Eiropas Parlaments: Par cilvēktiesību situāciju Eiropas Savienībā

17.decembrī Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika debates par itāļu komunista Džusto Katanjas ziņojumu par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā laikā no 2004. līdz 2008.gadam.

Nāciju Eiropas grupas deputāti Inese Vaidere un Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība), Roberts Zīle un Guntars Krasts, kuram nav partijiskas piederības, uzskata, ka šis ziņojums ietver vairākus apgalvojumus, kuri Latvijai nav pieņemami. Šim viedoklim pievienojas arī Latvijas Ārlietu ministrija. Viens no tiem: aicinājums, ka ES valstīs, kuras atguvušas neatkarību pēc 1990.gada, jādod vienādas tiesības visiem tajās dzīvojošajiem cilvēkiem. Otrs: izteiktā nepieciešamība arī Eiropas Savienībai veikt cilvēktiesību monitoringu jeb uzraudzību tās dalībvalstīs. Trešais: prasība, lai Eiropas Savienībā jautājumos, kas attiecas uz cilvēktiesībām, izstrādātu vienotu likumdošanas ietvaru. Visi četri deputāti iesnieguši piecpadsmit ierosinājumus veikt grozījumus Dž.Katanjas ziņojumā.

Plenārsēdē, debatējot par Dž.Katanjas ziņojumu, uzstājās I.Vaidere. Viņa Dž.Katanjas ziņojumu vērtēja kā vienpusīgu un nelīdzsvarotu. “Tas rada iespaidu, ka situācija pamattiesību jomā Eiropas Savienībā ir ļoti slikta, kas ir acīmredzams diskreditējošs pārspīlējums un ir izdevīgs tām valstīm, ar kurām mums ir cilvēktiesību dialogs,” teica EP deputāte.

Attiecībā uz Latvijas situāciju I.Vaidere uzsvēra: “Nav ievērotas milzīgās atšķirības dažādās valstīs minoritāšu un imigrantu skaita ziņā. Nepatiesi tiek norādīts, ka Austrumeiropas dalībvalstīs esot mazs imigrantu skaits. Pirms Latvijas okupācijas latviešu īpatsvars Latvijā bija apmēram 80 procenti, bet krievu – astoņi procenti. Bet 90.gadu sākumā, padomju okupācijai beidzoties, mūsu valstī bija vairs tikai 51 procents latviešu, savukārt liela daļa pārējo (kā Latvijas rusifikācijas tiešas sekas) ir tā dēvētie krievvalodīgie imigranti. Tiem, kuri nevēlas integrēties un saņemt pilsonību, nedrīkst piešķirt politiskas tiesības vēlēt.”

Politiķe kritizēja ziņojumā ietverto ieteikumu katras nacionālās minoritātes pārstāvjiem nodrošināt tiesības iegūt izglītību un runāt dzimtajā valodā, uzsverot, ka tas ir pretrunā ar pamattautas tiesībām savā valstī runāt savā valodā. “Šā ziņojuma pieņemšanas gadījumā tūlīt pat var nākties izstrādāt citu Eiropas Parlamenta ziņojumu – par latviešu tautas un valodas aizsardzību Latvijā,” teica I.Vaidere. Latvijas politiķe, tāpat kā Nāciju Eiropas grupas delegācijas no citām valstīm, uzskata: “Šo ziņojumu nevar uzlabot nekādi grozījumi. Vienīgā izeja ir to noraidīt.”

Vairāki EP deputāti plenārsēdē izteicās, ka minētais ziņojums parlamentam būtu jānoraida. Turpretī kreisi noskaņotie politiķi tajā paustās atziņas aktīvi atbalstīja. To, vai izdosies panākt Dž.Katanjas ziņojuma noraidīšanu vai Latvijai nepieņemamu punktu svītrošanu no ziņojuma, ietekmēs citu frakciju – EP Eiropas Tautas partiju grupas un EP Liberāļu grupas – pozīcija. Balsojums par to notiks janvāra sesijā.

EP Nāciju Eiropas grupas informācija