"Brīvību Baltijai!" Tā pirms desmit gadiem 23.augustā sākās mūsu ceļš uz neatkarību. Baltijas ceļš.

Pirmdien, 23.augustā, Dailes teātrī atklās fotoizstādi "Baltijas ceļš fotodokumentos". Šis attēls un vēl citi turpmākajās

No 1989.gada Latvijas Tautas frontes aicinājuma:

"Pirms 50 gadiem divas totalitāras lielvaras parakstīja nāvesspriedumu trim miermīlīgām Baltijas valstīm un tautām. Valstis ir sagrautas. Tautas pusgadsimtu piesmietas, kropļotas, deldētas. Tādi nu mēs esam, kādi esam. Bet mūsu ciešanu un pacietības mērs ir pilns. Mēs gribam atpakaļ savu neatkarību, savas valstis — brīvu Igauniju, brīvu Latviju, brīvu Lietuvu".

Ar šādu laikrakstos publicētu tekstu Latvijas Tautas frontes Domes valde vērsās pie visiem tautfrontiešiem Latvijā, aicinot uz akciju "Baltijas ceļš". No Igaunijas caur Vidzemi, Rīgu un Zemgali uz Lietuvu 23.augusta novakarē sadevās rokās tie, kas savā cerībā un ticībā bija stipri un nelokāmi.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas baznīcu zvani aicināja un atgādināja. Pie nacionālajiem karogiem bija sēru lentes. Pusseptiņos vakarā no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai gandrīz 600 kilometru garajā "Baltijas ceļā" vienojās trīs Baltijas māsas — Igaunija, Latvija, Lietuva. Gandrīz divi miljoni cilvēku roku rokā, plecu pie pleca. Kad pulkstenis rādīja 19, visi "Baltijas ceļa" dalībnieki sadevās rokās. Līdzpaņemtajos radiouztvērējos skanēja Igaunijas prezidenta Arnolda Rītela un Igaunijas Tautas frontes līderu uzrunas tautai. Visu domas saistīja svētais vārds "Brīvība".

No putna lidojuma varēja redzēt maģistrāli, kas Eiropas kartē atzīmēta ar 12.numuru. No lidmašīnas tika mesti ziedu klēpji. Uz zemes — cilvēki aizdedza sveces un nolika ziedus, godinot tos, kas neatgriezās no austrumiem. "Baltijas ceļš" veidoja savdabīgu tiltu. Vietām cieši rokās turēdamies, cituviet, kā jau īsti latvieši, cits citu spiezdami un savu vietu ķēdē izcīnīdami, citur ar tautiskām jostām aizpildīdami tukšākos posmus, stāvēja tie, kas bija atnākuši, lai vienotos par brīvību.

Armīda Priedīte,

"LV" nozares redaktore