Ar labestību un sirds siltumu, un daloties rūpēs

Valdis Nagobads, Rīgas domes Labklājības departamenta direktors, — "Latvijas Vētsnesim"

— Pagājuši septiņi mēneši, kopš Rīgas pašvaldībā izveidots Labklājības departaments, kas atbildīgs par sociālo un veselības aprūpi. Kas šajā laikā ir paveikts?

— Pašvaldības problēmas sociālajā un veselības nozarē ir ciešā saistībā ar problēmām valstī. Un, lai kādas būtu reformas, ir jālūkojas kopsakarībā. It sevišķi tas attiecināms uz Rīgas pilsētu, kur dzīvo katrs trešais valsts iedzīvotājs. Veselības aprūpe tiek finansēta no no valsts budžeta, bet pakalpojumus pārsvarā sniedz pašvaldības ārstniecības iestādes. Taču ir viens priekšnoteikums: iedzīvotāju interesēs šīs lietas var labvēlīgi atrisināt tikai tad, ja ir laba valsts un pašvaldības institūciju sadarbība. Septiņos aizvadītajos mēnešos izkristalizējusies atziņa, ka pašvaldībai obligāti nepieciešama struktūra, kas par šiem jautājumiem būtu atbildīga. Tagad arī valstī par to ir dažādi viedokļi. Slimokases it kā ir pārņēmušas ne tikai veselības aprūpes finansēšanu, bet arī šo pamatnostādņu izstrādi valstī. Vismaz Rīgas pilsētā pašvaldība diemžēl ir palikusi malā. Varbūt citāds un veiksmīgāks ir citu reģionālo slimokasu izveides modelis, kuru veidoja vairākas pašvaldības.

Bet es gribu uzsvērt, ka pašvaldības ir palikušas ārpus šīs veselības aprūpes. Tai pašā laikā pasaules praksē medicīna, iedzīvotāju veselības aprūpe ir viena no pašvaldību pamatfunkcijām. Turpretim Latvijā likumā par pašvaldību visai rezervēti rakstīts, ka pašvaldība ir atbildīga par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem. Taču es cerīgi skatos uz pašlaik deklarācijā paredzēto likumprojektu, kas ir jāizstrādā vēl šajā gadā. Tas būs veselības aizsardzības organizācijas likums. Esmu ierosinājis arī vairākas tēzes, uzsverot, ka atbilstoši šim likumam pašvaldību lomai iedzīvotāju veselības aprūpē ir jākļūst lielākai, arī pašvaldību atbildībai ir jāpalielinās. Protams, kas finansē, tas arī pasūta mūziku. Arī veselības aprūpē. Bet tajā pašā laikā medicīniskos pakalpojumus sniedz Rīgas pilsētas īpašumā esošajās ārstniecības iestādēs — pārsvarā tās ir Rīgas pilsētas uzņēmējsabiedrības. Šajā sarežģītajā pārejas jeb reorganizācijas periodā, kad notiek privatizācijas process, ārstniecības iestāžu sertifikācija, pašvaldības atbildība, protams, ir visai liela. Neapšaubāmi, Labklājības departamentam ir jāstrādā labā kontaktā ar novada slimokasi, lai vezumu vilktu vienā virzienā un nerastos nekādas domstarpības.

To, ka Labklājības departamentam jābūt, ir apliecinājusi septiņu mēnešu darbība. Nav šaubu, ka nepieciešama struktūra, kas apvienotu veselības un sociālo aprūpi. Iedzīvotāju veselības un sociālā aprūpe ir viens veselums. Starp citu, valdības deklarācijā, manuprāt, pareizi fiksēts, ka arī valdība apņemas veicināt veselības un sociālās aprūpes sistēmām sadarbību — gan harmonizējot likumdošanu, gan arī mudinot uz šo sadarbību. Protams, situācijā, kad medicīna tiek finansēta no valsts budžeta, bet sociālā palīdzība — no pašvaldības budžeta, notiek zināma "grūstīšanās". Mans uzdevums, strādājot šajā departamentā, ir rosināt uz vienotu veselumu, uz savstarpēju harmonizāciju. Jo cilvēks, kurš nav paēdis, nedzīvo siltumā, daudz biežāk saslimst, nonāk ārstu redzeslokā nekā sociāli aprūpēts cilvēks. Tādēļ, manuprāt, visai cerīgs šķiet Ziepniekkalna veselības centrā izveidotais tā saucamais pilotprojekts, kur roku rokā strādā primārās veselības aprūpes māsas, kas iet pie pacientiem mājās un ziņo sociālajiem darbiniekiem par palīdzību, kas vienā vai otrā ģimenē ir vajadzīga. Tā var būt gan sociālā palīdzība, gan veselības aprūpe vai varbūt cita veida palīdzība. Aizvadītajos mēnešos esmu apzinājis vājākos posmus pilsētā, stāvokli sociālajā aprūpē. Acīmredzot jaunnedēļ domē, Sociālo jautājumu komitejā sāksies diskusija par būtiskajām vadlīnijām sociālajā aprūpē un medicīniskajā palīdzībā. Diskutējot par nākamā gada pašvaldības budžetu, politiķiem tas būs jāņem vērā.

Sociālais dienests ir galvenā struktūra, kas iedzīvotājiem nodrošina sociālo palīdzību. Rīgas pilsētā pašlaik darbojas seši sociālās palīdzības dienesti —katrā priekšpilsētā vai rajonā. Tās ir sešas patstāvīgas iestādes, kas atbilstoši nolikumam tiek dēvētas par dienestiem un finansētas no budžeta. Departamenta uzdevums ir nodrošināt, lai šie seši patstāvīgie dienesti vienveidīgi ielūkotos likumdošanas aktos, sniedzot sociālo palīdzību iedzīvotājiem. Pašlaik esam jau izdiskutējuši un nolēmuši, ka, sākot ar nākamo gadu, Rīgas pilsētā varētu diezgan būtiski mainīt sociālo pabalstu piešķiršanas kārtību. Jo Rīgā šī pabalstu piešķiršanas kārtība tomēr ir citāda nekā pagasta pašvaldībā, lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz zināmu vienveidību. Diemžēl pašlaik ierobežotais sociālo darbinieku skaits pilsētā vairāk nodarbojas ar birokrātiju, lai izmaksātu šo materiālo pabalstu, bet mazāk uzmanības velta profesionālām iemaņām, lai gan viņi ir ieguvuši sociālā darbinieka izglītību — gan vidējo, gan augstāko. Šiem speciālistiem neatliek laika iegūtās zināšanas lietderīgi izmantot.