Par ES finansējumu 1999.gada projektiem

Trešdien, 18.augustā, īpašu uzdevumu ministrs Roberts Zīle sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām un ES Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Ginters Veiss parakstīja trīs līgumus par ES finansējumu 1999.gada izraudzītajiem projektiem.

Viens no līgumiem ir finansējums ES PHARE programmas ietvaros izraudzītajiem projektiem 14,2 miljonu eiro vērtībā, abi pārējie projekti tiek finansēti no Liela mēroga infrastruktūras investīciju fonda ( Large scale infrastructure facility ) par 8,6 miljoniem eiro.

— Mēs šodien parakstām Latvijai būtisku dokumentu, un es gribu izteikt gandarījumu, jo dokumentus par finansējumu 1998.gada PHARE programmu projektiem mēs parakstījām tikai ziemā, decembrī, — pirms līgumu parakstīšanas teica īpašu uzdevumu ministrs Roberts Zīle. Līgumu par programmas finansējumu PHARE ietvaros 1999.gadam mēs parakstām jau tagad, augustā. Ceru, ka turpmāk sadarbība Latvijai ar ES Komisiju veiksies vēl labāk.

— Vispirms man ir ļoti liels prieks, ka pērn un arī šogad mēs abi esam tie, kas šo dokumentu paraksta, un, kā jūs redzat, mēs to šogad darām jau augustā, — teica ES Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss. — Bet es gribētu pateikt divas lietas. Liela mēroga infrastruktūras investīcijas faktiski ir priekšsagatavošanās materiāli Latvijai, lai tā varētu iestāties Eiropas Savienībā. Un vēl viena lieta, ko es ļoti gribētu uzsvērt, — šī programma, ko mēs tūlīt parakstīsim, lielā mērā ir saistīta ar ciešāku kontaktu veidošanu. Tas nozīmē ciešāku sadarbību starp ES un Latvijas valsts administratīvo struktūru. Es domāju, ka tas nāks tikai par labu.

Pēc līgumu parakstīšanas G.Veiss pasniedza R.Zīlem pāris vēstules, kas ir papildinājums parakstītajiem dokumentiem.

Tūlīt sekojošajā preses konferencē Roberts Zīle teica:

— Vispirms par PHARE programmu 1999.gadam. Kopējā summa ir 14,2 divi miljoni eiro, un šajā programmā ir ļoti būtiski projekti, tādi kā Latvijas austrumu robežas infrastruktūras attīstība, "VIA Baltica" rekonstrukcija, kas ir lielākie projekti. Otra programma, ko mēs parakstījām, ir Liela mēroga infrastruktūras investīciju fonda programmā ietilpstošie divi projekti. Tie ir Liepājas un Madonas vides projekts par 6,6 miljoniem eiro un atbalsts ISPA ( Instrument for the Structural Policies for Pre-accession ) projektam, kas ir palīdzības programma kandidātvalstīm, lai uzlabotu stāvokli transporta un vides infrastruktūras attīstībā, par 2 miljoniem eiro. Tātad ar nākamo gadu Latvija ir citā situācijā — gluži tāpat kā pārējās ES kandidātvalstis. Līdz ar to Latvija no 2000.gada vairs nesaņems palīdzību projektiem no infrastruktūras investīciju fonda, jo tādas programmas vairs nebūs, bet tās vietā ir ISPA, kas šogad jau pārņem "vecā" fonda naudu. ISPA būs virzīta uz investīciju projektiem satiksmes un vides jomā. Mums ir informācija, ka Latvija varētu ap 2000.gadu saņemt palīdzību ISPA programmas ietvaros par apmēram 35 līdz 55 miljoniem eiro.

Otra būtiska lieta, kas sāksies nākamgad un arī aizvietos iepriekšējo atbalstu citā kvalitātē, ir jau minētā "Sapard" ( Special Action for Pre-accession for Agriculture and Rural Development ) programma, kas būs ļoti komplicēta tieši lauku un lauksaimniecības attīstībai, un tās vadība būs ļoti darbietilpīga. Domāju, ka Latvija gada laikā sagatavosies precīzam darbam ar šo programmu un šī programma sasniegs savu mērķi.

Vēl es gribētu pieminēt, ka Latvijā ir cita šīs starptautiskās palīdzības koordinācija nekā daudzās citās asociētās valstīs. Otrdien Ministru kabinets pieņēma konceptuālo lēmumu par to, kādā veidā Latvija gatavosies saņemt šo palīdzību no ES. Tas ir ļoti komplicēti, jo ietver gan politikas dokumentu izstrādi, gan projektu ieviešanu, kas, pēc Veisa kunga teiktā, ir ļoti būtiski, un arī auditsistēmas, kā šie projekti tiek pildīti un līdzekļi tērēti. Jo mums jāatceras būtisks princips. Ja ES ir izstrādāta atbilstoša sistēma, kā projekts būtu jārealizē, lai palīdzības programma sasniegtu mērķi, tad valstij, Latvijai, arī būtu šie nosacījumi jāpilda.

Šodien parakstīti dokumenti kopsummā par 22,8 miljoniem eiro. No informācijas, ko sniegs ES Komisijas delegācija par to, kā Latvija līdzekļus būs izlietojusi, ir atkarīgs, vai turpmāk mūsu valsts saņems palīdzību no ES. Un šis atbalsts nākotnē, sākot ar 2000.gadu, varētu būt ievērojami lielāks — kopējā summa Latvijai dažādās programmās varētu sasniegt 95 līdz 100 miljonus eiro gadā. Mēs esam liela izaicinājuma priekšā. Tādēļ es ceru, ka ar delegācijas un attiecīgo ES komisiju struktūru atbalstu mēs sasniegsim rezultātu, kāds ir paredzēts šim finansējumam.

Ginters Veiss klātesošajiem sniedza šādu parakstīto līgumu vērtējumu:

— Zīles kunga teiktajam varu piebilst pavisam nedaudz. Vispirmām kārtām šis finansu memorands 1999.gadam, ko mēs parakstījām, faktiski ir daļa no Latvijas iemaksas šajā finansu programmā. Un to var uzskatīt par pavisam nelielu apjomu. Mēs jau pirms dažiem gadiem bijām vienojušies, ka Latvijai šie līdzekļi ir tikai sākotnēja palīdzība. Tas ir fakts, ka pirms dažiem gadiem — 1996. gadā — finansu priekšlikumi bija par lielākiem finansu apjomiem. Pēc tam tie pakāpeniski samazinājās. Tā ka pašlaik mēs esam visai zemā līmenī. Bet mēs arī redzam, ka Latvijai ir iespējas sagatavot projektus paredzētajā laikā, kas ir pareizais ceļš lēmumu pieņemšanai. Jo šajā starplaikā mums ir radušās jaunas iespējas vēl papildus PHARE programmai. Un tie sniedz strukturālos fondus, it īpaši kandidātvalstīm. Kā ministra kungs jau minēja, tie fondi jeb finanses, kas būs nākamajā gadā, būs ievērojami lielākas. Un papildus tam vēl būs palīdzība no Liela mēroga infrastruktūras investīciju fonda. Šī lietas es arī gribēju piebilst.

Vēlreiz es gribētu akcentēt lietas, ko jau iepriekš minēju. Šī programma apliecina vēl daudz ciešāku sadarbību ar ES. Ne vien lai tikai sagatavotos dalībai mūsu strukturālajos fondos, bet arī tā iemesla dēļ, ka pašlaik, pateicoties esošajiem projektiem, izveidojusies daudz ciešāka sadarbība starp ES un Latvijas administratīvajām struktūrām.

Tas nozīmē, ka būs darbinieki no dažādiem administratīvajiem sektoriem, kas strādās kopīgi, izmantojot jau uzkrāto pieredzi. Domāju, ka tas ir ārkārtīgi liels lēciens uz priekšu, sagatavojot Latviju līdzdalībai Eiropas Savienībā.

Rūta Bierande,

"LV" nozares redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā