"Izglītība ir un būs šīs valdības prioritāte"

Vakar izglītības darba vadītāju apspriedē

Rīgas Valda Zālīša pamatskolā pulcējās visi, kam rūp izglītības tālāka attīstība. Mājas saimniekiem, neapšaubāmi, gandarījumu un prieku viesa Ministru prezidenta Andra Šķēles klātbūtne. Šajā mācību iestādē premjers viesojās pirmo reizi. Un jādomā, tā būs cerīga ieskaņa ne vien Rīgas Valda Zālīša pamatskolai, bet arī citām Latvijas izglītības iestādēm startā uz pavisam jau tuvo 1.septembri.

Sanāksmes dalībniekus ražīgam darbam mundrināja Rīgas skolēnu pils meiteņu vokālais ansamblis "Tonika". Un, protams, arī ar temperamentīgu spāņu dziesmu, kas festivālā Itālijā līdzējusi izcīnīt "Grand Prix".

"Tuvojas pirmais septembris, kas nesīs daudz ziedu un daudz prieka," atklājot appriedi, sacīja izglītības un zinātnes ministre Silva Golde. Viņa novēlēja visiem labu veiksmi jaunajā mācību gadā.

Ministru prezidents Andris Šķēle, uzrunājot klātesošos, atgādināja, ka Latvija vēl tikai top un mēs nebūt neesam sasnieguši tos mērķus, kuru dēļ bija vērts pirms desmit gadiem būvēt neatkarīgu valsti. Mums ir jāveido un jāsargā sava Latvija. "Kas to izdarīs?" turpinot sākto runu, vaicāja A.Šķēle. Un tūlīt pat uz savu jautājumu atbildēja: "Izglītoti jaunieši, tā paaudze, kas vēl iet skolā. Neraugoties uz šodienas smago ekonomisko situāciju Latvijā, uz ārkārtīgi daudziem neatrisinātiem jautājumiem un problēmām, izglītība ir un būs viena no galvenajām šīs valdības prioritātēm. Nav lielāku draudu demokrātijai, kā neizglītota sabiedrība."

Premjers uzsvēra, ka pašlaik svarīgāk par visu ir nodrošināt vispārējās izglītības iespēju. Arī tajos gadījumos, kad tiek apdraudēta kādas skolas pastāvēšanas iespēja vienā vai otrā pagastā.

Ir jāatrod risinājums. Bērniem ir jādod tiesības iegūt pamatizglītību savā pagastā. Kopīgiem spēkiem jārod atbildes uz šiem svarīgiem jautājumiem. "Mēs nevaram uzkraut nesakārtotās izglītības problēmas uz pensionāru pleciem," sacīja Ministru prezidents. Ir jāsakārto finasēšanas sistēma. Pašlaik valdībā tiek diskutēts par pedagogu algu palielināšanu. Un valdība ir cieši apņēmusies gada laikā atrisināt šo jautājumu. "Mūsu mērķis ir izglītota un konkurētspējīga sabiedrība," teica premjers. Un atzīmēja, ka šobrīd mēs atrodamies uz sliekšņa, kad situācija mainās visā Eiropā, visā pasaulē. Mums ir jārod spēki risināt svarīgus ar izglītību saistītus jautājumus. A.Šķēle sacīja, ka ir gatavs vēl stundu uzkavēties pie apspriedes dalībniekiem un atbildēt, ja kāds viņam vēlēsies ko jautāt. "Lūdzu, esmu jūsu rīcībā un gatavs uzklausīt."

Izglītības un zinātnes ministre Silva Golde, sākot savu uzstāšanos, teica, ka nesen notikušajā Latvijas izglītības darbinieku forumā ticis sīki diskutēts par daudzām ar izglītību saistītām problēmām, par paveikto un arī par to, kas palicis neizdarīts. Forumā runāts arī par nākamo mācību gadu. Šoreiz zināmā mērā notiek dublēšanās un acīmredzot nākotnē vajadzētu padomāt par vienu kopēju izglītības darbinieku sanāksmi, kurā varētu spriest par visām aktualitātēm un izvērtēt paveikto. No visiem izglītības darbiniekiem ministre esot sajutusi nepārprotamu gatavību pārmaiņām. "Ir jāsamazina skolēnu un skolotāju slodze," viņa sacīja. "Un jānodrošina skolotājiem uz viņu pedagoģiskā darba likmi pieklājīgs atalgojums. Mēs to nevaram izdarīt uzreiz, ar pirmo septembri, bet tā ir mūsu apņēmība nākotnē. Tā ir mūsu valdības, ministrijas vēlēšanās." S.Golde minēja vēl kādu valdības mērķi, proti — no 2000.gada uzsākt interešu izglītības finansēšanu. Lai nauda sekotu līdzi skolēnam neatkarīgi no tā, kur jaunais cilvēks dzīvo un kur mācās. Un vēl ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne valdība nerunā par skolu likvidēšanu, tā ir pašvaldību kompetence. Runājot par skolotājiem pensijas vecumā, ministre atzina, ka ir skolotāji, kas savā darbā ir neaizstājami. Un tādu ir gandrīz divarpus tūkstoši. "Mēģināsim risināt šo jautājumu," viņa teica.

Kā svarīgu ministre uzskata arī internātskolas audzēkņu komplektēšanu. Jo pašlaik mēdz būt situācijas, ka internātskolā dzīvo un mācās viena pagasta bērni. Kā notiek šī internātskolu komplektācija? Kā notiek valsts līdzekļu izmantošana?

Pēc Izglītības un zinātnes ministres uzstāšanās uz klātesošo jautājumiem atbildēja premjers A.Šķēle. Jautājumi bija dažādi. Viens no tiem: "Kā redzat pensionāru izdzīvošanu?" Ministru prezidents uzsvēra, ka viņam šis jautājums esot īpaši sāpīgs, jo tieši viņš bijis tas, kas pirms pāris gadiem iniciēja iespēju strādājošiem pensijas vecuma cilvēkiem līdztekus algai saņemt arī pensiju. Līdz tam tas bija liegts. Neviens strādājošais pensiju nesaņēma. Un šodien esmu pats spiests to, ko toreiz ierosināju, lūgt pārskatīt..." Bet valdība radīšot risinājumu, lai garantētu pensiju izmaksu.

Uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, ko Ministru prezidents domā un jūt pirmajā septembrī, viņš smaidot atbildēja: "Lai nebūtu salnas, lai nenosalst puķes! Lai tās ir!"

Armīda Priedīte,

"LV" nozares redaktore