Vēstnieki ir vienīgie, kas diplomātisko dienestu var paglābt no ieslīgšanas grūtsirdīgā pašapcerē. Vēstnieki ir vienīgie, kas savās vēstniecībās var ar savu degsmi uzturēt un veicināt diplomātu darba sparu. Ne tādēļ, ka vēstnieka uzdevums ir vadīt vēstniecības diplomātus. Ne tādēļ, ka vēstnieks ir galvenais savas valsts pārstāvis, vārda nesējs, galu galā – Latvijas iemiesojums akreditācijas vietā. Jums šis uzdevums pašlaik ir uzticēts tādēļ, ka jūs esat savas valsts patrioti, kas lielāko daļu savas karjeras ir strādājuši grūtākos, objektīvi nelabvēlīgākos apstākļos. Jūs esat tie, kas savas diplomāta gaitas esat sākuši idejas vārdā, spītējot dažkārt pat ļoti pieticīgiem dzīves apstākļiem. To zinu, jo man ir bijusi iespēja tikties ne tikai ar dažiem, bet daudziem no jums, kad vēl bijāt jauni diplomāti, kas Latvijas Republikas interešu vārdā ziedoja vairāk, kā tas dažkārt šķistu pieņemami.

Jūs esat tie, kas izveidojāt Latvijas Republikas diplomātisko dienestu par to, kāds tas ir šodien. Dažkārt tiek teikts, ka dienests izveidots no nekā. Tas nav pareizi. Pirmais kapitālieguldījums bijāt jūs paši. Jūs veidojāt šo dienestu no saviem sapņiem un idejām, no savas mīlestības pret valsti.

Ne tikai pieredze, bet šī degsme ir svarīgākais, ko varat Latvijai dot šobrīd. Šogad mēs visus aicinājām iedegties par Latviju tās 90.dzimšanas dienā, kad Rīga un visa Latvija bija svētku rotā. Jūsu uzdevums ir iedegties par Latvijas diplomātiju ne tikai kaut kad nākotnē, ne tikai svētku reizē, bet šobrīd, kad Latvijai ir samērā grūti laiki.

Tieši pašlaik Latvijai diplomātiskais dienests ir nepieciešams vairāk nekā jebkad. Pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā ārlietu dienestu mulsināja lielu mērķu trūkums. Mēs visi bijām pieraduši tiekties, ilgoties un strādāt, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Neatkarība, tās nosargāšana un nostiprināšana, Krievijas armijas izvešana, Latvijas atgriešanās Eiropā. Mūs vienmēr vadīja mērķi. Bet 2004.gadā iestājās neizbēgama padarītā darba, piepildījuma sajūta un tai līdzi nākošais lielo mērķu neesamības tukšums. Mēs bijām kļuvuši par ikdienas Eiropu. Mēs bijām sasnieguši savu mērķi – kļuvuši par garlaicīgu Eiropas valsti.

Šobrīd mums atkal ir nepieciešams vienojošs sapnis, kopīgs darbs un degsme, lai to sasniegtu. Lepna un laimīga mūsu Latvija būs iespējama tikai tad, ja mēs kopīgiem spēkiem spēsim izkļūt no finanšu krīzes, kurā slīgstam. Tieši tādēļ uzskatu, ka bija svarīgi panākt vienošanos ne vien pozīcijas, bet arī opozīcijas starpā. Un kā viens no panākumiem minama tā sauktā Adventes vienošanās, ko kā labas gribas žestu parakstīja ne tikai pozīcijas, bet arī divas opozīcijas partijas. Lai arī kādi ir dažādu politisko spēku atšķirīgie uzskati, tiem ir jāspēj vienoties par savstarpēju palīdzību, šobrīd rāpjoties ārā no šīs bedres.

Protams, ka ilgtermiņā viss nokārtosies, ilgtermiņā, kā zinām no savas dzīves pieredzes, viss ieies pareizajās sliedēs. Savs viedoklis par to bija arī šobrīd populārajam Keinsam, kas ar saviem sekotājiem pēdējos mēnešos ieņem arvien lielāku vietu pasaules ekonomiskajā domā. “In the long run we are all dead anyway,” viņš teica. Bet, turpinot šo teikumu, jāsaka, ka mēs nevaram atļauties gaidīt ilgtermiņa korekcijas, mums ir jārīkojas šobrīd un tieši tagad. Saeimai, valdībai, Valsts prezidentam, diplomātiskajam dienestam, uzņēmējiem un arī ierēdņiem.

Vēstniecībām ir būtiska loma ekonomisko kontaktu veidošanā starp Latvijas uzņēmējiem un savu mītnes zemi. Iepriekšējā vēstnieku sanāksmē pirms gada mēs pārrunājām iespējas veidot aktīvu sadarbību ar Centrālāzijas valstīm. Kopīgiem spēkiem pagājušajā gadā ir izdevies veicināt Latvijas uzņēmēju darbu šajos tirgos. Uzņēmēji, kas šogad piedalījās valstsvizīšu ietvaros notiekošajos uzņēmēju forumos, strādā pie projektiem par preču un pakalpojumu piegādi, kas kopsummā pārsniedz pusmiljardu latu. Tas ir jūsu ieguldījums, un šādu ieguldījumu Latvija gaidīs arī nākamajā gadā.

2009.gadā Latvijas eksporta veicināšana būs viena no Latvijas kā valsts galvenajām prioritātēm. Par to runā valdība, tam tiks ziedoti līdzekļi no palīdzības fondiem. Tās īstenošanā lielu lomu spēlēs vēstniecības ārzemēs. Jūsu loma nav pārvērtējama.

Mēs nevaram cerēt tikt ārā no finanšu akača, ja vien būtiski nepalielināsies mūsu eksports. Latvija pati var saražot sev pārtiku un dzīvot kā naturālā saimniecība, bet Latvijas sabiedrība stāda augstākus labklājības mērķus, un tikai eksports var palīdzēt šos mērķus sasniegt. Tas ir jāpanāk laikā, kad tirgus konjunktūra ir izteikti nelabvēlīga, tomēr esmu pārliecināts, ka kopīgiem spēkiem mums tas izdosies, ja liksim lietā visu – arī netradicionālas idejas un risinājumus, drosmīgus un pat trakus risinājumus.

Dāmas un kungi!

Esmu pārliecināts, ka, satiekoties pēc gada, ar kopīgu darbu būsim panākuši vismaz to, ka ceļš ārā no šīs finanšu bedres būs redzams. Esmu pārliecināts, ka pēc gada mēs būsim apguvuši krīzes sniegtās mācības, saskatījuši iespējas un arī tās izmantojuši.

Filozofija, ko propagandē daudzu valstu vadītāji, ir tāda, ka krīze ir jaunas iespējas, iespējas likt pamatus jauniem panākumiem. To ir viegli pateikt, bet daži to izmantos un daži paliks turpat runāšanas līmenī. Šajā krīzes periodā daži zaudē pusi no savas bagātības, bet daži tikai desmit procentus. Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs šajā krīzē plānojam un kā vadām, cik uzņēmīgi un cik drosmīgi esam.

Esmu pārliecināts, ka, gudri izmantojot situāciju, būsim spēruši stingrus soļus, lai sasniegtu nākamo Latvijas Republikas stratēģisko mērķi – pievienotos eiro jau 2012., 2013.gadā. Šis ir mērķis, kas ir sasniedzams, un to kā sasniedzamu vērtē speciālisti gan šeit, Latvijā, gan speciālisti ārpus Latvijas.

Vēlreiz gribu pateikties par sekmīgo sadarbību! Gadu vērtēju kā veiksmīgu, un man būs liels prieks, ja mēs šeit pēc gada varēsim teikt, ka nākošais būs bijis vēl veiksmīgāks.

Lai mums visiem izdodas!