Par gadskārtējo Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju sanāksmi Rīgā 17.–19.decembrī

Ārlietu ministra uzruna Latvijas vēstnieku gadskārtējā sanāksmē 2008.gada 17.decembrī:

Godātie kolēģi, cienījamās kolēģes!

Priecājos jūs visus sveikt Rīgā gadskārtējā vēstnieku sanāksmē. Jau tradicionāli gada nogalē mēs izvērtējam pēdējā gadā paveikto un iezīmējam ārpolitiskā un diplomātiskā darba prioritātes nākamajam gadam.

Situācijā, kad visi Latvijā runā par 15 procentu samazinājumu, man ir prieks, ka šogad jūsu skaits salīdzinājumā iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 10 procentiem. Kopš mūsu pēdējās tikšanās Latvija ir akreditējusi rezidējošus vēstniekus Ungārijā, Gruzijā, Slovēnijā un Ēģiptē.

2008.gads kopumā pasaules politikā ir bijis sarežģīts gads. Mēs esam bijuši dalībnieki vai liecinieki daudzām norisēm, kam ir tieša ietekme arī uz Latvijas interesēm:

• situācijas stabilizācijai Balkānos un jaunas valsts Kosovas dzimšanai;

• Eiropas Savienības turpmākai konsolidācijai, t.sk. virzībā uz priekšu attiecībā uz Lisabonas līguma ratifikācijas pabeigšanu;

• vēlēšanu norisēm daudzās valstīs, tostarp Krievijā un ASV, kur atšķirīgos procesos pie varas ir nākuši divi jauni valstu līderi;

• ir panākta zināma situācijas stabilizācija Irākā;

• bet tajā pašā laikā situācija Afganistānā un Pakistānā raksturojas ar pieaugošu nestabilitāti.

Šis ir bijis gads, kurā

• šķietami neiespējamais – karš Eiropas Savienības kaimiņos – ir atkal kļuvis par realitāti;

• gads, kas, jo īpaši otrajā pusgadā, ir iezīmējis agrāk nepieredzētus satricinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos, kam nevar nebūt ietekmes uz Rietumu demokrātiju ārpolitikas spējām 2009.gadā.

Tajā pašā laikā Latvijas ārpolitikā 2008.gadu, manuprāt, var dēvēt par veiksmīgu un intensīvu gadu, kura laikā mēs:

• esam veiksmīgi noslēguši savu prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē;

• bijām vieni no pirmajām valstīm, kas pabeidza Lisabonas līguma ratifikāciju;

• gada nogalē panācām Latvijai pieņemamu kompromisu par ES klimata un enerģētikas paketi;

• Eiropas Savienības ietvaros esam atsākuši sarunas ar Krievijas Federāciju par jauno Partnerības un sadarbības līgumu. Šis ir būtisks jautājums Latvijai, jo mūsu interesēs ir Eiropas un Krievijas attiecības līgumiskā formā, kas ierobežo atsevišķu valstu divpusējās diplomātijas manevra iespējas;

• lielā mērā pateicoties Latvijas un līdzīgi domājošu valstu aktīvai rīcībai, izdevās nodrošināt vienotu ES un NATO dalībvalstu pozīciju, kā rezultātā tika panākta karadarbības pārtraukšana Gruzijā un puses atgriezās pie sarunu galda;

• esam tālāk stiprinājuši attiecības ar mūsu transatlantiskajiem partneriem ASV gan kopīgās starptautiskajās misijās, gan Bukarestes lēmumu kontekstā un tālākā alianses drošības telpas paplašināšanā;

• mūsu civilie pārstāvji ar labiem panākumiem ir strādājuši gan Afganistānā, gan Kosovā un Gruzijā;

• divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju uz iepriekš izveidotā pamata pēc robežlīguma noslēgšanas esam centušies virzīt pēc iespējas lietišķā gultnē, gan atjaunojot Starpvaldību komisijas darbu, gan pilnveidojot līgumtiesisko bāzi un attīstot politisko dialogu. Tostarp esam kaut nedaudz, tomēr pavirzījušies uz priekšu atsevišķos ar mūsu vēsturi saistītos jautājumos;

• esam panākuši papildu brīvas ceļošanas iespējas mūsu pilsoņiem, tai skaitā uz ASV un Austrāliju;

• visbeidzot šis gads mūsu pārstāvniecībās ārvalstīs ir pagājis Latvijas deviņdesmitgades zīmē, organizējot vairāk nekā 200 pasākumu vēstniecībās, demonstrējot visai pasaulei labāko, kas mums ir kultūrā, mākslā un citās radošajās nozarēs.  

Par visu šo, kā arī neuzskaitīto gribu teikt lielu paldies visiem vēstniekiem par ieguldījumu un aktīvu darbu.

Diemžēl ne tik veiksmīgs gads ir bijis Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Līdzīgi kā daudzās citās valstīs Eiropā un pasaulē, otrais pusgads ir iezīmējis ekonomikas lejupslīdi, kas Latvijas gadījumā nozīmē samazinājumu no divciparu iekšzemes kopprodukta pieauguma uz nulli.

Pastiprinošais negatīvais efekts neapšaubāmi bija saistīts ar otras lielākās bankas – Pareksa bankas – nonākšanu sabrukuma priekšā. Latvijas valdībai šajā situācijā bija divas iespējas:

• vai nu ļaut bankai krist, kas nozīmētu tajā brīdī 660 miljonu latu izmaksu no valsts budžeta noguldījumu garantiju veidā trīs mēnešu laikā un grūti prognozējamām sekām uz visu finanšu sektoru kopumā;

• vai arī mēģinājumu pārņemt kontroli bankā, to faktiski nacionalizējot, tādējādi cenšoties stabilizēt situāciju visā finanšu sektorā. Atšķirībā no citām lielākām valstīm, kas ir spējušas grūtībās nonākušās finanšu institūcijas glābt ar savu resursu palīdzību, tādas nelielas ekonomikas kā Latvijas gadījumā to izdarīt bez palīdzības no ārvalstīm nav iespējams. Tādēļ pēdējie mēneši ir pavadīti mēģinājumos koriģēt budžetu, apstiprinot ekonomikas stabilizācijas plānu, vedot sarunas ar Starptautisko valūtas fondu un atsevišķām valstīm divpusēji par atbalstu gadījumā, ja notikumi attīstās pēc visnelabvēlīgākā scenārija.

Šodien mums ir paredzēta saruna arī ar Ministru prezidentu un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, kuras laikā varēsim runāt plašāk par tālākiem soļiem šajā jomā.

Jebkurā gadījumā Ārlietu ministrijai tāpat kā citām ministrijām nākamajā gadā ir jārēķinās ar mazākiem finanšu resursiem dažādu mūsu programmu vajadzībām, kā arī atlīdzības fondā, kas neizbēgami solidāri ietekmēs mūs visus.

Tieši šajā sarežģītajā situācijā diplomātiskajam dienestam ir jo īpaši liela atbildība strādāt ar maksimālu atdevi.

Manā ieskatā 2009.gadā Latvijas ārpolitikai būtu jāorientējas uz šādām prioritātēm:

1) Ekonomiskās intereses un krīzes pārvarēšana, kas ietver sevī vēstniecību darbību eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē. Pretimnākšana ikvienam Latvijas uzņēmējam, sniedzot padomu un atbalstu. Visticamāk, tuvākajā laikā valdība spriedīs par citu institūciju pārstāvniecības ārvalstīs optimizēšanu esošajā budžeta situācijā.

Tāpat tas nozīmē to iespēju maksimālu izmantošanu, kas paveras Eiropas Savienības ietvaros, ne tikai struktūrfondi un kohēzijas līdzekļi, bet arī jaunie projekti, kā, piemēram, jaunā augsta līmeņa ES darba grupa par elektrības starpsavienojumu izveidi Baltijas reģionā, projekti Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros. Aicinu vēstniekus gan savu, gan vēstniecības diplomātu darbu plānot ar uzsvaru uz ekonomisko attiecību veicināšanu, sniedzot atbalstu ikvienam uzņēmējam.

2) Jautājumi, kas saistīti ar Eiropas drošību un transatlantiskajām attiecībām. Šeit jāmin:

• gan attiecību veidošana ar jauno ASV administrāciju, turpinot stratēģiskās partnerības saites,

• gatavošanās NATO samitam 2009.gada aprīlī un jautājumi, kas saistās ar NATO kā alianses tālāku paplašināšanos,

• Latvija ir iestājusies un turpina stingri atbalstīt gan Gruzijas, gan Ukrainas eiroatlantisko integrāciju. Sagaidu, ka tuvākajās dienās Briselē tiks oficiāli pieņemts lēmums par NATO kontaktvēstniecību Tbilisi, uzticot šos pienākumus Latvijai,

• jāturpina dalība operācijās un misijās, kas ir arī mūsu līdzatbildība pret partneriem NATO aliansē,

• atsāktā diskusija par jaunu drošības arhitektūru Eiropā – mēs neesam ieinteresēti jaunos veidojumos, kas aizstāj to, ko Eiropa ir panākusi pēdējās desmitgadēs. Neatbalstīsim neko tādu, kas nozīmētu transatlantiskās saites un NATO alianses vājināšanu.

3) Eiropas Savienība. 2009.gads būs izmaiņu gads Eiropas Savienībā – Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jauns Eiropas Komisijas sastāvs, referendums Īrijā par Lisabonas līgumu sagaidāms līdz novembrim. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā aktuāls ir jautājums par Eiropas Savienības ārējo dienestu un mūsu gatavību piedāvāt savus cilvēkus. Svarīgi, kā tālāk virzīsies Eiropas Savienības sarunas ar Krievijas Federāciju par jauno partnerības un sadarbības līgumu. Būtiski, kādus mums svarīgus punktus ietvers Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam, ko sagaidām Zviedrijas prezidentūras ES ietvaros, tāpat arī jau minētais Baltijas starpsavienojumu plāns.

Neapšaubāmi jāmin jaunā ES Austrumu partnerības iniciatīva, kuras vieni no stingrākajiem atbalstītājiem esam. Sagaidām, ka martā Eiropadome apstiprinās šīs iniciatīvas vadlīnijas un sadarbība tiks iedarbināta valstu un valdību vadītāju samitā 2009.gada maijā.

Tāpat jāatzīmē ES stratēģija Centrālāzijā – jau šogad esam aktivizējuši savu iesaisti šajā reģionā, kur tiekam uzskatīti zināmā mērā par ekspertiem. Šogad norisinājās gan prezidenta vizīte Kazahstānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā, gan ES–Centrālāzijas ārlietu ministru sanāksme Parīzē. Atbalstām ES un reģiona valstu samita organizēšanu, kur viens no galvenajiem jautājumiem būtu sadarbība enerģētikā, kas ir būtiska visai Eiropas Savienībai energoresursu piegāžu dažādošanas un enerģētikas drošības kontekstā.

Attīstības sadarbības ietvaros arī pie samazinātiem resursiem savus centienus un finansējumu virzīsim ES Austrumu partnerības valstu atbalstam.

Publiskā diplomātija diemžēl, bet arī objektīvu apsvērumu dēļ, vairs nebūs kā 2008.gadā ar plašo dažādu pasākumu daudzveidību, taču jebkurā gadījumā nākamajā gadā atzīmēsim Latvijas dalības Eiropas Savienībā un NATO piecgadi, būs arī tādi vēsturiski datumi kā 20.gadadiena kopš Berlīnes mūra krišanas, 70.gadadiena Molotova–Ribentropa paktam 23.augustā. Datumi, kas vēstniecībās būtu jāizmanto, turpinot skaidrot Latvijas un Baltijas valstu vēsturi.

Nobeigumā daži vārdi par pašas ministrijas darba optimizāciju. Atzīstams ir ģenerālinspektora ieguldījums, kopīgi ar direkcijām izstrādājot jauno ministrijas konsolidēto struktūru, kas ir veidota, lai padarītu operatīvāku lēmumu pieņemšanu. Nākamajā gadā šī struktūra būs jāievieš praksē ar papildu izaicinājumu strādāt samazināta budžeta ietvarā. Šim jautājumam plašāka uzmanība tiks veltīta piektdienas diskusijā ar valsts sekretāru.

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka 2009.gads nebūs vienkāršs gads ministrijas darbībā. Tomēr finanšu līdzekļu “apcirpšana” diplomātiskajā dienestā nevar būt par attaisnojumu darbam ar mazāku degsmi.

Deviņdesmitajos gados situācija ar finanšu rocību bija daudz smagāka, tomēr diplomātiskais dienests veiksmīgi tika galā ar galvenajiem uzdevumiem. Nešaubos, ka arī šobrīd mēs to spēsim paveikt.