Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.; 2008, 12., 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “rīkojums” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “rīkojums (pavēle)” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. 3.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ” ar vārdiem “atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “darbinieka civiltiesisko atbildību” ar vārdiem “laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersonas amatu savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.”;

aizstāt piektajā daļā skaitļus un vārdus “33., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā un septītā daļa, 39. un” ar skaitļiem un vārdiem “33., 34., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā, ceturtā, septītā, astotā, devītā, desmitā un divpadsmitā daļa, 39., 42. un”.

3. Izteikt 4.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;”.

4. 5.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izdienā amatpersonai neieskaita laiku, kad tā saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo, otro vai trešo daļu bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”

5. Aizstāt 6.panta 4.punktā vārdu “uzvedības” ar vārdu “ētikas”.

6. 9.pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdus “augstākā izglītība” ar vārdiem “akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība”.

7. 12.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot;

6) sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanu;

7) sakarā ar to, ka beidzies termiņš, uz kādu amatpersona dienesta interesēs bija pārcelta citā amatā;

8) zūdot dienesta interesēm, kas bija par pamatu amatpersonas pārcelšanai citā amatā;

9) piemērojot disciplinārsodu — pazemināšana amatā;

10) sakarā ar disciplinārsoda — pazemināšana amatā — izpildes termiņa izbeigšanos.”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Amatpersonu var pārcelt uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā, kā arī 1.¹ daļā minētajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.”;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 1.punktā un 1.¹ daļā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura tā tika pārcelta.

(9) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, uz kuru tā tika pārcelta.”

8. Aizstāt 13.pantā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”.

9. 14.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu.

(2) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu.

(3) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu un uzturdevas kompensāciju.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku” ar vārdiem “atstādinātajai amatpersonai izmaksā dienesta atalgojumu par atstādināšanas laiku un saskaņā ar šā panta trešo daļu neizmaksāto uzturdevas kompensāciju”.

10. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Amatam noteiktās prasības” ar vārdiem “(tajā skaitā nepieciešamo minimālo izglītību)”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonas amata aprakstā norāda šādu nepieciešamo minimālo izglītību:

1) ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — vidējā izglītība;

2) kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība (Ieslodzījuma vietu pārvaldē — vidējā izglītība);

3) leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

4) majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.”

11. 16.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;

2) atbilst noteiktajām prasībām;

3) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

4) neatbilst noteiktajām prasībām.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”.

12. 17.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību.

(3) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi, lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka, kādi izdevumi uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.”;

papildināt pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ar amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās sais­tītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Ar amatpersonas izglītības ieguvi Latvijas Policijas akadēmijā sais­tītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem valsts pasūtīto studiju vietu skaita ietvaros.

(3²) Ministru kabinets nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansētos izdevumus, ko Iestādei atmaksā amatpersona, kuru atskaita no Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes (izņemot gadījumus, kad atskaitīšana notiek veselības stāvokļa dēļ) vai kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus), vai kura pēc izglītības iestādes pabeigšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, kā arī šo izdevumu atmaksāšanas kārtību.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja amatpersona, lai iegūtu amata aprakstā noteikto izglītību, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, tā saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus “(izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus)” ar vārdiem un skaitļiem “(izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus)”.

13. Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

14. Papildināt likumu ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:

“19.¹ pants. Instruktori un virsnieki

Amatpersonas atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm ir:

1) instruktori — amatpersonas, kurām piešķirta ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālā dienesta pakāpe;

2) jaunākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālā dienesta pakāpe;

3) vecākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālā dienesta pakāpe;

4) augstākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.”

15. 20.pantā:

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) amatpersona ir ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību;”;

papildināt ceturto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) pret amatpersonu nav ierosināta disciplinārlieta.”

16. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis — ja iegūta amata aprakstā noteiktā profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība;

2) seržants — pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē;

3) virsseržants — pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē;

4) virsniekvietnieks — pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē;

5) leitnants — pēc iecelšanas šā likuma 21.panta 2.punktā minētajā amatā;

6) virsleitnants — pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

7) kapteinis — pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

8) majors — pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē;

9) pulkvežleitnants — pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē;

10) pulkvedis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

11) ģenerālis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē.”

17. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonai, kurai piemērots disciplinārsods — pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi, iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi atjauno pēc tam, kad beidzies disciplinārsoda izpildes termiņš.”

18. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “labiem darba rezultātiem” ar vārdiem “labiem dienesta pienākumu izpildes rezultātiem”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “vismaz seši mēneši no disciplinārsoda izpildes” ar vārdiem “vismaz seši mēneši, bet, ja piemērots disciplinārsods — piezīme, vismaz viens mēnesis no disciplinārsoda piemērošanas dienas vai no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpilde”.

19. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

“VII nodaļa

Dienesta pienākumu izpildes laika organizācija

26.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku organizē Iestādes vadītājs.

(2) Ņemot vērā dienesta pienākumu raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

27.pants. Normālais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Amatpersonas normālais dienesta pienākumu izpildes laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, pirmssvētku dienās — septiņas stundas, bet nedēļā — 40 stundas.

(2) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonu dienesta pienākumu izpildē nenodarbina likumā noteiktajās svētku dienās.

28.pants. Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku.

(2) Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā.

(3) Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

29.pants. Dienesta pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika

(1) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā.

(2) Ja amatpersonai noteikts normālais dienesta pienākumu izpildes laiks, šā panta pirmajā daļā minētā laika uzskaites periods ir kalendāra mēnesis. Ja amatpersonai noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, šā panta pirmajā daļā minētā laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši.

30.pants. Pārtraukumi dienesta pienākumu izpildes laikā

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita dienesta pienākumu izpildes laikā.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var noteikt aizliegumu atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu pārtraukuma laikā.

31.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaite

(1) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.

(2) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku uzskaita, aizpildot dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulas.

(3) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas dienesta pienākumu izpildes laiku stundās, tajā skaitā šā likuma 29.pantā minēto laiku, un dienesta pienākumu izpildi nakts laikā.

(4) Par dienesta pienākumu izpildi nakts laikā uzskaita laiku, kurā amatpersona laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām pilda dienesta pienākumus.”

20. Aizstāt VIII nodaļas nosaukumā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

21. 32.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersona saņem dienesta atalgojumu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas. Amatpersona, kas mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē, nesaņem normatīvajos aktos paredzēto studējošā (izglītojamā) stipendiju.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “darba samaksas” ar vārdiem “dienesta atalgojuma”.

22. 33.pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 14 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.”;

papildināt vienpadsmito daļu pēc vārda “atsaukta” ar vārdiem “un nepiemēro šā panta astotajā daļā minētos ierobežojumus”.

23. Aizstāt 36.panta nosaukumā un tekstā vārdus “darba samaksas” ar vārdiem “dienesta atalgojuma”.

24. 37.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “(izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu)”;

papildināt trešās daļas 2.punktu pēc vārda “atvaļinājumā” ar vārdiem “(turpmāk — atvaļinājuma pabalsts)”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “vienreizēju” ar vārdu “atvaļinājuma”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumus, tai izmaksā pabalstu. Šo pabalstu izmaksā papildus citiem likumos noteiktajiem pabalstiem. Veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto pabalstu, pabalsta apmēru, kā arī gadījumus, kad šo pabalstu neizmaksā, nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Lēmumu par šā panta devītajā daļā minētā pabalsta izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

(11) Ministru kabinets nosaka šajā pantā minēto pabalstu saņemšanas kārtību.

(12) Šā panta devītajā daļā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

25. 38.pantā:

aizstāt otrās daļas ievaddaļā skaitli un vārdus “39.panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju” ar skaitli un vārdiem “37.panta devītajā daļā minēto pabalstu”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto pabalstu saņemšanas kārtību, apbedīšanas izdevumu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus, un to segšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu neizmaksā.”

26. 39.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, tai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus. Kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem piešķir amatpersonai, kura pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku.”;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā un 36.pantā minētos gadījumus, kā arī laiku, kad tā atradusies bērna tēvam piešķirtajā atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

(6) Šajā pantā noteikto kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona nesaņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, nosaka Ministru kabinets.”;

izslēgt septīto daļu.

27. 43.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “darba samaksai” ar vārdiem “dienesta atalgojumam”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersona, kura saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu ārvalstī apsargā Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, papildus dienesta atalgojumam un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem un kompensācijām saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Iestāde sedz šādus ar šā panta ceturtajā daļā minētās amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus:

1) ar amatpersonas veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem saistītos izdevumus par laiku, kad tā uzturējusies ārvalstī;

2) Ministru kabineta noteiktajā apmērā — izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.”

28. 44.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidus un izsniegšanas normas nosaka Ministru kabinets.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām” ar vārdu “Amatpersonām”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā atmaksā izsniegtā formas tērpa atlikušo vērtību.”

29. Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus “akadēmiskajam personālam” ar vārdiem “vadītājam un akadēmiskajam personālam”.

30. 47.pantā:

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē (saskaņojot ar tās Iestādes vadītāju, no kuras amatpersona tika pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi).”;

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

“(7¹) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktu un otro daļu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas dienesta atalgojuma neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.”;

izslēgt astoto daļu;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Lēmuma par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

31. Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

32. Papildināt 50.pantu pēc vārdiem “Iestādes vadītāja” ar vārdiem “vai viņa pilnvarotas amatpersonas”.

33. Pārejas noteikumos:

aizstāt 7.punktā vārdus “nepārtraukti nodienēto laiku” ar vārdiem “Valsts robežsardzē nepārtraukti nodienēto laiku”;

papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11. Amatpersona, kura dienesta interesēs pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes) uz nenoteiktu laiku un kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirta kompensācija par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, minēto kompensāciju turpina saņemt līdz 2011.gada 1.janvārim.

12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.803 “Noteikumi par virsstundu darba apmaksas kārtību un apmēru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi”;

2) Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.878 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība”;

3) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.900 “Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

4) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.904 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm”.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 4.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2008.gada 19.decembrī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2008.gada 20.decembri.