LĪGUMS STARP
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBU UN LIETUVAS REPUBLIKAS VALDĪBU
PAR SAVSTARPĒJU JĒLNAFTAS UN NAFTAS PRODUKTU REZERVJU UZGLABĀŠANU

Latvijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk tekstā sauktas par “Līgumslēdzējām Pusēm”(kā “Līgumslēdzējas Puses”);

Ņemot vērā 2006.gada 24.jūlija Padomes Direktīvu 2006/67/EK ar ko Eiropas Savienības dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves;

Ņemot vērā Direktīvas 7.pantu, kurš paredz iespēju uzkrājumus izveidot dalībvalsts teritorijā tāda uzņēmuma vai struktūras interesēs, kas reģistrēta citā dalībvalstī, vienojoties valstu valdībām;

Ņemot vērā nacionālos tiesību aktus, kas attiecas uz naftas rezervju uzglabāšanas pienākumiem,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Šī Līguma ietvaros:

“kompetenta institūcija” nozīmē valsts iestādi katrā valstī, kas uzrauga uzņēmumus, lai tie izpildītu jēlnaftas un naftas produktu rezervju glabāšanas prasības;

“krājumu krīze” nozīmē apgādes iztrūkumu, saskaņā ar 1978.gada 28.septembra Komisijas lēmuma 78/890/EEC ar ko piemēro Padomes lēmumu 77/186/EEK par jēlnaftas un naftas produktu eksportu no vienas dalībvalsts uz citu apgādes grūtību gadījumā 1.panta 1.punkta(c) apakšpunktu;

“teritorija” nozīmē teritoriju, pār kuru katras Līgumslēdzējas Puses valsts realizē jurisdikciju;

“uzņēmums” nozīmē jebkuru uzņēmumu vai citu juridisku personu, kas nodibināta vienā no Līgumslēdzēju Pušu valstīm un, kas saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Puses valsts normatīvajiem aktiem ir tiesīga turēt jēlnaftas un naftas produktu rezerves ar nolūku sekmēt šī uzņēmuma vai juridiskas personas, vai kādas trešās personas, šīs vai citas Līgumslēdzējas Puses valsts ar likumu saistīto naftas uzglabāšanas saistību ievērošanu.

2. pants

Šis līgums attiecas uz jēlnaftas vai citu naftas produktu rezervēm, ieskaitot maisījumus un galaproduktus, kas ietverti Direktīvā un kurus kā rezerves, uz kurām ir attiecināms šis Līgums, ir apstiprinājušas abu Līgumslēdzēju pušu kompetentās institūcijas. Līgums stājas spēkā tā 9.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

3. pants

(1) Uzņēmums, kas atrodas Lietuvā drīkst izveidot rezerves, uz kurām attiecināms šis Līgums, Latvijā. Šādas rezerves drīkst būt izveidotas:

(a) Uzņēmumam, kas atrodas Lietuvā vai arī

(b) uzņēmumam, kas atrodas Latvijā, Lietuvā izveidotā uzņēmuma vārdā

(2) Uzņēmums, kas atrodas Latvijā drīkst izveidot rezerves, uz kurām attiecināms šis Līgums, Lietuvā. Šādas rezerves drīkst būt izveidotas:

(a) uzņēmumam, kas atrodas Latvijā vai arī

(b) uzņēmumam, kas atrodas Lietuvā, Latvijā izveidotā uzņēmuma vārdā

(3) Lai rezerves būtu akceptējamas saskaņā ar šī Līguma 2.pantu, uzņēmumam, tiecoties pēc attiecīgo rezervju akceptēšanas atbilstoši šim pantam, ir jāvienojas par rezervju uzglabāšanu pašam vai caur trešo personu, sākot no jebkura kalendārā mēneša pirmās dienas uz pilniem trīs vai vairāk mēnešiem, pēc abu Līgumslēdzēju Pušu kompetento iestāžu piekrišanas saņemšanas.

(4) Ja uzņēmums uzglabā rezerves cita uzņēmuma vārdā saskaņā ar šī panta punktu 1(b) vai 2(b), tad pirmais uzņēmums nedrīkst šīs rezerves deklarēt kā savas.

4. pants

Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm, uz kuru attiecināms šis Līgums, neiebilst pret rezervju pārvietošanu no tās valsts teritorijas saskaņā ar instrukcijām, kuras izdevusi otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija.

5. pants

(1) Rezerves nedrīkst tikt atzītas kā rezerves, uz kurām attiecināms šis Līgums, atbilstoši šī Līguma 2.pantam, ja vien:

a) uzņēmums, kas vēlas uzglabāt rezerves ārpus tās Valsts, kur tas ir izveidots (“pirmais uzņēmums”), ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms Līgumā noteiktā darījuma uzsākšanas perioda sniedz savas valsts kompetentai iestādei šādu informāciju:

(i) uzņēmuma nosaukums un adrese, kā arī tā uzņēmuma nosaukums un adrese tajā valstī, kurā tiks izveidotas rezerves (“otrais uzņēmums”), kas turēs rezerves pirmā uzņēmuma vārdā;

(ii) rezervju veids un daudzums;

(iii) laika periods, cik ilgi rezerves tiks turētas;

(iv) glabātavas atrašanās vieta, kur rezerves atradīsies;

(v) Jebkura cita savstarpēji noslēgta līguma nosacījumi, kas attiecas uz naftas produktu rezervju uzglabāšanu cita uzņēmuma vārdā.

b) abi uzņēmumi – gan pirmais, gan otrais – piekrīt abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentām institūcijām atklāt jebkuru iegūto informāciju ar mērķi īstenot šo Līgumu.

(2) Ja kāds uzņēmums vēlas citā valstī uzglabāt rezerves, kas nepieder pašam uzņēmumam (“ieguvējuzņēmums”), bet tiks nodotas cita uzņēmuma pārziņā (“deleģētais uzņēmums”) tad, papildus šī panta 1.daļas noteikumiem, nevienas rezerves nevar tikt akceptētas pamatojoties uz šī Līguma 2.pantu, ja vien:

(a) rezerves tiks izvietotas pamatojoties uz rakstisku vienošanos starp ieguvējuzņēmumu un deleģēto uzņēmumu (“kontrakts”), kas būs spēkā visu to laika periodu, uz kādu šis Līgums tiks noslēgts;

(b) ieguvējuzņēmumam ir līgumiskas tiesības iegādāties rezerves laika periodā, uz kuru noslēgta abpusēja vienošanās un cenas noteikšanas metodika šādam pirkumam tiek saskaņota starp abiem līgumslēdzēj uzņēmumiem;

(c) ieguvējuzņēmumiem tiek garantēta faktiska pieejamība rezervēm visā laika periodā, uz kuru noslēgts Līgums; un

(d) deleģētais uzņēmums ir pakļauts tās Līgumslēdzējas Puses valsts jurisdikcijai, kuras teritorijā izvietotas rezerves, cik vien šīs valsts jurisdikcija attiecināma uz rezervju esamības uzraudzību un pārbaudi.

(3) Tiklīdz kādas Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija ir saņēmusi informāciju saskaņā ar šī Līguma 5.panta 1.daļas(a) apakšpunktu vai jebkuras izmaiņas attiecībā uz šo informāciju un nolemj akceptēt šīs rezerves kā rezerves, uz kurām attiecināms šis Līgums, šai institūcijai, ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms Līgumā noteiktā perioda sākšanās, ir jānodod saņemtā informācija otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai un jāinformē tā par šādu akceptu.

(4) Kompetentajai institūcijai, kurai tiek nosūtīts šāds paziņojums (“otrā kompetentā iestāde”), ne vēlāk kā 5 darba dienas pirms Līgumā noteiktā perioda sākšanās ir pamatoti jāinformē otras valsts kompetentā institūcija (“pirmā kompetentā institūcija”) par to, vai šīs rezerves tiek vai netiek akceptētas kā rezerves, uz kurām attiecināms šis Līgums. Ja pirmā kompetentā institūcija nesaņem šādu paziņojumu pirms attiecīgā perioda sākšanās, tiek uzskatīts, ka otrā kompetentā institūcija šīs rezerves nav akceptējusi kā rezerves, uz kuru attiecināms šis Līgums.

(5) Jebkura akceptēšana saskaņā ar šī panta (3) un (4) daļu var tikt anulēta no jebkuras kompetentās iestādes puses, ja tiek atrasta nozīmīga kļūda sniegtajā informācijā saskaņā ar šī panta (1) (a) apakšpunktu vai būtiskas izmaiņas jautājumos, kas skar sniegto informāciju. Pirms akcepta anulēšanas saskaņā ar šiem nosacījumiem, iesaistītajai kompetentajai institūcijai par to jāinformē otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija un jāsniedz uzņēmumam, kas sniedzis informāciju, piemērotu iespēju paskaidrot savu rīcību.

6. pants

(1) Katra Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde no uzņēmumiem, kuri uzglabā rezerves otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, pieprasa statistiskās atskaites vismaz reizi mēnesī par tām rezervēm, kurām sešu nedēļu laikā beigsies Līgums par to uzglabāšanu attiecīgās valsts teritorijā. Katra kompetentā institūcija pārsūta otrai kompetentajai institūcijai saskaņā ar šo pantu sniegto statistisko atskaišu kopijas.

(2) Katrai statistiskajai atskaitei, kas tiek sniegta saskaņā ar šī panta 1. daļu, jāsatur informācija par:

(a) tā uzņēmuma nosaukums un adrese, kas rezerves uzglabā otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā un, kur nepieciešams, tā uzņēmuma nosaukums un adrese, kas ir nodibināts valstī, kur rezerves tiek uzglabātas un kas uzglabā rezerves tā vārdā;

(b) rezervju veids un daudzums; un

(c) noliktavas/u, kur rezerves tiek uzglabātas, atrašanās vieta.

(3) Katrai kompetentajai institūcijai regulāri tās pilnvaru ietvaros jāpārbauda informācija, kas sniegta statistikas atskaitēs un tālāk jāinformē otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija par būtiskākajām nepilnībām attiecībā uz šo informāciju.

(4) Kompetentās institūcijas sadarbojas, lai izmantotu savas pilnvaras attiecībā uz pārbaužu veikšanu gadījumos, kad viena no institūcijām uzskata šādu sadarbību par nepieciešamu, lai rezerves uzglabātu saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

7. pants

Līgumslēdzējas Puses piekrīt konsultēt viena otru cik ātri vien tas ir iespējams:

(a) krājumu krīžu piegāžu gadījumos, vai

(b) pēc vienas no tām lūguma, lai

(i) risinātu ikvienas grūtības, kas rodas šī Līguma interpretācijā vai piemērošanā; vai

(ii) grozītu jebkurus šī Līguma noteikumus.

8. pants

Šis Līgums var tikt grozīts ar abu Līgumslēdzēju Pušu rakstisku vienošanos un šādi grozījumi stājas spēkā tiklīdz Līgumslēdzējas Puses ir informējušas viena otru pa diplomātiskiem kanāliem par attiecīgo procedūru izpildi, lai šādi grozījumi varētu stāties spēkā.

9.pants

Šis Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.

10. pants

(1) Šis Līgums ir spēkā esoša uz nenoteiktu laiku, taču var tikt pārtraukts, ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm nosūta rakstisku paziņojumu pa diplomātiskiem kanāliem otrai Līgumslēdzējai Pusei ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms kalendārā gada beigām. Līgums tiek pārtraukts sākot ar nākošā kalendārā gada pirmo dienu.

(2) Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nevar izmantot savas tiesības pārtraukt Līgumu saskaņā ar šī panta (1) daļu, neinformējot Eiropas kopienas komisiju par nodomu tā rīkoties.

(3) Šī panta (1) daļas noteikumi netiek piemēroti energoapgādes krīzes periodā.

Personas, kuras valdības ir atbilstoši pilnvarojušas, ir parakstījušas šo Līgumu.

Parakstīts Viļņā, divi tūkstoši astotā gada 7.decembrī, divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, lietuviešu un angļu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas šī Līguma interpretācijas gadījumā, noteicošais ir teksts angļu valodā.